Sparģeļu pīrāgs

Lai arī šorīt skapī tika meklēta siltāka jaka un sandaļu īso iznācienu atkal nomainīja zābaki, pavasaris rit pilna sparā un sparģeļu sezona tāpat. Nevarētu teikt, ka sparģeļi Latvijā ir viegli pieejams sezonālais produkts, tomēr to popularitāte pieaug gan lielsaimnieku vagās, gan mazdārziņu dobītēs un tiem, kuriem ir palaimējies tikt pie garšīgajiem un veselīgajiem asniem, kā vienu no pagatavošanas veidiem, pēc tam, kad sparģeļi ir pamēģināti svaigi un blanšēti dažādos veidos, iesaku šo pīrāga recepti. 

Manai ģimenei ir karaliska iespēja novākt pašiem savu sparģeļu ražu no pagājušā gadā iekoptā stādijuma un lielākoties sparģeļus notiesājam vienkārši ātri apceptus sviestā (trīs minūtes uz pannas un al dante sparģeļi gatavi), bet šorīt uzcepu divus šos pīrāgus un pat ar diviem bija neliela mazuma piegarša. Lielisks variants sātīgākām brokastīm.

Mīklai: 

Smilšu mīklas klasika 250g milti ( manā gadījumā: 100g pilngraudu auzu milti, 100g pilngraudu kviešu un 50g kviešu milti)
150g auksta sviesta
1 ola
šķipsna jūras sāls un timiāna
To visu-virtuves kombainā, pēc nepilnas pusminūtes mīkla ir gatava (ar rokā arī ilgi mīklu mocīt nevajag, galvenais ātri dabūt viendabīgā masā) un lieku to uz vismaz stundu ledusskapī papūsties.
Kad atpūtas laiks beidzies, mīklu ņem ārā un klāj formās,  vietām sadursta  ar dakšiņu un uz 5 min pacepj 180 grādos pirms pildijuma ielikšanas.

Pildijumam
Bunti sparģeļu
2 olas un ja vēlas nedaudz piena kā omletes gatavošanai
dažādus sierus, kas mētājas ledusskapī
Muskatrieksts, pipari, sāls
Sviests vai Holandes mērces pārpalikums vai olīveļļa

Sparģeļus sagatavo- nolauž cietos kātus, tos kuri pārāk resni nedaudz nomizo un uz 4 min noblanšē ar verdošu ūdeni, pēc tam uzreiz ledus aukstā ūdenī. Atdzesē un kārto mīklas formā, apber ar garšvielām, nedaudz sviesta vai Holandes mērces pārpalikuma, kas iespējams palicis no citas sparģeļu maltītes, un uz 5 min ieliek krāsnī, sagatavo olu ar pienu,sieriem un aplej sparģeļus un turpina cept kamēr masa gatava un pakratot nekustas ne no vietas. Atļauj nedaudz atdzist un tad centieties nepārēsties.

Kišs ar cukini un sēnēm

Gandrīz jau nosaucu šo par Kriškišu, jo Krišjānis man lūdza, lai uztaisām kišu jau mēnešiem. Ne reizi vēl nebiju to gatavojusi, jo pati omletveidīgos ēdienus īsti nemīlu un arī vajadzīgā cepamtrauka man vēl nebija. Nu ir trauks un recepte [paldies Andriņai] un īstais vakars kišam [vēsturiski zināms kā franču virtuves ēdiens - quiche, bet oriģināli tomēr nācis no Vācijas - Küche, kā sāļā 'kūciņa' un mūsdienās to saista tikai ar franču virtuvi).

Un runā, ka vēl tikai līdz jaungadam ir veselīgi dzert svaigi spiesto burkānu sulu - tā arī darām.

Kišs ar cukini un sēnēm.

150 g sviests
1/2 tējk. cepamais pulveris
1 ola
1,5-2 glāzes milti
nedaudz sāls
(smilšu mīklas pamats)

pildījums:

2 mazi cukini
150 g sēnes - šampinjoni
ķirštomāti
melnās olīvas bez kauliņiem
1 mozarella
1 ola vai 2, ja patīk viss olaināks
2 ēd.k. skābs krējums
cietais siers
atrastais siers ledusskapī
dilles, loki
pipari
čili


Bļodā sajauc visas mīklas sastāvdaļas, kamēr samīcās viendabīga, pie rokām nelīpoša mīklas masa. 

Izliek to cepamtraukā un ieliek uz kādu brīdi ledusskapī. 

Ja laika nav daudz un izsalkums māc, pēc minūtēm 15 liek to cepties 180 grādos uz minūtēm 10 vai 'kamēr zeltaini brūns' un ņem to laukā.

Citā bļodā sajauc nedaudz apceptas cukini ripas un sagrieztas sēnes ar olu, gabaliņos sagrieztu mozarellu, sagrieztām olīvām, pierīvē klāt sierus, pievieno krējumu un sajauc visu viendabīgā masā, pievieno garšvielas, zaļumus, kas nu kuram ir cieņā. Pildījums kišam ir variējams - tuncis, šķiņķis, feta, brokoļi, briseles kāposti, paprika un kas tik vēl ne.

To visu liek uz 'zeltaini brūnās' mīklas un pārrīvē pāri vēl sieru. 
Liek jau siltajā cepeškrāsnī, ventilātorrežīmā uz 180 grādiem un minūtēm 20 apmēram.

garrrds
lab'apetīti!

Iepazīstinu jūs ar manu asistenti.
Kopš Bite dzīvo pie mums, es virtuvē vairs nekad neesmu viena. Man ir ļoti uzcītīgs un jūtams palīgs. 
Labākā pozīcija - pie plīts, kur nāk ārā smaržīgais kriškiš gaisiņš.

burgers

Pat tad, ja ikdienā ēdu diezgan veselīgi un sabalansēti, arī man ir reizes, kad sakārojas burgers. 

Burgers, kuru es nebūtu gatava ēst McDonaldā, Hesburger vai citā ātrā ieskrietuvē [jāatzīst gan, ka Baltezerā, "Pica & Grill 76", ir retā vieta, kur bijis baudāms patiešām gards bbq burgers].

Nav iemeslu to labu nepagatavot mājās. Variācijas ir neskaitāmas.

BURGERS

600 g liellopa maltā gaļa [ar 600 g pietiek sešiem burgeriem]

tomāts

marinēti gurķīši

sarkanais sīpols [tas var būt karamelizēts, ja tā garšo labāk]

siers

sēnes

salāts [parasatais lapu, rukola, spināti, utt]

timiāns

oregano

malts čili pipars

heinz sinepes un kečups

"pļavas" maizes burgeru maizītes

Laba burgera pamatā ir laba gaļa. Un pareiza tās sagatavošana.

Uz 600 g gaļas pievienoju vismaz 300 g ūdens [tas nepieciešams, jo cepšanas laikā gaļa tāpat zaudē daudz šķidruma un ja nevēlies savu burgeru sausu, ūdens ir neatņemama sastāvdaļa], svaigu timiānu, oregano, čili piparus un, protams, sāli un piparus. Visu kārtīgi iemīca. 

Ja gaļu izņem no ledusskapja, ļauj pirms visa procesa tai vismaz 20 minūtes atgūties no pazeminātās temperatūras.

Sākotnēji uzkarsē pannu [ja liekot gaļu uz tās, tā pamatīgi nečurkst - panna necik tev vēl nav uzkarsusi!], tad pievieno pavisam nedaudz olīveļļu. kad arī tā uzkarsusi - uz pannas liek ar rokām izveidoto gaļas kotleti, ļauj tai aprauties līdz kārtīgam brūnumam un tikai tad griez otru pusi. kad no abām pusēm kotlete apcepusies, uz pāris minūtēm uzliek arī vāku, lai temperatūra iziet cauri visai gaļai. pirms likšanas burgerī, uz katras kotletes uzliek pa šķēlei kūstoša siera un atkal uzliek vāku, lai tas izkūst.

sēnes ir opcija. bet ja tās vēlies izmantot - tās vienkārši apcep.

pārējās sastāvdaļas sagriež attiecīgi priekš nepieciešamā burgeru skaita.

jāsaka, šis patiešām ir 'ātrais ēdiens', jo prasa ārkārtīgi maz laika.

cepeškrāsnī arī apsilda burgera maizītes.

Kad viss sagatavots - atliek tikai to visu likt kopā.

Secībai diži lielas nozīmes nav, bet noteikti sāc ar maizi ..) tad sinepes, kečups, pašu gaļas kotleti, kas pārklāta ar izkusušo sieru, tad es liku ripās sagriezto sīpolu, tomātu, sēnes, salātlapu un gurķus. un, protams, otru daļu burgera maizes.

apetīti!

Makaroni + spinātu mērce

Pavisam vienkārši, bet garšīgi. Un dažreiz pat gribas kaut ko vienkāršu - piemēram, makaronus ar spinātu mērci.

vajag:
makaronus - es ņēmu spirāļ-makaronus
kuminu un oregano
melnos piparus un sāli
nelielu sīpolu
spinātus - man bij saldētās ripas, kādas 8
skābo krējumu
parmezāna vai tam līdzīgu sieru - man bij "Minhauzens", pieņemu, ka var arī ar kausēto sieru
nedaudz miltu - es izvēlējos rudzu

gatavo:
1. - liek vārīties makaronus (verdošā sālsūdenī ieber, piepilina nedaudz eļļu un vāra)
2. - uzkarsē pannu un eļļā apcep saberztu kuminu, tad iekaisa pustējkaroti oregano. mazliet vēl pasilda, lai oregano atveras un met virsū sīpolus. vienā pannas malā tikmēr uzmet spinātus, lai atkausējas un apcepas. kad sīpoli gatavi - sajauc ar spinātiem, pielej mazliet ūdeni un pavāra. tikmēr atkal atbrīvo vietiņu uz pannas, kur eļļā apcept miltus. tad atkal visu sajauc, pieliek 3 ēdamkarotes skābo krējumu, vēl mazliet ūdeni, ja vajag, un savāra visu kopā. pašās beigās uzkaisa nedaudz sieru un fiksi iemaisa. ā - kaut kur pa vidam tam visam bij jāpieliek sāli un piparus. 3. - kad makaroni izvārījušies - nolej ūdeni un iejauc nedaudz oregano.

un tas tad arī viss. aizņem aptuveni 20-30 min.
labu!

otrdienas vakara siera olīvbumbas.

Sākotnēji, otrdienas vakars bija paredzēts kā 'siera vakars' [līdzīgi, kā pagājušomēnes - sēņu]. Bet tā nu sanāca, ka apstākļi nedaudz pamainījās - rasa, veseļojies! - un mēs vakaru iegrozījām nedaudz citā gultnē.

Fonā skanēja Crooneri un virtuvē parādījās rosība, tiklīdz kalvis bija pārnesis lielveikala 'medījumu'. 

egija ar mārtiņu bija paspējuši jau agrāk nomedīt 'cielaviņu' un mēs ar aneti kā vienmēr - gatavas gan cielaviņai, gan visam citam. tāpēc varētu teikt, ka vakars vienkārši nevarēja neizdoties.


kā reiz, iepriekšējā vakarā gāju cauri iecienītākajām mājas pavārgrāmatām [jo pavisam drīz solās būt 'rozentāla' vakars] un mēs ar aneti nolēmām, ka taisīsim siera bumbas ar olīvām. viss vienkārši un gardi.

egija pagatavoja ārkārtīglabu tomyum zupu, par kuru sīkāk uzrakstīs atsevišķi.

un tātad.


siera olīvbumbas.
100-150 g rīvēts siers
pusglāze miltu
15 g sviests
olīvas - melnas, zaļas - bez kauliņiem
paprikas pulveris
var pielikt arī sinepju pulveri
un citas garšvielas

Sieru izvēlas pēc iespējas, receptē minēts čedars, bet mums bija holandes un nebija slikti. tur pat bļodā pievieno arī miltus, sviestu un paprikas pulveri - kādas 2 ēdamkarotes vai mazāk. to visu kopā sablenderē, kamēr izveidojas tāda viendabīga masa/mīkla.

tad ņem olīvu un liek to mīklas pikucī.

kārto karstumizturīgā traukā, kas ieziests ar sviestu. un liek cepties uz kādām 15 minūtēm, apmēram 200-220 grādos.

gatavs!

Launagam. Sviesta pupiņas.

Darbdienas pēcpusdiena. Launaga laiks. Ideju nav daudz. Jēkabs grib ēst. Vecmāmiņa šorīt atnesa nedaudz sviesta pupiņas. Nolēmu paimprovizēt un pagatavot mērcītē....

sviesta pupiņas
sviests
siers (šoreiz man bija Dzintars kausētais.Klasiskais)
mazliet piens

Sviesta pupiņas izvārīju sālsūdenī.
Tad uz pannas izkausētā sviestā. Pacepināju. Piešāvu pienu.. nu pēc sajūtas, ne baigi daudz. Un tad to Dzintara sieru. Mazāku uguni nogriezu, lai paburbuļo pannā. Jo ilgāk viss tur kopā burbuļo, jo pupiņaināka mērcīte. Pienu liku, la mērcīgāk un nav tik stiprs. Un esmu dzirdējusi, ka var likt arī parastu rīvētu sieru. Tā lūk. Jēkabam garšoja. Un man arī, starp citu. Launagam kā reizi.




[bildē izskatās kā makaronu zupa, vai ne? :)]

Ķirbju - kausētā siera biezeņzupa ar grauzdiņiem

šodien novācām dārzu, tai skaitā ķirbjus, burkānus un kāļus. pašsaprotami, ka daļa no tiem uzreiz tika pagatavoti.


zupa:
ķirbis - šķiet kādi 300g
kādi 3 burkāni
viens neliels kālis
viens sīpols
daudz dilles
paciņa klasiskā "Dzintara"
ēdamkarote karijs, melnie pipari un sāls

ķirbi sagriež nelielos gabaliņos, kāli un burkānus sarīvē. saber katlā un pielej ūdeni tā, lai ūdens ir pāris centimetrus zem dārzeņu līmeņa. vāra 10-15 minūtes, tad pieber arī sagrieztu sīpolu un kariju un kādu trešdaļu dilles. kad tas viss savārījies mīksts - sablenderē.

tad pieliek kausēto sieru un atlikušās dilles un uzkarsē līdz pirmajiem burbuļiem. zupa gatava.

grauzdiņi:
sagriež baltmaizi vēlamajā formā, saliek uz pannas un apslaca ar eļļu. apkaisa ar sāli un grauzdē krāsnī.

zupu šķīvī, grauzdiņus pa virsu un karoti rokā. labu!


p.s. vēl viena ķirbju zupa: http://maltite.blogspot.com/2010/01/vienkarsa-kirbju-kremzupa.html

lavaša trubiņas

pavisam vienkāršas brokastis - ņemam armēņu lavašu, tomātus, dilles un mozarella sieru. (runā, ka ar žāvētu vistu arī esot lieliski)


lavašu sagriež pa vīlēm, pārējo sagriež nelielos gabaliņos, sajauc kopā, pasāla, sapiparo un iekaisa baziliku.



kārto uz lavaša gar apakšējo malu un sarullē trubiņā.



tad uz sakarsētas , ietaukotas pannas apcep no 3 vai 4 pusēm. galvenais likt uz pannas ar to vietu, kur ir lavaša mala, jo tad tā vieta apcepas un trubiņa neritinās vaļā.

labi garšo ar krējumu, domājams tikpat labi būtu arī ar pesto vai svaigu avakādo mērci.
labu apetīti!

siera cepumi

lāābrīt, cepumi. 

Piektdienas vakarā viesojos kādā antonijas ielas virtuvē, kuras saimniece regulāri iegādā Ievas virtuves izdevumu. es ne reizi pirms tam to nebiju šķirstījusi, bet jā, tur var atrast ne vienu vien lietu, kuru varētu gribēties nogaršot. un turpat uzdūros arī siera cepumu pamatreceptei. viss tik viegli, ka nodomāju, ka nākamrīt šie noteikti jāpamēģina.

siera cepumi

100 g siers

100 g sviests

šķipsna sāls

milti
un piedevas

sarīvē sieru, pievieno tam vēsu, sagraizītu sviestu, šķipsnu sāls un miltus. tā kā man šis bija jaunums un siera cepumus līdz šim nebiju cepusi, sadalīju mīklu divās daļās un katrai pievienoju savu piedevu. var tikai minēt kas tās bija. ak, jā - baziliks un šampinjoni. nē, nu tiešām, joprojām - mani sauc ines un man ir problēma.

nu ja. kad mīkla iemīcīta un papildpiedevas arī - katru pikuci ietin pārtikas plēvē un ieliek uz brīdi aukstumskapī.

sākotnēji kaut kā nošāvu greizi un miltu bija par maz - kā rezultātā tapa plānās sier-sviesta uzkodas. 

[uzskatāmi redzamais neizdevies un izdevies siera cepums. visa vaina miltos]

tad nu bija skaidrs, ka otram pikucim miltus vajag vēl vairāk - ko es veiksmīgi varēju izdarīt - iemīcot tos pēc pikuča izņemšanas no aukstumkapja. laikam jau ka atslēga ir tajā, ka lai arī mīkla tāpat līp pie rokām, likt miltus tik daudz, lai tas notiek maksimāli maz. bet man jau liekas, ka nedrīkst pārcensties, jo citād sanāks miltu cepumi.

centos taisīt pusmēnešus - klasisko siera cepumu formu, bet pēc 5 minūšu esības plītī, tie izskatījās pēc kukurūzas nūjiņām

nu tā.

un man ļoti patika, ka tiem cepumiem iekšā slēpās bazilika gabaliņi. es tur neko nevaru padarīt.

lab' apetīt!

salāti un diļļmaizītes brokastīs

šīrīta brokastis - diļļmaizītes + svaigi salāti



salātiem:
tie zaļie salāti, kurus ziemā tirgo ar visām saknēm (tagad protams no siltumnīcas, ne no veikala),
tomāti,
cukini / kabači,
mājas / mozarellas siers,
mazliet eļļa un mazliet citrona sula

maizītēm:
maize,
sviests,
dilles

salātu sastāvdaļas sagriež, sajauc ar baziliku, pipariem, sāli utt, iepilina eļļu un citrona sulu. sajauc.

maizītes apsmērē ar sviestu un bagātīgi apber ar sakapātām dillēm.

viss! labu apetīti!

ķīnas pupiņas ar skābeņu salātiem

labrīt!

nav svarīgi, ja tagad ir vakars, galvenais, ka šis ēdiens bij brokastīs. manuprāt brokastīm atbilstošs, varbūt mazliet par gruntīgu, bet tas jau kā nu kuram. izskatās ne pārāk, garšo lieliski.

tātad, vajadzēs:

glāzi vai divas zaļo ķīnas pupiņu

kārtīgu sauju skābeņu

nedaudz svaigs kāposts

parmezāna siers (manā gadījumā Minhauzena - garšīgs, nedārgs un bez sliktām piedevām)

2 karotes skābs krējums

gatavošana:

uzliek vārīties pupiņas, ūdeni jālej aptuveni 2-3 cm virs pupiņām

tikmēr noskalo un sagriež skābenes, sagriež kāpostu. visu bļodā, rupji ierīvē sieru un pasāla. klāt skābais krējums, samaisa un salāti gatavi.

atliek tikai sagaidīt pupiņas un brokastis gatavas!

klāt lieliski der svaiga burkānu-biešu sula!

vistas fileja ar sieru un oregano

šovakar vakariņas gatavoju es.

[patiesībā, man tā vien šķiet, ka daudziem man apkārt esošajiem liekas, ka es visu laiku to vien daru kā gatavoju. khakha. tā nebūt nav. lai arī cik ļoti man gribētos.]

šo te recepti [vai vismaz kaut ko diezgan līdzīgu] esmu aizguvusi no olafa. man gan liekas, ka tad, kad viņš šo ēdienu taisīja - tam konsistence vienmēr bija vēl vijīgāka un sierīgāka - laikam jau, ka tas no siera atkarīgs. nu ja. un olafs virtuvē vienmēr paveic ko lielisku - ja vien tam nepārkaisa kinzu vai puravus, hehe.

vistas fileja ar sieru un oregano

[te uz 2-3 ēdājiem]

2 vidēja izmēra vistas filejas

100 ml saldais krējums

siers

oregano [raudene]

sauja lobīto ķirbja sēklu

vistas fileju sagriež nelielos gabaliņos un liek uz pannas apcepināties, tostarp arī nedaudz apbārsta ar sāli un pipariem. kad jau šķiet, ka gaļa sacepinājusies [bet nav brūna], pielej saldo krējumu, un ierīvē sieru [es šoreiz izmantoju visus man mājās pieejamos - mozarella, krievijas, parmesan - pieļauju, ka olafs lietoja holandes ..)]. ja šķiet, ka par biezu - var nedaudz pieliet ūdeni. pievieno arī oregano, bet ļoti ar to neaizraujas, jo pārāk lielos daudzumos tas ir ļoti spēcīgs. 

šoreiz es vēl piebēru arī sauju lobīto ķirbju sēklu, jo beidzot tās atradu vidzemes tirgus piena paviljonā. beeeidzot.

un ļoti labi garšo ar rīsiem. kā arī ar pastu.

lab'apetīt!



[ā. nu ja. un vēl viens labs rādītājs - tēts apēda visu porciju!]

franču gaļa

man mamm saka, ka šo jau visi zina, bet man pašai nekur citur kā mājās šo nav nācies ēst. kārtējā treknā deva vēderam. un gaļa. man garšo vienmēr.
kāpēc to sauc par 'franču gaļu'?
man nav ne jausmas.

franču gaļa.

1 kg cūkgaļas kakla karbonāde

1 paliels sīpols

siers

puspaciņa majonēze

Sagriež gaļu gabaols un izklapē. kārto uz pannas un apber ar sāli, pipariem. tad pāri liek sagriezto sīpolu. pāri tam liek kārtu ar rīvētu sieru. un pār to - majonēzi.

šausmīgi vienkārši. šausmīgi trekni. un tik pat garšīgi.

ļoti labi garšos ar vārītiem kartupeļiem un kādiem lapu salātiem.
to var papildināt arī ar tomātiem vai jelko citu, kas garšo, piemēram - baziliku ..)

ko vēl var iesākt ar Tešlu!

ir janvāra beigas. un mums iemesls ģimenes pusdienām. tētam izgājusī dzimšansdiena un mans jaunais stāātuss uz ceļa. 

nekādas pārlieku lielas gastronomiskas izvirtības netika rīkotas, bet mamm tomēr sacepa TEŠLAS pīrādziņus. ļoti ātri un šausmīgi vienkārši [tik vienkārši, ka pat šaubījos vai 'maltīte' kam tik vieglam ir gatava, bet tā kā te zīmju un burtu skaitu neviens neierobežo, kāpēc ne]

Tešlas pīrādzīņi.

dzeltenā Tešlas mīkla

siers

vai jebkas cits, kas garšo un normas robežās pacieš temperatūru un pēc tam vēl ir garšīgs

[paprika, šķiņķis, šokolāde, ābols, bumbieris, un tā tālāk, un tā joprojām]

visērtāk atkal ir ņemt dzeltano Tešlu, jo tur jau tās sešas plāksnes. mīklu atlaidina, nerullē, sagriež trijstūros un tin iekšā visus labumus.

cep.

un gatavs!

kopā tas prasa maksimums 20 minūtes.

pss. 

'TEŠLA' man par reklāmu nav maksājusi!

CUKĪNI LAIVIŅAS

Veselīgs, supergards un "smalkuma sajūtu" atstājošs ēdiens, ko tai pat laikā ir gana viegli pagatavot. Ēdiens, jāpiebilst, ir veģetārs.

Nepieciešamais dārzeņu arsenāls:

2 taisni cukīni

Zīdaiņa dūres izmēra sīpols

Neliels paprikas dārzenis (krāsa pēc izvēles)

Siers - pēc izvēles. Vēlams kūpināts, ne pārāk trekns,

Abus cukīni Pavāra kungs (Dievs sasien mēli mezglā tiem, kas saka "cukīnijas") rūpīgi pārgriež uz pusēm. Tad ar karoti jāizgrebj cukīni iekšiņas - tā kā tēstu senlatviešu laivu. Tad sagrebtās iekšiņas sacepa pannā - ar olīveļļu un smalki sagrieztu papriku&sīpoliņu. Pēc mēles sajūtām var pievienot dažādas garšvielas - sāli, piparus, baziliku utt. Kad pildījums apcepies, tas jāsapilda cukīni "laiviņās". Pildījumam jābūt sulīgam, lai tas izsautētu daiļi zaļo cukīni korpusu. Nu pienācis laiks ievietot veidojumus krāsnī - 180 grādi pēc Celsija. pēc 15-20 minūšu cepināšanas, panna jāizņem - jāuzliek augšā siera šķēlītes + kāds garnējums, ja esat estēts pēc aicinājuma. Tie var būt zaļumi, olīvīte, tomāta šķēlīte utt. Un nu - atkal krāsnī un pāris minūtēm - līdz siers sāk burbuļot.

Kā piedeva ieteicami ir rīsi.

Zivīgās dienas

Kas ta nu - nevienam zives negaršo?:)

Man personīgi reizēm uznāk nepārvarama kāre pēc pangasijas filejas - izmērcinātas citronu suliņā un dāsni daudz bazilika. Citas garšvielas pat īsti neprasās. Var bikucīt sāli piemest.

Manai triju ļaužu ģimenei ļoti garšo zivju ēdiens, kuram nosaukums nav izdomāts, bet noskatīts un updeitots no vienas Mārtiņa Rītiņa receptes.:)

Tātad vajadzēs:

2 paciņas rīsu - var būt gan parastie, gan gargraudu;

pangasijas sasaldētās filejas - ar 2 būtu jāpietiek;

mazā bundžiņa konservētu ananāsu - 400g laikam?;

sēnītes - Ines, man vislabāk ar patīk šampinjoni - svaigi - var likt vai visu kastīti! /tāda zila - kādās parasti fasē Mego, Rimi utt./;

2 palielas paprikas - sarkanas - lai krāsaināk;

siers - kurš garšo un kurš labi kūst - man parasti pie rokas ir Krievijas vai latviešu ražojuma "Pikantais". Super gards!; - lai uzrīvētu virsū - nu grami 200

majonēze - dodu priekšroku "Provansas";

garšvielas - karijs, baziliks, sārs, pipari;

viens citrons - žmiegsim sulu :)

Lai dabūtu gatavu:

vispirms novāra rīsus - lai ir pusgatavi, jo pēc tam pārdzīvos vēl vienu termisku apstrādi! Pangasijas fileja pa to laiku jāatkausē un jāizspiež citronu sula. Fileju griežam palielos gabaliņos, paturam pusstundiņu sulā un baziliku ar virsū. Apcepinam uz pannas - ar taupīgu eļļas daudzumu. Ņemam trauku - karstumizturīgu - visideālāk - stikla :). Dibenu maigi izklājam ar rīsiem un pāri tiem kārtojam jau apcepto zivs fileju. Sagatavojam "uzlējumiņu" - trīs, četras zupas karotes majonēzes, mazliet sīrupa no ananāsiem un daudzzzzzz karija :). /Konsistence - šķidra./ Sakuļam un maigi pārlejam pāri zivtiņai. Tagad vienkāršākā daļa - liekam pa virsu jau saripiņotās sēnītes, papriku, to pašu ananāsu no bundziņas un visbeidzot tam visam pāri pārkaisam sieru. /Man patīk bagātīgi:)./

Voila uz 20 minūtēm cepeškrāsnī - uz 150 grādiem.:)

Burvīgi!!

vienkāršā Lazanja

siekalas saskrien mutē, kad iedomājos pa šo lazanju. šovasar to uztaisīju kādas padsmit reizes vismaz. dace reiz to nosauca par 'slinko lazanju', jo tai nav nekādas mērces jātaisa un garšo fantastiski, turklāt pagatavošana neprasa nekādu lielo mākslu. to man ierādīja mana lielā māsa liene. un kopš tās dienas es ļoti šaubīgi skatos uz lazanjām, kuras piedāvā picērijās un kuras no uzsildīšanas diezko garšīgākas nekļūst.

vienkāršā Lazanja.

4-5 palieli tomāti
500-700 g maltā gaļa

300 g šampinjoni
lazanjas plāksnes
1 sīpols

3 ķiploka daiviņas
tomātu pasta
siers
baziliks
timiāns
oregano
sāls, pipari
2-3 nelieli cukini - ja ir, ir labi

Uz pannas apzeltina vienu sagrieztu vidēja lieluma sīpolu, arī sasmalcināto ķiploku, liek klāt visu malto gaļu un apcep to visu kopā, kamēr atsulojās un ir smuka brūna - jau procesā tai liek klāt arī garšvielas un ar tām neskopojas - baziliks [ļoti labi arī ir ar svaigo, tāpat arī timiānam - pavasarī uz palodzes tie aug burvīgi], timiāns, oregano, sāls un pipari. gaļai jābūt diezgan spēcīgai un tā, ka var just visas garšvielas [jo citur nekur nekādas garšvielas netiek liktas]. tikmēr kamēr sutinās gaļa, uz otras pannas apcep šampinjonus, mmm, jau atkal. un es nekad tos neesmu varējusi pielik tik daudz, lai liktos, ka ir par daudz, jo tie lazanjā netraucē, ja nu vienīgi, ja tie negaršo ..)

kad sēnes apcepušās un maltā gaļa arī vairāk smaržo pēc garšvielām, ne gaļas - visu saliek kopā un pieliek burciņu pastas [esmu kādreiz likusi arī pusotru] - visu kārtīgi samaisa un uzkarsē, lai izveidojās tāda garda maltās gaļas-sēņu masa.

tad izvēlās tādu palielāku stikla trauku ar augstajām malām - izklāj lazanjas makaronplāksnes, pāri liek tomātšķēles, pāri tām cukini ripiņas, tad izklāj to gardo maltās gaļas masu [kādu pusi], bagātīgi pārkaisa sieru un tad sāk no jauna ar tām plāksnēm. kad nonāk līdz otrajai maltās gaļas kārtai, tai uzliek pa virsu atkal makaronu plāksnes un pārkaisa ar sieru un smuki pārliek pāri tomātšķēles un pārkaisa ar baziliku vai oregano vai zem tomātiem saliek svaigas baziliklapiņas. liek cepeškrāsnī uz kādiem 180-200 grādiem. cepās apmēram 30-40 minūtes.
šausmīgi garšīgi.

ārkārtīgi.

pilnīgi vai jāķerās klāt taisīšanai.mm.

apetīti!

šampinjoncepures.

es vispār esmu ļoti šampinjonmeitene.

man tie garšo visur un visa veida. cepti, marinēti, svaigi, zupā un lazanjā un...visur. [līga man par diskobumbas aizņemšanos reiz atnesa lielo spilvas šampinjoburku. tā bija tukša jau tajā pašā vakarā. man uz dzimšanas dienu drīkst dāvināt šampinjonus].

nu tātad. zemāk aprakstītā recepte ir nākusi no 'arhitektu' laikiem [mārtiņa (MH) ievedums manā virtuvē. mārtiņš vispār taisa šausmīgi daudz garšīgu lietu.] un daudzi to jau noteikti zin, jo es tos taisu visiem un vienmēr. pirmo reizi ēdu pie martas kalnciema ielas dzīvoklī, kad viņa mūs pārsteidza ar ziņu par precēšanos.

šampinjoncepures

šampinjoni

sviests

rupjmaize

ķiploks

siers

sveramie šampinjoni sanāk lētāk - tāpēc nopērk maisiņu ar šampinjoniem. tos nomazgā, izņem kātiņus, katrā iepidžina sviesta pikuci, ķiploka gabaliņu un rupjmaizes kubiņu. pāri liek sieru [labāk tādu pikantāku, jo citād var likties, ka trūkst sāls]. uz pannas liek nekoordinēti, var cieši blakus vienu otram.

liek plītī iekšā un cep kādos 180 C. kādas 10-15 minūtes vai kamēr siers sakusis un šampinjoni viegli brūnīgi.
kātiņus var nemest laukā, bet ielikt apcepties kopā ar grauzdiņiem vai sasmalcināt un salikt uz maizītēm, kurā arī pāri saliek sieru un plītī iekšā. gaaaršīgi.

lieliski barojoša uzkoda.



un te vizuāls ieskats procesā:

[gatavi]