tomātu-paprikas-zemesriekstu sautējums.

neticami, ka tūlīt būs jau decembris. 
te gan, pat sniega neesamības apstākļos, sāk pārņemt ziemsvētku noskaņas, jo dienu pēc pateicības dienas, vairumam mājās jau zaigo eglītes, visur skan attiecīgas melodijas un lielveikalu priekšdurvēs tiek žvadzināts kaitinošs zvaniņš.
un sniega te nebūs.


vakar tapa sautējums. tas ne mazākajā mērā nav saistāms ar ziemsvētkiem.

tomātu-paprikas-zemesriekstu sautējums.


neliels sīpols
neliels sarkanais sīpols
3-4 daivas ķiploka
2 zaļie paprikpipari
4 normāli tomāti
puskrūze vai nedaudz vairāk zemesriekstu
1 1/2 ūdens
kaijenas pipari
ķiploksāls
sīpolsāls
lēcas, pupiņas, grūbas - pēc izvēles

tā kā te jāvieno viss klāt gandrīz uzreiz - sākotnēji visam nācās veikt kapāšanas un griešanas operācijas. uzkarsētā pannā ar labu eļļu apsautē abus labi sakapātus sīpolus, ķiploku, gabaliņos sagriezto papriku un nedaudz saberztos, nesālītos zemesriekstus. 

kad tie apsautējušies kādas piecas minūtes - liek klāt kubiņos sagrieztos tomātus, ūdeni un garšvielas. uzkarsē līdz burbuļojošai, vārošai konsistencei un pazemina temperatūru, lai viss turpina sutināties. 

sutināšanu vajadzētu veikt no 30-60 minūtēm vismaz. tad arī tas iegūs vairāk sautējuma konsistenci. man garšo visa veida pākšaugi, tāpēc paralēli izvārīju krūzīti jaukto pākšaugu maisījumu - lēcas, mazās pupiņas, grūbas. un kad tie vēl nav galīg mīksti - pievienoju sautējuma masai un pasautēju visu vēl 5 minūtes.

iesakāms ar grauzdētu maizi.




apetīti!

ātra variācija par plovu

Veģetārais plovs. Tapa neplānoti un bez liekām cerībām, bet izdevās baigi labs. Tiem kam tīk gaļa - droši var pievienot arī to. Šis gan nepretendē uz oriģinālo plovu, kas tiek sutināts cepeškrānī, bet nav neko daudz sliktāks.

vajag:
2 burkānus
3 tomātus
nedaudz sarīvētu svaigu ingveru
2-3tjk koriandru
1tjk kuminu
2-3tjk ķimenes
1/2tjk sarkanos piparus, nedaudz melnos piparus
1-2tjk cukuru un pēc izvēles arī 1/2ēdk iesalu
apmēram 2 glāzes basmati rīsus
2ēdk tomātu pastas
1-2 daivas ķiploka
sāls
svaiga kinza, pētersīļi

gatavošana:

Eļļā apcep ķimenes un tajās apcep un pasutina sarīvētus burkānus.
Atsevišķā pannā vai katlā olīveļļā apcep pirms tam saberztas garšvielas un ķiploku. Pievieno sagrieztus tomātus, sutina. Pieliek cukuru, iesalu, sāli un labi sasutina, pieliek pastu un vēl pasutina. Jāiegūst diezgan tumīga pasta.

Rīsu vārīšana ir atsevišķa māksla, te viens raupjš apraksts kā var lieliski izvārīt rīsus.
Sākumā rīsi ir jāuzbriedina. Kamēr basmati mirkst, tie skan, kad izmirkuši - ir balti un vairs neskan. Tas aizņem ap 10-15 min. Basmati izskalo un ielej ūdeni attiecībā 2 daļas izmērcētu rīsu un 1.5 daļas ūdens (2cm virs rīsu līmeņa). Uz ļoti lēnas uguns vāra bez vāka kamēr ūdens vairs nepeld pa virsu, tad vēl vairāk samazina uguni (tā ka plīts gandrīz dziest nost, jo nolūks ir uzturēt tvaikus nevis vārīt) un uzliek vāku. Nekādā gadījumā nemaisa ne pirms ne pēc tam un neliek sāli! Pēc 10 min pārbauda vai ir viscaur gandrīz gatavi (līdz galam izvārīt nevajag), jāuzmanās lai nepietrūkst ūdens un arī lai ūdens nestāv apakšā - tad apakšā vai nu piedegs vai pārvārīsies. (šeit lieti noder teiciens "practice makes perfect")

Gandrīz gatavajiem rīsiem pievieno burkānus un tomātus, labi sajauc visu kopā un turpina uz lēnas uguns tvaicēt/sutināt kamēr rīsi gatavi. Pirms pasniegšanas pievieno sakapātus svaigus zaļumus.

gandrīz papardelle ar tomātmērci jeb kas sanāk no nekā

ziemā, kad nevar dārziņā izsktriet pēc zaļumiem un dārzeņiem, vai laiski pastaigāties pa tirgu, ēst gatavošana vairs nemaz man neliekas aizraujoša. visu vajag ātri, garšīgi un cik iespējams veselīgi.lai vairāk laika atliek spēlītēm ar Jēkabu.

kādu vakaru pat bija ārkārtīgs slinkums iepakoties jakās un aizdoties uz veikalu savākt pārtiku tāpēc nācās "tīrīt plauktus"

gribējās pastu. un sanāca arī.

sāku es ar burkāntomātu mērcītes gatavošanu.

uzkarsē pannu ar olīveļļu, kad eļļa karsta met virsū sakapātus ķiplokus, man bija divas daiviņas. tos nedaudz pacep un liek klāt rīvētus burkānus. cepina, liek klāt noblanšētus+sakapātus tomātus. man ledusskapī par laimi bija trīs lieli plūmjtomāti. cepina. saberž piparus, tos klāt. pēc garšiņas arī sāli.piešauj arī sarkanvīnu. un es pieliku arī divus vientuļos atlikušos saulē kaltētos tomātiņus. un savu kaltēto baziliku. to vēl lēni pasutina un gatavs.

nebija gan nekādu makaronu, toties bija lazanjas plāksnes, kuras novārīju sālsūdenī, kam klāt šļuka olīveļļas un pēc tam sagriezu.tos es uzskatīju papardelles(plati makaroni) vārda cienīgiem.

kad makaroni gatavi tos sajauc ar mērcīti un pārkaisa ar kādu cieto sieriņu, kas arī par laimi metājas ledusskapī.

labu

meksikāņu taco zupa

pirms pāris nedēļām ciemojos lielvārdē, pie jūlijs mammas. viņa bija savārījusi veselu katlu supergardas taco zupas. domāju, ka tai ir vairāk kā viens variants, bet tad nu es vakar nevarēju noturēties pati un uzvārīju šo te, kas man tik ļoti iegaršojās. 
vēl jāsagaida, kad andra ieliks 'maltītē' savus grēcīgos načos, lai jau meksikāņēdienu plejāde tiktu papildināta godam.

meksikāņu taco zupa


500 g maltā gaļa [man bija liellopa]
2 burkāni
2 bundžas ar pupiņām, kuras ar aso piparu
2 bundžas tomātu ar baziliku
nedaudz selerijas sakne
3 ķiploka daivas
1 sīpols
asā, sarkanā paprika
buljona kubiņš
sāls, pipari


katliņā ielej nedaudz ūdens, izšķīdina tajā buljona kubiņu - man tie timiāna/bazilika kubiņi vēl no 'rozentāla'.

paralēli uz pannas olīveļļā apcepina sīpolu, ķiploku, burkānu ripas un selerijas saknes salmiņus. es selerijas sakni pirmo reizi lietoju - pirmkārt, tās smarža ir ļoti specifiska un ar to es nedomāju 'baudāma', otrkārt, jau tā pirku pašu mazāko, bet tāpat pat 1/3 neizlietoju un treškārt - man vēl ilgi tā smarža turējās uz rokām. nekādā jēgā - es jau domāju, ka bez tās varēja arī iztikt. hehe.

kad iepriekšminētās sastāvdaļas apcepušās, liek buljonā un tai pašā pannā apcep malto gaļu ar garšvielām - es liku stipro papriku, piparus, sāli. to tad arī katlā iekšā.
tad pievieno pupiņas, kuras pirms tam atmazgā no tās masas, kurā viņas uzturās tajā bundžā. liek klāt tomātus. visu savāra. var likt vēl klāt arī tobasco, ja liekas, ka vajag stiprāku.


un gardi ar grauzdiņiem.


apetīti!

Harira

tradicionālā marokāņu zupa, ko var dabūt jebkurā vietā, sākot no maza ūķīša un beidzot ar restorānu. principā tāda marokāņu soļanka, kurai versijas var būt simtiem.

novāra buljonu (parasti liellopa). blenderī sablenderē kārtīgu žūksni ar piparmētrām, pētersīļiem un lielu daudzumu atmizotiem tomātiem. 

proporcijas visā procesā uz izjūtām, bet tāda paliela katla ar buljonu (ap 400g gaļas) ņēmu pa divām buntēm pētersīļu un piparmētru un 10 vidējus tomātus. 

sablenderēto masu lej iekšā buljonā. sīki sakapā 2 sarkanos sīpolus un pievieno buljonam. un tad ir butiskākā zupas sastāvdaļa- garšvielas. 

Ras el hanout marokāņi liek klāt pie jebkura ēdiena, pat omletes. lielākos garšvielu stendos šo garšvielu maisījumu var atrast gatavu, taču var izlīdzēties ar sastavdaļām atsevišķi- kardamons, ķiploki, kanēlis, čili pārslas, koriandrs, kumins, muskatrieksts, pipari, sausais ingvers un (safrāns:)) kopumā uz katlu liku kādas 5 tējkarotes. tad zupai pievienu vēl rupji sagrieztus tomātus bez mizām (var izmantot arī bundžu tomātus savā sulā), bundžiņu ar chickpeas (turku zirņiem), sauju lēcas un sauju rīsu. pēc padsmit minūtēm, kad lēcas un rīsi izvārījušies, zupā iejauc aukstu ūdeni, sajauktu ar pāris ēdamkarotēm miltu, kas padarīs zupu tumīgāku.
klāt chabata vai lavašs un lieliskais marokāņu rozā vīns :) vai berberu viskijs, kas ir stipra, salda melna/piparmētru tēja.

grūbas

tātad. par grūbām. 'nakts variants' - šīs tapa jau tad, kad teju visi 'rozentālu' bija atstājuši.
ir pārāk garšīgi, lai noticētu, ka tās ir grūbas.

grūbas


divas krūzes grūbas
ķiploks
sīpols
baltvīns
stiprie, sarkanā paprika[man bija kaltēts]
buljons
tomāti
rieksti
baziliks
feta


iepriekšējā vakarā grūbas nomazgāju vismaz trīs reizes un iemērcu. tad, kad pienāk gatavošanas laiks, sāk ar ķiploka un sīpola smalku griešanu. ņem tādu padziļāku pannu, kurā uzkarsē nedaudz olīveļļas un apcep ķiploku, sīpolu, kuriem pielikta arī stiprā, sarkanā paprika. kad tie nedaudz apcepušies, lej klāt kādu pusglāzi [vai cik nav žēl] baltvīna. visu kopā pasautē un uzvāra. tad ber iekšā piebriedušās grūbas. krūzē izšķīdina buljona kubiņu - es ņēmu bazilika-timiāna kubiņu, kas laikam jau ka skaitās ekoloģiskais, bet cik tur taisnības, nezinu, un lej to klāt, lai šķidrums būtu nedaudz mazāk par pusi no visas masas.
tad to visu kopā pasutina, ik pa brīdim apmaisot, liek klāt vēl garšvielas, ja liekas, ka vajag. kad jau teju pamīkstas tās grūbas, klāt liek nedaudz sasmalcinātus lazdu riekstus, sēkliņas,  kubiņos sagrieztus tomātus [vai 4 daļās sagrieztus mazos ķirštomātus], pieplucina klāt baziliku un visu kopā vēl sasilda.
uz šķīvja izkārto rukolu, grūbas un pārliek pāri fetas siera gabalus. 
šausmīgi garšīgi.


ja grib nedaudz pavariēt, var vēl pievienot apceptas sēnes vai cukini vai ko nu tik var iedomāties.


apetīti!

TOM KHA zupa

Priekšnosacījums mūsu zupas pagatavošanai bija izsalcis vīrietis, kas ir gatavs doties pēc iepirkumiem un vēlas paēst pēc iespējas ātrāk (liels paldies Kalvim):)

Nu tad par sastāvdaļām:

1-2 paciņas TOM KHA zupas maisījums

2-4 bundžiņas kokosriekstu piena

stiebriņš citronzāles

2-3 vistas fileja

2 palieli tomāti

paciņa šampinjonu

paciņa tīģergarneles

Zupas garšvielu un kokosriekstu piena izvēle Rīgas lielveikalos diezgan liela, vēl viena iespēja, kur iegādāties garšvielas ir Gourmet Studio J. Asara ielā, tur arī iespējams iegādāties citas lietas, kas raksturīgas Āzijas virtuvei un ne tikai.

Pirmoreiz gan iesaku izvēlēties bildēs redzamos produktus. Par šiem vairākkārtīgi esmu pārliecinājusies kā par ļoti saderīgiem.

Katliņā ielej apmēram divas glāzes ūdens un ieber paciņu ar TOM KHA maisījumu. Tiem, kam tīk asi ēdieni, droši beriet klāt pusotru. Garšas niansei lieliski pielikt arī citronzāles stiebriņu, ko pirms zupas pasniegšanas izņem no katla. Citronzāle lieliski aug arī omes dārzā. Nākampavasar varat papildināt savas omes garšvielu dobes.

Kad ūdens uzvārījies klāt liek kubiciņos sagrieztas vistas filejas, ja nav slinkums, tad labāk iesaku izmantot atkaulotus vistas šķiņķus, kā jau sarkanā gaļa, tā zupā būs daudz sulīgāka.

Kamēr vistas vārās, uz pannas apcep diezgan lielos gabalos sagrieztas sēnes, ja izmērā nav padevušās var izmantot arī veselas.

Kad vista jau apvārījusies, katliņā lejam klāt divas bundžiņas kokosriekstu piena. Lielāka izvirtība ir vistu jau no paša sākuma vārīt tikai kokosriekstu pienā. Tad vienai zupai nepieciešamas apmēram 4 bundžiņas piena.

Nākamās zupai pievieno sēnes, ļauj nedaudz pavārīties un pievieno kubiciņos sagrieztu tomātus. Šeit gan labāk izvēlēties pēc iespējas cietākus tomātus, lai tie neizšķīstu.

Dažas minūtes pirms zupas ņemšanas nost no plīts iesaku pievienot paciņu ar tīģergarnelēm. Tās var apliet arī ar karstu ūdeni atsevišķi un servēt katram ēdājam šķīvī.

lai labi garšo

tomāti+sēnes pastai

vakar vakarā mūsmājās uz dzīvošanu ieradās kalvis un ciemos atnāca līga. uz veikalu iet nebija vēlēšanās, bet kaut ko uztaisīt gan. tad nu ņēmu to, kas bija mājās. brīva improvizācija, kas rezultējās tiešām gardā mērcē.

tomāti+sēnes pastai

3 tomāti

marinētas sēnes eļļā

siers

olīvas

tagliatelle makaronu ligzdas

uzsilda pannu un liek apcepināties tomātšķēlītes, kuras pajuks līdz nepazīšanai, bet no tā nav jābaidās. liek klāt eļļā marinētās sēnītes [kuras, starp citu, ir diezgan superlieliskas  un veikalos nemaz tā nav nopērkamas, bet ja nu ir lielāka interese - pie anetes noskaidrošu ražotāju - trīs sēņu maisījums, "vitalconserve", 3 l burka], kuras nedaudz smalkāk sagrieztas. tur pat pannā piegriež klāt sieru - man ledusskapī jau kādu laiku neskarts stāvēja minhauzena cietais. un jau uz beigām - pieliek arī olīvas. šķiet, ka mellās arī būtu pašā laikā, bet mēs atradām tikai zaļās.

līgai garšoja.

lavaša trubiņas

pavisam vienkāršas brokastis - ņemam armēņu lavašu, tomātus, dilles un mozarella sieru. (runā, ka ar žāvētu vistu arī esot lieliski)


lavašu sagriež pa vīlēm, pārējo sagriež nelielos gabaliņos, sajauc kopā, pasāla, sapiparo un iekaisa baziliku.



kārto uz lavaša gar apakšējo malu un sarullē trubiņā.



tad uz sakarsētas , ietaukotas pannas apcep no 3 vai 4 pusēm. galvenais likt uz pannas ar to vietu, kur ir lavaša mala, jo tad tā vieta apcepas un trubiņa neritinās vaļā.

labi garšo ar krējumu, domājams tikpat labi būtu arī ar pesto vai svaigu avakādo mērci.
labu apetīti!

tomātu-vistas zupa ar olu

kādā jaukā piektdienas vakarā, kad spēlēja angļi pret slovēņiem diezgan nejēdzīgu un nebaudāmu futbola spēli, mēs tikāmies smukajā antonijas ielas dzīvokļa 6.stāva virtuvē uz jauku pasēdēšanu un laikietilpīgu gatavošanu. bija nudien jauki. un supergardi.

te pāris receptes no gundas arsenāla.

tomātu-vistas zupa ar olu

šīs zupas recepte tika meklēta alkās pēc 'gan bei' tomātu zupas. šī ir salikta no vairākām receptēm, un garšas ziņā stāv diezgan tuvu 'gan bei' ēstajai zupītei.

2 vistas buljona kubiņi

200 g vistas fileja

4 lieli tomāti [+ tomātu pasta]

cukurs

baltie pipari

sāls

sojas mērce

2 olas

ingvers

kinza [var arī iztikt ..)]

savāra 4 glāzes vistas buljona (droši vien, ka ērtāk būs izlīdzēties ar kubiņbuljonu). pa to laiku viegli apcep ~200g vistu, sagrieztu mazos gabaliņos.
pieliek 4 lielus tomātus (bez mizas) buljonam vai buljonu tomātiem + 1 ēd.k. cukura, maltus baltos piparus, sāli vai sojas mērci pēc garšas. var pielikt arī kādu karoti tomātu pastas, ja tomāti pagadījušies ar mazāk izteiktu garšu.
vāra, vāra, vāra, kādas 20 min, kamēr tomāti sāk jau šķīst ārā. pieliek vistu un pavāra vēl kādas 10 min. ar tiem laikiem vispār jāskatās pēc sajūtām un situācijas.
ja ir vēlme, lai zupa iegūtu nedaudz ķīselīgu konsistenci, pielej 1/2gl ūdens, kam piejauktas 3 tējk. cietes.
tad noņem zupu no uguns un pārāk nekavējoties sakuļ kādā traukā 2 olas, un lēnām lej tās iekšā zupā, ar dakšiņu zupu maisot, lai ola forši sataisās tā kā nākas, tādās stīdziņās.
pieliek zupai nedaudz sarīvēta ingvera, kinzu (ar šito pavisam uzmanīgi, jo ļoti gaumes lieta) un lociņus, un sniedz galdā.

sasautējums uz pannas

jau sen kā gribēju uztaisīt pastu, tik iepriekš kaut kā nesanāca pieķerties. sākumā likās, ka taisīsim ar sēnem un šķiņķi, bet tas viss rezultējās šajā te, kas te zemāk. tātad, šķiņķis pat netika nopirkts. un es joprojām esmu nelabojama - mana apsēstība ar baziliku un šampinjoniem nav mitējusies.

[man jau liekas, ka šo var ēst ar pastu, rīsiem, kartupeļiem vai pat griķiem. mūsu gadījumā pasta.]

sasautējums uz pannas

2 vistas filejas

šampinjoni

1 cukini

2 tomāti

baziliks

saldais krējums

bišku siers

sāls

pipari

vistas fileju sagriež nelielās strēmelēs un apcep uz pannas olīveļļā. bišku apber arī ar sāli un pipariem. blakus pannā apcep arī šampinjonus. kad tie jau tādi apbrūnējušies - liek klāt tajā pannā, kur vista.

apcep arī sagrieztos cukini un liek klāt arī tos, kad tie apcepušies. jau diezgan krāšņajam pannas saturam pievieno arī sasmalcinātu baziliku. un visu uzsilda, lai garšas savijās kopā. var procesu beigt arī še, jo masa gana garda, bet var pievienot vēl arī saldo krējumu - tad sanāks vairāk un izskatīsies tā mērcīgāk - lōōģiski. pašās beigās ierīvē nedaudz sieru, lai vijīgāks.

lab' apetīt!

Vakariņas La Dolce Vita

Nesen piedzīvoju dažas neparasta viegluma piepildītas dienas Toskānā. La Dolce Vita gādāja par visu - brīnišķīgu villu, no kuras paveras skats uz Florenci, satriecoši labu kompāniju un, protams, gastronomiskas baudas. Lūk, draudzene Baiba, kura vada savas dienas tieši šeit - renesanses galvaspilsētā - gatavoja (pat divas reizes!) Toskānas virtuvē iecienītu lietu - tomātu zupu jeb Pappa al Pomodoro. Kā var dažkārt novērot kulinārijas vēsturē, daudzas "elitāras" receptes cēlušās no tā, ka kaut kas palicis pāri, sakaltis vai gadījusies kāda cita "liksta"... Arī šīs receptes viens no "iedvesmas avotiem" ir sakaltusi maizīte.

Pappa al Pomodoro

Tātad vajadzīgs:

2-3 sīpoli

6-7 tomāti (itāļu receptēs min, ka vajag plūmju tomātus, bet ej nu sazin, kāda atšķirība - ar parastajiem sanāca lieliski)

maize (tika izmantota Toskānas maize, kas tiek cepta bez sāls un garšvielām, bet šķiet, ka lokālajā situācijā var mierīgi iztikt ar bageti, čabatu vai ko tamlīdzīgu)

tomātu pasta

olīveļļa

svaigs baziliks

parmezāna vai tamlīdzīgs siers

Maizīti (ja sakaltusi) iemērc ūdenī, kamēr darbojamies ar tomātiem un sīpoliem. Diezgan palielā daudzumā olīveļļas sautē smalki sagrieztus sīpolus, kamēr mīksti. Tomātus atbrīvo no mizas, blanšējot vai vienkārši nomizojot. Tos pievieno katliņā sīpoliem, tāpat arī izmērcēto maizīti. Var pieliet ūdeni, ja šķiet, ka vajag šķidrāku. Visu pavāra, lai viendabīgi, liek klāt tomātu pastu, kā arī sāli.

Gatavs! Zupu pārkaisa ar sarīvētu parmezāna sieru, sagrieztu svaigu baziliku un uzlej nedaudz olīveļļas.

Buon appetito!

salāti un diļļmaizītes brokastīs

šīrīta brokastis - diļļmaizītes + svaigi salāti



salātiem:
tie zaļie salāti, kurus ziemā tirgo ar visām saknēm (tagad protams no siltumnīcas, ne no veikala),
tomāti,
cukini / kabači,
mājas / mozarellas siers,
mazliet eļļa un mazliet citrona sula

maizītēm:
maize,
sviests,
dilles

salātu sastāvdaļas sagriež, sajauc ar baziliku, pipariem, sāli utt, iepilina eļļu un citrona sulu. sajauc.

maizītes apsmērē ar sviestu un bagātīgi apber ar sakapātām dillēm.

viss! labu apetīti!

fantastiska Tomātu krēmzupa

Zinu, ka tagad nav tomātu laiks. bet es tomēr padalīšos. recepte - nez no kurienes. tiešām neatceros. bet zupa fantastiska. kā restorānā. tādu berlīnē ēdu. tomaten suppe mit sahne klekse :) piedodiet par pareizrakstību.. :)
teikšu godīgi - čakars pamatīgs, bet rezultāts ir tā vērts. iesaku baudītājiem.

3 ēdamkarotes sviests
1 ēdamkarote olīveļļa
1 sīpols
1 puravs
1 burkāns
1 selerijas kāts
buntīte svaiga bazilika
5 palieli svaigi tomāti
3 ēdamkarotes tomātu koncentrāts (savulaik tādu stokmanā varēja nopirkt. kaut kas līdzīgs tomātu pastai, bet tomēr ne tomātu pasta. ja tādu nevar atrast bodēs - nekas. var iztikt. esmu taisījusi arī bez)
2 ēdamkarotes milti
750 ml - 1 l vistas buljons (no kubiciņiem gatavots)
150 ml salds krējums (cik nu kuram trekns patīk)
pētersīļi
lauru lapa
svaigs timiāns ( 2 zariņi)
sāls un pipari

Marlē vai kādā citā labi caurlaidīgā auduma gabaliņā ietin dažus pētersīļu kātiņus (ar lapiņām, protams), timiāna zariņus, lauru lapu.
Uz lielas pannas sakarsē svietu un olīveļļu kopā, pievieno sakapātu sīpolu, puravu, uz rupjās rīves sarīvētu burkānu, selerijas kātu, baziliku un iesietos garšaugus. Visu sutina uz lēnas uguns apm. 15-20 min.
Tikmēr katlā pagatavo buljonu - no kubiciņiem.
Pannā pievieno rupji sakāptus tomātus un tomātu koncentrātu un turpina sutināt 10-15 min. Pārkaisa (vai caur sietiņu izsijā) miltus, labi samaisa.
Tad visu pannas saturu - katlā ar buljonu iekšā, vāku virsū un vāra uz lēnas uguns 20-30 min. Izņem ietītos garšaugus.
Katla saturu labi sablenderē, un pēc tam izspiež masu caur sietiņu.
Lej gandrīz gatavo zupu atpakaļ katlā, pielej saldo krējumu, uzvāra, samazina liesmu un pavāra vēl 5-10 min. Sāli un piparus beigās pievieno pēc garšas.
Zupa gatava. Ar siera karstmaizēm - vispār fantastika!

vienkāršā Lazanja

siekalas saskrien mutē, kad iedomājos pa šo lazanju. šovasar to uztaisīju kādas padsmit reizes vismaz. dace reiz to nosauca par 'slinko lazanju', jo tai nav nekādas mērces jātaisa un garšo fantastiski, turklāt pagatavošana neprasa nekādu lielo mākslu. to man ierādīja mana lielā māsa liene. un kopš tās dienas es ļoti šaubīgi skatos uz lazanjām, kuras piedāvā picērijās un kuras no uzsildīšanas diezko garšīgākas nekļūst.

vienkāršā Lazanja.

4-5 palieli tomāti
500-700 g maltā gaļa

300 g šampinjoni
lazanjas plāksnes
1 sīpols

3 ķiploka daiviņas
tomātu pasta
siers
baziliks
timiāns
oregano
sāls, pipari
2-3 nelieli cukini - ja ir, ir labi

Uz pannas apzeltina vienu sagrieztu vidēja lieluma sīpolu, arī sasmalcināto ķiploku, liek klāt visu malto gaļu un apcep to visu kopā, kamēr atsulojās un ir smuka brūna - jau procesā tai liek klāt arī garšvielas un ar tām neskopojas - baziliks [ļoti labi arī ir ar svaigo, tāpat arī timiānam - pavasarī uz palodzes tie aug burvīgi], timiāns, oregano, sāls un pipari. gaļai jābūt diezgan spēcīgai un tā, ka var just visas garšvielas [jo citur nekur nekādas garšvielas netiek liktas]. tikmēr kamēr sutinās gaļa, uz otras pannas apcep šampinjonus, mmm, jau atkal. un es nekad tos neesmu varējusi pielik tik daudz, lai liktos, ka ir par daudz, jo tie lazanjā netraucē, ja nu vienīgi, ja tie negaršo ..)

kad sēnes apcepušās un maltā gaļa arī vairāk smaržo pēc garšvielām, ne gaļas - visu saliek kopā un pieliek burciņu pastas [esmu kādreiz likusi arī pusotru] - visu kārtīgi samaisa un uzkarsē, lai izveidojās tāda garda maltās gaļas-sēņu masa.

tad izvēlās tādu palielāku stikla trauku ar augstajām malām - izklāj lazanjas makaronplāksnes, pāri liek tomātšķēles, pāri tām cukini ripiņas, tad izklāj to gardo maltās gaļas masu [kādu pusi], bagātīgi pārkaisa sieru un tad sāk no jauna ar tām plāksnēm. kad nonāk līdz otrajai maltās gaļas kārtai, tai uzliek pa virsu atkal makaronu plāksnes un pārkaisa ar sieru un smuki pārliek pāri tomātšķēles un pārkaisa ar baziliku vai oregano vai zem tomātiem saliek svaigas baziliklapiņas. liek cepeškrāsnī uz kādiem 180-200 grādiem. cepās apmēram 30-40 minūtes.
šausmīgi garšīgi.

ārkārtīgi.

pilnīgi vai jāķerās klāt taisīšanai.mm.

apetīti!