​PICA, brīva no lipekļa

Kā jau esmu minējusi še pat - nereti piedomāju pie tā, lai maltītē izpaliktu milti, jo man ļoti patīk, kad visi ēdam kopā un nav jāgatavo katram savs.

Vakar biju nolēmusi likt lietā ledusskapī atrodamo ziedkāposta galviņu, bija vairāki varianti - plācenīši, sacepums, bet galu galā nosvēros par PICU! Jo vairāk tāpēc, ka Rīgā picērijas īsti nepiedāvā variantus picām bez miltiem, vai vismaz man par tādām vietām nav informācijas.

PICA brīva no lipekļa.

1 vidēja izmēra puķkāposta galviņa

1 ola

150 gr kazas mīkstais siers

1 tējkarote oregano

sāls, pipari

tomātu pasta

mozarella

sēnes vai kas nu kārojas picas ēdājiem

Ziedkāposta galviņu sadala mazākos gabalos, pa ziedkopām, noskalo tekošā ūdenī, un liek blenderī. Tā pagatavojam kāposta 'rīsus'. 

Normālu katliņu, kurā ielieti kādi 3-5 cm ūdens, liek vārīties, kad sācis vārīties, liek iekšā jauniegūtos 'rīsus' un pavāra 4-5 minūtes. Nokāš un ieliek tīrā virtuves dvielī, sagriež to maksimālā sainītī un izspaida vēl, tur būs vēl ļoti daudz šķidruma, jo vairāk izspaidīsiet, jo kraukšķīgāka būs pamatne. 

Prātīgi tikai, varbūt pat ļauj nedaudz 'rīsiem' atdzist - jo citādi var apdedzināt rokas!

Var likt sildīties cepeškrāsni uz 200 grādiem.

Kad tas izdarīts, rīsus liek bļodā, pievieno sieru, sakultu olu, garšvielas. Samaisa viendabīgā masā un izklāj vēlamajā formā, tikai ne ļoti plāni, uz cepešpannā sagatavota cepampapīra. Pašas maliņas nedaudz biezākas, kā jau īstai picai.

Liek to cepties uz kādām 30-40 minūtēm, kamēr picas pamatne zeltaini brūna.

Pa to laiku var sagatavot pats savu tomātu pastu - sutinot gatavus tomātus ar garšvielām, vai kā man šoreiz bija jādara laika trūkuma dēļ - izmantoju jau gatavu.

Uz saceptās pamatnes, varbūt pat jāļauj tai nedaudz padzist, izliek tomātu pastu, mozarellu un kas nu kārojas - mūsu gadījumā tās bija sēnes.

Un liek cepeškrāsnī uz vēl kādām 10 minūtēm, līdz siers izkusis.

Gaaaardi!

Lab'apetīti! 

p.s. šonedēļ piedalījāmies mjau.co '3 dienas manā šķīvī' - redzamie šķīvji arī no mjau.co

cannelloni ar spinātu+kazas siera pildījumu

lai cik apolitiska es arī būtu, 18.februāra rītā biju apzinīga viedokļa paudēja un devos savā pasē iegūt zīmogu par piedalīšanos referendumā. 

tā vien šķiet, ka aukstums un referendums bija vienīgās lietas, par ko Latvijā runāja beidzamās 2 nedēļas - vismaz no malas skatoties. 

ko nu?

Latviešu namā Sanfrancisko bija dzirdama tikai un vienīgi latviešu valoda. 

un ap pēcreferenduma mielasta galdu dunēja vecākā gadugājuma latvieši un nedomāju, ka kāds otram uzdeva jautājumu par to, ko kurš atzīmējis lapiņā.

visi pavisam vienkārši bija priecīgi par iemeslu atkal satikties.

es satiku gundegu.

atstājot Latviešu nama telpas, priecājāmies par 24th ielas mazajiem veikaliņiem un braucām pie manis gatavot cannelloni [kaneloni].

cannelloni ar spinātu+kazas siera pildījumu.

nav šaubu, ka cannelloni makaronus veikalā var iegādāties jau gatavus. bet tas, nekādā gadījumā, nenotiek, ja ciemos ir atbraukusi gundega.

makarōnmīkla:

300 g milti

1/2 tējk. sāls

2 olas

1/2 glāze ūdens

nedaudz eļļa

uz virsmas sajauc miltus ar sāli, pievieno šļuku eļļas, iemīca to miltos, pa vieno pievieno olas - iemīca. pievieno ūdeni, kamēr mīkla vijīga un stingra. 

ja pastu [makaronus] vēlas ar kādu nebūt garšu - pievieno kapātus zaļumus [piem. baziliku], olīvas, kaltētos tomātus, garšvielas, vai kas nu tīk.

mīklu izrullē garenas formas. aptuveni 2-3 mm biezumā.

cannelloni pildījums:

200-250 g kazas siera [feta]

sauja kapātu lazdu riekstu

sauja saulespuķu sēklu

200g tvaicēti mazie spināti

1 ēdk. kapāts baziliks

visu šo kopā samīca.

ar nazi nogriež nepieciešamo izmēru cannelloni.

uz mīklas izvieto kazas siera masu. un ierullē mīklā.

ievieto karstumtraukā, kurā izkārtotas tomātu šķēles pa visu pamatu un sānos.

kad trauks pilns, apslaca cannelloni nedaudz ar ūdeni, mēs nebaidījāmies arī lietot šķidrumu, kurā uzturējās kazas siera klucis.

liek cepeškrāsnī, kas uzkarsēta uz apmēram 220C. ļauj tiem tur pabūt kādas 30 min.

izņem no cepeškrāsns- apkaisa ar rīvētu mozarellas sieru un kapātu baziliku. ievieto to atpakaļ krāsnī uz aptuveni 10 minūtēm.

ļoooti gardi.

un tā kā mīkla palika pāri. tika likts lietā picu griežamais nazis un pagatavoti pašiem savi tagliatelle makaroni. 

ieliek tos apvārīties verdošā sālsūdenī. pāris minūtes. ņem laukā, nokāš - un var uzglabāt ledusskapī līdz 5 dienām.

no tiem šodien pagatavoju pastu ar vistu.

lieliski!