burgers

Pat tad, ja ikdienā ēdu diezgan veselīgi un sabalansēti, arī man ir reizes, kad sakārojas burgers. 

Burgers, kuru es nebūtu gatava ēst McDonaldā, Hesburger vai citā ātrā ieskrietuvē [jāatzīst gan, ka Baltezerā, "Pica & Grill 76", ir retā vieta, kur bijis baudāms patiešām gards bbq burgers].

Nav iemeslu to labu nepagatavot mājās. Variācijas ir neskaitāmas.

BURGERS

600 g liellopa maltā gaļa [ar 600 g pietiek sešiem burgeriem]

tomāts

marinēti gurķīši

sarkanais sīpols [tas var būt karamelizēts, ja tā garšo labāk]

siers

sēnes

salāts [parasatais lapu, rukola, spināti, utt]

timiāns

oregano

malts čili pipars

heinz sinepes un kečups

"pļavas" maizes burgeru maizītes

Laba burgera pamatā ir laba gaļa. Un pareiza tās sagatavošana.

Uz 600 g gaļas pievienoju vismaz 300 g ūdens [tas nepieciešams, jo cepšanas laikā gaļa tāpat zaudē daudz šķidruma un ja nevēlies savu burgeru sausu, ūdens ir neatņemama sastāvdaļa], svaigu timiānu, oregano, čili piparus un, protams, sāli un piparus. Visu kārtīgi iemīca. 

Ja gaļu izņem no ledusskapja, ļauj pirms visa procesa tai vismaz 20 minūtes atgūties no pazeminātās temperatūras.

Sākotnēji uzkarsē pannu [ja liekot gaļu uz tās, tā pamatīgi nečurkst - panna necik tev vēl nav uzkarsusi!], tad pievieno pavisam nedaudz olīveļļu. kad arī tā uzkarsusi - uz pannas liek ar rokām izveidoto gaļas kotleti, ļauj tai aprauties līdz kārtīgam brūnumam un tikai tad griez otru pusi. kad no abām pusēm kotlete apcepusies, uz pāris minūtēm uzliek arī vāku, lai temperatūra iziet cauri visai gaļai. pirms likšanas burgerī, uz katras kotletes uzliek pa šķēlei kūstoša siera un atkal uzliek vāku, lai tas izkūst.

sēnes ir opcija. bet ja tās vēlies izmantot - tās vienkārši apcep.

pārējās sastāvdaļas sagriež attiecīgi priekš nepieciešamā burgeru skaita.

jāsaka, šis patiešām ir 'ātrais ēdiens', jo prasa ārkārtīgi maz laika.

cepeškrāsnī arī apsilda burgera maizītes.

Kad viss sagatavots - atliek tikai to visu likt kopā.

Secībai diži lielas nozīmes nav, bet noteikti sāc ar maizi ..) tad sinepes, kečups, pašu gaļas kotleti, kas pārklāta ar izkusušo sieru, tad es liku ripās sagriezto sīpolu, tomātu, sēnes, salātlapu un gurķus. un, protams, otru daļu burgera maizes.

apetīti!

vasaras stārterītis

nu nav jau tā, ka tā būtu kāda unikāla recepte. vienkārši, manuprāt, lielisks garšu salikums. svaigs tuncis. svaigs kivi. nedaudz sakapāta sarkanā sīpola. sāls. pipari. balzamiko pasta pēc vēlēšanās. grauzdēta ciabatta, piemēram. 
versija par tunča tartaru.


p.s. kivi ir dzeltens, jo tas ir dzeltenais kivi. zaļais bija pārāk mīksts.

maize un brīvdienas

vakar pēc ilgiem laikiem izcepu maizi. iecienītāko - ar ķirbju sēklām. 

jā, man ir maizes cepšanas krāsniņa, kuru iegādājos jau pasen. maize tur sanāk garda, māja smaržo un piedevas iespējamas visdažādākās. man pašai garšo arī siera-diļļu-ķiploku un apelsīna maizes. aparātā var pagatavot arī lielisku picas mīklu un pat džemu [to gan pati vēl neesmu mēģinājusi].

nu ja. maizei bonusā tika pagatavoti arī klasiskie krabju salāti, kas nu jau, šķiet, teju ikviena latvieša virtuvē tuvojas rosola godam.

un vēl iedvesmai.

gribēju padalīties ar skaistu groziņ dekorefektu. sestdien biju ārkārtīgi skaistās kāzās. un tur pie uzkodām atradu groziņus ar siera salātiem, kur katrs bija izdaiļots ar rudzupuķes ziediņu. garšai ne vainas. un skaisti.

saldajā tika pasniegts zemeņkrēms, kas sapildīts apelsīnu pusītēs - eko trauki ..)

Vakariņas La Dolce Vita

Nesen piedzīvoju dažas neparasta viegluma piepildītas dienas Toskānā. La Dolce Vita gādāja par visu - brīnišķīgu villu, no kuras paveras skats uz Florenci, satriecoši labu kompāniju un, protams, gastronomiskas baudas. Lūk, draudzene Baiba, kura vada savas dienas tieši šeit - renesanses galvaspilsētā - gatavoja (pat divas reizes!) Toskānas virtuvē iecienītu lietu - tomātu zupu jeb Pappa al Pomodoro. Kā var dažkārt novērot kulinārijas vēsturē, daudzas "elitāras" receptes cēlušās no tā, ka kaut kas palicis pāri, sakaltis vai gadījusies kāda cita "liksta"... Arī šīs receptes viens no "iedvesmas avotiem" ir sakaltusi maizīte.

Pappa al Pomodoro

Tātad vajadzīgs:

2-3 sīpoli

6-7 tomāti (itāļu receptēs min, ka vajag plūmju tomātus, bet ej nu sazin, kāda atšķirība - ar parastajiem sanāca lieliski)

maize (tika izmantota Toskānas maize, kas tiek cepta bez sāls un garšvielām, bet šķiet, ka lokālajā situācijā var mierīgi iztikt ar bageti, čabatu vai ko tamlīdzīgu)

tomātu pasta

olīveļļa

svaigs baziliks

parmezāna vai tamlīdzīgs siers

Maizīti (ja sakaltusi) iemērc ūdenī, kamēr darbojamies ar tomātiem un sīpoliem. Diezgan palielā daudzumā olīveļļas sautē smalki sagrieztus sīpolus, kamēr mīksti. Tomātus atbrīvo no mizas, blanšējot vai vienkārši nomizojot. Tos pievieno katliņā sīpoliem, tāpat arī izmērcēto maizīti. Var pieliet ūdeni, ja šķiet, ka vajag šķidrāku. Visu pavāra, lai viendabīgi, liek klāt tomātu pastu, kā arī sāli.

Gatavs! Zupu pārkaisa ar sarīvētu parmezāna sieru, sagrieztu svaigu baziliku un uzlej nedaudz olīveļļas.

Buon appetito!

Saldskābmaize

Mmm. Tas tur pavasars ārā dullu dar'! Tā es viendien zvanīju savai mammītei un teicu, ka gribu gardās saldskābmaizes recepti!

Lai sanāktu trīs lieli kukulīši, vajadzēs:

viens klaipiņš tā saucamā "ķiegelīša"

litrs kefīra

ķimenes

glāze cukura

raugs - tas, kas paciņās un sasaldēts - aptuveni trešā daļa no paciņas

milti - man bija superextra - savi lauku milti, ko audzējis mans draugs, bet es domāju, ka derēs arī tie, kas veikalā nopērkami. Vajdzēs daudz - kādus 3 kg

Pie procesa:
Visupirms sagatavojam palielu trauku - var būt kāds spainītis vai bļoda. Es izmantoju lielu zupas grāpi. Nogriežam maizei garoziņu un pašu klaipiņu sagraizam nelielos kvadrātiņos. Liekam bļodā, beram iekšā cukuru, kādu šķipsnu sāls un ķimenes. To visu aplejam ar kefīru un liekam uz dienām 3-4 siltumā. Lai aug.. Ik pa laikam jāpamaisa!

Visu šo augšanas procesu es vairs nevarēju nociesties, jo smarža ļoti kairina:)

Ceturtās dienas rītā mūsu maizes traukā bija škidras konsistences masa, kas apburoši smaržo. Pienācis laiks to mīcīt. Sagatavojam raugu - izšķīdinam siltā pienā vai ūdenī un lejam klāt. Noņemam gredzenus no pirkstiem, beram iekšā pirmo kg miltu un ķeramies pie mīcīšanas. Mīklai jāsanāk stingrai. Tad liekam vēl vienu dienu siltumiņā - lai aug.

Ja maizīte ik pa brīdim sāk "kāpt laukā" no trauka - nomierinam, viegli iemīcot..

Pēc diennakts - izmīcam mīklu vēlreiz labi kārtīgi un veidojam kukulīšus. Tiem jabūt maksimāli viendabīgiem, pretējā gadījumā tie plaisā. Sildam krāsni /es cepu gāzes plītī/ līdz 200 grādiem, pannas nobirdinam ar miltiem sniegbaltas un liekam kukulīšus virsū. Labāk nežmiegties un cept divas tūres, nevis saspiest visus kukulīšus uz vienas pannas. Cepot tie arī turpina "augt".

Lai maizītes garoza būtu salda un garda - mēs ar mammu to ik pabrīdim "aplaistam" un noglāstam ar cukurūdeni.

Maize cepas līdz pusotrai stundai. Lai noteiktu gatavību - paklauvējiet pa garozu. Ja skaņa ir dobja - maize ir gatava! :)

Ines - bilžu nav. Bija tik gardi, ka viss apēdās. Visgardāk tikko no krāsns ar sviestu.

Banānmaize

Uzcept šādu maizi (bilde nav manējā) gribēju kopš brīža, kad viesojos pie draudzenes, kura ar ko līdzīgu cienāja, bet kā partizāns klusēja par receptes sastāvdaļām (baigā draudzene, ne?). Tad nu uzmeklēju pati recepti, un vakar vakarā reibinoši gardi smaržoja mūsu dzīvoklis un pat kāpņu telpa. Un rezultāts sanāca vēl labāk, nekā draudzenei, hahaaa! :P
Jāsaka, ka šis gardums vienlīdz labi garšo gan karsts (ar saldējumu vai bez), gan auksts.

Te nu aiziet sastāvdaļas un pati recepte:

4 vidēji banāni (labāk derēs tādi jau pāris dienas pastāvējuši)
175 g valriekstu
šķipsna sāls
1 tējkarote (ar kaudzīti) cepamā pulvera
1 tējkarote malta kanēļa
220 g miltu (var variēt dažādus)
svaigi spiesta sula no 1 citrona + 1 apelsīna
110 g sviesta
175 g cukura (es ņēmu balto, bet brūnais varētu derēt vēl labāk)
2 olas

Uzkarsē cepeškrāsni līdz 180°C. Saber uz cepampapīra riekstus un ieliek tos krāsnī uz 7-8 minūtēm apgrauzdēties. Pēc tam riekstus sakapā.
Nelielā bļodā 3 banānus saspaida putriņā, 1 banānu sagriež mazos gabaliņos.
Lielā bļodā saber sāli, cepamo pulveri, kanēli un iesijā miltus. Pieliek pārējās sastāvdaļas (izņemot banānus un riekstus), kārtīgi samaisa. Tad arī pieliek banānus un riekstus.
Mīklu ieliek cepamajā formā un apkaisa ar cukuru. Cep cepeškrāsnī apmēram 1h 20min.

Lai izdodas un garšo!

Banānu un šokolādes gabaliņu maize.

Nu tad tā.. zinu, ka pēc ziemāāsvētkiem nevienam drošvien negribās ēst nekādas treknās nelabās lietas, bet nu mani apstādināt nevar!

Šito kūciņ' pirmo reizi ēdu maiznīcā kur strādāju (Ines'tu tur biji! flepdžekus ēdi:) ) un tur arī izdomāju, ka jāiemācās pašai uzcept.

IEKŠĀ LIEKAM-

240 g cukuru

115 g sviestu (mīkstu/gandrīz izkusušu)

350 g samīcītus banānus

2 lielas olas

2 tējkarotes vaniļas ekstraktu

1 tējkaroti cepampulveri un sodu

475 g miltus (parastos)

250 g šokolādi sasmalcinātu mazos gabaliņos (man garšo tumšā)

un mazu sāls šķipsniņu.

Vienā lielā bļodā ieliek cukuru un sajauc (tā lab'riktīgi) kopā ar to mīksto sviestu. Tad pieliek klāt banānus, olas un vaniļas ekstraktu un visu samaisa kopā (ja ir mikseris- tad tik miksē uz nebēdu).

Otrā bļodā samet miltus, cepampulveri, sodu un sāli- tad liek visu kopā un samaisa kopā! Āāāā- tagad var arī uzkarsēt plīti uz 160C... Pēdējā brīdī iemaisa šokolādes gabaliņus un liek cepamtraukā.

Teikšu kā ir- man parasti kāpj tā mīkla ārā no mana kantainā cepamtrauka tā, ka varbūt var mēģināt likt apaļajā kūku aplī (bet plītī iesaku ieklāt drusku foliju, ja nu izkāpj drusku)

Pirmās 30min cep ar folija vāciņu, tad noņem vāciņu un cep vēl 30-40min. Izņemot no plīts vēl drusku jāpaciešās, jo jāatdzesē pirms ēdams!

Bet nu tad kad smuks un auksts- iekšā labi iet ar kafiju vai piparmētru tēju!

(ja galīgi nesanāk- piedodiet, brīdināju Inesi, ka man ar to rakstīšanu tā švaki iet)

Pavisam aizmirsu!- Ļoti ļoti garšīgi ir kad mīklā vēl iejauc sasmalcinātus pekanriekstus!!!