Friday, 31 December 2010

Īstie pelmeņi, "po sibirski"

Man patīk pelmeņi, jo tos var ātri pagatavot - uzvāri un viss - un tie ir īsts, vienkāršs, ziemīgs ēdiens. Iedomājoties pelmeņus, man uzreiz nāk prātā stāsti par Sibīriju, kur ziemai sākoties, veseli ciemi ķeras pie pelmeņu taisīšanas - veči kauj aunu vai cūku, sievas mīca un rullē mīklu.

Ar pelmeņiem ir tā, ka dažreiz tos vienkārši ļoti sagribas, bet no veikalu produkcijas nav nekādas baudas. Izrādās, ka pelmeņus var uztaisīt pats un tas ir pavisam vienkārši. Garšo, protams, daudz labāk nekā veikalu pelmeņi, un nav jābojā veselība ēdot nezināmas izcelsmes produktu.

Pelmeņi "po sibirski"

apmēram 0,5 kg milti - vislabāk Dobeles extra
0,5 kg malta liellopu gaļa
0,5 kg malta cūkgaļa
3 sīpoli
sāls
pipari

Mīkla:

Uz galda izber miltu kaudzi un uztaisa tādu kā plakanu vulkānu ar paceltām maliņām. Uzmanīgi ielej "krāterī" glāzi ūdens, kurā iepriekš izkausēta pustējkarote sāls.

Ar karoti vai rokām ierušina ūdeni miltos, un pēc tam ķeras pie mīklas mīcīšanas. Jāmīca, kamēr mīkla nelīp pie rokām, un jo ilgāk mīca, jo mīkla labāka. Ja ir izmīcīts, bet līp - pievieno miltus. Ja tik sauss, ka nevar pamīcīt - pielej vēl ūdeni.

Kad mīkla gatava, nogriež no tās kulaka lieluma gabalu, un izrullē plānu (pa lielam - jo plānāk, jo labāk). Man ir speciāla "peļmeņica", kas procesu paātrina, bet tikpat labi var iztikt ar šņabja vai citu vidēja lieluma glāzi, ar ko no mīklas spiež aplīšus.

Pildījums:

Sīpolus sagriež mazītiņos gabaliņos, saliek traukā kopā ar abu veidu maltajām gaļām, neskopojoties pieber sāli un piparus, un kārtīgi visu samīca kopā, līdz ir vienmērīga masa.

Uz mīklas aplīšiem liek apmēram frikadeles lieluma gaļas piciņas, apli loka uz pusēm un maliņas saspiež ar pirkstiem kopā. Lai smukāki un labāk turas kopā, var izlocīt lūk šādu formu:

Gatavo produkciju liek uz miltiem nokaisīta dēlīša, un - iekšā saldētavā. Kad pelmeņi sasaluši, tos saber maisiņā, un liek atpakaļ saldētavā glabāšanai.

Pelmeņus vāra lielā daudzumā ūdens 12 min, ēd vai nu ar krējumu un etiķi, vai sviestu un daudz pipariem - man otrais variants vislabāk garšo.

Sunday, 26 December 2010

karameļu-riekstu kūka

ziemsvētku vakarā ģimenes kopgaldā biju atbildīga par to, lai būtu kūkas. māsa dita pasūtīja divas. 
veselu rītu klīdu virtuālo recepšu piedāvājumos un meklējos kaut ko, kas uzrunās. galu galā atradu arī. pašmāju emuārā uwa gatavo [uwagatavo.wordpress.com], kur atrodams ne tas vien. 
tā kā oriģinālaja variantā tā nebūt nebija ziemsvētku kūka, es šo to pavariēju, jo mana atkarība un vājība allaž bijuši rieksti. un rieksti IR ziemsvētki.
galu galā rezultāts tik atzīts par ļoti labu esam.






saldā karameļu-riekstu kūka.


125 g kausēts sviests
150 g izsijātu miltu
1 tējk. cepampulveris
80 g kokosskaidiņas
220 g brūnais cukurs


karameļkārtai:
400 g iebiezinātais piens ar cukuru
1 ēdamk. sviests
1 ēdamk. cukurs


lazdu rieksti, mandeles


bļodā sajauc miltus ar cepampulveri, kokosskaidiņām un brūno cukuru. klāt pielej katliņā izkausēto sviestu un visu kartīgi izmaisa, veidojas mīkla, bet ne ļoti viendabīga masa - pat nedaudz drupena. to liek kūkas formā, kas izklāta ar cepampapīru ar malām līdz kūkas formas augšpusei. iebēru masu formā un ar pirkstiem izlīdzināju viendabīgi pa visu virsmu.
uzkarsētā cepeškrāsnī [kādiem 180 grādiem] liek cepties uz kādām 15 minūtēm, pamatne nedaudz apbrūnēs, bet neizcepsies.


ņem vēlreiz to katliņu un izkausē tajā sviesta karoti ar cukuru. ļauj tam visam savienoties un izkust, visu laiku pieskatot un maisot. tad lej klāt iebiezināto pienu un turpina to visu uzkarsēt, neaizmirstot par regulāru maisīšanu.


kad jūt, ka masa uzkarsusi un arī cepeškrāsnī esošā pamatne jau izņemta, lej pāri to masu pamatnei. un atkal liek cepeškrāsnī, uz vēl kādam 15-20 minūtēm. pilnpiena masa burbuļo un elpo visu laiku.


kamēr kūka cepas, uz pannas apgrauzdē veselus lazdu riekstus. es biju piebērusi arī nedaudz mandeles.
atdzesē.
un kad jūt, kad vēl gluži gatava pamatkūka nav, izņem to ārā un pārber pāri riekstus, lai tie noklāj visu virsmu. un liek vēl uz kādām piecām minūtēm krāsnī. 
kūka gatava. tad tik ņem laukā un atdzesē.
kūka ir šķebinoši salda, bet ļoti garda un izskatās arī kārdinoši.





lieki piebilst, ka visiem tiešām garšoja.
nom nom nom.










slepenā 'krustmātes mīkla' .

ir otrie ziemsvētki. visi savus pīrāgus un zirņus jau sen kā, droši vien, apēduši. arī es, tostarp. bet ar pīrāgiem un saldmaizītēm sevi var palutināt arī uz Jauno gadu.
šogad beidzot tiku pie slepenās, mamms cītīgi glabātās, receptes. [es gan recepšu glabāšanas iemeslus nevaru kaut kā saprast, jo dalīties labajā un garšīgajā taču ir tikai apsveicami!]
mana tēta rīgas krustmāte, pie kuras bērnībā braucām ciemos, izrādās bija atzīta pavārmeistare Dzintara Bandeniece. te tad arī būs 'krustmātes mīklas' recepte. pīrāgiem, saldmaizītem un visam citam - neticami gardi un  pīrāgi pēc dienas nepaliek cieti, saldmaizītes pārvēršas par cepumiem. jā.






krustmātes mīkla.

500 g sviests (vai margarīns)
1 rīgas raugs [vai viena paciņa sausais raugs, bet tad jāpieliek arī ēdamkarote cukura]
1 litrs milti
200 g krējums
šķipsna sāls



sviestu [atlaidinātu] palielā bļodā sagriež pa gabaliem - nu tā, ka ņem un tādos nelielos gabalos sakapā - gandrīzvaikā griežot kartupeļus priekš cepšanas pannā ..)
pāri pārber kādu pusi miltu un raugu [gadījumā, ja nav Rīgas rauga opcijas, kuru izkausē ar cukuru, lietot var arī sauso raugu, tik tad mīklai pievieno cukuru]. pieliek daļu krējuma, sāli un sāk iemaisīt visu ar karoti. tad pakāpeniski liek vēl miltus, atlikušo krējumu un sāk mīcīt ar rokām, kamēr viendabīga masa - ja liekas, ka baigi baigi līp pie rokām - pieber bišku vēl miltus, bet nevar aizrauties, jo par daudz arī nevajag. tad mīklu tajā pašā bļodā nolīdzina [mīlīgi nopliķē] un pārliek pāri pārtikas plēvi un liek ledusskapī uz kādām 2 stundām vai nedaudz mazāk, ja nav tik daudz laika.

masa, ko liek iekšā.
nu, te var variēt. jo, ja gribi arī veģetārus, tad, piemēram, var arī sacept sēnītes ar bišku sīpoliem un tā.

bet tradicionāli:
300-400 g gaļiņa
2-3 olas [šīs arī var nelikt]
1 sīpols
pipari
sāls

ņem tādu cauraugušu kūpinātu gaļiņu vai nu kādu vien spēj veikalā atrast. to sagriež nelielos kubiņos. novāra olas un atdzesē. sīpolus arī sīki sagriež. 
uz pannas uzsilda nedaudz eļļu, apcepina sīpolus [bet ne zeltainus, tikai tādus caurspīdīgus], pieliek arī sagriezto gaļu, sapiparo un bišku sāli pieliek, visu apcepina, bet ne pārāk daudz.
tad ieliek to bļodā un atdzesē. kad padzisis, iemaisa sakapatās vārītās olas.

principā viss gatavs, lai sāktu darboties.

izņem mīklu no ledusskapja. 
un sagatavo sev tīru virsmu operācijai - pīrāgu veidošana!
nedaudz virsmu iemilto un paņem pikuci mīklas vēl apviļā miltos, lai ir tāda patīkama, bez lipšanas pazīmēm.
ar pirkstiem izspaida nelielu pleķīti mīklas, ieliek tējkaroti gaļas masas un pārliek pāri to maliņu, lai tas gaļas pikucis ir apsegts. 
saspaida savienojuma vietu un ar glāzi 'nokniebj' nost.
nu ja - un skatās, lai nekur nenāk tā mīkla vaļā. liek smuki uz cepešpannas, kura noklāta ar cepampaīru, lai nepiedeg. kad būs visa panna ar pīrāgiem. apziež ar olu un krāsnī iekšā. uz kādiem 180 grādiem, vai 200, skaties pēc situācijas.


būs tā, ka mīkla paliks pāri.
to izmanto saldo maizīšu pagatavošanai parasti.



paņem lielāku pikuci to mīklu, izrullē uz samiltotās virsmas. noziež ar olu, pārkaisa cukuru un kanēli vai magonēm, vēl bišku cukuru un sarullē kopā. un tad griež ripās. 
tāpat liek uz cepešpapīra un apziež ar olu.


priecīgi!

Friday, 17 December 2010

SamS



šobrīd tirgū ir baigais samu klāsts... ņēmu apmēram 700g lielu (mazu?) samu, atbrīvoju viņu no iekšām. to vietā sagatavo maisījumu, kas sastāv no puraviem, selerijām, ķiplokiem, sāls, pipariem, kas visi sajaukti ar sviestu.
masu sastumj vederā. samu gulda uz vēdera un ietin cepampapīrā, ko aizloca vai aizkniebj ciet. liek cepeškrāsnī kādos 170 grādos uz pusstundu.





ņem ārā, ļauj atgūties dažas minūtes un tad āda viegli nonāk nost.






rekomendēju kopā ar velutē mērci 

Sunday, 12 December 2010

Piparkūku mīkla

ļoti sezonāls ieraksts. nu jā, jo sen neko te neesmu ielikusi, sen arī neko jaunu un nebijušu neesmu gatavojusi. turklāt, šajā laikā līdz ziemsvētkiem, cik nu spēju, cenšos atteikties no miltu produktiem, saldumiem un visa kaitīgā. palīdzu draugiem klāt kāzu galdus, izdomāt kā pabarot 20 jauniešus un vēl prātoju par savu 'rozentālu', kas būs janvārī. [starp citu, ja vēlies saņemt ziņu par to, kad tas būs un kas tiks piedāvāts - atstāj savu e-kastes adresi maltite.te@gmail.com, un tev tik ziņots]


tātad.
ir jau 12.decembris. un bez kupenām, apkārt sāk valdīt arī svētku noskaņa. šodien ciemojos pie mamms. viņas dienas plānā šodien bija piparkūku mīklas pagatavošana [starp citu, 'maltītē' jau viena ir, ar kuras pagatavošanu ir padalījies edgars]. pati es to nekad neesmu darījusi - mammai tā sanāca ļoti garda, tāpēc padalīšos ar to arī te. 




Piparkūku mīkla.


100 g ūdens
1 glāze cukurs
100 g medus
2 tējk. šķidrais brūnais cukurs


150 g sviests
2 olas
1 tējk. cepamais pulveris
1 kg milti
garšvielu maisījums
1-2 apelsīnu miziņas
1 ola pārziešanai


garšvielu maisījums piestā:
1 tējk. kanēlis
20 krustnagliņas
1 rīvēts muskatrieksts
2 tējk. ingvers
1 1/2 tējk. koriandrs
10 pipara graudiņi 
= piestā


katliņā ielej ūdeni, ieber cukuru un medu, sviestu un arī to šķidro brūno cukuru [tas vairāk krāsai] - visu kopā uzkarsē un pavāra. verdošā masā iekuļ daļu [apmēram pusi] izsijātu miltu, pieber piestā saberztās garšvielas un kuļ, līdz masa kļūst viendabīga un atdalās no katla malām. nedaudz atdzisušai mīklai pievieno sakultas olas, cepampulveri [šo patiesībā var likt un var nelikt - bet liekas, ka bez tā piparkūkas nebūtu tik kraukšķīgas], atlikušos miltus un visu samaisa. tad jau ņem mīklu ārā no katla un sastrādā uz mīklas dēļa vai speciālās virsmas, kamēr tā kļūst gluda un spīdīga. mēs vēl izdomājām iemīcīt arī sasmalcinātu apelsīna miziņu. un man tā garša ļoti patīk. 
mīklu var likt ledusskapī pastāvēt, lai savelkas visas garšas kopā, bet nav nekāda vaina, ja taisa arī uzreiz.
piparkūku cepšanai, mīklu jārullē gana plānu, tad piparkūkas būs kraukšķīgas un mutē kūstošas.






sezonāli - iespēja noēst [un salauzt] tik sirdis, cik vien vēlies.

Monday, 6 December 2010

Bulljabeeeze (Bouillabaisse)







Marseļas zivju zupiņa. kārtējo reizi ir 100 versijas, no kurām es paņēmu 101-o. galvenais par ko visi ir vienisprāt (šausmīgi jocīgs vārds...), ka zupas burvība slēpjas zivju un jūras produktu dažādībā un te ir plašas iespējas eksperimentēt. es vienīgi ieteiktu nelikt norvēģijas lasi :)


Tātad sastāvdaļas:
1 paliela fenheļa sakne
2 sīpoli (es pieliku vienu sarkano, vienu šaloti)
1 ķiploka galva
1 selerijas kāts (optional)
olīveļļa
2 palieli tomāti
daži zariņi timiāna
bišķu tomātu biezeņa
daži pētersīļa kātiņi
2 lauru lapas
1 l zivju buljona
0,5 l ūdens


apelsīna miziņas oranžā daļa (apmēram pus apelsīna)
ēdamkarote fenheļa sēklu (var dabūt aptiekā)
liela šķipsna safrāna
lielos kubiciņos sagrieztas dažādas zivju filejas (man bija āte, sams, asaris). asari var ņemt veselu un izfilēt.
dažas svaigas garneles
gredzenos sagriezts kalmaars (optional)
dažas mīdijas čaulās


dziļā katlā uzkarsē eļļu un met iekšā sagrieztus sīpolus, fenheli, seleriju un uz pusēm pārgrieztu ķiploka galvu. apsautē un liek klāt sagrieztus tomātus un ēdamkaroti tomātu pastas (nezinu gan kāpēc). ja no nofilētas zivs paliek pāri kauli un galva, tos liek katlā, pievieno buljonu un ūdeni. uzvāra, vajadzības gadījumā noputo. pieliek pētersīļus, timiānu, safrānu, lauru lapas, fenheļa sēklas un apelsīna mizu. saturu ik pa laikam apmaisa un uz lēnas uguns vāra 45 minūtes.
pēc tam to visu kārtīgi nokāš, atstājot tikai biezu buljonu.
Buljonu atkal uzkarsē, pievieno sāli un piparus. tad pievieno zivju kubiņus un pēc brīža arī garneles un mīdijas. kad mīdijas ir atvērušās, pārkaisa ar sakapātiem pētersīļiem (ko es šoreiz izlaidu).
zivju buljonam un ūdenim var nedaudz arī pievienot baltvīnu. citās receptēs buljonam pievieno nedaudz Pernod. vēl citās receptēs pirms zivīm liek arī kartupeļu kubiņus, bet tas, manuprāt, ir lieki.
pasniedz ar toastiņiem ;)

Wednesday, 17 November 2010

meksikāņu taco zupa

pirms pāris nedēļām ciemojos lielvārdē, pie jūlijs mammas. viņa bija savārījusi veselu katlu supergardas taco zupas. domāju, ka tai ir vairāk kā viens variants, bet tad nu es vakar nevarēju noturēties pati un uzvārīju šo te, kas man tik ļoti iegaršojās. 
vēl jāsagaida, kad andra ieliks 'maltītē' savus grēcīgos načos, lai jau meksikāņēdienu plejāde tiktu papildināta godam.




meksikāņu taco zupa


500 g maltā gaļa [man bija liellopa]
2 burkāni
2 bundžas ar pupiņām, kuras ar aso piparu
2 bundžas tomātu ar baziliku
nedaudz selerijas sakne
3 ķiploka daivas
1 sīpols
asā, sarkanā paprika
buljona kubiņš
sāls, pipari


katliņā ielej nedaudz ūdens, izšķīdina tajā buljona kubiņu - man tie timiāna/bazilika kubiņi vēl no 'rozentāla'.
paralēli uz pannas olīveļļā apcepina sīpolu, ķiploku, burkānu ripas un selerijas saknes salmiņus. es selerijas sakni pirmo reizi lietoju - pirmkārt, tās smarža ir ļoti specifiska un ar to es nedomāju 'baudāma', otrkārt, jau tā pirku pašu mazāko, bet tāpat pat 1/3 neizlietoju un treškārt - man vēl ilgi tā smarža turējās uz rokām. nekādā jēgā - es jau domāju, ka bez tās varēja arī iztikt. hehe.
kad iepriekšminētās sastāvdaļas apcepušās, liek buljonā un tai pašā pannā apcep malto gaļu ar garšvielām - es liku stipro papriku, piparus, sāli. to tad arī katlā iekšā.
tad pievieno pupiņas, kuras pirms tam atmazgā no tās masas, kurā viņas uzturās tajā bundžā. liek klāt tomātus. visu savāra. var likt vēl klāt arī tobasco, ja liekas, ka vajag stiprāku.


un gardi ar grauzdiņiem.


apetīti!

Tuesday, 16 November 2010

Harira

tradicionālā marokāņu zupa, ko var dabūt jebkurā vietā, sākot no maza ūķīša un beidzot ar restorānu. principā tāda marokāņu soļanka, kurai versijas var būt simtiem.


novāra buljonu (parasti liellopa). blenderī sablenderē kārtīgu žūksni ar piparmētrām, pētersīļiem un lielu daudzumu atmizotiem tomātiem. 


proporcijas visā procesā uz izjūtām, bet tāda paliela katla ar buljonu (ap 400g gaļas) ņēmu pa divām buntēm pētersīļu un piparmētru un 10 vidējus tomātus. 


sablenderēto masu lej iekšā buljonā. sīki sakapā 2 sarkanos sīpolus un pievieno buljonam. un tad ir butiskākā zupas sastāvdaļa- garšvielas. 


Ras el hanout marokāņi liek klāt pie jebkura ēdiena, pat omletes. lielākos garšvielu stendos šo garšvielu maisījumu var atrast gatavu, taču var izlīdzēties ar sastavdaļām atsevišķi- kardamons, ķiploki, kanēlis, čili pārslas, koriandrs, kumins, muskatrieksts, pipari, sausais ingvers un (safrāns:)) kopumā uz katlu liku kādas 5 tējkarotes. tad zupai pievienu vēl rupji sagrieztus tomātus bez mizām (var izmantot arī bundžu tomātus savā sulā), bundžiņu ar chickpeas (turku zirņiem), sauju lēcas un sauju rīsu. pēc padsmit minūtēm, kad lēcas un rīsi izvārījušies, zupā iejauc aukstu ūdeni, sajauktu ar pāris ēdamkarotēm miltu, kas padarīs zupu tumīgāku.
klāt chabata vai lavašs un lieliskais marokāņu rozā vīns :) vai berberu viskijs, kas ir stipra, salda melna/piparmētru tēja.

grūbas

tātad. par grūbām. 'nakts variants' - šīs tapa jau tad, kad teju visi 'rozentālu' bija atstājuši.
ir pārāk garšīgi, lai noticētu, ka tās ir grūbas.




grūbas


divas krūzes grūbas
ķiploks
sīpols
baltvīns
stiprie, sarkanā paprika[man bija kaltēts]
buljons
tomāti
rieksti
baziliks
feta


iepriekšējā vakarā grūbas nomazgāju vismaz trīs reizes un iemērcu. tad, kad pienāk gatavošanas laiks, sāk ar ķiploka un sīpola smalku griešanu. ņem tādu padziļāku pannu, kurā uzkarsē nedaudz olīveļļas un apcep ķiploku, sīpolu, kuriem pielikta arī stiprā, sarkanā paprika. kad tie nedaudz apcepušies, lej klāt kādu pusglāzi [vai cik nav žēl] baltvīna. visu kopā pasautē un uzvāra. tad ber iekšā piebriedušās grūbas. krūzē izšķīdina buljona kubiņu - es ņēmu bazilika-timiāna kubiņu, kas laikam jau ka skaitās ekoloģiskais, bet cik tur taisnības, nezinu, un lej to klāt, lai šķidrums būtu nedaudz mazāk par pusi no visas masas.
tad to visu kopā pasutina, ik pa brīdim apmaisot, liek klāt vēl garšvielas, ja liekas, ka vajag. kad jau teju pamīkstas tās grūbas, klāt liek nedaudz sasmalcinātus lazdu riekstus, sēkliņas,  kubiņos sagrieztus tomātus [vai 4 daļās sagrieztus mazos ķirštomātus], pieplucina klāt baziliku un visu kopā vēl sasilda.
uz šķīvja izkārto rukolu, grūbas un pārliek pāri fetas siera gabalus. 
šausmīgi garšīgi.


ja grib nedaudz pavariēt, var vēl pievienot apceptas sēnes vai cukini vai ko nu tik var iedomāties.


apetīti!

Monday, 15 November 2010

rozentāls nr.3

šorīt gulēt iegāju ap 2.00. visi trauki tīri un galdi, krēsli savās vietās.
jā, nu jau laikam tiešām varu teikt, ka ir mājrestorāns 'rozentāls'. trešā reize vairs nevar būt nejaušība.


sestdienā braucu uz tirgu un veikaliem pēc produktiem. un veicu visus iespējamos priekšdarbus. 
visa svētdiena pagāja gatavojoties vakaram. kamēr anete par visu satraucās, es smalcināju riekstus. vēlāk ēdāji pamanīja un atzīmēja, ka visos ēdienos bija atrodami rieksti. nu ko, no sevis neaizbēgšu - man rieksti garšo.


uzkodās piedāvājām kaņepju sviesta maizītes - domājot par to, ka latviskumam ir īstais laiks, jo valsts svētki tepat pēc dažām dienām.
kā pirmos pasniedzām salātus. mani vasaras iecienītākie salāti ar cukini, pistācijām un fetu. starp citu, tieši šobrīd daudzviet veikalos un uz tirgus ir ļoti labi cukini.


šoreiz beidzot saņēmos taisīt arī gaļu, kas abas iepriekšējās reizes izpalika. cepetis ar plūmēm un apelsīna miziņu. klāt bija grūbas ar mazajiem tomātiņiem un riekstiem. vēlāk - šņakarēšanās daļā - tapa vēl otrs grūbu variants ar baziliku un fetu. recepti ielikšu citdienu atsevišķi.




un saldajā karamelē apvārīju mizotus ābolu gabalus un piedāvāju kopā ar plombīru un grauzdētiem lazdu riekstiem.
visu laiku glāzes tika uzpildītas ar sarkanvīnu. un sarunas raisīt raisījās.
[bildē esmu ar laines pašdarinātu somu, īpaši 'maltītei'. somā atradu arī divas saldētas meža pīles. satriecoši labi!]


paldies visiem atnācējiem.
un neatsverams paldies maniem palīgiem - anetei, kalvim un didzim. kā arī mammai un māsām.






ja saņemšos, decembra pirmajā pusē būs jau vēl viens 'rozentāls'.


apetīti!





Thursday, 11 November 2010

biļetes

biļetes uz mājrestorānu 'rozentāls' vairs nav pieejamas. izpirktas!

Monday, 1 November 2010

BUMBIERmaize

Viss sākās ar to, ka no laukiem atveda bumbierus. Tos cietos, kraukšķīgos. Pusmaisu. Apēst tik daudz pagrūti. Cepu kūku/maizi. Sanāca laba. Tā kā mūsmājās iecienītākā apakša ir tā - ar kefīru, tādu arī izmatoju.

10-12 cieti bumbieri
mazliet maltas dzērvenes ar cukuru
puscitrona sula
3 ēdamkarotes saldais krējums + 1 ēdamkarote cukurs

tas pa virsu

apakšā:

mazā glāze kefīrs
mazā glāze cukurs
1 ar pusi mazā glāze milti
pus mazā glāze manna
3 olas
vaniļas cukurs

Apakšas sastāvdaļas samaisa kopā. Visas. Lej pannā. Es pannu parasti iesmērēju ar sviestu un izkaisu mannu. Lai pēc tam vieglāk dabūt to maizi laukā. Bumbierus nomizo, sagriež. Pieliku klāt maltās dzērvenes, jo bija aizdomas, ka citādāk būs par saldu, un puscitrona sulu piespiedu. Visu šo labumu pa virsu apakšai. Un pārlej ar saldo krējumu. Un cep. aptuveni 40 minūtes 180-200 grādos. Un tas viss tādai nelielai pannai nelielai kompānijai. Garšīgi.

Friday, 29 October 2010

Vagabonda salāti


šaubos, vai šim ēdienam ir kāds sakars ar marokas virtuvi, bet nu tādus mēs ēdam vienā bīčbārā un kaut kā baigi vienkārši, bet baigi garšīgi, sātīgi un diezgan veselīgi. atbraucām mājās, uztaisījām paši- un tiešām labi, tā ka tas nebija atlantijas vēju un lieliskā marokāņu rozē ietekmē. vārdusakot - lapu salāti (vēlams mazas galviņas), ķirštomāti, sarkanie sīpoli, grauzdiņi, āboli un valrieksti. to visu papildina ar vieglu eļļas/piparu/balzamiko mērci. un servējot pa virsu liek ar sīpoliem apceptas vistu akniņas.
proporcijas visam pēc pašu ieskatiem.