aukstā zupa Tarators

Vasaras pilnbrieds. Pat naktī maz kas paspēj atdzist, jo temperatūra nekrītas zemāk par +18. To es saucu par īstu vasaru. Īstu jūliju. Un netaisos gausties vai žēloties. Vasarai tādai ir jābūt.
Tādā laikā gan daudz ko neieēdīsi un plīti arī labprātāk neslēgsi iekšā, tāpēc šodien gatavojām bulgāru auksto zupu Taratoru. Vakar ar to mūs cienāja draugu tētis un atzinām par nudien labu. Šodien arī mūsu galdā. Vēljovairāk, tāpēc, ka lielveikalu plauktos marinētās bietes tradicionālajai aukstajai zupai neatrast. Tukši plaukti.
Atliek gatavot no tā, kas, cerams, nekad nebeigsies - kefīra un gurķiem.

Bulgāru aukstā zupa Tarators.

2 garie gurķi vai vairāk mazie
3-4 ķiploka daivas
sauja valriekstu
1,5 l kefīrs vai bezgaršas jogurts
bunte diļļu
olīveļļa
nedaudz mārrutku
sāls, pipari

Palielā bļodā uz lielākās rīves sarīvē gurķus, apber ar nedaudz sāli un pipariem. To pat labāk darīt nedaudz iepriekš, lai gurķi spēj nedaudz sasuloties. Es bļodu arī ieliku ledusskapī, lai zupa jau laicīgi spēj būt aukstās zupas vārda cienīga.

Caur ķiplokspiedi izspiež bļodiņā nomizotās ķiplokdaivas un pieliek klāt sasmalcinātos valriekstus, iemaisa un ļauj savilkties.

Sagriež arī dilles. Gan ķiplokus, gan valriekstus un dilles pievieno gurķu masai. Pielej kefīru, visu izmaisa un pēc garšas jūt, vai prasās vēl stiprumiņš, vai ne. Ja tā, tad pieliek nedaudz mārrutku. 

Pašās beigās vēl pievienoju kādus 4 gabaliņus ledus, lai zupa atdzistu pavisam.

Ļoti ātri pagatavojama aukstā zupa dienām, kad rozā zupa jau vairs nekārojas vai to pat gribēdams nevar uztaisīt.



lab'apetīti!

Panang karijs

Ja pati jau neesmu izdomājusi, ko man kārotos vakariņās - ļauju Krišjānim izvēlēties. 
Šoreiz viņš alka pēc kaut kā eksotiskāka, lazanjas un mājās gatavoto burgeru vietā. Tā kā šo vēl nebiju gatavojusi - nolēmām pamēģināt. Kā nekā, taizemiešu virtuve mums patīk jau kopš SanFrancisko laikiem.
Sanāca ļoti aromātiski un tik pat gardi. Tāda īsta sevis lutināšana. Tiešām iesaku.

Panang karijs.

olīveļļa
2 ēd k. kapāta ķiploka
1 sīpols
1 ēdk. rīvēta, svaiga ingvera
2 ēdk. karija pasta (nopērkama lielveikalu asian stendos)
2 bundžas kokospiena
1 ēdk. brūnais cukurs vai niedru cukurs
1 ēdk. tumšā sojas mērce
1 1/2 ēdk. laima sulas

2 vistas filejas
sēnes
neliels brokolis
1 sarkanā paprika
saldo zirņu kraukšķīgās pākstis
grauzdēti, nesālīti Indijas rieksti
baziliks

Uzkarsē wok pannu, vai, ja tādas nav (manā gadījumā) - var izlīdzēties ar palielu, dziļāku pannu. Kad tā uzkarsusi, ielej olīveļļu un apcep tajā sīpolu, ķiploku un ingveru. Kad tie visi apbrūnējuši, pievieno karija pastu. iemaisa to sasutējušajā masā, kamēr viss labi sajaucies. tad pievieno kokospienu. to var labi iemaisīt ar nelielu putojamo slotiņu un tik pat labi arī ar spatulu. kad pasta pienā iemaisījusies vienmērīgi - pievieno brūno vai niedru cukuru, soju un laima sulu. laima sulu pievieno pakāpeniski, ik pa laikam nogaršojot - vai ir pietiekošs skābums pēc katra paša vēlēšanās. 

Tad es pievienoju kubiņos sagriezto vistas fileju. Veģetārietis to var ļoti labi aizstāt ar tofu sieru. Tad dārzeņus un visu sutina kokospienā, kamēr, nogaršojot, jūti, ka vista [vai tofu] ir pilnībā gatavs.

Ja tā, visu pārber ar grauzdētiem Indijas riekstiem [manā gadījumā - pašgrauzdētiem] un svaigām bazilika lapām. Šajā gadījumā iesakāmas arī ir tieši taizemiešu baziliks, itāļu vietā, jo tam ir izteiktāka, saldāka garša.

Krišjānim prasījās nedaudz vairāk asuma, līdz ar ko - viņa šķīvi pāršalca arī čilli pārslu uzlidojums.



apetīti!

tīģergarneles

ticiet vai ne, ir reizes, kad saldētavā atrodas paciņa tīģergarneļu [paldies tētam!]

tad nu atliek tik sagaidīt vakaru, kad gribas sevi palutināt. sagaidījuši tādu vakaru, ķērāmies klāt.

tīģergarneles.

paka tīģergarneļu
sviests
ķiploks
čilli pipara pārslas

uz pannas izkausē aptuveni pusi paciņas sviesta un tam pievieno 2-3 smalki sagrieztas ķiploka daiviņas un nedaudz čilli pipara.
kad viss kopā gana sasutējis, sviestā liek garneles. 
apcep tās, līdz tās pilnībā nomainījušas krāsu.

tās ir neticami sulīgas un gardas.
ja nav slinkums, čaulas var attīrīt jau pirms likšanas sviestā.

lab'apetīti!

tebūšana. un grūbu variācija.

esmu pilnīgā pavasarī. ar smaržojošu narcišu dobēm, hiacintēm un pirmo pavasara terases iedegumu.

[bildē redzama vita.]

patiesībā, nekur neesmu pazudusi. joprojām šad un tad ēdu un sekoju līdzi 'maltītē' notiekošajam. 
tas, kāpēc ne ar ko neesmu dalījusies ir tikai likumsakarīgi.
es neko jaunu neesmu gatavojusi! 
turklāt, manā tagadējā darba vietā mani regulāri lutina ar visu, ko nu britu bārrestorāns var piedāvāt - mājas burgeriem, welsh rarebit - grauzdētas britu maizes šķēles ar speciālu siera/sinepju/alus un tabasco uzlējumu, lielās šampinjonsēnes veģetāro velingtonu, zivju kūkām un visu citu. ja man izdosies tikt pie kādas receptes - tā te noteikti būs atrodama.


bet par grūbu variāciju.
joprojām esmu grūbu cienītāja. arī griķu 
[bet tos te var iegādāties tik austrumeiropiešu veikalos un tad pat tie nav tie paši mājas griķi. vakar tesco nopirku gaišos griķus - došu iespēju arī tiem.]

pāris dienas atpakaļ, kad man tiešām nekā cita bez grūbām skapītī nebija, uztaisīju vēl vienu irdeno grūbu variāciju.
apcepu kādas trīs smalki sagrieztas ķiploka daiviņas, piebēru nedaudz kariju un kopā to visu ūdenī pasautēju. tad liku klāt sadrupinātus valriekstus [cenšos savā tuvumā vienmēr turēt riekstus. joprojām] un atkal apcepināju. sekojoši pievienoju apvārītas grūbas un kubiņos sagrieztu papriku. esmu iegādājusi arī podiņā augošo baziliku [bet protams!] un man to nav žēl likt klāt jebkur. sanāca tādi kā karstie grūbu salāti. pašai, protams, garšoja.

tiekamies jau drīz!




p.s. ir jau tik ļoti silts, ka vietējie alus patērētāji to nu jau atļaujas lietot arī ārpus telpām.