Thursday 28 July 2011

banānu-karameļ muss.

māsai ditai vakar bija vārda diena. 
izdomājām, ka es kaut ko pagatavošu. dāvanas vietā.


bijām ciemā. pie pašas jūras. visu dienu tik saulains un labs, ka gribējās kaut ko neceptu un vieglu. ap to laiku, kad tikām pie ēšanas - visapkārt ducināja un vilkās tumšie mākoņi.
mans pirmais muss.


banānu-karameļ muss.
paciņa želatīns
4-5 karotes karameļu krēms
2 banāni
1 paciņa mascarpone
4 olu baltumi


ieber krūzītē želatīnu un izmaisa to 4-5 karotēs auksta ūdens. atstāj to briedināties.
uz pannas kausē/silda karameļu krēmu. pūre ražo pavisam labu karameļu masu, kas esot iegādājams tik 'pūres' veikalā, spainīša formātā un ir pavisam laba, ja grib ko tādu pildīt 'riekstiņos', lietot cepšanai vai, piemēram, banofee pīrāgam.
kad karamele uz pannas jau sakususi viendabīgā masā, iemaisa sarecējušo, uzbriedušo želatīnu un ļauj tam izkust, to iemaisot.


citā traukā liek mascarponi un pievieno silto karameles masu. visu vienmērīgi izmaisa, pievieno ar dakšiņu samīcītos banānus un atkal jau vienmērīgi iemaisa. 
tad stingrās putās saputo olas baltumus. sākumā bez cukura, bet kad jau ir nedaudz ieputojies, vienmēr pavisam nedaudz to pielieku.
stingrās putas iecilā karameļ-banānu masā.
liek masu pa smukiem trauciņiem vai mūsu gadījumā bija viens liels trauks, jo mazu, smuku trauciņu atpūtas rezidencē nav.
ieliek visu ledusskapī un jau pēc pusstundas, stundas saldais gatavs notiesāšanai.
dekorē ar ko vien vēlas vai tīri vizuāli ar to, kas musā atrodams. [es izmantoju arī piemājas krūmā noplūcamās, tumšās jāņogas]

ēdot, nospriedām, ka rieksti vai mandeļu skaidiņas būtu pavisam labs punkts uz 'ļoti labi'.


domājams, ka šo principu var izmantot ar jebkurām ogām, augli vai ko citu. 




garšoja visiem.
pat bērniem.



cukini. pistācijas. svaigsiers.

ārkārtīgi sen neko neesmu rakstījusi un te likusi.
un nav brīnums. es neko jaunu negatavoju un esmu ieslīgusi neglābjamā romānā ar rīgu un latviju. un pati par to ļoti priecājos.


te kaut kas, ko šovasar jau esmu gatavojusi vairākkārtīgi un tas vienmēr licies pārāk vienkāršs, lai to kaut kā speciāli izdalītu. bet nu lai jau - pavisam laba, garda un vasarīga uzkoda.


cukini.pistācijas.svaigsiers.
vakar kauguru tirgū vienu cukini nopirku par 6 santīmiem. zelts. ne dārzenis. 


cukini
svaigsiers
pistācijas


svaigsiera paciņai [pavisam labi der arī 'kāruma' svaigais siers un nav jāiespringst uz philadelhiu] ņēmu apmēram 100g pistācijas. ja nav žēl, var, protams, vairāk.
pistācijas izloba un saberž. var arī sablenderēt vai griezt.
sasmalcinātās pistācijas sajauc ar svaigo sieru un masa gatava.


ar mizojamo nazi samizo cukini [zinu, ka ļoti labi der arī burkāns, gurķis un lielais, baltais redīss], liek karoti gardās siera masas un rullē ciet. ja rullīši neturas kopā - tos sastiprina ar koka irbulīti.


teicama uzkoda.

Tuesday 26 July 2011

vasaras stārterītis


nu nav jau tā, ka tā būtu kāda unikāla recepte. vienkārši, manuprāt, lielisks garšu salikums. svaigs tuncis. svaigs kivi. nedaudz sakapāta sarkanā sīpola. sāls. pipari. balzamiko pasta pēc vēlēšanās. grauzdēta ciabatta, piemēram. 
versija par tunča tartaru.


p.s. kivi ir dzeltens, jo tas ir dzeltenais kivi. zaļais bija pārāk mīksts.