Gandrīz jau nosaucu šo par Kriškišu, jo Krišjānis man lūdza, lai uztaisām kišu jau mēnešiem. Ne reizi vēl nebiju to gatavojusi, jo pati omletveidīgos ēdienus īsti nemīlu un arī vajadzīgā cepamtrauka man vēl nebija. Nu ir trauks un recepte [paldies Andriņai] un īstais vakars kišam [vēsturiski zināms kā franču virtuves ēdiens - quiche, bet oriģināli tomēr nācis no Vācijas - Küche, kā sāļā 'kūciņa' un mūsdienās to saista tikai ar franču virtuvi).
Un runā, ka vēl tikai līdz jaungadam ir veselīgi dzert svaigi spiesto burkānu sulu - tā arī darām.
Kišs ar cukini un sēnēm.
150 g sviests
1/2 tējk. cepamais pulveris
1 ola
1,5-2 glāzes milti
nedaudz sāls
(smilšu mīklas pamats)
pildījums:
2 mazi cukini
150 g sēnes - šampinjoni
ķirštomāti
melnās olīvas bez kauliņiem
1 mozarella
1 ola vai 2, ja patīk viss olaināks
2 ēd.k. skābs krējums
cietais siers
atrastais siers ledusskapī
dilles, loki
pipari
čili
Bļodā sajauc visas mīklas sastāvdaļas, kamēr samīcās viendabīga, pie rokām nelīpoša mīklas masa.
Izliek to cepamtraukā un ieliek uz kādu brīdi ledusskapī.
Ja laika nav daudz un izsalkums māc, pēc minūtēm 15 liek to cepties 180 grādos uz minūtēm 10 vai 'kamēr zeltaini brūns' un ņem to laukā.
Citā bļodā sajauc nedaudz apceptas cukini ripas un sagrieztas sēnes ar olu, gabaliņos sagrieztu mozarellu, sagrieztām olīvām, pierīvē klāt sierus, pievieno krējumu un sajauc visu viendabīgā masā, pievieno garšvielas, zaļumus, kas nu kuram ir cieņā. Pildījums kišam ir variējams - tuncis, šķiņķis, feta, brokoļi, briseles kāposti, paprika un kas tik vēl ne.
To visu liek uz 'zeltaini brūnās' mīklas un pārrīvē pāri vēl sieru.
Liek jau siltajā cepeškrāsnī, ventilātorrežīmā uz 180 grādiem un minūtēm 20 apmēram.
garrrds
lab'apetīti!
Iepazīstinu jūs ar manu asistenti.
Kopš Bite dzīvo pie mums, es virtuvē vairs nekad neesmu viena. Man ir ļoti uzcītīgs un jūtams palīgs.
Labākā pozīcija - pie plīts, kur nāk ārā smaržīgais kriškiš gaisiņš.
Showing posts with label cukini. Show all posts
Showing posts with label cukini. Show all posts
Wednesday, 11 December 2013
Sunday, 21 August 2011
cukini krēmzupa
rīti paliek arvien dzestrāki. gaiss svaigāks un bez šalles no mājas vairs neizeju [tas gan nenozīmē, ka to lietoju - jo patiesībā es ticu vasarai augustā]. līdz ciemam tas aizbraukt netraucē. jūras gaiss pavisam sāļš un jūra pavisam mierīga. zvejnieku laiva pilna reņģīšu un uz pāļiem sasēduši kormorāni. rudens.
pagatavoju cukini krēmzupu. zupu pieaugušajiem. jo bērniem, acīmredzot, tā tomēr pārāk atsauc atmiņā 'bērnību' un putriņas. jēkabs to 'netīšām' uzgāza sev uz kājas, kristīne nomainīja 3 karotes, bet pauls gan izēda visu bļodiņu. cilvēkiem virs 4 gadu vecumu šī zupa ir kā radīta.
cukini krēmzupa.
4 vidēji lieli cukini [te sanāk paliels katls]
1 neliels sīpols
1 latvijas ķiploka daiviņa
2 paciņas klasiskā dzintara siera
500 ml saldais krējums
neliela bunte bazilika
nedaudz timiāna
nedaudz sviesta
cukini sagriež ripās. ja nu nevar tikt pie labiem cukini, pamatmasai var arī paņemt nelielos kabačus. galvenais kā kabači atšķiras no cukini, ir tajā, ka cukini ir daudz mazāka tā daļa, kur ir sēklas - tāpēc arī tas ir garšīgāks. un man vēl patīk tas rūgtumiņš, kas ir tajā zaļajā mizā. tātad, cukini tikai nomazgā, nemizo. griež ripās. ja ir kādas resnākas - tās uz pusi. liek uz uzkarsētas pannas, kur izkausēts pikucs sviesta. kad brūnīgs, un jūt, kad cukini jau ir pamīksts, liek katlā, kurš ir gana liels, jo tur tā zupa arī uzturēsies. līdz apēšanai.
pa starpai apcepina arī to sīpolu un daiviņu ķiploka. visu katlā.
kādas padsmit ripas es allaž atstāju neblendētas - lai var pēcāk ielikt zupā un var redzēt, no kā tā zupa taisīta - bet tas nav obligāts solis -var pavisam droši likt visu iekšā un blendēt kopā. pirms pavisam jau viss sablendēts, piemet klāt bunti kapāta bazilika.
kad masa sablendēta, liek klāt saldo krējumu, dzintarsieru un visu uzsilda. ja liekas, ka par biezu - pielej nedaudz pienu.
un gatavs.
garda nudien. un sātīga.
un ja ir šausmīga vēlēšanās - var sevi un zupu arī palutināt pilngraudu maizes grauzdiņiem un sēkliņām.
lab' apetīti!
pagatavoju cukini krēmzupu. zupu pieaugušajiem. jo bērniem, acīmredzot, tā tomēr pārāk atsauc atmiņā 'bērnību' un putriņas. jēkabs to 'netīšām' uzgāza sev uz kājas, kristīne nomainīja 3 karotes, bet pauls gan izēda visu bļodiņu. cilvēkiem virs 4 gadu vecumu šī zupa ir kā radīta.
cukini krēmzupa.
4 vidēji lieli cukini [te sanāk paliels katls]
1 neliels sīpols
1 latvijas ķiploka daiviņa
2 paciņas klasiskā dzintara siera
500 ml saldais krējums
neliela bunte bazilika
nedaudz timiāna
nedaudz sviesta
cukini sagriež ripās. ja nu nevar tikt pie labiem cukini, pamatmasai var arī paņemt nelielos kabačus. galvenais kā kabači atšķiras no cukini, ir tajā, ka cukini ir daudz mazāka tā daļa, kur ir sēklas - tāpēc arī tas ir garšīgāks. un man vēl patīk tas rūgtumiņš, kas ir tajā zaļajā mizā. tātad, cukini tikai nomazgā, nemizo. griež ripās. ja ir kādas resnākas - tās uz pusi. liek uz uzkarsētas pannas, kur izkausēts pikucs sviesta. kad brūnīgs, un jūt, kad cukini jau ir pamīksts, liek katlā, kurš ir gana liels, jo tur tā zupa arī uzturēsies. līdz apēšanai.
pa starpai apcepina arī to sīpolu un daiviņu ķiploka. visu katlā.
kādas padsmit ripas es allaž atstāju neblendētas - lai var pēcāk ielikt zupā un var redzēt, no kā tā zupa taisīta - bet tas nav obligāts solis -var pavisam droši likt visu iekšā un blendēt kopā. pirms pavisam jau viss sablendēts, piemet klāt bunti kapāta bazilika.
kad masa sablendēta, liek klāt saldo krējumu, dzintarsieru un visu uzsilda. ja liekas, ka par biezu - pielej nedaudz pienu.
un gatavs.
garda nudien. un sātīga.
un ja ir šausmīga vēlēšanās - var sevi un zupu arī palutināt pilngraudu maizes grauzdiņiem un sēkliņām.
lab' apetīti!
Thursday, 28 July 2011
cukini. pistācijas. svaigsiers.
ārkārtīgi sen neko neesmu rakstījusi un te likusi.
un nav brīnums. es neko jaunu negatavoju un esmu ieslīgusi neglābjamā romānā ar rīgu un latviju. un pati par to ļoti priecājos.
te kaut kas, ko šovasar jau esmu gatavojusi vairākkārtīgi un tas vienmēr licies pārāk vienkāršs, lai to kaut kā speciāli izdalītu. bet nu lai jau - pavisam laba, garda un vasarīga uzkoda.
cukini.pistācijas.svaigsiers.
vakar kauguru tirgū vienu cukini nopirku par 6 santīmiem. zelts. ne dārzenis.
cukini
svaigsiers
pistācijas
svaigsiera paciņai [pavisam labi der arī 'kāruma' svaigais siers un nav jāiespringst uz philadelhiu] ņēmu apmēram 100g pistācijas. ja nav žēl, var, protams, vairāk.
pistācijas izloba un saberž. var arī sablenderēt vai griezt.
sasmalcinātās pistācijas sajauc ar svaigo sieru un masa gatava.
ar mizojamo nazi samizo cukini [zinu, ka ļoti labi der arī burkāns, gurķis un lielais, baltais redīss], liek karoti gardās siera masas un rullē ciet. ja rullīši neturas kopā - tos sastiprina ar koka irbulīti.
teicama uzkoda.
un nav brīnums. es neko jaunu negatavoju un esmu ieslīgusi neglābjamā romānā ar rīgu un latviju. un pati par to ļoti priecājos.
te kaut kas, ko šovasar jau esmu gatavojusi vairākkārtīgi un tas vienmēr licies pārāk vienkāršs, lai to kaut kā speciāli izdalītu. bet nu lai jau - pavisam laba, garda un vasarīga uzkoda.
cukini.pistācijas.svaigsiers.
vakar kauguru tirgū vienu cukini nopirku par 6 santīmiem. zelts. ne dārzenis.
cukini
svaigsiers
pistācijas
svaigsiera paciņai [pavisam labi der arī 'kāruma' svaigais siers un nav jāiespringst uz philadelhiu] ņēmu apmēram 100g pistācijas. ja nav žēl, var, protams, vairāk.
pistācijas izloba un saberž. var arī sablenderēt vai griezt.
sasmalcinātās pistācijas sajauc ar svaigo sieru un masa gatava.
ar mizojamo nazi samizo cukini [zinu, ka ļoti labi der arī burkāns, gurķis un lielais, baltais redīss], liek karoti gardās siera masas un rullē ciet. ja rullīši neturas kopā - tos sastiprina ar koka irbulīti.
teicama uzkoda.
Monday, 6 June 2011
cukini - pekanriekstu mafini
piektdien saņēmos un atkal nobraucu lejā uz dienvidiem. ciemojos pie ilzes un mārtiņa. jāsaka, ka tur lejā ir pat diezgan neslikti. man klephema patīk. un šoreiz ilzei nemaz nenācās tik grūti mani pie viņiem aizvilināt. viņa mani sakārdināja ar saviem nebeidzamajiem epitetiem par mafiniem, kurus viņdien jau bija uztaisījusi.
cukini-pekanriekstu mafini.
latviski, laikam jau ka, pareizāk būtu 'kēksiņi', bet mafins pats par sevi jau izklausās mitrāks un garšīgāks, nekā 'kēksiņš'. tāpēc paliksim vien pie mafiniem.
2 olas [vai visas trīs - kā ilzes gadījumā. jo viņa pati saka, ka esot apsēsta ar lielummāniju - tātad, nekā nav žēl. lūk, arī olu ne.]
1 tējkarote soda
šķipsna sāls
1/4 tējkarote cepamā pulvera
1 1/2 glāzes miltu
100 g sviesta
1 vidēji liels cukini
1 glāze cukura
150 g pekanrieksti
olas ar mikseri sajauc ar cukuru. šķiet, ilze lietoja balto, bet ļoti labi varētu arī derēt brūnais, jo tad mafiniem būtu vēl vairāk tāda kā karamelizēta garša.
tad pievieno kausētu sviestu. ilze to ar mīlestību kausēja ūdens peldē. tad liek klāt sarīvētu svaigu cukini. saprotams, to pirms tam kārtīgi nomazgā, jo rīvē ar visu mizu, lai pēcāk redz, cik smuks zaļums ir mafinos. nedaudz atstāj nepievienotus, jo tos pašās beigās uzliek dekoram.
liek klāt miltus, cepampulveri, sodu un sāli.
kad viss iemaisīts, liek klāt sadauzītus pekanriekstus. ilze tos dauzīja ar gaļas āmurīti, jo smalcinātājā vai blenderī likti būs par smalku. var lietot arī valriektus, ja tie labāk tīk, bet mēs ar ilzi esam pekanriekstu cienītājas.
visu ar mīlestību iemaisa. un mums ar ilzi tās ir daudz. īpaši liepziedu laikā.
izmazgā smukās silikonmafin formas. vai ja to nav - ir nopērkamas arī papīra veidnes.
piepilda trauciņus 2/3, lai mafiniem ir, kur celties un dekorē ar iepriekš pataupīto cukini.
liek iesildītā krāsniņā uz 200 grādiem un pēcāk nedaudz samazina uz 180.
pēc 20 minūtēm virtuvē parādās kārdinoša smarža un nepārvarama vēlme likvidēt visu, kas atrodams mafinformās.
fantastiski, mitri mafini.
ilzei ir ne tas vien.
braukšu vēl.
cukini-pekanriekstu mafini.
latviski, laikam jau ka, pareizāk būtu 'kēksiņi', bet mafins pats par sevi jau izklausās mitrāks un garšīgāks, nekā 'kēksiņš'. tāpēc paliksim vien pie mafiniem.
2 olas [vai visas trīs - kā ilzes gadījumā. jo viņa pati saka, ka esot apsēsta ar lielummāniju - tātad, nekā nav žēl. lūk, arī olu ne.]
1 tējkarote soda
šķipsna sāls
1/4 tējkarote cepamā pulvera
1 1/2 glāzes miltu
100 g sviesta
1 vidēji liels cukini
1 glāze cukura
150 g pekanrieksti
olas ar mikseri sajauc ar cukuru. šķiet, ilze lietoja balto, bet ļoti labi varētu arī derēt brūnais, jo tad mafiniem būtu vēl vairāk tāda kā karamelizēta garša.
tad pievieno kausētu sviestu. ilze to ar mīlestību kausēja ūdens peldē. tad liek klāt sarīvētu svaigu cukini. saprotams, to pirms tam kārtīgi nomazgā, jo rīvē ar visu mizu, lai pēcāk redz, cik smuks zaļums ir mafinos. nedaudz atstāj nepievienotus, jo tos pašās beigās uzliek dekoram.
liek klāt miltus, cepampulveri, sodu un sāli.
kad viss iemaisīts, liek klāt sadauzītus pekanriekstus. ilze tos dauzīja ar gaļas āmurīti, jo smalcinātājā vai blenderī likti būs par smalku. var lietot arī valriektus, ja tie labāk tīk, bet mēs ar ilzi esam pekanriekstu cienītājas.
visu ar mīlestību iemaisa. un mums ar ilzi tās ir daudz. īpaši liepziedu laikā.
izmazgā smukās silikonmafin formas. vai ja to nav - ir nopērkamas arī papīra veidnes.
piepilda trauciņus 2/3, lai mafiniem ir, kur celties un dekorē ar iepriekš pataupīto cukini.
liek iesildītā krāsniņā uz 200 grādiem un pēcāk nedaudz samazina uz 180.
pēc 20 minūtēm virtuvē parādās kārdinoša smarža un nepārvarama vēlme likvidēt visu, kas atrodams mafinformās.
fantastiski, mitri mafini.
ilzei ir ne tas vien.
braukšu vēl.
tas ir mārtiņš.
un te mēs abas.
Thursday, 29 July 2010
cukini salāti ar pistācijām
šie ir svaigākie šīs vasaras salāti. kaut ko tik vienkāršu un tanī pat laikā gardu 'salātu lauciņā' sen nebij nācies nobaudīt. esmu gatava šos te ēst un ēst. paldies jūls mammai - dagnijai par receptes izcelšanu 'saulītē'.
aj, un turklāt šis, ir 2010.gada 100.ieraksts 'maltītē', priekā!
cukini salāti ar pistācijām
uz kādiem 4 cilvēkiem
2 vidēji lieli cukini
1/2 citrons
olīveļļa
100-150 g lobītu pistāciju [vai vairāk, ja tās garšo]
fetas siers
baziliks
tātad. ir mājās kāds smuks trauks ar dziļāku apakšu vai dziļāks šķīvis. cukini nomazgā un nomizo biezo zaļo mizu. un ar to pašu parocīgo mizotāju, samizo arī visu cukini savā smukajā traukā - sanāk tādas plānas cukini plēksnes, kas klāj visu trauka apakšdaļu.
apslacī tās ar citrona sulu un smaržo visa māja.
tad pārbārsta visu ar fetas sieru, pietiek ar pusi no mazās paciņas, nu...vai var jau nedaudz vairāk arī.
un tad laiks pistācijām. kuras veikalā dažkārt var iepirkt jau lobītas, bet ja ne - tad var pamocīt arī savus pirkstus salobot tās, kas čaulās. tās liek plenderī un sasmalcina - bet tik nesataisa pistācij pulveri - pietiks ar pāris vai vairāk malienem - lai tās vienkārši ir drupačās. pāri pārkaisa saplēstu baziliku un pārslacī ar garšīgu olīveļļu.
nudien superlieliski salāti.
Tuesday, 22 June 2010
Alise bija ļoti priecīga, kad Ģirts uzcepa šitādu kūku.
3 nelieli cukīni
2 tējk. sāls
200 g cukurs
4 olas
1 paciņa vaniļas cukura
100 g miltu [cepām ar rudzu miltiem, ļoti labi, šķeit ka pat labāk,bet kas zin]
1 tējk. ar kaudzi cepampulvera
125 g maltu mandeļu
1 tējk. rīvētas apelsīna miziņas
1 tējk. rīvetas citrona miziņas
60 g rozīņu
2 ed. k sīki sagrieztu bazilika lapiņu
sviests veidnei
3 ēd. k. pūdercukura
1.Cukīni sarīvē rupjās skaidiņās,ieber sietā,pārkaisa ar sāli un atstāj, lai 30 min. sulojas. Noskalo zem auksta ūdens strūklas, rūpīgi notecina un izspiež.
2.Cepeškrāsni sakarsē līdz 175 0C. Cukuru,olas un vaniļas cukuru saputo gaišu un krēmīgu, tad iemaisa miltus, cepampulveri, mandeles,cukīni,citrona un apelsīna miziņas, rozīnes un baziliku.
3.Veidni ar noņemamām malām ieziež ar sviestu. Iepilda cukīni mīklu, liek karstā krāsnī un cep 45 minūtes.
4.Kūku uz kādu brīdi atsāj veidnē,lai mazliet atdziest, pēc tam izgāž uz restītēm un atdzēsē. Pirms pasiegšanas pārkaisa ar pūdercukuru.
Recepte gan nav pašizdomāta, tik milti pamainīti, jā :) Recepte atradās grāmatā Pasaules virtuve: Eiropa,Āfrika
Lai garšīgi ;)
Monday, 21 June 2010
sasautējums uz pannas
jau sen kā gribēju uztaisīt pastu, tik iepriekš kaut kā nesanāca pieķerties. sākumā likās, ka taisīsim ar sēnem un šķiņķi, bet tas viss rezultējās šajā te, kas te zemāk. tātad, šķiņķis pat netika nopirkts. un es joprojām esmu nelabojama - mana apsēstība ar baziliku un šampinjoniem nav mitējusies.
[man jau liekas, ka šo var ēst ar pastu, rīsiem, kartupeļiem vai pat griķiem. mūsu gadījumā pasta.]
2 vistas filejas
šampinjoni
1 cukini
2 tomāti
baziliks
saldais krējums
bišku siers
sāls
pipari
vistas fileju sagriež nelielās strēmelēs un apcep uz pannas olīveļļā. bišku apber arī ar sāli un pipariem. blakus pannā apcep arī šampinjonus. kad tie jau tādi apbrūnējušies - liek klāt tajā pannā, kur vista.
apcep arī sagrieztos cukini un liek klāt arī tos, kad tie apcepušies. jau diezgan krāšņajam pannas saturam pievieno arī sasmalcinātu baziliku. un visu uzsilda, lai garšas savijās kopā. var procesu beigt arī še, jo masa gana garda, bet var pievienot vēl arī saldo krējumu - tad sanāks vairāk un izskatīsies tā mērcīgāk - lōōģiski. pašās beigās ierīvē nedaudz sieru, lai vijīgāks.
lab' apetīt!
tag:
baziliks,
cukini,
otrais,
saldais krējums,
šampinjoni,
tomāti,
vista
Wednesday, 16 June 2010
maizītes ar pistācijām
vakar tādā jaukā mājas pavakarēšanā atzīmējām baņutas [nudien lielisks vārds]. un kā vienu no uzkodām rasa mums pagatavoja savas iecienītās pistāciju maizītes. nekā sarežģīta, bet garša lieliska.
pistāciju maizītes
garda baltmaize
filadelfijas siers
gurķis
šķiņķis
pistāciju rieksti
koka irbulīši
katrai maizes šķēlītei uzsmērē nelielu kārtu filadelfijas sieru [atstājot pusi no tā vēlākam] un uzliek gana plānu gurķa šķēli.
tad seko pats piņķerīgākais. pistāciju riekstus izloba no čaulām [ko veiksmīgi var uzticēt jebkuram citam bez priekšauta] un ar nazi sasmalcina. jo kā rasa atzinās - esot izmēģinājusi teju visu, bet sasmalcināt tos veiksmīgi izdodas tikai ar savu veiklo roku un naža palīdzību.
kad tas tomēr veiksmīgi veikts, bļodiņā sajauc sasmalcinātās pistācijas un sajauc ar atlikušo filadelfiju - sanāk tāda garda masa.
tad ņem šķiņķi, kas sagriezts platās strēmelēs, tā vidū ieliek piciņu jaunizveidotās masas un saloka ciet - liekot pa virsu gurķmaizītei un sastiprinot to visu ar koka irbulīti.
šim te ir arī veģetārais variants.
šķiņķa vietā ņem cukini plēksnes. tās iegūst ar mizotāju veidojot tādas pat šķēles kā šķiņķim.
un man pat liekas, ka veģetārais variants man garšoja vēl labāk par to otru ..)
šim te ir arī veģetārais variants.
šķiņķa vietā ņem cukini plēksnes. tās iegūst ar mizotāju veidojot tādas pat šķēles kā šķiņķim.
un man pat liekas, ka veģetārais variants man garšoja vēl labāk par to otru ..)
lab' apetīti!
cukini ar sieru
pavisam vienkārša, bet garda uzkoda, kas neprasa ne lielu piepūli, ne līdzekļus. un galvenais, ka ir iespēja improvizēt.
cukini ar sieru
tiek iegādāti kādi pāris vai vairāk cukini. pamatīgi nomazgā tos un sagriež ripiņās, apmēram puscentimetra biezumā vai nedaudz biezāki. izkārto uz pannas, kur nedaudz olīveļļa un pa virsu izkārto sarīvētu sieru.
variācijām var kādam arī uzlikt tomāta gabaliņu, baziliku vai ko citu. gardi arī varētu būt, ja liktu sasmalcinātus riekstus - valriekstus, lazdu riekstus u.c.
Subscribe to:
Posts (Atom)






































