Banānu-melnās šokolādes mafini bez lipekļa/glutēna.

Jau vairāk kā 4 mēnešus mūsu ģimenes stiprākais vīrietis ir atteicies no lipekļa lietošanas ikdienas uzturā. Līdz ar to, arī mūsu ikdienā lipekļa vai glutēna (latviskāk tomēr būtu teikt - lipeklis) ir krietni mazāk. Jāsaka godīgi, es pati no gardas zemesriekstu-ievārījuma maizītes nereti tāpat no rītiem neatsakos, bet tādas lietas kā pasta, makaroni, pankūkas, kūkas, keksiņi nu gan esmu pasākusi visas gatavot bez lipekļa.

Tad nu šodien padalīšos ar kādu patiešām labu mafinu recpeti. 

Banānu-melnās šokolādes mafini bez lipekļa/glutēna.

150 gr griķu milti
140 gr milti bez lipekļa (esmu izmēģinājusi - parastos, iesaku arī mandeļu vai rīsu vai reiz pat aizstāju ar griķu mannu)
6 ēd. k. tumšais kakao
2 tējk. cepamais pulveris
1/2 tējk. sāls

2 olas
100 gr brūnais cukurs
75 gr vīnogu kauliņu eļļa
120 gr bezgaršas jogurts vai kefīrs
1/2 tējk. vaniļas cukurs
3 vidēji lieli, gatavi banāni
100 gr tumšā 70% šokolāde

Būs vajadzīgas 2 palielas bļodas. 
Vienā sajauksi izsijātas sausās sastāvdaļas - milti + kakao + cepamais pulveris + sāls. Izmaisi, lai viss būtu viendabīgs.

Otrā vispirms sakul ar mikseri olas ar cukuru un eļļu. Tad pievieno kefīru vai jogurtu (es pati visas reizes esmu gatavojusi ar kefīru), atkal izmaisa, pievieno vaniļas cukuru. 

Citā bļodiņā samīca banānus un pievieno kefīra masai. Kad šī masa viendabīgi izmaisīta, pievieno to miltu masai. Un visu iecilā. Tad pievieno šokolādi - kuru es salauzīju mazos gabaliņos ar rokām, jo rīvēta, manuprāt, būtu par smalku. Visu iecilā, lai masa atkal ir pavisam viendabīga. 

Izmantojot griķu miltus un parastos, bez lipekļa, gala masai konsistence atšķiras vizuāli, bet nevajag baidīties, garša abos gadījumos ļoti laba.

Liek ieeļļotā mafinpannā. Pilda līdz augšai. Liek 180 grādu uzkarsētā krāsnī, cep 30 minūtes.

Tie uzcelsies diezgan augstu un būs patīkami mitri. 

Labu apetīti!

Ābolu-kanēļa mafini

nudien netipiska izvēle pavasarim, bet tā nu sanāca, ka svaigo zaļumu, lakšu...vai, piemēram, spinātu mafinu vietā, viņdien izvēlējos pagatavot ābola-kanēļa. 

un, jāsaka, tie ir lieliski! un tādi pavisam noteikti būs arī rudenī. 

turklāt, to saka vēl daži citi arī bez manis.

Ābolu-kanēļa mafini

250 g milti

1 1/2 tējk. cepamais pulveris

1/2 tējk. sāls

2 tējkarotes kanēlis (+ 1/2 tējk. āboliem)

3-5 āboli (izmēram ir nozīme). tie sagriezti nelielos kubiņos vai šķēlītēs

115 g sviests, istabas t

200 g cukurs

2 palielas olas

vaniļas cukurs vai vaniļas ekstrakts

120 ml piens

cepurītēm:

nedaudz izkausēta sviesta

un 1/2 uz 1/2 cukura un kanēļa maisījums 

Sākotnēji, vidēja izmēra bļodā sajaucu kopā miltus ar cepamo pulveri, sāli un kanēli. Un to var uz brīdi atlikt malā.

Ābolus (sagrieztos kubiņos vai šķēlītēs), vēl citā bļodā, sajauc ar pāris tējkarotēm miltu, lai tie tā kā iegūtu tādu kā plānu kārtiņu un nesāk suloties. Noliek nostatus.

Tad, vēl citā bļodā, saputo sviestu ar cukuru, kamēr tas ieguvis tādu gaišāku, krēmīgu skatu. Pievieno pa vienai olas. Vispirms vienu kārtīgi iejauc masā un tikai tad liek klāt otru. Pievieno vaniļas cukuru vai vanilīnu, kas nu kuram tuvāks.

Tad lēnām pievieno miltu maisījumu, kas visupirms tika atlikts uz savu iznācienu. Ik pa brīdim, pievienojot arī pienu. Maisa vai darbojas ar mikseri, kamēr viss vienmērīgā masā. Tad pievieno ābolus. 

Beidzot pienācis laiks likt lietā savu mafinu pannu. vai formu. Es izmantoju mafinu papīrīšus - šādā gadījumā es nelietoju nekādas taukvielas, bet, ja masu esat iecerējuši likt 'pa taisno' pannā - nedaudz iesmērējiet to ar sviestiņu.

Pilda formas ar mīklu - 2/3 vai 3/4 no formas kopējā izmēra. Cep 180 C uzsildītā krāsnī aptuveni 20-30 minūtes, vai kamēr kociņš, ar kuru pārbaudīsiet mafinu gatavību, būs bez slapjumiņa.

Tad, kad mafini gatavi un pavisam nedaudz spējuši atpūsties no nesenās vizītes cepeškrāsnī, katra mafina cepurīti viegli iemērc izkausētajā sviestā un tad liek kanēļa+cukura maisījumā. 

Gatavi!

Vislabāk tie garšo nedaudz padzisuši un ar glāzi piena.

apetīti!

cukini - pekanriekstu mafini

piektdien saņēmos un atkal nobraucu lejā uz dienvidiem. ciemojos pie ilzes un mārtiņa. jāsaka, ka tur lejā ir pat diezgan neslikti. man klephema patīk. un šoreiz ilzei nemaz nenācās tik grūti mani pie viņiem aizvilināt. viņa mani sakārdināja ar saviem nebeidzamajiem epitetiem par mafiniem, kurus viņdien jau bija uztaisījusi.

cukini-pekanriekstu mafini.


latviski, laikam jau ka, pareizāk būtu 'kēksiņi', bet mafins pats par sevi jau izklausās mitrāks un garšīgāks, nekā 'kēksiņš'. tāpēc paliksim vien pie mafiniem.


2 olas [vai visas trīs - kā ilzes gadījumā. jo viņa pati saka, ka esot apsēsta ar lielummāniju - tātad, nekā nav žēl. lūk, arī olu ne.]
1 tējkarote soda
šķipsna sāls
1/4 tējkarote cepamā pulvera
1 1/2 glāzes miltu
100 g sviesta
1 vidēji liels cukini
1 glāze cukura
150 g pekanrieksti




olas ar mikseri sajauc ar cukuru. šķiet, ilze lietoja balto, bet ļoti labi varētu arī derēt brūnais, jo tad mafiniem būtu vēl vairāk tāda kā karamelizēta garša. 

tad pievieno kausētu sviestu. ilze to ar mīlestību kausēja ūdens peldē. tad liek klāt sarīvētu svaigu cukini. saprotams, to pirms tam kārtīgi nomazgā, jo rīvē ar visu mizu, lai pēcāk redz, cik smuks zaļums ir mafinos. nedaudz atstāj nepievienotus, jo tos pašās beigās uzliek dekoram.

liek klāt miltus, cepampulveri, sodu un sāli.
kad viss iemaisīts, liek klāt sadauzītus pekanriekstus. ilze tos dauzīja ar gaļas āmurīti, jo smalcinātājā vai blenderī likti būs par smalku. var lietot arī valriektus, ja tie labāk tīk, bet mēs ar ilzi esam pekanriekstu cienītājas.

visu ar mīlestību iemaisa. un mums ar ilzi tās ir daudz. īpaši liepziedu laikā.
izmazgā smukās silikonmafin formas. vai ja to nav - ir nopērkamas arī papīra veidnes.
piepilda trauciņus 2/3, lai mafiniem ir, kur celties un dekorē ar iepriekš pataupīto cukini.
liek iesildītā krāsniņā uz 200 grādiem un pēcāk nedaudz samazina uz 180.

pēc 20 minūtēm virtuvē parādās kārdinoša smarža un nepārvarama vēlme likvidēt visu, kas atrodams mafinformās.
fantastiski, mitri mafini.

ilzei ir ne tas vien.
braukšu vēl.

 tas ir mārtiņš.

un te mēs abas.

• 
  
•