ātrs un gards ābolpīrāgs

pēdējā laikā laikam tiešām man būtiski ir, lai maltīti vai jebko, ko gatavoju, varu to izdarīt pēc iespējas vienkāršāk un ātrāk. nav gan tā, ka Teodors prasa vairāk laika kā viņa vecuma bērni, bet negribētu sautējuma vai zupas taisīšanas pusceļā to pamest, jo puika pamodies un grib ieturēt arī savu maltīti. labi gan, ka viņa 'restorāns' ir vaļā visu cauru diennakti un uz neko nav jāgaida.

vakardienas valsts svētku noskaņās uzņēmām ciemiņus un lutinājām visus ar sutinātu jēru un saldajā - pavisam vienkāršu ābolu pīrāgu/kūku. un jau atkal man jāsaka paldies savai mammai par receptes atklāšanu.

Ātrs un gards ābolpīrāgs/kūka

pamatam:
150 g sviests
1 1/2 glāzes miltu
2 ēdk. cukurs

(smilšu mīkla)

2 palieli 'Antonovkas' āboli

1 glāze (200 g) skābs krējums
1 glāze cukurs
1 ola
vaniļas cukurs, kanēlis

sākotnēji sarīvēju tikko no ledusskapja izņemto sviestu, pievienoju cukuru un daļu miltus. ar rokām visu samīca un pievieno vēl miltus, jāskatās, iespējams, visas 1 1/2 glāzes pat varbūt nav nepieciešamas - to var labi saprast pēc tā, cik ļoti mīkla līp pie bļodas malām un vispār turas kopā. kad tā gatava, to var ielikt uz brīdi ledusskapī, bet tas nebūt nav nepieciešams, ja steidzat šo pīrāgu pagatavot 'ātri'. es to klāju formā uzreiz pēc mīcīšanas.

tad nomizo un šķēlītēs sagriež ābolus. 'Antonovkas' āboli ir ieteikums, bet tas vairāk tāpēc, ka tiem ir spēcīgs aromāts un garša. domāju, ka tos var aizstāt arī ar kādu citu ābolu šķirni vai pamēģināt arī ar bumbieriem, piemēram, un tad ielikt starp šķēlītēm arī kādu melnās šokolādes kripatu.

bļodā sajauc krējumus, olu, cukuru, pievieno vaniļas cukuru un es iemalu arī kanēli jau krējumā.

kad šķēlītes smuki izkārtotas izklātajā mīklā, pārlej tās ar krējuma masu un pārkaisa ar kanēli, nedaudz cukuru.
liek cepties 180 grādos uzsildītā cepeškrāsnī uz 50-60 minūtēm.

pīrāgs sanāk ļoti gards un mutē kūstošs.
pazudīs momentā :)

labu apetīti!

Kišs ar cukini un sēnēm

Gandrīz jau nosaucu šo par Kriškišu, jo Krišjānis man lūdza, lai uztaisām kišu jau mēnešiem. Ne reizi vēl nebiju to gatavojusi, jo pati omletveidīgos ēdienus īsti nemīlu un arī vajadzīgā cepamtrauka man vēl nebija. Nu ir trauks un recepte [paldies Andriņai] un īstais vakars kišam [vēsturiski zināms kā franču virtuves ēdiens - quiche, bet oriģināli tomēr nācis no Vācijas - Küche, kā sāļā 'kūciņa' un mūsdienās to saista tikai ar franču virtuvi).

Un runā, ka vēl tikai līdz jaungadam ir veselīgi dzert svaigi spiesto burkānu sulu - tā arī darām.

Kišs ar cukini un sēnēm.

150 g sviests
1/2 tējk. cepamais pulveris
1 ola
1,5-2 glāzes milti
nedaudz sāls
(smilšu mīklas pamats)

pildījums:

2 mazi cukini
150 g sēnes - šampinjoni
ķirštomāti
melnās olīvas bez kauliņiem
1 mozarella
1 ola vai 2, ja patīk viss olaināks
2 ēd.k. skābs krējums
cietais siers
atrastais siers ledusskapī
dilles, loki
pipari
čili


Bļodā sajauc visas mīklas sastāvdaļas, kamēr samīcās viendabīga, pie rokām nelīpoša mīklas masa. 

Izliek to cepamtraukā un ieliek uz kādu brīdi ledusskapī. 

Ja laika nav daudz un izsalkums māc, pēc minūtēm 15 liek to cepties 180 grādos uz minūtēm 10 vai 'kamēr zeltaini brūns' un ņem to laukā.

Citā bļodā sajauc nedaudz apceptas cukini ripas un sagrieztas sēnes ar olu, gabaliņos sagrieztu mozarellu, sagrieztām olīvām, pierīvē klāt sierus, pievieno krējumu un sajauc visu viendabīgā masā, pievieno garšvielas, zaļumus, kas nu kuram ir cieņā. Pildījums kišam ir variējams - tuncis, šķiņķis, feta, brokoļi, briseles kāposti, paprika un kas tik vēl ne.

To visu liek uz 'zeltaini brūnās' mīklas un pārrīvē pāri vēl sieru. 
Liek jau siltajā cepeškrāsnī, ventilātorrežīmā uz 180 grādiem un minūtēm 20 apmēram.

garrrds
lab'apetīti!

Iepazīstinu jūs ar manu asistenti.
Kopš Bite dzīvo pie mums, es virtuvē vairs nekad neesmu viena. Man ir ļoti uzcītīgs un jūtams palīgs. 
Labākā pozīcija - pie plīts, kur nāk ārā smaržīgais kriškiš gaisiņš.

Zviedru kūka.

mamm šo kūku taisa jau sen. un es to atceros jau no dziļas bērnības. vairāk gan vasaras periodā, jo tad ir vairāk ko ielikt pa vidu, bet tas nemazina iespējamību to taisīt arī ziemā. pagājušovasar ieliku pa vidu mellenes - izskatījās burvīgi.

vēl saistībā ar šo kūku atceros gadījumu, kad oma ar savu kaimiņieni arī gribēja tikt pie 'zviedru kūkas', bet vairāk bija sanācis tāds kā salu arhipelāgs, kur pie vainas, visticamāk, bija plīts. bet nu - turās kopā vai ne - tāpat jau garšīgi.

Zviedru kūka.

1 olas dzeltenums[3]
150 gr margarīns [1]
100g cukurs [2]
1,5-2 gl. milti[4]
[tā ir smilšu mīkla]

sagraizītam margarīnam pievieno cukuru, olas dzeltenumu - visu mīca un pamazām liek klāt miltus, kamēr ir viendabīgs mīklas klucis. viendabīgs, garšīgs mīklas klucis ..)

šo masu izklāj, izspaida ar pirkstiem kūkas veidnē, apmēram šitādā:

tad ķerās klāt pie krējuma masas gatavošanas.

150 g cukurs
0,8 l skābs krējums
1 olas dzeltenums
2 ēd.karotes kartupeļu ciete

krējumā iejauc cukuru, olas dzeltenumus un kartupeļu cieti. arī - lai viss viendabīgā masā.

no smilšu mīklas un krējuma masas pāri paliek divi olu baltumi. tos kārtīgi saputo un iecilā krējuma masā. un tā arī ir ļoti garda.

pirms ielej to krējuma masu pār smilšu mīklu, tur var izkārtot ābolu šķēlītes, droši vien, ka arī bumbieris der, jau pieminētās mellenes, jebkuras citas ogas, rabarberus. nu ja. un tad lej pāri to krējuma masu. cep apmēram 1 stundu. sākumā uz 200C grādiem [un plītij jau pirms tam jābūt siltai, loģiski ..)], pēc kādām 10 min. var uzgriezt uz 180C un pēdējās 20 min. uz 150C. virināt nevajag. pēc tās stundas var iespraust koka irbulīti - ja baigi līp klāt tā krējuma masa, var vēl bišku pacept.

garrrrda.