Panang karijs

Ja pati jau neesmu izdomājusi, ko man kārotos vakariņās - ļauju Krišjānim izvēlēties. 
Šoreiz viņš alka pēc kaut kā eksotiskāka, lazanjas un mājās gatavoto burgeru vietā. Tā kā šo vēl nebiju gatavojusi - nolēmām pamēģināt. Kā nekā, taizemiešu virtuve mums patīk jau kopš SanFrancisko laikiem.
Sanāca ļoti aromātiski un tik pat gardi. Tāda īsta sevis lutināšana. Tiešām iesaku.

Panang karijs.

olīveļļa
2 ēd k. kapāta ķiploka
1 sīpols
1 ēdk. rīvēta, svaiga ingvera
2 ēdk. karija pasta (nopērkama lielveikalu asian stendos)
2 bundžas kokospiena
1 ēdk. brūnais cukurs vai niedru cukurs
1 ēdk. tumšā sojas mērce
1 1/2 ēdk. laima sulas

2 vistas filejas
sēnes
neliels brokolis
1 sarkanā paprika
saldo zirņu kraukšķīgās pākstis
grauzdēti, nesālīti Indijas rieksti
baziliks

Uzkarsē wok pannu, vai, ja tādas nav (manā gadījumā) - var izlīdzēties ar palielu, dziļāku pannu. Kad tā uzkarsusi, ielej olīveļļu un apcep tajā sīpolu, ķiploku un ingveru. Kad tie visi apbrūnējuši, pievieno karija pastu. iemaisa to sasutējušajā masā, kamēr viss labi sajaucies. tad pievieno kokospienu. to var labi iemaisīt ar nelielu putojamo slotiņu un tik pat labi arī ar spatulu. kad pasta pienā iemaisījusies vienmērīgi - pievieno brūno vai niedru cukuru, soju un laima sulu. laima sulu pievieno pakāpeniski, ik pa laikam nogaršojot - vai ir pietiekošs skābums pēc katra paša vēlēšanās. 

Tad es pievienoju kubiņos sagriezto vistas fileju. Veģetārietis to var ļoti labi aizstāt ar tofu sieru. Tad dārzeņus un visu sutina kokospienā, kamēr, nogaršojot, jūti, ka vista [vai tofu] ir pilnībā gatavs.

Ja tā, visu pārber ar grauzdētiem Indijas riekstiem [manā gadījumā - pašgrauzdētiem] un svaigām bazilika lapām. Šajā gadījumā iesakāmas arī ir tieši taizemiešu baziliks, itāļu vietā, jo tam ir izteiktāka, saldāka garša.

Krišjānim prasījās nedaudz vairāk asuma, līdz ar ko - viņa šķīvi pāršalca arī čilli pārslu uzlidojums.



apetīti!

kinoa un saldais kartupelis

Ar kinoa es pirmo reizi iepazinos, dzīvojot Sanfrancisko. Mana draudzene to lietoja pie saviem zaļajiem smūtijiem un mēs to ēdām kā piedevu dažādiem ēdieniem. Jau tad sapratu, ka man tā pavisam noteikti garšo.

http://www.happyolks.com/

Te neliels ieskats par kinoa no www.cetrassezonas.lv:
"Quinoa (izrunā: „kīnua”; no spāņu quinua, no kečua valodas: kinwa), Latvijā zināms arī kā kinoa vai kinva. Es šoreiz to apzīmēšu ar kinoa. Šis Latvijā vēl mazpazīstamais produkts no Dienvidamerikas pelna ievērību ar savu augsto olbaltumvielu saturu (12–18%) un to, ka tas nesatur glutēnu. Tas satur pilnu cilvēkam nepieciešamo aminoskābju klāstu, līdz ar to ir ļoti piemērots vegānu diētai vai gavēnim. Kinoa ir labs šķiedrvielu un fosfora avots un bagātīgi satur magniju un dzelzi. Tas nesatur glutēnu, un to ir viegli sagremot. Kinoa satur vairāk olbaltumvielu nekā jebkuri citi graudi, vidēji 16,2%, salīdzinot ar 7,5% rīsiem, 9,9% prosai, un 14% kviešiem. Dažās kinoa šķirnēs ir vairāk nekā 20% olbaltumvielu. Tas ir ļoti veselīgs un īpaši ieteicams, ja sirgsti ar migrēnu, diabētu, aterosklerozi, sirds un asinsvadu slimībām un sirds mazspēju." 

Un saldais kartupelis jeb batāte! Vēl pirms pāris gadiem tas Latvijas veikalos bija pavisam reti sastopams, bet nu jau es to arvien biežāk pamanu populārajos ikdienas veikalos. Jāsaka, ka šis kartupelis ir mans iecienītākais, lai arī būtu grēks to saukt par kartupeli, jo tam ar mūsu kartupeli ir atšķirīgas dzimtes. Un joprojām nesaprotu, kāpēc to neaudzē tepat - laikam jau tāpēc, ka tas iecienījis tropus un subtropus (siltumnīca būtu opcija un mums taču vasarā arī ir teju tropi!).

kinoa un saldais kartupelis

175 g kinoa (1 cup)
3 vidēja izmēra saldo kartupeļu/batātes
1 liels sarkanais sīpols
2 lielas ēdamkarotes Gī sviesta
1/2-1 glāze buljona (vai karsta ūdens)
2 daivas ķiploks
svaigs ingvers
1-2 ēd.k. karijs (to, cik daudz to pievieno ir atkarīgs no paša un no karija stipruma)
jūras sāls
spināti (es gan šoreiz neizmantoju)
upenes

Batātes kārtīgi nomazgā, bet nemizo. Sargriež palielos kubos un iemaisa ar olīveļļu un jūras sāli. Liek uz cepampapīra un aptuveni 15-20 min cep cepeškrāsnī kādos 180C.

Attiecībā 1:2 - tas ir 1 daļa kinoa un 2 daļas ūdens, liek vārīties, kad sāk vārīties, samazina uguni un turpina vārīt, kamēr pievārījies pilns katliņš un viss ūdens pazudis. Vāroties, kinoa parādās tādi kā mazi asniņi, kas ļoti atgādina diedzētos graudus. 

Sīpolu negriež smalki, bet gan palielos gabalos. Uz pannas to apcep Gī sviestā, kamēr tie mīksti un pat nedaudz karamelizējušies, jo tas piedod ļoti labu garšu. Pievieno sasmalcinātu ķiploku un pierīvē nedaudz svaigo ingveru. Visu kopā pasautē. Ap šo laiku jau arī batātēm vajadzētu būt viegli apcepušām - kubus pievieno sīpolu masai un turpina sutināt.

Tad pievieno buljonu un kariju. Joprojām visu turpina sutināt. Pēc vajadzības, var vēl pievienot Gī sviestu vai buljonu un sāli, pēc garšas. Pievieno rupji grieztus spinātus un ļauj tiem pavisam nedaudz sasust (jāsaka, man spinātu mājās nebija, tāpēc iztiku bez tiem).

Gatavs!

Pasniedz ar kinoa un upenēm (kaltētām vai saldētām) - tās tiešām piedod vēlamo skābumu un svaigumu.



lab'apetīt!

karijlēcu zupa

ziema ir lielisks laiks zupām. martina mani lutina un šī ir tikai viena no daudzām, kuras šajā ziemā esmu jau baudījusi.

karij-lēcu zupa.
olīveļļa
1 vidēja izmēra sīpols
1 burkāns
2 lielas daivas ķiploka
2 ēdamkarotes [vai vairāk] karija 
200-250 g lēcas
ap 1 -1,5 l ūdens
0,5 kg turku zirņi bundžā [garbanzo pupas] - nokāstas un noskalotas.
1 ēdamkarote citrona sulas
2 ēdamkarotes sviesta
sīpolloki
1 citrons, sagriezts 6 daivās


palielā katlā uz vidēji lielas uguns uzkarsē 1 ēdk. olīveļļas. pievieno sakapātu sīpolu un burkānu, pievieno sāli, piparus. cep, kamēr sīpoli palikuši caurspīdīgi, kādas 4 minūtes. pievieno 1 smalki sakapāto ķiploka daivu. cepina, kamēr burkāns apcepies, bet ne brūns. pievieno 2 ēdamkarotes karija, maisa, kamēr viendabīgi izmaisījies. pievieno lēcas un ūdeni. atkal pēc garšas pievieno sāli, piparus. palielina uguni un ļauj visam sākt vārīties, kad tas ir noticis, atkal pazemina temperatūru un ļauj sutināties, kamēr lēcas ir pamīkstas. kādas 30 minūtes.
pa to laiku, sablendē turku zirņus, pievieno citronu sulu, nedaudz ūdens, 2 ēdamkarotes olīveļļas un otru sakapāto ķiplokdaivu.
sviestu un turku zirņu masu pievieno lēcu sasautējumam. pievieno vēl kariju, ja prasās. ja liekas, ka ir par biezu - pievieno vēl pamazām ūdeni. pasniedz ar pārkaisītiem sīpollokiem un citrondaivām.
ļoti labi arī ir ar apceptām saulspuķu sēklām un pistācijām.




ļoooti garda, ja esi karijcienītājs.




apetīti!

tebūšana. un grūbu variācija.

esmu pilnīgā pavasarī. ar smaržojošu narcišu dobēm, hiacintēm un pirmo pavasara terases iedegumu.

[bildē redzama vita.]

patiesībā, nekur neesmu pazudusi. joprojām šad un tad ēdu un sekoju līdzi 'maltītē' notiekošajam. 
tas, kāpēc ne ar ko neesmu dalījusies ir tikai likumsakarīgi.
es neko jaunu neesmu gatavojusi! 
turklāt, manā tagadējā darba vietā mani regulāri lutina ar visu, ko nu britu bārrestorāns var piedāvāt - mājas burgeriem, welsh rarebit - grauzdētas britu maizes šķēles ar speciālu siera/sinepju/alus un tabasco uzlējumu, lielās šampinjonsēnes veģetāro velingtonu, zivju kūkām un visu citu. ja man izdosies tikt pie kādas receptes - tā te noteikti būs atrodama.


bet par grūbu variāciju.
joprojām esmu grūbu cienītāja. arī griķu 
[bet tos te var iegādāties tik austrumeiropiešu veikalos un tad pat tie nav tie paši mājas griķi. vakar tesco nopirku gaišos griķus - došu iespēju arī tiem.]

pāris dienas atpakaļ, kad man tiešām nekā cita bez grūbām skapītī nebija, uztaisīju vēl vienu irdeno grūbu variāciju.
apcepu kādas trīs smalki sagrieztas ķiploka daiviņas, piebēru nedaudz kariju un kopā to visu ūdenī pasautēju. tad liku klāt sadrupinātus valriekstus [cenšos savā tuvumā vienmēr turēt riekstus. joprojām] un atkal apcepināju. sekojoši pievienoju apvārītas grūbas un kubiņos sagrieztu papriku. esmu iegādājusi arī podiņā augošo baziliku [bet protams!] un man to nav žēl likt klāt jebkur. sanāca tādi kā karstie grūbu salāti. pašai, protams, garšoja.

tiekamies jau drīz!




p.s. ir jau tik ļoti silts, ka vietējie alus patērētāji to nu jau atļaujas lietot arī ārpus telpām.

aprikožzapte

šovasar vairākkārtīgi esmu ciemojusies pie jūlijas lielvārdē. tur allaž tiekam lutinātas ar jūlijas mamms un tēta pagatavotiem labumiem.
tad nu lai aizbraukšana būtu vieglāka, jūlijsmamma - dagnija, somā iemāna pa burciņai kādu labumu. tā pie manis arī nonāca supergardā aprikožzapte, kuru atvēru un notiesāju tik' pagājušajā sestdienas rītā ar plombīru. un gribēju vēl un vēl.
nešaubīgi, manas pirmās, pašas pildītās, burciņas ir tieši ar šo te zapti.

aprikožzapte.


2 kg svaigas aprikozes
1 kg ievārījumcukurs

1/2 tējkarote karijs

50 g kokosskaidiņas

2 paciņas vaniļas cukurs

viss pavisam vienkārši.
pēc darba ar ričuku aizbraucu uz matīstirgu. diemžēl, aprikožu laiks jau iet uz galu, tāpēc nevarētu teikt, ka tās kāds met pakaļ, bet ko gan neizdarīsi garšas kārpiņu vārdā. iegādāju 2 kilo, jo ar vienu tik tāda katla smērēšana vien sanāktu.
aprikozes griež uz pusi un ņem laukā kauliņus. liek katlā un karsē. es visu daudzumu sadalīju 2/3 un 1/3. 

jo to mazāko daļu taisīju ar kariju un kokosskaidiņām. lielāko ar vaniļas cukuru.
attiecīgi sadalīju arī cukuru. aprikozes ar cukuru pavāra. tad pievieno attiecīgās papildsastāvdaļas. un pavāra vēl kādas 20 min. nedaudz atdzesē un pilda burciņās. 

___

un liekas, ka vakar varēja arī būt diena, ka nogalināju savu pēdējo šīsvasaras naktstauriņu.

Zivīgās dienas

Kas ta nu - nevienam zives negaršo?:)

Man personīgi reizēm uznāk nepārvarama kāre pēc pangasijas filejas - izmērcinātas citronu suliņā un dāsni daudz bazilika. Citas garšvielas pat īsti neprasās. Var bikucīt sāli piemest.

Manai triju ļaužu ģimenei ļoti garšo zivju ēdiens, kuram nosaukums nav izdomāts, bet noskatīts un updeitots no vienas Mārtiņa Rītiņa receptes.:)

Tātad vajadzēs:

2 paciņas rīsu - var būt gan parastie, gan gargraudu;

pangasijas sasaldētās filejas - ar 2 būtu jāpietiek;

mazā bundžiņa konservētu ananāsu - 400g laikam?;

sēnītes - Ines, man vislabāk ar patīk šampinjoni - svaigi - var likt vai visu kastīti! /tāda zila - kādās parasti fasē Mego, Rimi utt./;

2 palielas paprikas - sarkanas - lai krāsaināk;

siers - kurš garšo un kurš labi kūst - man parasti pie rokas ir Krievijas vai latviešu ražojuma "Pikantais". Super gards!; - lai uzrīvētu virsū - nu grami 200

majonēze - dodu priekšroku "Provansas";

garšvielas - karijs, baziliks, sārs, pipari;

viens citrons - žmiegsim sulu :)

Lai dabūtu gatavu:

vispirms novāra rīsus - lai ir pusgatavi, jo pēc tam pārdzīvos vēl vienu termisku apstrādi! Pangasijas fileja pa to laiku jāatkausē un jāizspiež citronu sula. Fileju griežam palielos gabaliņos, paturam pusstundiņu sulā un baziliku ar virsū. Apcepinam uz pannas - ar taupīgu eļļas daudzumu. Ņemam trauku - karstumizturīgu - visideālāk - stikla :). Dibenu maigi izklājam ar rīsiem un pāri tiem kārtojam jau apcepto zivs fileju. Sagatavojam "uzlējumiņu" - trīs, četras zupas karotes majonēzes, mazliet sīrupa no ananāsiem un daudzzzzzz karija :). /Konsistence - šķidra./ Sakuļam un maigi pārlejam pāri zivtiņai. Tagad vienkāršākā daļa - liekam pa virsu jau saripiņotās sēnītes, papriku, to pašu ananāsu no bundziņas un visbeidzot tam visam pāri pārkaisam sieru. /Man patīk bagātīgi:)./

Voila uz 20 minūtēm cepeškrāsnī - uz 150 grādiem.:)

Burvīgi!!