​PICA, brīva no lipekļa

Kā jau esmu minējusi še pat - nereti piedomāju pie tā, lai maltītē izpaliktu milti, jo man ļoti patīk, kad visi ēdam kopā un nav jāgatavo katram savs.

Vakar biju nolēmusi likt lietā ledusskapī atrodamo ziedkāposta galviņu, bija vairāki varianti - plācenīši, sacepums, bet galu galā nosvēros par PICU! Jo vairāk tāpēc, ka Rīgā picērijas īsti nepiedāvā variantus picām bez miltiem, vai vismaz man par tādām vietām nav informācijas.

PICA brīva no lipekļa.

1 vidēja izmēra puķkāposta galviņa

1 ola

150 gr kazas mīkstais siers

1 tējkarote oregano

sāls, pipari

tomātu pasta

mozarella

sēnes vai kas nu kārojas picas ēdājiem

Ziedkāposta galviņu sadala mazākos gabalos, pa ziedkopām, noskalo tekošā ūdenī, un liek blenderī. Tā pagatavojam kāposta 'rīsus'. 

Normālu katliņu, kurā ielieti kādi 3-5 cm ūdens, liek vārīties, kad sācis vārīties, liek iekšā jauniegūtos 'rīsus' un pavāra 4-5 minūtes. Nokāš un ieliek tīrā virtuves dvielī, sagriež to maksimālā sainītī un izspaida vēl, tur būs vēl ļoti daudz šķidruma, jo vairāk izspaidīsiet, jo kraukšķīgāka būs pamatne. 

Prātīgi tikai, varbūt pat ļauj nedaudz 'rīsiem' atdzist - jo citādi var apdedzināt rokas!

Var likt sildīties cepeškrāsni uz 200 grādiem.

Kad tas izdarīts, rīsus liek bļodā, pievieno sieru, sakultu olu, garšvielas. Samaisa viendabīgā masā un izklāj vēlamajā formā, tikai ne ļoti plāni, uz cepešpannā sagatavota cepampapīra. Pašas maliņas nedaudz biezākas, kā jau īstai picai.

Liek to cepties uz kādām 30-40 minūtēm, kamēr picas pamatne zeltaini brūna.

Pa to laiku var sagatavot pats savu tomātu pastu - sutinot gatavus tomātus ar garšvielām, vai kā man šoreiz bija jādara laika trūkuma dēļ - izmantoju jau gatavu.

Uz saceptās pamatnes, varbūt pat jāļauj tai nedaudz padzist, izliek tomātu pastu, mozarellu un kas nu kārojas - mūsu gadījumā tās bija sēnes.

Un liek cepeškrāsnī uz vēl kādām 10 minūtēm, līdz siers izkusis.

Gaaaardi!

Lab'apetīti! 

p.s. šonedēļ piedalījāmies mjau.co '3 dienas manā šķīvī' - redzamie šķīvji arī no mjau.co

Kartupeļu un (bekona) krēmzupa

Esam atgriezušies no lieliskām brīvdienām Kopenhāgenā, kur bija, ko redzēt un bija, kur būt un tukšiem vēderiem arī nestaigājām. Tur paviesoties iesaku visiem. 
Jāsaka, nebiju domājusi, ka tas notiks tik drīz. Bet, pateicoties Sabīnei, cīņa ir zaudēta. Esmu padevusies puravam. Ļoti ilgi tam esmu pretojusies un tā īsti man tas līdz šim nav nekur garšojis. Bet tagad! Tagad jāsaka, ka šajā zupā, šķiet, tas ir neaizstājams! 
Zupas aizsākumi un tradīcijas gan meklējami vairāk skotu un īru zemēs, bet tas necik nemazina iespēju to padarīt par vienu no top zupām arī savā virtuvē. Mūsu virtuvē tā ir ienākusi ar vērienu un tur noteikti paliks, turklāt, vēl ar tik labām atmiņām par Kopenhāgenu.

Kartupeļu un (bekona) krēmzupa.

10 g sviests
1 sīpols (ieteicams - dzeltenais)
500 g kartupeļi
2 puravi (baltā daļa)
600-750 ml dārzeņu buljons
100 ml saldais krējums (35%)
sāls
baltie pipari

bekons - daaaaaaudz vai nemaz, ja esi veģetārietis

(te pietiks 4 personām)

Katliņā, kurā vārīsiet zupu, sviestā nedaudz apcep sīpolu, pievieno kubos sagrieztus kartupeļus. Tad puravu balto daļu. Kopā visu pacepina, lai savelkas garšas. Tam visam pievieno buljonu un uz lēnas uguns liek pavārīties, līdz kartupeļi ir pamīksti un blenderējami.

Kad viss sablenderēts, pievieno saldo krējumu, kārtīgi iemaisa un vēl uz plīts pasilda. Pievieno sāli, piparus un uzticas savām garšas kārpiņām.

Pasniedz ar kraukšķīgu, uz pannas saceptu bekonu un purava zaļās daļas rimbuļiem.

Ļoti gardi un ātri!


Labu apetīti!

aukstā zupa Tarators

Vasaras pilnbrieds. Pat naktī maz kas paspēj atdzist, jo temperatūra nekrītas zemāk par +18. To es saucu par īstu vasaru. Īstu jūliju. Un netaisos gausties vai žēloties. Vasarai tādai ir jābūt.
Tādā laikā gan daudz ko neieēdīsi un plīti arī labprātāk neslēgsi iekšā, tāpēc šodien gatavojām bulgāru auksto zupu Taratoru. Vakar ar to mūs cienāja draugu tētis un atzinām par nudien labu. Šodien arī mūsu galdā. Vēljovairāk, tāpēc, ka lielveikalu plauktos marinētās bietes tradicionālajai aukstajai zupai neatrast. Tukši plaukti.
Atliek gatavot no tā, kas, cerams, nekad nebeigsies - kefīra un gurķiem.

Bulgāru aukstā zupa Tarators.

2 garie gurķi vai vairāk mazie
3-4 ķiploka daivas
sauja valriekstu
1,5 l kefīrs vai bezgaršas jogurts
bunte diļļu
olīveļļa
nedaudz mārrutku
sāls, pipari

Palielā bļodā uz lielākās rīves sarīvē gurķus, apber ar nedaudz sāli un pipariem. To pat labāk darīt nedaudz iepriekš, lai gurķi spēj nedaudz sasuloties. Es bļodu arī ieliku ledusskapī, lai zupa jau laicīgi spēj būt aukstās zupas vārda cienīga.

Caur ķiplokspiedi izspiež bļodiņā nomizotās ķiplokdaivas un pieliek klāt sasmalcinātos valriekstus, iemaisa un ļauj savilkties.

Sagriež arī dilles. Gan ķiplokus, gan valriekstus un dilles pievieno gurķu masai. Pielej kefīru, visu izmaisa un pēc garšas jūt, vai prasās vēl stiprumiņš, vai ne. Ja tā, tad pieliek nedaudz mārrutku. 

Pašās beigās vēl pievienoju kādus 4 gabaliņus ledus, lai zupa atdzistu pavisam.

Ļoti ātri pagatavojama aukstā zupa dienām, kad rozā zupa jau vairs nekārojas vai to pat gribēdams nevar uztaisīt.



lab'apetīti!

kinoa un saldais kartupelis

Ar kinoa es pirmo reizi iepazinos, dzīvojot Sanfrancisko. Mana draudzene to lietoja pie saviem zaļajiem smūtijiem un mēs to ēdām kā piedevu dažādiem ēdieniem. Jau tad sapratu, ka man tā pavisam noteikti garšo.

http://www.happyolks.com/

Te neliels ieskats par kinoa no www.cetrassezonas.lv:
"Quinoa (izrunā: „kīnua”; no spāņu quinua, no kečua valodas: kinwa), Latvijā zināms arī kā kinoa vai kinva. Es šoreiz to apzīmēšu ar kinoa. Šis Latvijā vēl mazpazīstamais produkts no Dienvidamerikas pelna ievērību ar savu augsto olbaltumvielu saturu (12–18%) un to, ka tas nesatur glutēnu. Tas satur pilnu cilvēkam nepieciešamo aminoskābju klāstu, līdz ar to ir ļoti piemērots vegānu diētai vai gavēnim. Kinoa ir labs šķiedrvielu un fosfora avots un bagātīgi satur magniju un dzelzi. Tas nesatur glutēnu, un to ir viegli sagremot. Kinoa satur vairāk olbaltumvielu nekā jebkuri citi graudi, vidēji 16,2%, salīdzinot ar 7,5% rīsiem, 9,9% prosai, un 14% kviešiem. Dažās kinoa šķirnēs ir vairāk nekā 20% olbaltumvielu. Tas ir ļoti veselīgs un īpaši ieteicams, ja sirgsti ar migrēnu, diabētu, aterosklerozi, sirds un asinsvadu slimībām un sirds mazspēju." 

Un saldais kartupelis jeb batāte! Vēl pirms pāris gadiem tas Latvijas veikalos bija pavisam reti sastopams, bet nu jau es to arvien biežāk pamanu populārajos ikdienas veikalos. Jāsaka, ka šis kartupelis ir mans iecienītākais, lai arī būtu grēks to saukt par kartupeli, jo tam ar mūsu kartupeli ir atšķirīgas dzimtes. Un joprojām nesaprotu, kāpēc to neaudzē tepat - laikam jau tāpēc, ka tas iecienījis tropus un subtropus (siltumnīca būtu opcija un mums taču vasarā arī ir teju tropi!).

kinoa un saldais kartupelis

175 g kinoa (1 cup)
3 vidēja izmēra saldo kartupeļu/batātes
1 liels sarkanais sīpols
2 lielas ēdamkarotes Gī sviesta
1/2-1 glāze buljona (vai karsta ūdens)
2 daivas ķiploks
svaigs ingvers
1-2 ēd.k. karijs (to, cik daudz to pievieno ir atkarīgs no paša un no karija stipruma)
jūras sāls
spināti (es gan šoreiz neizmantoju)
upenes

Batātes kārtīgi nomazgā, bet nemizo. Sargriež palielos kubos un iemaisa ar olīveļļu un jūras sāli. Liek uz cepampapīra un aptuveni 15-20 min cep cepeškrāsnī kādos 180C.

Attiecībā 1:2 - tas ir 1 daļa kinoa un 2 daļas ūdens, liek vārīties, kad sāk vārīties, samazina uguni un turpina vārīt, kamēr pievārījies pilns katliņš un viss ūdens pazudis. Vāroties, kinoa parādās tādi kā mazi asniņi, kas ļoti atgādina diedzētos graudus. 

Sīpolu negriež smalki, bet gan palielos gabalos. Uz pannas to apcep Gī sviestā, kamēr tie mīksti un pat nedaudz karamelizējušies, jo tas piedod ļoti labu garšu. Pievieno sasmalcinātu ķiploku un pierīvē nedaudz svaigo ingveru. Visu kopā pasautē. Ap šo laiku jau arī batātēm vajadzētu būt viegli apcepušām - kubus pievieno sīpolu masai un turpina sutināt.

Tad pievieno buljonu un kariju. Joprojām visu turpina sutināt. Pēc vajadzības, var vēl pievienot Gī sviestu vai buljonu un sāli, pēc garšas. Pievieno rupji grieztus spinātus un ļauj tiem pavisam nedaudz sasust (jāsaka, man spinātu mājās nebija, tāpēc iztiku bez tiem).

Gatavs!

Pasniedz ar kinoa un upenēm (kaltētām vai saldētām) - tās tiešām piedod vēlamo skābumu un svaigumu.



lab'apetīt!

Falāfels

šī ēdiena pagatavošanai jāķeras klāt dienu iepriekš. ir jāieliek lielā ūdens daudzumā turku zirņi uzbriedināties uz diennakti.
nākošajā dienā/vakarā nokāš, nosusina.
liek blenderī, klāt liek sāli, piparus, kuminu, koriandra sēklas,  kajennas vai čilli piparus un sodu. garšvielas uz sajūtu. sablenderē līdz pastas konsistencei. ļauj atpūsties.
smalki sakapā vienu sīpolu, 4-6 daiviņas ķiploku, nedaudz pētersīļus un ja ir vēlme - kinzu. arī to ieblenderē masā.
saveļ bumbiņas 3-4 cm diametrā.

man frittera nav, tāpēc mazā katliņā uzkarsēju eļļu apmēram pusbumbas augstumā. liek bumbas iekšā - burtiski uz pusminūti, tad apgriež otrādi. velk ārā un uzliek uz salvetes vai dvieļa, lai notek eļļa.
pasniedz siltus ar salātiem. var kādu bezgaršas jogurtu vai jogurta mērci, lai sulīgāk.

gurķi. ne pliki.

neticami patīkami ievilcies siltuma vilnis pār rīgu.
es nečīkstu necik un ģībieni man virsū arī nenāk.
tāpēc sevi vairāk lutinu ar dārzeņiem. un kā ideāls piemērs minams gurķis, kura sastāvā ir teju 97% ūdens. pavisam neslikti.
mamm mani 'sapotējusi' ar šiem. gardi un neviens neskaita, cik esi apēdis.

gurķi. ne pliki.


gurķi
1 karote sāls
2 karotes cukurs
1/3 karote citronskābe
2 daivas ķiploks
pipari
dilles


sagatavo sāls, cukura, citronskābes un piparu maisījumu, pārber to mizotiem un gareniski sagrieztiem gurķiem. tad pievieno smalcinātas/caur spiedi izspiestas ķiploka daivas un sauju kapātu diļļu.

brīdinājums!
izraisa vēlmi ēst lielos daudzumos.

Olivera pipari

var jau protams nopirkt rimčikā piparus, malto gaļu un krējumu, bet var arī tam visam pieiet nedaudz radošāk un par pamatu, piemēram, ņemt šo džeimija olivera receptīti. īpaši jau, kad stilīgi ir gavēt.
tipiņi, kas dienā bez kluča cūkas nevar iztikt, var šo tālāk nelasīt, bet tādiem fleksibliem eksperimentētājiem, kā es - šo novērtēs.
alora... sastāvdaļas:
2-3 pipari (droši var eksperimentēt ar krāsām)
puse baklažāna
neliels cukini
1 gatavs tomāts
1 sarkanais sīpols
35g kalamata olīves
4 gabaliņi saulē kaltēti tomāti
5-6 ķiploka daivas
1 citrons
1 buntīte timiāna
1/2 tējk koriandra sēklas (es šīs nedabūju)
35g ciedru rieksti (piemaucu visus 50)
50g kuskus
pāris kātiņi svaigu piparmētru
100g fetas siera (piemaucu visus 200)
100ml dārzeņu buljons
olīveļļa, sāls, pepperi


tad ir tā, ka paralēli japiecūko daudz trauku ar visādām sastāvdaļām, ko pēc tam tik un tā visas sajauc kopā.
1. sagriež gabaliņos baklažānus, cukini, tomātus, pusi sīpola un pāris daiviņas ķiploka. katliņā uzkarsē nedaudz olīveļļas, šos apcep, pievieno sāli, piparus, koriandra sēklas un timiāna lapiņas. liek malā.
2. pannā apgrauzdē ciedru riekstus. liek malā.
3. sakapā otru pusi sīpola un vēl 3 daiviņas ķiploka. apm 10 min eļļā apcepina sīpolus, tad piemet ķiplokus un vēl kādas 3 min. liek malā.
4. buljonā uzbriedina kuskusu.
5. sakapā olives un tomātus.
6. norīvē citrona mizu, iespiež sulu un iedrupina fetu un apmaisa, pievieno sāli un piparus.


visu šo viegli apmaisot sajauc, bet nesadzen viena masā.
piparus pārgriež uz pusēm, noņem kātus, iztīra sēklas.


cepampanna liek piparu puses, kuras piepilda ar masu. apsedz ar foliju un liek 200g uz 45 min, tad noņem foliju, pārpilina nedaudz olīveļļu un liek vēl uz 15 min.


var pasniegt kopā ar salātiem&balzamiko, bet ir labi arā tāpat... ar vīnu...

cannelloni ar spinātu+kazas siera pildījumu

lai cik apolitiska es arī būtu, 18.februāra rītā biju apzinīga viedokļa paudēja un devos savā pasē iegūt zīmogu par piedalīšanos referendumā. 

tā vien šķiet, ka aukstums un referendums bija vienīgās lietas, par ko Latvijā runāja beidzamās 2 nedēļas - vismaz no malas skatoties. 

ko nu?

Latviešu namā Sanfrancisko bija dzirdama tikai un vienīgi latviešu valoda. 

un ap pēcreferenduma mielasta galdu dunēja vecākā gadugājuma latvieši un nedomāju, ka kāds otram uzdeva jautājumu par to, ko kurš atzīmējis lapiņā.

visi pavisam vienkārši bija priecīgi par iemeslu atkal satikties.

es satiku gundegu.

atstājot Latviešu nama telpas, priecājāmies par 24th ielas mazajiem veikaliņiem un braucām pie manis gatavot cannelloni [kaneloni].

cannelloni ar spinātu+kazas siera pildījumu.

nav šaubu, ka cannelloni makaronus veikalā var iegādāties jau gatavus. bet tas, nekādā gadījumā, nenotiek, ja ciemos ir atbraukusi gundega.

makarōnmīkla:

300 g milti

1/2 tējk. sāls

2 olas

1/2 glāze ūdens

nedaudz eļļa

uz virsmas sajauc miltus ar sāli, pievieno šļuku eļļas, iemīca to miltos, pa vieno pievieno olas - iemīca. pievieno ūdeni, kamēr mīkla vijīga un stingra. 

ja pastu [makaronus] vēlas ar kādu nebūt garšu - pievieno kapātus zaļumus [piem. baziliku], olīvas, kaltētos tomātus, garšvielas, vai kas nu tīk.

mīklu izrullē garenas formas. aptuveni 2-3 mm biezumā.

cannelloni pildījums:

200-250 g kazas siera [feta]

sauja kapātu lazdu riekstu

sauja saulespuķu sēklu

200g tvaicēti mazie spināti

1 ēdk. kapāts baziliks

visu šo kopā samīca.

ar nazi nogriež nepieciešamo izmēru cannelloni.

uz mīklas izvieto kazas siera masu. un ierullē mīklā.

ievieto karstumtraukā, kurā izkārtotas tomātu šķēles pa visu pamatu un sānos.

kad trauks pilns, apslaca cannelloni nedaudz ar ūdeni, mēs nebaidījāmies arī lietot šķidrumu, kurā uzturējās kazas siera klucis.

liek cepeškrāsnī, kas uzkarsēta uz apmēram 220C. ļauj tiem tur pabūt kādas 30 min.

izņem no cepeškrāsns- apkaisa ar rīvētu mozarellas sieru un kapātu baziliku. ievieto to atpakaļ krāsnī uz aptuveni 10 minūtēm.

ļoooti gardi.

un tā kā mīkla palika pāri. tika likts lietā picu griežamais nazis un pagatavoti pašiem savi tagliatelle makaroni. 

ieliek tos apvārīties verdošā sālsūdenī. pāris minūtes. ņem laukā, nokāš - un var uzglabāt ledusskapī līdz 5 dienām.

no tiem šodien pagatavoju pastu ar vistu.

lieliski!