Kā jau esmu minējusi še pat - nereti piedomāju pie tā, lai maltītē izpaliktu milti, jo man ļoti patīk, kad visi ēdam kopā un nav jāgatavo katram savs.
Vakar biju nolēmusi likt lietā ledusskapī atrodamo ziedkāposta galviņu, bija vairāki varianti - plācenīši, sacepums, bet galu galā nosvēros par PICU! Jo vairāk tāpēc, ka Rīgā picērijas īsti nepiedāvā variantus picām bez miltiem, vai vismaz man par tādām vietām nav informācijas.
PICA brīva no lipekļa.
1 vidēja izmēra puķkāposta galviņa
1 ola
150 gr kazas mīkstais siers
1 tējkarote oregano
sāls, pipari
tomātu pasta
mozarella
sēnes vai kas nu kārojas picas ēdājiem
Ziedkāposta galviņu sadala mazākos gabalos, pa ziedkopām, noskalo tekošā ūdenī, un liek blenderī. Tā pagatavojam kāposta 'rīsus'.
Normālu katliņu, kurā ielieti kādi 3-5 cm ūdens, liek vārīties, kad sācis vārīties, liek iekšā jauniegūtos 'rīsus' un pavāra 4-5 minūtes. Nokāš un ieliek tīrā virtuves dvielī, sagriež to maksimālā sainītī un izspaida vēl, tur būs vēl ļoti daudz šķidruma, jo vairāk izspaidīsiet, jo kraukšķīgāka būs pamatne.
Prātīgi tikai, varbūt pat ļauj nedaudz 'rīsiem' atdzist - jo citādi var apdedzināt rokas!
Var likt sildīties cepeškrāsni uz 200 grādiem.
Kad tas izdarīts, rīsus liek bļodā, pievieno sieru, sakultu olu, garšvielas. Samaisa viendabīgā masā un izklāj vēlamajā formā, tikai ne ļoti plāni, uz cepešpannā sagatavota cepampapīra. Pašas maliņas nedaudz biezākas, kā jau īstai picai.
Liek to cepties uz kādām 30-40 minūtēm, kamēr picas pamatne zeltaini brūna.
Pa to laiku var sagatavot pats savu tomātu pastu - sutinot gatavus tomātus ar garšvielām, vai kā man šoreiz bija jādara laika trūkuma dēļ - izmantoju jau gatavu.
Uz saceptās pamatnes, varbūt pat jāļauj tai nedaudz padzist, izliek tomātu pastu, mozarellu un kas nu kārojas - mūsu gadījumā tās bija sēnes.
Un liek cepeškrāsnī uz vēl kādām 10 minūtēm, līdz siers izkusis.
Gaaaardi!
Lab'apetīti!
p.s. šonedēļ piedalījāmies mjau.co '3 dienas manā šķīvī' - redzamie šķīvji arī no mjau.co
