​PICA, brīva no lipekļa

Kā jau esmu minējusi še pat - nereti piedomāju pie tā, lai maltītē izpaliktu milti, jo man ļoti patīk, kad visi ēdam kopā un nav jāgatavo katram savs.

Vakar biju nolēmusi likt lietā ledusskapī atrodamo ziedkāposta galviņu, bija vairāki varianti - plācenīši, sacepums, bet galu galā nosvēros par PICU! Jo vairāk tāpēc, ka Rīgā picērijas īsti nepiedāvā variantus picām bez miltiem, vai vismaz man par tādām vietām nav informācijas.

PICA brīva no lipekļa.

1 vidēja izmēra puķkāposta galviņa

1 ola

150 gr kazas mīkstais siers

1 tējkarote oregano

sāls, pipari

tomātu pasta

mozarella

sēnes vai kas nu kārojas picas ēdājiem

Ziedkāposta galviņu sadala mazākos gabalos, pa ziedkopām, noskalo tekošā ūdenī, un liek blenderī. Tā pagatavojam kāposta 'rīsus'. 

Normālu katliņu, kurā ielieti kādi 3-5 cm ūdens, liek vārīties, kad sācis vārīties, liek iekšā jauniegūtos 'rīsus' un pavāra 4-5 minūtes. Nokāš un ieliek tīrā virtuves dvielī, sagriež to maksimālā sainītī un izspaida vēl, tur būs vēl ļoti daudz šķidruma, jo vairāk izspaidīsiet, jo kraukšķīgāka būs pamatne. 

Prātīgi tikai, varbūt pat ļauj nedaudz 'rīsiem' atdzist - jo citādi var apdedzināt rokas!

Var likt sildīties cepeškrāsni uz 200 grādiem.

Kad tas izdarīts, rīsus liek bļodā, pievieno sieru, sakultu olu, garšvielas. Samaisa viendabīgā masā un izklāj vēlamajā formā, tikai ne ļoti plāni, uz cepešpannā sagatavota cepampapīra. Pašas maliņas nedaudz biezākas, kā jau īstai picai.

Liek to cepties uz kādām 30-40 minūtēm, kamēr picas pamatne zeltaini brūna.

Pa to laiku var sagatavot pats savu tomātu pastu - sutinot gatavus tomātus ar garšvielām, vai kā man šoreiz bija jādara laika trūkuma dēļ - izmantoju jau gatavu.

Uz saceptās pamatnes, varbūt pat jāļauj tai nedaudz padzist, izliek tomātu pastu, mozarellu un kas nu kārojas - mūsu gadījumā tās bija sēnes.

Un liek cepeškrāsnī uz vēl kādām 10 minūtēm, līdz siers izkusis.

Gaaaardi!

Lab'apetīti! 

p.s. šonedēļ piedalījāmies mjau.co '3 dienas manā šķīvī' - redzamie šķīvji arī no mjau.co

Banānu-melnās šokolādes mafini bez lipekļa/glutēna.

Jau vairāk kā 4 mēnešus mūsu ģimenes stiprākais vīrietis ir atteicies no lipekļa lietošanas ikdienas uzturā. Līdz ar to, arī mūsu ikdienā lipekļa vai glutēna (latviskāk tomēr būtu teikt - lipeklis) ir krietni mazāk. Jāsaka godīgi, es pati no gardas zemesriekstu-ievārījuma maizītes nereti tāpat no rītiem neatsakos, bet tādas lietas kā pasta, makaroni, pankūkas, kūkas, keksiņi nu gan esmu pasākusi visas gatavot bez lipekļa.

Tad nu šodien padalīšos ar kādu patiešām labu mafinu recpeti. 

Banānu-melnās šokolādes mafini bez lipekļa/glutēna.

150 gr griķu milti
140 gr milti bez lipekļa (esmu izmēģinājusi - parastos, iesaku arī mandeļu vai rīsu vai reiz pat aizstāju ar griķu mannu)
6 ēd. k. tumšais kakao
2 tējk. cepamais pulveris
1/2 tējk. sāls

2 olas
100 gr brūnais cukurs
75 gr vīnogu kauliņu eļļa
120 gr bezgaršas jogurts vai kefīrs
1/2 tējk. vaniļas cukurs
3 vidēji lieli, gatavi banāni
100 gr tumšā 70% šokolāde

Būs vajadzīgas 2 palielas bļodas. 
Vienā sajauksi izsijātas sausās sastāvdaļas - milti + kakao + cepamais pulveris + sāls. Izmaisi, lai viss būtu viendabīgs.

Otrā vispirms sakul ar mikseri olas ar cukuru un eļļu. Tad pievieno kefīru vai jogurtu (es pati visas reizes esmu gatavojusi ar kefīru), atkal izmaisa, pievieno vaniļas cukuru. 

Citā bļodiņā samīca banānus un pievieno kefīra masai. Kad šī masa viendabīgi izmaisīta, pievieno to miltu masai. Un visu iecilā. Tad pievieno šokolādi - kuru es salauzīju mazos gabaliņos ar rokām, jo rīvēta, manuprāt, būtu par smalku. Visu iecilā, lai masa atkal ir pavisam viendabīga. 

Izmantojot griķu miltus un parastos, bez lipekļa, gala masai konsistence atšķiras vizuāli, bet nevajag baidīties, garša abos gadījumos ļoti laba.

Liek ieeļļotā mafinpannā. Pilda līdz augšai. Liek 180 grādu uzkarsētā krāsnī, cep 30 minūtes.

Tie uzcelsies diezgan augstu un būs patīkami mitri. 

Labu apetīti!

Griķu miltu cepumi ar mandelēm un kardamonu.

Te raksta Annija.
Dažādas pārtikas nepanesamības tagad jau ir modes lieta. Arī es esmu stilīga un kādu laiku atsakos no govs pieniem, kviešiem un olām. Lai uztvertu to pozitīvi ir jāpārslēdz smadzenēs pāris pogas. Un izrādās nemaz tik mokoši un vienveidīgi tas nav.

Mani pirmie cepumi pēc šīs modes sanāca kolosāli - birstoši, garšas bagāti un galvenais vienkārši pagatavojami. Recepte ir apmēram 16 cepumiem.

140g griķu milti
100g maltas mandeles
100g kokosriekstu skaidas
1 tējkarote malts kardemons
Šķipsa sodas
Šķipsna sāls
125g kokosa eļļa (to pati izdomāju, jo oriģināli būtu jāliek sviests, kas man nav vēlams uzturā)
3 ēdamkarotes kļavu sīrups
1 tējkarote vaniļas cukurs

* Liekam krāsni sildīties uz 180 grādiem.
* Vienā bļodā liekam griķu miltus, maltās mandeles, kokosa skaidas, kardemonu, sodu un vaniļas cukuru.
* Otrā bļodā kokosa eļļu (izkausēt labi izdodas karstā ūdens peldē) un kļavu sīrupu. Man šīs divas sastāvdaļas īpaši labi nesajaucās kopā, bet tas netraucēja.
* Šķidro saturu lejam sauso sastāvdaļu bļodā un kārtīgi izmaisam ar karoti. Mīkla ir bieza, bet ne ķepīga, turās kopā, bet ne līp.
* Ieklājam pannā cepamo papīru. Un liekam mazas piciņas ar mīklu uz tās, ar pirkstiem piciņas izlīdzinam plānākas.
* Cepam līdz cepumi ir zeltaini, apmēram 15 minūtes.

Bon apetit!