Kartupeļu un (bekona) krēmzupa

Esam atgriezušies no lieliskām brīvdienām Kopenhāgenā, kur bija, ko redzēt un bija, kur būt un tukšiem vēderiem arī nestaigājām. Tur paviesoties iesaku visiem. 
Jāsaka, nebiju domājusi, ka tas notiks tik drīz. Bet, pateicoties Sabīnei, cīņa ir zaudēta. Esmu padevusies puravam. Ļoti ilgi tam esmu pretojusies un tā īsti man tas līdz šim nav nekur garšojis. Bet tagad! Tagad jāsaka, ka šajā zupā, šķiet, tas ir neaizstājams! 
Zupas aizsākumi un tradīcijas gan meklējami vairāk skotu un īru zemēs, bet tas necik nemazina iespēju to padarīt par vienu no top zupām arī savā virtuvē. Mūsu virtuvē tā ir ienākusi ar vērienu un tur noteikti paliks, turklāt, vēl ar tik labām atmiņām par Kopenhāgenu.

Kartupeļu un (bekona) krēmzupa.

10 g sviests
1 sīpols (ieteicams - dzeltenais)
500 g kartupeļi
2 puravi (baltā daļa)
600-750 ml dārzeņu buljons
100 ml saldais krējums (35%)
sāls
baltie pipari

bekons - daaaaaaudz vai nemaz, ja esi veģetārietis

(te pietiks 4 personām)

Katliņā, kurā vārīsiet zupu, sviestā nedaudz apcep sīpolu, pievieno kubos sagrieztus kartupeļus. Tad puravu balto daļu. Kopā visu pacepina, lai savelkas garšas. Tam visam pievieno buljonu un uz lēnas uguns liek pavārīties, līdz kartupeļi ir pamīksti un blenderējami.

Kad viss sablenderēts, pievieno saldo krējumu, kārtīgi iemaisa un vēl uz plīts pasilda. Pievieno sāli, piparus un uzticas savām garšas kārpiņām.

Pasniedz ar kraukšķīgu, uz pannas saceptu bekonu un purava zaļās daļas rimbuļiem.

Ļoti gardi un ātri!


Labu apetīti!

aukstā zupa Tarators

Vasaras pilnbrieds. Pat naktī maz kas paspēj atdzist, jo temperatūra nekrītas zemāk par +18. To es saucu par īstu vasaru. Īstu jūliju. Un netaisos gausties vai žēloties. Vasarai tādai ir jābūt.
Tādā laikā gan daudz ko neieēdīsi un plīti arī labprātāk neslēgsi iekšā, tāpēc šodien gatavojām bulgāru auksto zupu Taratoru. Vakar ar to mūs cienāja draugu tētis un atzinām par nudien labu. Šodien arī mūsu galdā. Vēljovairāk, tāpēc, ka lielveikalu plauktos marinētās bietes tradicionālajai aukstajai zupai neatrast. Tukši plaukti.
Atliek gatavot no tā, kas, cerams, nekad nebeigsies - kefīra un gurķiem.

Bulgāru aukstā zupa Tarators.

2 garie gurķi vai vairāk mazie
3-4 ķiploka daivas
sauja valriekstu
1,5 l kefīrs vai bezgaršas jogurts
bunte diļļu
olīveļļa
nedaudz mārrutku
sāls, pipari

Palielā bļodā uz lielākās rīves sarīvē gurķus, apber ar nedaudz sāli un pipariem. To pat labāk darīt nedaudz iepriekš, lai gurķi spēj nedaudz sasuloties. Es bļodu arī ieliku ledusskapī, lai zupa jau laicīgi spēj būt aukstās zupas vārda cienīga.

Caur ķiplokspiedi izspiež bļodiņā nomizotās ķiplokdaivas un pieliek klāt sasmalcinātos valriekstus, iemaisa un ļauj savilkties.

Sagriež arī dilles. Gan ķiplokus, gan valriekstus un dilles pievieno gurķu masai. Pielej kefīru, visu izmaisa un pēc garšas jūt, vai prasās vēl stiprumiņš, vai ne. Ja tā, tad pieliek nedaudz mārrutku. 

Pašās beigās vēl pievienoju kādus 4 gabaliņus ledus, lai zupa atdzistu pavisam.

Ļoti ātri pagatavojama aukstā zupa dienām, kad rozā zupa jau vairs nekārojas vai to pat gribēdams nevar uztaisīt.



lab'apetīti!

Špargelfest

Pie mums pavasaris sākas ar rabarberiem, bet citur Eiropā populārāki ir sparģeļi, kurus,ja labi gribam varam atrast katras omītes puķudārzā, kur to dēvē par asparāgu. Vai puķudobēs esošos var ēst nezinu, bet nu jau arī pie mums katru pavasari veikalos var iegādāties balto un zaļo  sparģeļu asnus, kuri vairāk gan ir tikai pagaršošanai, jo visas sparģeļa labās lietas garajā  pārbraucienā noteikti jau ir iztecējušas laukā. Šur tur arī pie mums jau audzina sparģeļus, bet iegādāties tos ir grūti. Bet pēc diviem gadiem ceru uz lielām ražām savā šogad stādītajā plantācijā, tā ka pie manis tos varēs iegādāties.
Lai nu kā- biju mazā atvaļinājumā Berlīnē un Kreuzbergā jaukā tirdziņā "Markthalle neun" no zemniekiem nopirku Vācija tik populāros baltos sparģeļus.
Jau nākamās dienas vakarā mūsu mājās sākās divu dienu špargelfest.
Pirms sparģeli gatavo tas ir jānotīra, kas notiek apmēram tā:
Noskalotus štimbukus turot pie galviņas ar dārzeņu mizotāju viegli nomizo īpašu uzmanību pievēršot 3/4 sparģeļa apakšgalam, jo tur tie mēdz būt kokaini.  Kad sparģelis apmizots paņem apagšgalu un pieturot to nolauž. Tie, kam žēl labu mantu mest ārā, galiņus, protams, var arī nogriezt, tomēr tad kokainā lejasdaļa mēdz palikt un ir neērtāk tos ēst.

Pirmajā vakarā sparģēļus apgrillējām.

Vajadzēja:
220 grādus karstu cepeškrāsni
Pannu ar cepampapīru
Olīveļļu vai gee
Sāli
Kaperus
Mērcei: Sviestu, medu, dilles, Dijon sinepes, sāli, piparus, ābolu etiķi

Darijām tā:
Sparģeļus saliek uz pannas, uzlej eļļu vai uzliek gee, nedaudz sāli un apber ar nosusinātām kaperogām. Grilla režīmā cepeškrāsnī, kamēr galviņas paliek gaiši brūnas. Gatavību arī var pārbaudīt uz paša kāta, to padurstot.
Tikmēr uz pannas izkausē sviestu un pievieno visas pārejās mērcītes sastāvdaļas un sacepina kopā. Diļļu nīdējiem iesaku tās aizstāt ar apelsīnu- miziņu+sulu no viena gb.
Apgrillētos sparģeļus liek uz šķīvja, pievieno mērcīti un gatavs.

Šodien gatavoju sparģeļu zupiņu ( un sanāca vēl labāka nekā Berlīne Hamburger Banhoff muzeja restorānā! Smaids pa visu seju un situ sev uz pleca)

Vajadzēja:

Kādus padsmit sparģeļus, saldus sīpolus, sviestu, miltus, saldo krejumu, laurulapu, sāli, piparus, nedaudz svaiga citrona sula, baltvīns ja ir.

Darīju tā:
Katlā sviestā apcepj kādus no saldajām sīpolu šķirnēm, man bija divi šalotes sīpoli, kad tie brūni pievienoju šļuku baltvīna un vēl pasautēju, tad pielēju vienu mazo saldo krējumu un piebēru kādas četras ēdamkarotes miltu, sanāca gandrīz tāda ka putriņa. Tad tai pielej 1l karsta ūdens un lauru lapu, ļauj kādas 7-8 min pavārīties un ieber sparģeļus. Izņem lauru lapu. Pēc apmēram 10 min tiem vajadzētu būt gataviem un tad arī visu sablenderē, piespiež nedaudz citronu sulu un vēlreiz ļauj uzvārīties. Kādā brīdī pievieno arī sāli, piparus un ko vēl sirds vēlas. Var arī buljonu.

Ņamma!

Kišs ar cukini un sēnēm

Gandrīz jau nosaucu šo par Kriškišu, jo Krišjānis man lūdza, lai uztaisām kišu jau mēnešiem. Ne reizi vēl nebiju to gatavojusi, jo pati omletveidīgos ēdienus īsti nemīlu un arī vajadzīgā cepamtrauka man vēl nebija. Nu ir trauks un recepte [paldies Andriņai] un īstais vakars kišam [vēsturiski zināms kā franču virtuves ēdiens - quiche, bet oriģināli tomēr nācis no Vācijas - Küche, kā sāļā 'kūciņa' un mūsdienās to saista tikai ar franču virtuvi).

Un runā, ka vēl tikai līdz jaungadam ir veselīgi dzert svaigi spiesto burkānu sulu - tā arī darām.

Kišs ar cukini un sēnēm.

150 g sviests
1/2 tējk. cepamais pulveris
1 ola
1,5-2 glāzes milti
nedaudz sāls
(smilšu mīklas pamats)

pildījums:

2 mazi cukini
150 g sēnes - šampinjoni
ķirštomāti
melnās olīvas bez kauliņiem
1 mozarella
1 ola vai 2, ja patīk viss olaināks
2 ēd.k. skābs krējums
cietais siers
atrastais siers ledusskapī
dilles, loki
pipari
čili


Bļodā sajauc visas mīklas sastāvdaļas, kamēr samīcās viendabīga, pie rokām nelīpoša mīklas masa. 

Izliek to cepamtraukā un ieliek uz kādu brīdi ledusskapī. 

Ja laika nav daudz un izsalkums māc, pēc minūtēm 15 liek to cepties 180 grādos uz minūtēm 10 vai 'kamēr zeltaini brūns' un ņem to laukā.

Citā bļodā sajauc nedaudz apceptas cukini ripas un sagrieztas sēnes ar olu, gabaliņos sagrieztu mozarellu, sagrieztām olīvām, pierīvē klāt sierus, pievieno krējumu un sajauc visu viendabīgā masā, pievieno garšvielas, zaļumus, kas nu kuram ir cieņā. Pildījums kišam ir variējams - tuncis, šķiņķis, feta, brokoļi, briseles kāposti, paprika un kas tik vēl ne.

To visu liek uz 'zeltaini brūnās' mīklas un pārrīvē pāri vēl sieru. 
Liek jau siltajā cepeškrāsnī, ventilātorrežīmā uz 180 grādiem un minūtēm 20 apmēram.

garrrds
lab'apetīti!

Iepazīstinu jūs ar manu asistenti.
Kopš Bite dzīvo pie mums, es virtuvē vairs nekad neesmu viena. Man ir ļoti uzcītīgs un jūtams palīgs. 
Labākā pozīcija - pie plīts, kur nāk ārā smaržīgais kriškiš gaisiņš.

Gardi vistu spārniņi

Nereti mēs izvēlamies mājās vakariņām pagatavot ko tādu, kur kāds gardums atlec arī mūsu mīlulei Bitei. Vistas spārni ir ideāls risinājums, tā teikt - paši paēduši un suns laimīgs.

Te viena elementāra, ātra un ārkārtīgi garda recepte.

Vistas spārni mērcē.

12 vistas spārni

200 g Tomātu mērce ar baziliku vai piem. Rundāles Klasiskā mērce
2-3 ēd.k. karamelizētais balzāmetiķis [balsamic vinegar glaze]
2 ēd.k. medus
1 ēd.k. Srirača asā čilli mērce [Sriracha sauce] 
vai adžika

sāls, pipari
citas vēlamas garšvielas

Process gaužām vienkāršs. Lai no kurienes arī tie vistu spārni nebūtu, es tos parasti noskaloju/nomazgāju zem vēsa ūdens. Izkārtoju uz pannā izklāta cepampapīra. Lai spārniņa gala daļa, cepot neapdeg, to ieloka spārnā - sanāk tāda kā mežģīšana, kuras rezultātā ir spārniņa trijstūris.
Plikos spārniņus cep cepeškrāsnī, bez nekādām piedevām 180C, kādas 20-25 minūtes, kamēr tie skaisti zeltaini brūni.

Kamēr tie cepas, sagatavo mērci, sajaucot visas sastāvdaļas palielā bļodā. Zeltainos spārniņus liek bļodā un kārtīgi apviļā, kamēr tie viscaur ir klāti ar mērci. 

Liek atpakaļ cepeškrāsnī uz kādām 5-7 minūtēm.

Garšo ļooooti labi!

Lai vakariņas nebūtu mums tik plikas un sātīgas tik vien ar spārniņiem - pagatavoju/tvaicēju arī brokoļus un burkānus spiediena katlā, kas kopumā prasīja tikai kādas 10 minūtes. Ātri, veselīgi un ļoti garšīgi. Tā burkāna garša nav salīdzināma ar vārītā burkāna garšu.

lab'apetīti!
un paldies andriņai :)

Moules (ou fruits de mar) marinière soupe jeb jūras velšu zupa.

Šobrīd, kamēr vēl šo rakstu, zupa uz plīts katlā ir silta. 
Tās pagatavošanu pamudināja Stockpot pusdienās nočieptās pāris karotes no Krišjāņa pusdienu bļodiņas. 
Oriģināli moules mariniere ir mērce - mīdijas baltajā baltvīna mērcē. Arī zupa oriģināli iecerēta tik ar mīdijām, bet tā kā es vietējā veikala saldētavā varēju atrast tik' saldētu jūras velšu miksli, turklāt, paņēmu beidzamo - manā šķīvi atradās arī mazie astoņkāji, kalmāri un garneles.

Moules (ou fruits de mar) marinière zupa (jūras velšu zupa)

1 sīpols (vēlams šalotes, bet ģeldēs arī parastais)
vismaz 3 ķiploka daivas
sviests
pētersīļi
timiāns
2-3 lauru lapas
1-2 selerijas kāti
500 g jūras velšu mikslis 
baltvīns (man nebija žēl)
200-250 g saldais krējums
ūdens
sāls, pipari

Pannā izkausē kārtīgu pikuci sviesta un apcepina ne ļoti smalki sagriezto sīpolu, pievienoju sāli, piparus. Pievieno sakapāto ķiploku un timiānu, pētersīļus, kurus parasti savā šķīvī nelabprāt redzu, bet te man necik tie netraucē. Visu sutina, kamēr sīpols un viss pārējais tādā sulīgā masā sacepies. Pievienoju ar smalki grieztu selerijas kātu (arī šo necienu, bet te pat pati no brīva prāta liku klāt). 

Visu sutināju, līdz pievienoju vīnu, vēlams sausu, jo manējs nemaz nebija tik sauss, bet domāju, ka sausais piedos vairāk garšu un klāt pievienoju arī visu jūras velšu iepakojuma saturu - speciāli neko neatsaldēju, liku tādus kā bija, atnākot no veikala. 
To visu kopā pasutināju zem vāka, līdz pagaršojot mazo octopus - tas bija izsutējies. Tad pievienoju glāzi ūdens un saldo krējumu.
Visu vēl kārtīgi uzsilda, pievieno pēc garšas sāli, piparus.
Uzgrauzdē savu iecienītāko maizi. Pētersīļu cienītāji beigu fāzē var tos pievienot vēl, bet tā kā es no svaigajiem izvairos - iztikām.

Ārkārtīgi gardi un sātīgi!

apetīti! 

Nelatviešu vasaras salāti

Variācija no daudzsološā Rīgas restorāna Portofino piedāvājuma.

Salātu
sastāvdaļas:

rukola
avokado
sparģeļi
saulē kaltētie tomāti
parmezāns vai Monterigo
balzamiko pasta
eļļa
sāls, pipari

iesaku nevis jaukt, bet likt uz šķīvja kārtās.
apakšā rukola, tad avokado. nedaudz piparu.
sparģeļus noblanšē (baltie būs kraukšķīgāki) un iemet uz brīdi ledainā ūdeni. ja nepieciešams, uz pannas nedaudz iztvaicē ūdeni. sagriež smalkākos gabalos, liek pa virsu. nedaudz vēl sāli.
tad saulē kaltētus tomātus un sieru.
tad nedaudz balzamiko pastu un olīveļļu.

apetīti!

Dolmas

Bija laiks, kad nevarēju ne iedomāties, ka es kāddienu ēdīšu vīnogu lapas. 

Nu jau, šķiet, kādu laiku mana mamm mūs ar tām lutina. Pati to esot noskatījusi tālraides aparātā, kur dolmas gatavojusi Baiba Sipeniece. 

Varu droši teikt, ka mēs pavisam noteikti nu jau esam dolmu cienītāji.

Dolmas

1 kg maltā gaļa [jērs+liellops] vai veģetārs dārzeņu sacepums 

No 1 kg gaļas sanāk aptuveni 60 gab. dolmas

1 burciņa adžika

1 paciņa Hmelis - sunelis garšviela

ķiploks, pipari, sāls

vīnogu lapas

mērcei:

krējums vai bezgaršas jogurts

smalki sagriezts svaigs gurķis

zaļumi

mārrutki

nedaudz majonēze

Gaļu [vai kubiņos sagrieztos dārzeņus] ar garšvielām sautē pannā, tad pievieno adžiku - noteikti novērtē savas asu ēdienu izturēšanas spējas un patikas. 

Vīnogu lapas - ir variants tās iegādāties tirgū jau gatavas, marinētas,

bet

Var arī salasīt dārzā un applaucēt pašu spēkiem. Ūdenim pievieno nedaudz sāls un etiķa.

Uz vīnogu lapām liek ar karoti gaļu un to ierullē. Izkārto uz pannas, kurā izklāts cepamais papīrs. 

Liek cepeškrāsnī uz 180 grādiem uz 30-40 minūtēm. Sākumā, uz pirmajām 10 minūtēm, virs dolmām uzliek arī otru cepamo papīru, lai tās nedaudz pasutinās.

Labu apetīti!

Panang karijs

Ja pati jau neesmu izdomājusi, ko man kārotos vakariņās - ļauju Krišjānim izvēlēties. 
Šoreiz viņš alka pēc kaut kā eksotiskāka, lazanjas un mājās gatavoto burgeru vietā. Tā kā šo vēl nebiju gatavojusi - nolēmām pamēģināt. Kā nekā, taizemiešu virtuve mums patīk jau kopš SanFrancisko laikiem.
Sanāca ļoti aromātiski un tik pat gardi. Tāda īsta sevis lutināšana. Tiešām iesaku.

Panang karijs.

olīveļļa
2 ēd k. kapāta ķiploka
1 sīpols
1 ēdk. rīvēta, svaiga ingvera
2 ēdk. karija pasta (nopērkama lielveikalu asian stendos)
2 bundžas kokospiena
1 ēdk. brūnais cukurs vai niedru cukurs
1 ēdk. tumšā sojas mērce
1 1/2 ēdk. laima sulas

2 vistas filejas
sēnes
neliels brokolis
1 sarkanā paprika
saldo zirņu kraukšķīgās pākstis
grauzdēti, nesālīti Indijas rieksti
baziliks

Uzkarsē wok pannu, vai, ja tādas nav (manā gadījumā) - var izlīdzēties ar palielu, dziļāku pannu. Kad tā uzkarsusi, ielej olīveļļu un apcep tajā sīpolu, ķiploku un ingveru. Kad tie visi apbrūnējuši, pievieno karija pastu. iemaisa to sasutējušajā masā, kamēr viss labi sajaucies. tad pievieno kokospienu. to var labi iemaisīt ar nelielu putojamo slotiņu un tik pat labi arī ar spatulu. kad pasta pienā iemaisījusies vienmērīgi - pievieno brūno vai niedru cukuru, soju un laima sulu. laima sulu pievieno pakāpeniski, ik pa laikam nogaršojot - vai ir pietiekošs skābums pēc katra paša vēlēšanās. 

Tad es pievienoju kubiņos sagriezto vistas fileju. Veģetārietis to var ļoti labi aizstāt ar tofu sieru. Tad dārzeņus un visu sutina kokospienā, kamēr, nogaršojot, jūti, ka vista [vai tofu] ir pilnībā gatavs.

Ja tā, visu pārber ar grauzdētiem Indijas riekstiem [manā gadījumā - pašgrauzdētiem] un svaigām bazilika lapām. Šajā gadījumā iesakāmas arī ir tieši taizemiešu baziliks, itāļu vietā, jo tam ir izteiktāka, saldāka garša.

Krišjānim prasījās nedaudz vairāk asuma, līdz ar ko - viņa šķīvi pāršalca arī čilli pārslu uzlidojums.



apetīti!

vistas fileja ar apelsīnu garšu

Ir reizes, kad vakariņām necik negribas veltīt daudz laika, bet,  neskatoties uz to, gribu ēst pietiekoši veselīgi un gatavot pati. 
Galvā 'izskrienu cauri' saviem pārtikas plauktiem un ledusskapim, un bieži vien ietaupu sev iešanu uz veikalu, iztiekot ar to, kas ir. Tā arī šoreiz.

vistas fileja ar apelsīnu garšu.
[2 personām]

2 vistas filejas
1 - 2 ēd.k. medus
2 ēd.k. apelsīnu marmelāde [šo pavisam nesen pati gatavoju pirms svētkiem]
2 ēd. k. tumšā sojas mērce
3 ēd.k. krējums
sāls, pipari, čili pipari

Vistas fileju sagriež strēmelītēs un liek uz pannas apcepties. pievieno sāli, piparus. 
Kad vistas gaļas izdalītais šķidrums no pannas pazudis, pievieno medu. To pakausē, un iemaisa visos filejas gabaliņos. Tad garšai pievienoju nedaudz čili piparus - tos gan jāskatās katram individuāli, bet nedaudz noteikti nenāks par skādi, jo čili pipari ļoti labi 'sadziedāsies' ar apelsīnu marmelādi, kuru pievieno uzreiz pēc tam. Kad tā iemaisījusies, pievieno soju. 

Principā, ja grib izvairīties no kādām liekām kalorijām - šajā brīdī var arī griezt uguni nost un pasniegt vistas filejas strēmelītes ar rīsiem vai salātiem.
Bet tā kā man tā prasījās tomēr 'mitrāka', pievienoju krējumu - domāju, ka tas var būt gan salds, gan skābs.
Tiklīdz viss kopā sasutis, pasniedz ar vārītiem tvaicētajiem rīsiem [mani iecienītākie].


lab'apetīti!

burgers

Pat tad, ja ikdienā ēdu diezgan veselīgi un sabalansēti, arī man ir reizes, kad sakārojas burgers. 

Burgers, kuru es nebūtu gatava ēst McDonaldā, Hesburger vai citā ātrā ieskrietuvē [jāatzīst gan, ka Baltezerā, "Pica & Grill 76", ir retā vieta, kur bijis baudāms patiešām gards bbq burgers].

Nav iemeslu to labu nepagatavot mājās. Variācijas ir neskaitāmas.

BURGERS

600 g liellopa maltā gaļa [ar 600 g pietiek sešiem burgeriem]

tomāts

marinēti gurķīši

sarkanais sīpols [tas var būt karamelizēts, ja tā garšo labāk]

siers

sēnes

salāts [parasatais lapu, rukola, spināti, utt]

timiāns

oregano

malts čili pipars

heinz sinepes un kečups

"pļavas" maizes burgeru maizītes

Laba burgera pamatā ir laba gaļa. Un pareiza tās sagatavošana.

Uz 600 g gaļas pievienoju vismaz 300 g ūdens [tas nepieciešams, jo cepšanas laikā gaļa tāpat zaudē daudz šķidruma un ja nevēlies savu burgeru sausu, ūdens ir neatņemama sastāvdaļa], svaigu timiānu, oregano, čili piparus un, protams, sāli un piparus. Visu kārtīgi iemīca. 

Ja gaļu izņem no ledusskapja, ļauj pirms visa procesa tai vismaz 20 minūtes atgūties no pazeminātās temperatūras.

Sākotnēji uzkarsē pannu [ja liekot gaļu uz tās, tā pamatīgi nečurkst - panna necik tev vēl nav uzkarsusi!], tad pievieno pavisam nedaudz olīveļļu. kad arī tā uzkarsusi - uz pannas liek ar rokām izveidoto gaļas kotleti, ļauj tai aprauties līdz kārtīgam brūnumam un tikai tad griez otru pusi. kad no abām pusēm kotlete apcepusies, uz pāris minūtēm uzliek arī vāku, lai temperatūra iziet cauri visai gaļai. pirms likšanas burgerī, uz katras kotletes uzliek pa šķēlei kūstoša siera un atkal uzliek vāku, lai tas izkūst.

sēnes ir opcija. bet ja tās vēlies izmantot - tās vienkārši apcep.

pārējās sastāvdaļas sagriež attiecīgi priekš nepieciešamā burgeru skaita.

jāsaka, šis patiešām ir 'ātrais ēdiens', jo prasa ārkārtīgi maz laika.

cepeškrāsnī arī apsilda burgera maizītes.

Kad viss sagatavots - atliek tikai to visu likt kopā.

Secībai diži lielas nozīmes nav, bet noteikti sāc ar maizi ..) tad sinepes, kečups, pašu gaļas kotleti, kas pārklāta ar izkusušo sieru, tad es liku ripās sagriezto sīpolu, tomātu, sēnes, salātlapu un gurķus. un, protams, otru daļu burgera maizes.

apetīti!

gaļa un pētersīļi

Pat šādā vasarā kā šī, dzīvoties ārpus Rīgas ir lieliski un mājupceļā uz to, saproti, ka visu to nedēļu tās necik nav pietrūcis. 
Pilns mežs gaileņu.

Pļavā pie Gaujas ganās trīs savvaļas bērīši.

un
Tu paspēj pabūt vietās, kur esi dzīvojis 20 vasaras atpakaļ.

tam visam pa vidu tiek arī ēsts.
te viena pavisam elementāra gaļas iemarinēšanas metode.




cūkgaļa un pētersīļi.


cūkgaļas karbonāde
medus
melnā sojas mērce
bunte pētersīļu


pati neesmu pētersīļu cienītāja, bet šajā kombinācijā man ļoti pat garšo.


karbonādes gabalu sagriež paplānās šķēlēs.
izdauza ar gaļas āmuru un liek apviļāties medus, sojas mērces un pētersīļu maisījumā.

ļauj iestāvēties un liek uz karsta grilla virsmas cepties.
ja tomēr esi istabā - panna arī derēs.

gaļa sanāk mīksta un pasalda.
ļoti laba.






labu apetīti!