​PICA, brīva no lipekļa

Kā jau esmu minējusi še pat - nereti piedomāju pie tā, lai maltītē izpaliktu milti, jo man ļoti patīk, kad visi ēdam kopā un nav jāgatavo katram savs.

Vakar biju nolēmusi likt lietā ledusskapī atrodamo ziedkāposta galviņu, bija vairāki varianti - plācenīši, sacepums, bet galu galā nosvēros par PICU! Jo vairāk tāpēc, ka Rīgā picērijas īsti nepiedāvā variantus picām bez miltiem, vai vismaz man par tādām vietām nav informācijas.

PICA brīva no lipekļa.

1 vidēja izmēra puķkāposta galviņa

1 ola

150 gr kazas mīkstais siers

1 tējkarote oregano

sāls, pipari

tomātu pasta

mozarella

sēnes vai kas nu kārojas picas ēdājiem

Ziedkāposta galviņu sadala mazākos gabalos, pa ziedkopām, noskalo tekošā ūdenī, un liek blenderī. Tā pagatavojam kāposta 'rīsus'. 

Normālu katliņu, kurā ielieti kādi 3-5 cm ūdens, liek vārīties, kad sācis vārīties, liek iekšā jauniegūtos 'rīsus' un pavāra 4-5 minūtes. Nokāš un ieliek tīrā virtuves dvielī, sagriež to maksimālā sainītī un izspaida vēl, tur būs vēl ļoti daudz šķidruma, jo vairāk izspaidīsiet, jo kraukšķīgāka būs pamatne. 

Prātīgi tikai, varbūt pat ļauj nedaudz 'rīsiem' atdzist - jo citādi var apdedzināt rokas!

Var likt sildīties cepeškrāsni uz 200 grādiem.

Kad tas izdarīts, rīsus liek bļodā, pievieno sieru, sakultu olu, garšvielas. Samaisa viendabīgā masā un izklāj vēlamajā formā, tikai ne ļoti plāni, uz cepešpannā sagatavota cepampapīra. Pašas maliņas nedaudz biezākas, kā jau īstai picai.

Liek to cepties uz kādām 30-40 minūtēm, kamēr picas pamatne zeltaini brūna.

Pa to laiku var sagatavot pats savu tomātu pastu - sutinot gatavus tomātus ar garšvielām, vai kā man šoreiz bija jādara laika trūkuma dēļ - izmantoju jau gatavu.

Uz saceptās pamatnes, varbūt pat jāļauj tai nedaudz padzist, izliek tomātu pastu, mozarellu un kas nu kārojas - mūsu gadījumā tās bija sēnes.

Un liek cepeškrāsnī uz vēl kādām 10 minūtēm, līdz siers izkusis.

Gaaaardi!

Lab'apetīti! 

p.s. šonedēļ piedalījāmies mjau.co '3 dienas manā šķīvī' - redzamie šķīvji arī no mjau.co

Kišs ar cukini un sēnēm

Gandrīz jau nosaucu šo par Kriškišu, jo Krišjānis man lūdza, lai uztaisām kišu jau mēnešiem. Ne reizi vēl nebiju to gatavojusi, jo pati omletveidīgos ēdienus īsti nemīlu un arī vajadzīgā cepamtrauka man vēl nebija. Nu ir trauks un recepte [paldies Andriņai] un īstais vakars kišam [vēsturiski zināms kā franču virtuves ēdiens - quiche, bet oriģināli tomēr nācis no Vācijas - Küche, kā sāļā 'kūciņa' un mūsdienās to saista tikai ar franču virtuvi).

Un runā, ka vēl tikai līdz jaungadam ir veselīgi dzert svaigi spiesto burkānu sulu - tā arī darām.

Kišs ar cukini un sēnēm.

150 g sviests
1/2 tējk. cepamais pulveris
1 ola
1,5-2 glāzes milti
nedaudz sāls
(smilšu mīklas pamats)

pildījums:

2 mazi cukini
150 g sēnes - šampinjoni
ķirštomāti
melnās olīvas bez kauliņiem
1 mozarella
1 ola vai 2, ja patīk viss olaināks
2 ēd.k. skābs krējums
cietais siers
atrastais siers ledusskapī
dilles, loki
pipari
čili


Bļodā sajauc visas mīklas sastāvdaļas, kamēr samīcās viendabīga, pie rokām nelīpoša mīklas masa. 

Izliek to cepamtraukā un ieliek uz kādu brīdi ledusskapī. 

Ja laika nav daudz un izsalkums māc, pēc minūtēm 15 liek to cepties 180 grādos uz minūtēm 10 vai 'kamēr zeltaini brūns' un ņem to laukā.

Citā bļodā sajauc nedaudz apceptas cukini ripas un sagrieztas sēnes ar olu, gabaliņos sagrieztu mozarellu, sagrieztām olīvām, pierīvē klāt sierus, pievieno krējumu un sajauc visu viendabīgā masā, pievieno garšvielas, zaļumus, kas nu kuram ir cieņā. Pildījums kišam ir variējams - tuncis, šķiņķis, feta, brokoļi, briseles kāposti, paprika un kas tik vēl ne.

To visu liek uz 'zeltaini brūnās' mīklas un pārrīvē pāri vēl sieru. 
Liek jau siltajā cepeškrāsnī, ventilātorrežīmā uz 180 grādiem un minūtēm 20 apmēram.

garrrds
lab'apetīti!

Iepazīstinu jūs ar manu asistenti.
Kopš Bite dzīvo pie mums, es virtuvē vairs nekad neesmu viena. Man ir ļoti uzcītīgs un jūtams palīgs. 
Labākā pozīcija - pie plīts, kur nāk ārā smaržīgais kriškiš gaisiņš.

Panang karijs

Ja pati jau neesmu izdomājusi, ko man kārotos vakariņās - ļauju Krišjānim izvēlēties. 
Šoreiz viņš alka pēc kaut kā eksotiskāka, lazanjas un mājās gatavoto burgeru vietā. Tā kā šo vēl nebiju gatavojusi - nolēmām pamēģināt. Kā nekā, taizemiešu virtuve mums patīk jau kopš SanFrancisko laikiem.
Sanāca ļoti aromātiski un tik pat gardi. Tāda īsta sevis lutināšana. Tiešām iesaku.

Panang karijs.

olīveļļa
2 ēd k. kapāta ķiploka
1 sīpols
1 ēdk. rīvēta, svaiga ingvera
2 ēdk. karija pasta (nopērkama lielveikalu asian stendos)
2 bundžas kokospiena
1 ēdk. brūnais cukurs vai niedru cukurs
1 ēdk. tumšā sojas mērce
1 1/2 ēdk. laima sulas

2 vistas filejas
sēnes
neliels brokolis
1 sarkanā paprika
saldo zirņu kraukšķīgās pākstis
grauzdēti, nesālīti Indijas rieksti
baziliks

Uzkarsē wok pannu, vai, ja tādas nav (manā gadījumā) - var izlīdzēties ar palielu, dziļāku pannu. Kad tā uzkarsusi, ielej olīveļļu un apcep tajā sīpolu, ķiploku un ingveru. Kad tie visi apbrūnējuši, pievieno karija pastu. iemaisa to sasutējušajā masā, kamēr viss labi sajaucies. tad pievieno kokospienu. to var labi iemaisīt ar nelielu putojamo slotiņu un tik pat labi arī ar spatulu. kad pasta pienā iemaisījusies vienmērīgi - pievieno brūno vai niedru cukuru, soju un laima sulu. laima sulu pievieno pakāpeniski, ik pa laikam nogaršojot - vai ir pietiekošs skābums pēc katra paša vēlēšanās. 

Tad es pievienoju kubiņos sagriezto vistas fileju. Veģetārietis to var ļoti labi aizstāt ar tofu sieru. Tad dārzeņus un visu sutina kokospienā, kamēr, nogaršojot, jūti, ka vista [vai tofu] ir pilnībā gatavs.

Ja tā, visu pārber ar grauzdētiem Indijas riekstiem [manā gadījumā - pašgrauzdētiem] un svaigām bazilika lapām. Šajā gadījumā iesakāmas arī ir tieši taizemiešu baziliks, itāļu vietā, jo tam ir izteiktāka, saldāka garša.

Krišjānim prasījās nedaudz vairāk asuma, līdz ar ko - viņa šķīvi pāršalca arī čilli pārslu uzlidojums.



apetīti!

sēņu-grūbu zupa.

no rīta laura [kuras pārvaldījumā arī emuārs svinibam.lv, starp citu] man jautāja, ko šodien darīšu, jo ir taču sestdiena [man bija pats rīts, viņai jau vakars].
pat nedaudz smieklīgi, bet visi mani šodienas plāni bija pagatavot sēņu-grūbu zupu un piparkūku mīklu. ir pienācis vakars un savu plānu esmu izpildījusi.
ar mīklu nomīcījos riktīgi, plaukstu un roku muskulatūra rīt būs jūtama - nešaubīgi.


bet par zupu.
esmu grūbu un sēņu cienītāja. un tieši tādu kombināciju atradu kādai zupai. jābrīnās, ka nepieliku riekstus un cukini, haha.

sēņu-grūbu zupa.


125 ml kaltēto sēņu
nedaudz olīveļļa
1 neliels sīpols
2 daivas ķiploka
1 normāls burkāns
500 g svaigas sēnes
125ml vai nedaudz vairāk grūbas vai var aizstāt tās arī ar speltas kviešiem [farro]
1,5 l buljona [liellopa, vistas vai dārzeņu - pēc izvēles] es lietoju liellopa un nedaudz vistas.
60 ml sausais šerijs [kuru var aizstāt arī arī saldu baltvīnu]
1 ēd.k. tomātu pastas
sāls, pipari
1 ēd.k. šerija etiķis


sāk ar to, ka aplej kaltētās sēnes ar 250 ml verdoša ūdens. es kaltētās sēnes nopirku taizemiešu veikalā. un tās nudien šeit nav dārgas. un es domāju, ka zupa var iztikt arī bez tām, ja nu tiešām nav atrodamas vai atrodamas tikai augšējos veikala plauktos. kad tās aplietas - dod tām apmēram 20 minūtes, lai atdzīvotos. tajā laikā turpina darboties pie zupas.

kubiņos sagriež sīpolu, burkānu. liek tos katliņā, kur uzsildīta olīveļļa, apcepties. kādas 10 minūtes, uz ne pārāk lielas uguns, līdz sīpols maina krāsu. 

tad pievieno smalki sagriezto ķiploku, visu kopā pasutina kādu pusminūti un liek klāt svaigās sēnes. 

 

man bija kastaņbrūnie šampinjoni, bet var ņemt baravikas, parastos šampinjonus vai nu kas nu ir. tos griež kā labāk tīk - es griezu normālās šķēlītēs. sutina visu kopā, kamēr no sēnēm sāk izdalīties ūdens, tad liek klāt grūbas un uz jau nedaudz lielākas uguns sutina vēl. kādas 10 minūtes. 

tad pievieno šeriju, buljonu un tomātu pastu. 
pienācis laiks arī nokāst atdzīvinātās sēnes. atdzīvināto ūdeni nelej laukā, bet pievieno zupai. sēnes smalki sagriež un arī liek klāt. 

visu uz ne pārāk lielas uguns vāra, līdz grūbas ir gana mīkstas. 
pēc garšas pievieno sāli, piparus un iemaisa šerijetiķi.
gatava.




labu apetīti!

gaileņu pirmdiena

iesākt nedēļu ar tik gardu vakaru kā vakar, ir labākais, ko var vēlēties šajā, nu jau lietainajā, rudenīgajā laikā. 
pie virtuves galda paspējām parunāt gan par ar cietumsodu sodāmām aktivitātēm, gan to kā ziemā iespējams cīnīties ar aukstumu [pet pudeles ar karstu ūdeni, cepures un iepriekšējā vakarā sagatavota virskārta pie pašas gultas], gan pavisam lieliskām atmiņām par ēdienu. un kopsaucējs pat nav tas, ko ēdām - bet tas, ka var tik patīkami sapulcēties pie kopīga zupas katla un bļodiņas.
vakar šefpavārs mūsu virtuvē bija rasa. un man bija tas prieks viņai asistēt, visā kur nu bija nepieciešama mana palīdzība.

iesākumā tapa gaileņu zupa ar kausēto sieru. pavisam vienkārša, bet tik ļoti garda vira.

gaileņu zupa.
2 sīpoli
3 burkāni
2 buljona želejkubiki [vistas][uz 4-5 litriem]
pipari, sāls
lauru lapas
gailenes
kartupeļi
kausētais siers 'dzintars'
dilles, pētersīļi


katlā ieliek veselu sīpolu [bez ārējās mizas, saprotams], arī piparus, 3 ķiplokdaivas, laurulapas. ielej ūdenī līdz katla vidum un vāra, paralēli pievienojot ripiņās sagrieztus burkānus un 2 buljona želejveidīgos kubus - zupai uzreiz pavisam cita garša. kad burkāni pamīksti, pievieno arī daiviņās grieztus kartupeļus un sviestā apceptas gailenes + sīpolus [sāli var likt tikai sēnēm, tās apcepot]. tad liek klāt 'dzintara' kausēto, klasisko sieru un gatavs! pāri visam sakapātas dilles un laime pilnīga.

tapa arī krāsnī ceptas kartupeļu daiviņas, kur pa starpai arī gailenes un zaļumu sviests. visam pārkaisa ķimenes, kas piedod īpaši kartupelīgu garšu - šis nācis no egijas virtuves noslēpumiem ..)
kartupeļus ēdām ar gaileņu mērci. gailenes saplēš strēmelēs - plēst esot īpaši ieteicams, jo tad gailenes nezaudē savu struktūru. un apcep sviestā - kopā ar sakapātiem sīpoliem un sāli. kad liekas, ka viss šķidrums izzudis - jau atkal pievieno 'dzintaru'. mjāa, nav nekāds liesais gaileņu vakars - bet toties, cik labi garšo. un tieši tāpēc mums mājās ir vidukļriņķi! 

un trešais, bet ne mazāk gardais uz galda liekamais sēņu ēdiens - gaileņu kruasāni.
jau atkal 'tešla' ar savu bezrauga kārtaino mīklu turpina savu slavas gājienu. 
uz galda veido paralelogramformas mīklas figūras, pa vidu liek pikuci zaļā sviesta un sviestā saceptās gailenes, kuras bagātīgi sapiparotas un sasālītas, jo citād garša par pliekanu - rasa šos mēģina jau ne pirmo reizi. sarullē kruasānveidā un gatavu apslacī ar aukstu ūdeni un cepeškrāsnī iekšā. cep apmēram 180-200 grādos.

lielisks gaileņu vakars lieliskā kompānijā!
savu kārtu gaida arī deserta un kartupeļa vakars.

Kartupeļu sacepiens ar gailenēm jeb gratīne

nu tad beidzot atkal esmu te.
augusts ir paskrējis un vēl skrien šaušalīgā ātrumā, tāpēc liekas, ka jāiespēj viss, ko vien var iedomāties. un negribas, lai tas beigtos.
nudien, šomēnes gatavoju mazāk, jo eju vairāk ciemos un pārtieku no gurķiem, tomātiem. un kōlas. aj aj.
bet vakar. vakar bija lienes un helēnas. un liene bija pacentusies ar garšīgām lietām trešdienas vakaram. pilna māja ģimenes. 

Kartupeļu sacepiens ar gailenēm jeb gaileņu gratīne.


4-5 kartupeļi
gailenes
lauru lapas
timiāns
saldais krējums
muskatrieksts


kartupeļus nomizo [vai nemizo, ja laba miza un tā garšo] un sagriež šķēlēs. ņem tādu padziļāku, karstumizturīgo trauku un sakārto pilnu ar šķēlēm. kur paliek brīvās starpas sabāž sviestā apceptas gailenes vai kādas nebūt citas meža sēnes. tur pat, pa vidu, saliek arī pa kādai lauru lapai. apkaisa visu ar timiānu un aplej ar saldo krējumu un apkaisa ar muskatriekstu. un liek cepties kādos 180-200 grādos. uz kādām 30 minūtēm.
vēl viens no miljōōns gardiem veidiem kā sevi pabarot ar kartupeļiem, mmm.

un dažādībai droši var pastarpināt sacepienu arī ar citiem dārzeņiem. ļoti labi sanāca arī ar cukini, domāju, ka biete būtu gardi un krāsa arī pastiprinātu apetīti ..)

tomāti+sēnes pastai

vakar vakarā mūsmājās uz dzīvošanu ieradās kalvis un ciemos atnāca līga. uz veikalu iet nebija vēlēšanās, bet kaut ko uztaisīt gan. tad nu ņēmu to, kas bija mājās. brīva improvizācija, kas rezultējās tiešām gardā mērcē.

tomāti+sēnes pastai

3 tomāti

marinētas sēnes eļļā

siers

olīvas

tagliatelle makaronu ligzdas

uzsilda pannu un liek apcepināties tomātšķēlītes, kuras pajuks līdz nepazīšanai, bet no tā nav jābaidās. liek klāt eļļā marinētās sēnītes [kuras, starp citu, ir diezgan superlieliskas  un veikalos nemaz tā nav nopērkamas, bet ja nu ir lielāka interese - pie anetes noskaidrošu ražotāju - trīs sēņu maisījums, "vitalconserve", 3 l burka], kuras nedaudz smalkāk sagrieztas. tur pat pannā piegriež klāt sieru - man ledusskapī jau kādu laiku neskarts stāvēja minhauzena cietais. un jau uz beigām - pieliek arī olīvas. šķiet, ka mellās arī būtu pašā laikā, bet mēs atradām tikai zaļās.

līgai garšoja.