Kartupeļu un (bekona) krēmzupa

Esam atgriezušies no lieliskām brīvdienām Kopenhāgenā, kur bija, ko redzēt un bija, kur būt un tukšiem vēderiem arī nestaigājām. Tur paviesoties iesaku visiem. 
Jāsaka, nebiju domājusi, ka tas notiks tik drīz. Bet, pateicoties Sabīnei, cīņa ir zaudēta. Esmu padevusies puravam. Ļoti ilgi tam esmu pretojusies un tā īsti man tas līdz šim nav nekur garšojis. Bet tagad! Tagad jāsaka, ka šajā zupā, šķiet, tas ir neaizstājams! 
Zupas aizsākumi un tradīcijas gan meklējami vairāk skotu un īru zemēs, bet tas necik nemazina iespēju to padarīt par vienu no top zupām arī savā virtuvē. Mūsu virtuvē tā ir ienākusi ar vērienu un tur noteikti paliks, turklāt, vēl ar tik labām atmiņām par Kopenhāgenu.

Kartupeļu un (bekona) krēmzupa.

10 g sviests
1 sīpols (ieteicams - dzeltenais)
500 g kartupeļi
2 puravi (baltā daļa)
600-750 ml dārzeņu buljons
100 ml saldais krējums (35%)
sāls
baltie pipari

bekons - daaaaaaudz vai nemaz, ja esi veģetārietis

(te pietiks 4 personām)

Katliņā, kurā vārīsiet zupu, sviestā nedaudz apcep sīpolu, pievieno kubos sagrieztus kartupeļus. Tad puravu balto daļu. Kopā visu pacepina, lai savelkas garšas. Tam visam pievieno buljonu un uz lēnas uguns liek pavārīties, līdz kartupeļi ir pamīksti un blenderējami.

Kad viss sablenderēts, pievieno saldo krējumu, kārtīgi iemaisa un vēl uz plīts pasilda. Pievieno sāli, piparus un uzticas savām garšas kārpiņām.

Pasniedz ar kraukšķīgu, uz pannas saceptu bekonu un purava zaļās daļas rimbuļiem.

Ļoti gardi un ātri!


Labu apetīti!

ķirbja krēmzupa ar timiānu, brie un grauzdiņiem

skatos, ka pēdējoreiz rakstījusi šeit esmu jūlijā. krietns laiks pagājis un pa šo laiku esmu kļuvusi par mammu. 
nav gan tā, ka visus šos mēnešus nebūtu neko gatavojusi. un esmu pat arī ko jaunu mēģinājusi, bet ne reizi nav pie rokas bijis fotoaparāts, ar kuru iemūžināt.

šoruden esam aptrakuši ar ķirbi! ķirbja zupa, ķirbja salāti, ķirbja pīrāgs, utt.
šo zupu esam paspējuši jau uztaisīt savas reizes desmit vismaz. nekas sensacionāli jauns gan tajā nav, bet mums ļoti ļoti garšo un ir ātri pagatavojama.

Ķirbja krēmzupa ar timiānu, brie un grauzdiņiem.

500 g ķirbis (parasti izvēlos riekstu, bet der jebkurš)
2 ēd.k. siers Dzintars
200 ml salds krējums
1 dārzeņu buljona kubiņš
sāls, pipari, čilli, oregano (raudene)
svaigs timiāns (bet ja ir sauss un netiek pie svaiga, var izlīdzēties)
maize - grauzdiņiem
brie vai camambert

ķirbi nomizoju un sagriežu palielos kubos - bļodā tos apmaisu ar olīveļļu, sāli, pipariem, nedaudz arī čilli pipariem un oregano. liek tos uz cepampapīra un cepeškrāsnī 180-200 grādos apcepu kādas 15 minūtes -  vietām tas apbrūnēs un atverot cepeškrāsns durvis, viss smaržos. 
normāla izmēra katliņā ielej 0,5 - 1 litru verdošu ūdeni un ieliek buljona kubiņu, esmu iecienījusi Vegetable buljonu.

Buljonā liek apcepušos ķirbja kubiņus un pavāra vēl 10 minūtes. Visu sablenderē un pievieno saldo krējumu un Dzintara sieru un svaigo timiānu - es lieku lapiņas no kādiem 3-4 zariņiem, bet tas individuāli, kā kuram labāk garšo. skatos, lai zupa nav pārāk bieza, ja prasās, pieleju vēl ūdeni.
pēc garšas pievieno vēl sāli, piparus, vai čilli.

lej bļodiņā un iemet tajā 3-4 šķēlītes siera un pārber pāri grauzdiņus, kurus apcepu uz tā paša papīra, kur jau cepās ķirbis.

labu apetīti!

aukstā zupa Tarators

Vasaras pilnbrieds. Pat naktī maz kas paspēj atdzist, jo temperatūra nekrītas zemāk par +18. To es saucu par īstu vasaru. Īstu jūliju. Un netaisos gausties vai žēloties. Vasarai tādai ir jābūt.
Tādā laikā gan daudz ko neieēdīsi un plīti arī labprātāk neslēgsi iekšā, tāpēc šodien gatavojām bulgāru auksto zupu Taratoru. Vakar ar to mūs cienāja draugu tētis un atzinām par nudien labu. Šodien arī mūsu galdā. Vēljovairāk, tāpēc, ka lielveikalu plauktos marinētās bietes tradicionālajai aukstajai zupai neatrast. Tukši plaukti.
Atliek gatavot no tā, kas, cerams, nekad nebeigsies - kefīra un gurķiem.

Bulgāru aukstā zupa Tarators.

2 garie gurķi vai vairāk mazie
3-4 ķiploka daivas
sauja valriekstu
1,5 l kefīrs vai bezgaršas jogurts
bunte diļļu
olīveļļa
nedaudz mārrutku
sāls, pipari

Palielā bļodā uz lielākās rīves sarīvē gurķus, apber ar nedaudz sāli un pipariem. To pat labāk darīt nedaudz iepriekš, lai gurķi spēj nedaudz sasuloties. Es bļodu arī ieliku ledusskapī, lai zupa jau laicīgi spēj būt aukstās zupas vārda cienīga.

Caur ķiplokspiedi izspiež bļodiņā nomizotās ķiplokdaivas un pieliek klāt sasmalcinātos valriekstus, iemaisa un ļauj savilkties.

Sagriež arī dilles. Gan ķiplokus, gan valriekstus un dilles pievieno gurķu masai. Pielej kefīru, visu izmaisa un pēc garšas jūt, vai prasās vēl stiprumiņš, vai ne. Ja tā, tad pieliek nedaudz mārrutku. 

Pašās beigās vēl pievienoju kādus 4 gabaliņus ledus, lai zupa atdzistu pavisam.

Ļoti ātri pagatavojama aukstā zupa dienām, kad rozā zupa jau vairs nekārojas vai to pat gribēdams nevar uztaisīt.



lab'apetīti!

Špargelfest

Pie mums pavasaris sākas ar rabarberiem, bet citur Eiropā populārāki ir sparģeļi, kurus,ja labi gribam varam atrast katras omītes puķudārzā, kur to dēvē par asparāgu. Vai puķudobēs esošos var ēst nezinu, bet nu jau arī pie mums katru pavasari veikalos var iegādāties balto un zaļo  sparģeļu asnus, kuri vairāk gan ir tikai pagaršošanai, jo visas sparģeļa labās lietas garajā  pārbraucienā noteikti jau ir iztecējušas laukā. Šur tur arī pie mums jau audzina sparģeļus, bet iegādāties tos ir grūti. Bet pēc diviem gadiem ceru uz lielām ražām savā šogad stādītajā plantācijā, tā ka pie manis tos varēs iegādāties.
Lai nu kā- biju mazā atvaļinājumā Berlīnē un Kreuzbergā jaukā tirdziņā "Markthalle neun" no zemniekiem nopirku Vācija tik populāros baltos sparģeļus.
Jau nākamās dienas vakarā mūsu mājās sākās divu dienu špargelfest.
Pirms sparģeli gatavo tas ir jānotīra, kas notiek apmēram tā:
Noskalotus štimbukus turot pie galviņas ar dārzeņu mizotāju viegli nomizo īpašu uzmanību pievēršot 3/4 sparģeļa apakšgalam, jo tur tie mēdz būt kokaini.  Kad sparģelis apmizots paņem apagšgalu un pieturot to nolauž. Tie, kam žēl labu mantu mest ārā, galiņus, protams, var arī nogriezt, tomēr tad kokainā lejasdaļa mēdz palikt un ir neērtāk tos ēst.

Pirmajā vakarā sparģēļus apgrillējām.

Vajadzēja:
220 grādus karstu cepeškrāsni
Pannu ar cepampapīru
Olīveļļu vai gee
Sāli
Kaperus
Mērcei: Sviestu, medu, dilles, Dijon sinepes, sāli, piparus, ābolu etiķi

Darijām tā:
Sparģeļus saliek uz pannas, uzlej eļļu vai uzliek gee, nedaudz sāli un apber ar nosusinātām kaperogām. Grilla režīmā cepeškrāsnī, kamēr galviņas paliek gaiši brūnas. Gatavību arī var pārbaudīt uz paša kāta, to padurstot.
Tikmēr uz pannas izkausē sviestu un pievieno visas pārejās mērcītes sastāvdaļas un sacepina kopā. Diļļu nīdējiem iesaku tās aizstāt ar apelsīnu- miziņu+sulu no viena gb.
Apgrillētos sparģeļus liek uz šķīvja, pievieno mērcīti un gatavs.

Šodien gatavoju sparģeļu zupiņu ( un sanāca vēl labāka nekā Berlīne Hamburger Banhoff muzeja restorānā! Smaids pa visu seju un situ sev uz pleca)

Vajadzēja:

Kādus padsmit sparģeļus, saldus sīpolus, sviestu, miltus, saldo krejumu, laurulapu, sāli, piparus, nedaudz svaiga citrona sula, baltvīns ja ir.

Darīju tā:
Katlā sviestā apcepj kādus no saldajām sīpolu šķirnēm, man bija divi šalotes sīpoli, kad tie brūni pievienoju šļuku baltvīna un vēl pasautēju, tad pielēju vienu mazo saldo krējumu un piebēru kādas četras ēdamkarotes miltu, sanāca gandrīz tāda ka putriņa. Tad tai pielej 1l karsta ūdens un lauru lapu, ļauj kādas 7-8 min pavārīties un ieber sparģeļus. Izņem lauru lapu. Pēc apmēram 10 min tiem vajadzētu būt gataviem un tad arī visu sablenderē, piespiež nedaudz citronu sulu un vēlreiz ļauj uzvārīties. Kādā brīdī pievieno arī sāli, piparus un ko vēl sirds vēlas. Var arī buljonu.

Ņamma!

Moules (ou fruits de mar) marinière soupe jeb jūras velšu zupa.

Šobrīd, kamēr vēl šo rakstu, zupa uz plīts katlā ir silta. 
Tās pagatavošanu pamudināja Stockpot pusdienās nočieptās pāris karotes no Krišjāņa pusdienu bļodiņas. 
Oriģināli moules mariniere ir mērce - mīdijas baltajā baltvīna mērcē. Arī zupa oriģināli iecerēta tik ar mīdijām, bet tā kā es vietējā veikala saldētavā varēju atrast tik' saldētu jūras velšu miksli, turklāt, paņēmu beidzamo - manā šķīvi atradās arī mazie astoņkāji, kalmāri un garneles.

Moules (ou fruits de mar) marinière zupa (jūras velšu zupa)

1 sīpols (vēlams šalotes, bet ģeldēs arī parastais)
vismaz 3 ķiploka daivas
sviests
pētersīļi
timiāns
2-3 lauru lapas
1-2 selerijas kāti
500 g jūras velšu mikslis 
baltvīns (man nebija žēl)
200-250 g saldais krējums
ūdens
sāls, pipari

Pannā izkausē kārtīgu pikuci sviesta un apcepina ne ļoti smalki sagriezto sīpolu, pievienoju sāli, piparus. Pievieno sakapāto ķiploku un timiānu, pētersīļus, kurus parasti savā šķīvī nelabprāt redzu, bet te man necik tie netraucē. Visu sutina, kamēr sīpols un viss pārējais tādā sulīgā masā sacepies. Pievienoju ar smalki grieztu selerijas kātu (arī šo necienu, bet te pat pati no brīva prāta liku klāt). 

Visu sutināju, līdz pievienoju vīnu, vēlams sausu, jo manējs nemaz nebija tik sauss, bet domāju, ka sausais piedos vairāk garšu un klāt pievienoju arī visu jūras velšu iepakojuma saturu - speciāli neko neatsaldēju, liku tādus kā bija, atnākot no veikala. 
To visu kopā pasutināju zem vāka, līdz pagaršojot mazo octopus - tas bija izsutējies. Tad pievienoju glāzi ūdens un saldo krējumu.
Visu vēl kārtīgi uzsilda, pievieno pēc garšas sāli, piparus.
Uzgrauzdē savu iecienītāko maizi. Pētersīļu cienītāji beigu fāzē var tos pievienot vēl, bet tā kā es no svaigajiem izvairos - iztikām.

Ārkārtīgi gardi un sātīgi!

apetīti! 

karijlēcu zupa

ziema ir lielisks laiks zupām. martina mani lutina un šī ir tikai viena no daudzām, kuras šajā ziemā esmu jau baudījusi.

karij-lēcu zupa.
olīveļļa
1 vidēja izmēra sīpols
1 burkāns
2 lielas daivas ķiploka
2 ēdamkarotes [vai vairāk] karija 
200-250 g lēcas
ap 1 -1,5 l ūdens
0,5 kg turku zirņi bundžā [garbanzo pupas] - nokāstas un noskalotas.
1 ēdamkarote citrona sulas
2 ēdamkarotes sviesta
sīpolloki
1 citrons, sagriezts 6 daivās


palielā katlā uz vidēji lielas uguns uzkarsē 1 ēdk. olīveļļas. pievieno sakapātu sīpolu un burkānu, pievieno sāli, piparus. cep, kamēr sīpoli palikuši caurspīdīgi, kādas 4 minūtes. pievieno 1 smalki sakapāto ķiploka daivu. cepina, kamēr burkāns apcepies, bet ne brūns. pievieno 2 ēdamkarotes karija, maisa, kamēr viendabīgi izmaisījies. pievieno lēcas un ūdeni. atkal pēc garšas pievieno sāli, piparus. palielina uguni un ļauj visam sākt vārīties, kad tas ir noticis, atkal pazemina temperatūru un ļauj sutināties, kamēr lēcas ir pamīkstas. kādas 30 minūtes.
pa to laiku, sablendē turku zirņus, pievieno citronu sulu, nedaudz ūdens, 2 ēdamkarotes olīveļļas un otru sakapāto ķiplokdaivu.
sviestu un turku zirņu masu pievieno lēcu sasautējumam. pievieno vēl kariju, ja prasās. ja liekas, ka ir par biezu - pievieno vēl pamazām ūdeni. pasniedz ar pārkaisītiem sīpollokiem un citrondaivām.
ļoti labi arī ir ar apceptām saulspuķu sēklām un pistācijām.




ļoooti garda, ja esi karijcienītājs.




apetīti!

sēņu-grūbu zupa.

no rīta laura [kuras pārvaldījumā arī emuārs svinibam.lv, starp citu] man jautāja, ko šodien darīšu, jo ir taču sestdiena [man bija pats rīts, viņai jau vakars].
pat nedaudz smieklīgi, bet visi mani šodienas plāni bija pagatavot sēņu-grūbu zupu un piparkūku mīklu. ir pienācis vakars un savu plānu esmu izpildījusi.
ar mīklu nomīcījos riktīgi, plaukstu un roku muskulatūra rīt būs jūtama - nešaubīgi.


bet par zupu.
esmu grūbu un sēņu cienītāja. un tieši tādu kombināciju atradu kādai zupai. jābrīnās, ka nepieliku riekstus un cukini, haha.

sēņu-grūbu zupa.


125 ml kaltēto sēņu
nedaudz olīveļļa
1 neliels sīpols
2 daivas ķiploka
1 normāls burkāns
500 g svaigas sēnes
125ml vai nedaudz vairāk grūbas vai var aizstāt tās arī ar speltas kviešiem [farro]
1,5 l buljona [liellopa, vistas vai dārzeņu - pēc izvēles] es lietoju liellopa un nedaudz vistas.
60 ml sausais šerijs [kuru var aizstāt arī arī saldu baltvīnu]
1 ēd.k. tomātu pastas
sāls, pipari
1 ēd.k. šerija etiķis


sāk ar to, ka aplej kaltētās sēnes ar 250 ml verdoša ūdens. es kaltētās sēnes nopirku taizemiešu veikalā. un tās nudien šeit nav dārgas. un es domāju, ka zupa var iztikt arī bez tām, ja nu tiešām nav atrodamas vai atrodamas tikai augšējos veikala plauktos. kad tās aplietas - dod tām apmēram 20 minūtes, lai atdzīvotos. tajā laikā turpina darboties pie zupas.

kubiņos sagriež sīpolu, burkānu. liek tos katliņā, kur uzsildīta olīveļļa, apcepties. kādas 10 minūtes, uz ne pārāk lielas uguns, līdz sīpols maina krāsu. 

tad pievieno smalki sagriezto ķiploku, visu kopā pasutina kādu pusminūti un liek klāt svaigās sēnes. 

 

man bija kastaņbrūnie šampinjoni, bet var ņemt baravikas, parastos šampinjonus vai nu kas nu ir. tos griež kā labāk tīk - es griezu normālās šķēlītēs. sutina visu kopā, kamēr no sēnēm sāk izdalīties ūdens, tad liek klāt grūbas un uz jau nedaudz lielākas uguns sutina vēl. kādas 10 minūtes. 

tad pievieno šeriju, buljonu un tomātu pastu. 
pienācis laiks arī nokāst atdzīvinātās sēnes. atdzīvināto ūdeni nelej laukā, bet pievieno zupai. sēnes smalki sagriež un arī liek klāt. 

visu uz ne pārāk lielas uguns vāra, līdz grūbas ir gana mīkstas. 
pēc garšas pievieno sāli, piparus un iemaisa šerijetiķi.
gatava.




labu apetīti!

sīpolu zupa

esmu atgriezusies mājās no svecīšu vakara laukos, kur pa visiem kapiem skandās skanēja ričarda klaidermana ieraksti, vējš nopūta vairumu svecīšu un saule pavisam rudenīgi iekrāsoja lapkoku rindas. no paša rīta dzirdēju zosis un dzērves.

  

šopēcpusdien nolēmu uzvārīt sīpolu zupu, kura man patiešām garšo, bet pati to taisījusi vēl nebiju. sīpolu zupa, kura man garšo, lai arī vēl pirms kāda laika sīpolus savā šķīvī ignorēju.
paldies 'bitesblūzakluba' šefpavāram.

sīpolu zupa


2 kg sīpolu
2 l liellopa buljons
apm. 300 ml sarkanvīns
2 ēd.k  brūnā cukura
2 ēd.k vorčestera mērces
1 liela ēd.k tomātu pastas
sāls, pipari
[pētersīļi]


čedarsiers, maize - grauzdiņiem


sīpolus sagriež pusripās. ietiekums - pirms smalkākas griešanas, tos attīrīt no virsējām kārtām, sagriezt uz pusēm un nomazgāt ledus aukstā ūdenī [tāpat arī nazi, ar kuru tie tiks griezti] -  tas līdzēs mazākai raudāšanai. vēl der atcerēties, ka, griežot sīpolus, jācenšas elpot caur muti, arī tad sarkanās acis var izpalikt. tas, ka visiem mājiniekiem vilka uz bimbu - tas skaidrs, bet nu, zupa galā patiešām garda. un tad vairs raudāt negribas.

sagrieztos sīpolus uz lielas pannas zeltaini apcep olīveļļā. pieber arī šķipsnu sāls, piparus. 
[man sanāca lielajā pannā cept trīs piegājienos]
sīpolus saliek zupas katlā, pielej vīnu, vorčesteru, cukuru, tomātu pastu, visu izmaisa un uz ne pārāk lielas uguns sautē. stundu. ik pa laikam neaizmirstot apmaisīt. kad viss sasutējies, lej klāt karstu liellopa buljonu. to visu pavāra vēl pusstundu.

zupa gatava.

pavisam labi garšo ar kāda stipra siera grauzdiņmaizītēm. 
tās man palīdzēja sataisīt kristīne.

apetīti!

cukini krēmzupa

rīti paliek arvien dzestrāki. gaiss svaigāks un bez šalles no mājas vairs neizeju [tas gan nenozīmē, ka to lietoju - jo patiesībā es ticu vasarai augustā]. līdz ciemam tas aizbraukt netraucē. jūras gaiss pavisam sāļš un jūra pavisam mierīga. zvejnieku laiva pilna reņģīšu un uz pāļiem sasēduši kormorāni. rudens.
pagatavoju cukini krēmzupu. zupu pieaugušajiem. jo bērniem, acīmredzot, tā tomēr pārāk atsauc atmiņā 'bērnību' un putriņas. jēkabs to 'netīšām' uzgāza sev uz kājas, kristīne nomainīja 3 karotes, bet pauls gan izēda visu bļodiņu. cilvēkiem virs 4 gadu vecumu šī zupa ir kā radīta.

cukini krēmzupa.


4 vidēji lieli cukini [te sanāk paliels katls]
1 neliels sīpols
1 latvijas ķiploka daiviņa
2 paciņas klasiskā dzintara siera
500 ml saldais krējums
neliela bunte bazilika
nedaudz timiāna
nedaudz sviesta

cukini sagriež ripās. ja nu nevar tikt pie labiem cukini, pamatmasai var arī paņemt nelielos kabačus. galvenais kā kabači atšķiras no cukini, ir tajā, ka cukini ir daudz mazāka tā daļa, kur ir sēklas - tāpēc arī tas ir garšīgāks. un man vēl patīk tas rūgtumiņš, kas ir tajā zaļajā mizā. tātad, cukini tikai nomazgā, nemizo. griež ripās. ja ir kādas resnākas - tās uz pusi. liek uz uzkarsētas pannas, kur izkausēts pikucs sviesta. kad brūnīgs, un jūt, kad cukini jau ir pamīksts, liek katlā, kurš ir gana liels, jo tur tā zupa arī uzturēsies. līdz apēšanai.
pa starpai apcepina arī to sīpolu un daiviņu ķiploka. visu katlā.
kādas padsmit ripas es allaž atstāju neblendētas - lai var pēcāk ielikt zupā un var redzēt, no kā tā zupa taisīta - bet tas nav obligāts solis -var pavisam droši likt visu iekšā un blendēt kopā. pirms pavisam jau viss sablendēts, piemet klāt bunti kapāta bazilika.
kad masa sablendēta, liek klāt saldo krējumu, dzintarsieru un visu uzsilda. ja liekas, ka par biezu - pielej nedaudz pienu.


un gatavs.
garda nudien. un sātīga.
un ja ir šausmīga vēlēšanās - var sevi un zupu arī palutināt pilngraudu maizes grauzdiņiem un sēkliņām.


lab' apetīti!

ēdu bez gaļas - asā lēcu zupa un pasta.

tūlīt jau Lieldienas.
sīpolu mizas olu krāsošanai neesmu krājusi un par pīrāgu cepšanu šogad arī nedomāju.
bet, pat neesot kristietei, uz īsu brīdi ieturu 'mini gavēni' vai varbūt vienkārši to var saukt par sava ķermeņa attīrīšanu. 
ir nedēļa, kopš atsakos no gaļas, saldumiem, alkohola un vēl šā un tā. grūti nav. tieši otrādi - man tas sāk iepatikties.

tāpēc viendien ar vitu [kura dzīvo stāvu zemāk un ir pārliecināta veģetāriete jau gadiem] nolēmām remdēt izsalkumu ar pamatīgām vakariņām. zupa un pasta.


zupas recepte ņemta no pavisam smukas pavārgrāmatas. tajā atrodamas neskaitāmas, kārdinošas un tajā pašā laikā - viegli pagatavojamas, receptes.

Vita vadījās pēc grāmatas un mums sanāca tā:


Asā lēcu zupa.

1 smalki sagriezts puravs
1 neliels sarkanais sīpols
1 normāls burkāns
1 sarkanā paprika
1-2 daivas ķiploka
1 lauru lapa
apm. 100g sarkanās [vai citas] lēcas
2 bundžas grieztu tomātu [2x200g]
570 ml dārzeņu buljons vai ūdens ar kādām garšvielām [piem. vegetu vai citu garšvielu maisījumu]
tobasco
dekorēšanai - pētersīlis vai baziliks. 
mums bija arī karote humusa.

uz pannas olīveļļā apcep sagrieztu puravu, sīpolu, burkāna ripiņas, papriku un ķiploku. apcepinot neaizmirst arī par sāli un pipariem. cep apmēram 10 minūtes, kamēr visi dārzeņi apcepušies brūnīgi.

tad liek dārzeņus katliņā, tur pievieno lēcas, tomātu bundžu saturus, buljonu un lūko, lai viss uzkarst līdz vārīšanās temperatūrai, tad nogriež karstumu mazāku un pavāra, kamēr lēcas ir gana mīkstas. pievieno tabasco pēc vēlmes un sirdsapziņas. grāmata šo recepti iesaka kā biezeņzupu un šajā brīdī piedāvā to blenderēt, bet mums tāda še nav un blenderis pat neprasījās - zupas struktūra ir ļoti patīkama tāpat.
zupa garda, kopā ar grauzdiņiem, humusu vai Naan maizi.




Pasta ar šampinjoniem, cukini un pekanriekstiem.

šampinjoni
1 cukini
1/2 sīpols
sauja pekanrieksti 
baziliks
krējums
nedaudz miltu


pasta - mūsu gadījumā spageti makaroni


sīpolu, šampinjonus un cukini apcepina uz pannas, pievieno riekstus un visu vēl kārtīgi sasilda. liek klāt krējumu, uzkarsē, pārbārsta ar miltiem, lai biezāka mērcīte un pieliek smalcinātu baziliku.

uz šķīvja liek pastu, mērci un tur pat arī rukolu ar tomātiem, avokado un sinepju-medus mērcīti.
un te ir ļoti par daudz vienai ēdienreizei.




mans bez-gaļas periods man nāk tikai par labu.
tāpēc atlikušo enerģiju izlikām uz sienām.

apetīti!

lielā zupa- minestrone *

līdzīgi kā nesen aprakstītajai marokāņu harirai, arī itāļu minestronei nav vienas pareizas versijas. tāpēc aprakstīšu savējo, kas sanāca tīri neko un arī diezgan līdzinās tikko kalnos ēstajām.


katlā, nelielā olīvelļas daudzumā, apsautē sakapātus sīpolus, ķiplokus un parmas šķinķīti (man bij pāris vidēji sīpoli, 3 ķiploku daiviņas un kādas 6 plānas šķēles šķiņķa).
klāt liek kubiņos sagrieztus dažus seleriju kātus, 3 tomātus, 3 nelielus burkānus, nelielu cukīni, nedaudz timiāna un raudenes un sarkanās pupas (paņēmu bundžiņu bondjuelles). to visu 5-7 minūtes pasautē. biezumam vēl var pielikt dažas ēdamkarotes tomātu pastas (NE kečupu), ja ir - uzliek kluci cieta parmezāna vai mizas daļu. pārlej ar 2l karsta buljona (pēc izvēles - kādu), liek vāku virsū un pusstundu uz lēnas uguns vāra. tad pievieno nedaudz makaronus (vai rīsus) un vāra vēl 5-10 minūtes. 
lej šķīvjos un dāsni pārkaisa ar sarīvētu parmezānu.


Buon appetito!

* - Minestrone (Italian: minestra [soup] + -one [augmentative suffix] hence "the big soup," the one with many ingredients)