Monday 31 December 2012

zīdaiņu cepumi

vecā gada izskaņā, ielikšu te vēl vienu recepti. tā būs veltīta manas māsas dvīņiem. nora un bruno ir 8 mēnešus veci un nupat sāk parādīties pirmie zobi. šī recepte laba ar to, ka tur nav cukura, sviesta vai olu  - kas viņu vecumā tomēr laikam nav īsti vēl piemēroti.


[bruno un cepums]

zīdaiņu cepumi.
[bez olām, sviesta un cukura]

250 g auzu pārslas [1 cup]
80-100 g sausā rīsu putra [1 cup]
1 nogatavojies banāns
2 ēd.k. rapšu eļļa [canola]
2 ēd.k. ūdens


auzu pārslas blenderī sasmalcina teju līdz miltu konsistencei. bļodā liek kopā tās un sauso rīsu putru. bruno un norai rīsu putra nav no iecienītākajām, tāpēc šis ir labs veids kā ar to tikt galā. rīsu putra ir ļoti viegla, tāpēc tā sanāks padaudz. es beigu beigās ņēmu 'uz aci'. 



citā bļodā ar dakšu samīca nogatavojušos banānu, pievieno eļļu un ūdeni. 






kad masa viendabīga, pievieno to cepumu 'miltiem' un kārtīgi iemaisa. veidojas ķepīga masa, jo banāns + auzu pārslas veidojas par vienu lielu lipekli. pēc vajadzības var pievienot vēl sauso rīsu putru. kad masa daudz maz līdzinās mīklai - novieto to uz pannas lieluma cepamā papīra gabala, kas apkaisīts nedaudz ar rīsu putru. mīklu nedaudz izspaida pa papīru un arī apkaisa ar sauso rīsu putru, lai vieglāk izrullēt. tad to izrullē pa visu papīru, bet ne pārāk plānu. 



ar nazi sagriež garenos gabalos vai, pēc vēlēšanās, izspiež formiņas, un liek cepeškrāsnī, kura uzsildīta uz 180C grādiem. 
visa māja smaržos pēc banāniem un jau pēc 10 - 15 minūtēm tie būs zeltaini brūnīgi - gatavi! izņemot no krāsns būs vēl pamīksti, bet atdziestot - sacietēs.




cepumi nedrūp un ir viegli zelējami. 
kā izrādās, tie garšo arī 5gadīgajai lielajai māsai ..)

lab'apetīti!


Laimīgu Jauno!



Wednesday 26 December 2012

snickerkūka

Ziemassvētku vakara galdam man šogad bija jārūpē kaut kas gards. Domājot par to, ka ar katru gadu bērnu skaits manā ģimenē ir audzis - koncentrējos uz pavisam saldām lietām un kādā importa blogā atradu šo snickerkūkas recepti. tā ir gaužām vienkārša un visiem ļoti garšoja.




snickerkūka.

6 snicker batoniņi
400 g piena šokolāde
250 g marshmallows
sauja riekstu un sauja mandeļu

sagatavo trauku, kurā izklāj foliju vai cepamo papīru. jācep nekas nebūs.
2 snicker batoniņus sagriež un kopā ar visu šokolādi liek 'ūdens peldē' kausēties.
tikmēr smalkāk sagriež marshmallows saldumus un apgrauzdē riekstus un mandeles.
sagatavotajā traukā liek marshmallows, riekstus un pārējos 4 sagrieztos snickerus. 
kad šokolāde sakususi, to pārlej pāri sagatavotajam un iemaisa, lai viss ir pārklājies ar šokolādi. 
liek trauku aukstumā vai uz loga āra palodzes un pēc tam sagriež gabalos. 


ļoti saldi un gardi!


lab'apetīti!

tīģergarneles

ticiet vai ne, ir reizes, kad saldētavā atrodas paciņa tīģergarneļu [paldies tētam!]

tad nu atliek tik sagaidīt vakaru, kad gribas sevi palutināt. sagaidījuši tādu vakaru, ķērāmies klāt.



tīģergarneles.

paka tīģergarneļu
sviests
ķiploks
čilli pipara pārslas

uz pannas izkausē aptuveni pusi paciņas sviesta un tam pievieno 2-3 smalki sagrieztas ķiploka daiviņas un nedaudz čilli pipara.
kad viss kopā gana sasutējis, sviestā liek garneles. 
apcep tās, līdz tās pilnībā nomainījušas krāsu.




tās ir neticami sulīgas un gardas.
ja nav slinkums, čaulas var attīrīt jau pirms likšanas sviestā.



lab'apetīti!

Tuesday 25 December 2012

apelsīnu marmelāde

Priecīgus Ziemassvētkus!

Pirms mēneša vai vairāk ar Andru prātojām, ka, mums kā meitenēm, kurām patīk gatavot, būtu uz svētkiem jāsarūpē kas gards. Pat īsti netikām apspriedušas, kas tas varētu būt, bet jau pēc nedēļas abas runājām par apelsīnu marmelādi. 
Iespējams, tas tāpēc, ka šobrīd ir apelsīnu sezona veikalos vai tāpēc, ka tie nu jau kļuvuši par diezgan spēcīgiem ziemsvētku simboliem [vienā rindā ar mandarīniem].
paldies andrai - šo viņa man ieteica, jo pirms es ķēros klāt, bija jau paspējusi izmēģināt vēl pāris. 




apelsīnu marmelāde.

5 apelsīni
1 vaniļas pākstis
1 kg ievārījuma cukura
1,5 l ūdens

jāsāk ar to, ka apelsīnus kārtīgi nomazgā, tad sagatavo katlu, kurā tiks vārīta marmelāde. apelsīnus griež plānās šķēlēs, tās uz pusēm, vēl uz pusēm, līdz iegūtas 1/8 daļas. taisnību sakot, tas nav tik svarīgi, cik daļās ir sagrieztas šķēles, tas vairāk ir gaumes jautājums. 

kad apelsīni sagriezti, tos liek katlā un tur pat arī sulu, kas satecējusi uz dēlīša darbojoties ap tiem. katlā pielej klāt arī ūdeni - un ļauj visai masai uzvārīties. nedaudz pavāra un ņem nost no uguns - ieber un iemaisa cukuru un pievieno vaniļas pāksti. 




vaniļas pāksti, pirms pievienošanas, ar nazi nolīdzina, pārgriež pa vidu uz pusi un ar naža smaili izkasa tās melnās sēklas. apelsīniem noteikti pievieno gan sēklas, gan pašu pāksti.
to visu atstāj uz nakti.

nākošajā dienā apelsīna masu turpina vārīt, sasniedzot vārīšanos, temperatūru samazina un ļauj šķidrumam reducēties vismaz stundu vai pat vairāk, līdz jūt, ka masa paliek smagāka. 





tad jau arī marmelāda gatava pildīšanai tīrās/novārītās burciņās.

manas tika arī pie iemītniekiem.





kruasāni, brie, un sestdienu rīti - apelsīnu marmelāde, es jau nāku!






lab'apetīt!