Sunday 25 September 2011

sīpolu zupa

esmu atgriezusies mājās no svecīšu vakara laukos, kur pa visiem kapiem skandās skanēja ričarda klaidermana ieraksti, vējš nopūta vairumu svecīšu un saule pavisam rudenīgi iekrāsoja lapkoku rindas. no paša rīta dzirdēju zosis un dzērves.
  

šopēcpusdien nolēmu uzvārīt sīpolu zupu, kura man patiešām garšo, bet pati to taisījusi vēl nebiju. sīpolu zupa, kura man garšo, lai arī vēl pirms kāda laika sīpolus savā šķīvī ignorēju.
paldies 'bitesblūzakluba' šefpavāram.




sīpolu zupa


2 kg sīpolu
2 l liellopa buljons
apm. 300 ml sarkanvīns
2 ēd.k  brūnā cukura
2 ēd.k vorčestera mērces
1 liela ēd.k tomātu pastas
sāls, pipari
[pētersīļi]


čedarsiers, maize - grauzdiņiem


sīpolus sagriež pusripās. ietiekums - pirms smalkākas griešanas, tos attīrīt no virsējām kārtām, sagriezt uz pusēm un nomazgāt ledus aukstā ūdenī [tāpat arī nazi, ar kuru tie tiks griezti] -  tas līdzēs mazākai raudāšanai. vēl der atcerēties, ka, griežot sīpolus, jācenšas elpot caur muti, arī tad sarkanās acis var izpalikt. tas, ka visiem mājiniekiem vilka uz bimbu - tas skaidrs, bet nu, zupa galā patiešām garda. un tad vairs raudāt negribas.
sagrieztos sīpolus uz lielas pannas zeltaini apcep olīveļļā. pieber arī šķipsnu sāls, piparus. 
[man sanāca lielajā pannā cept trīs piegājienos]
sīpolus saliek zupas katlā, pielej vīnu, vorčesteru, cukuru, tomātu pastu, visu izmaisa un uz ne pārāk lielas uguns sautē. stundu. ik pa laikam neaizmirstot apmaisīt. kad viss sasutējies, lej klāt karstu liellopa buljonu. to visu pavāra vēl pusstundu.


zupa gatava.


pavisam labi garšo ar kāda stipra siera grauzdiņmaizītēm. 
tās man palīdzēja sataisīt kristīne.



apetīti!



Sunday 18 September 2011

brulē krēms brulē.

plikās kājas uz grīdas salst. logu vairs naktīs vaļā neturu. un ir jau tik daudzi, kuri pielipuši savām tējas krūzēm un latēm. jā. vasara pavisam noteikti būs nu jau vairs tik pēc gada. vai citā kontinentā.
šī man bijusi pavisam skaista, spraiga un notikumbagāta. un ko tik es neesmu satikusi un iemācījusies.
rihards man šovasar iemācīja pagatavot saldo ar tik ļoti francisko nosaukumu, kuru daudzi uzskata par pārāk sarežģītu, lai ņemtos ar to mājās. muļķības! 
krēms brulē - tātad. starp citu, tas recepšgrāmatās atrodams jau kopš 17.gadsimta beigām. 
klasika.






crème brûlée


10 olu dzeltenumi
100 g brūns, labs cukurs
1 l salds krējums [vai pus-uz-pusi ar pienu, lai nav tik trekni -0,5l piens, 0,5l salds krējums]
1 vaniļas pāksts


un šie:

saldo krējumu ielej katlā un liek uz ne pārāk lielas uguns sildīties. ņem vaniļas pāksti - ar naža sānu to noplacina, lai vieglāk to gareniski pārgriezt. pārgriežot, no katras puses ar naža aso daļu izņem mazās sēkliņas. gan sēkliņas, gan pašu pāksti liek saldajā krējumā un ar rokas jaucēju iemaisa. ļauj tam visam kārtīgi uzsilt un tiklīdz mana pirmos vārīšanās burbuļus - procesu pātrauc.
kamēr krējums silst - atsevišķā, palielā bļodā [jo pēcāk saldo krējumu lies tur pat], atdala olu dzeltenumus, pieliek cukuru un arī to kārtīgi iemaisa, bet neputo.


kad krējums nedaudz atdzisis, sagatavo sietiņu, caur kuru to ielies  dzeltenumos. te noderētu papildrokas, ja tādas dabūjamas. viens tur sietiņu un maisāmo, otrs - lej saldā krējuma masu. rokas putotāja operators ļoti intensīvi darbojas, lai saldā krējuma masa un olas iemaisās no pirmā tikšanās brīža. cik romantiski.

kad visa masa pārlieta, izmaisa un tā ir gatava.
sagatavo trauciņus. manā gadījumā krēma brulē gatavošana bija diezgan spontāna, tāpēc izmantojām 'franču stikla' produkciju un jāsaka, ka tas nebūt nav sliktāks variants. ja vēlies, ieber katrā no tiem kādas pāris ogas [mamms saldētavā atradu mellenes, zemenes un ko tik vēl ne].

izkārto sapildītos trauciņus uz cepešpannas ar augstākajām malām - un salej tajā ūdeni - tas ir diezgan ļoti būtiski. tā, lai trauku apakšējā daļa ir ūdenī.


cepeškrāsns sagatavota uz 100 grādiem. šajā temperatūrā arī tiks cepti brulē. stundas garumā. apmēram. var gadīties, ka tas prasa vairāk laika. ideālā konsistence - želejīga.

ja tava virtuve ir tik advancēta un tajā ir virtuves gāzes pistolīte - tu vari beidzot to arī kaut kā izmantot. jau pirms ielikšanas cepšanai - nolīdzināt visus virspusē esošos gaisa burbulīšus, jo cepoties tie kļūs par maziem caurumiņiem.
bet. pats labākais, ja tev tāda pistolīte ir - tu pavisam eleganti spēsi izkausēt karameli tieši uz brulē. 
brūns cukurs+pistolīte=karamele. jā, tieši tik vienkārši.
man un citiem ieroču nenēsātājiem var līdzēt iepriekš sacepti brūnā cukura rimbuļi uz cepampapīra vai arī - esi kreativitātes kalngals un pirms pasniegšanas apber ar drumstalām, pūdercukuru vai mandeļu skaidiņām.




pavisam vienkārši.
un liels paldies rihardam.


apetīti!