Biezpienene. Īpaši labā.

Līgo priekšvakarā, kad visas čaklās saimnieces savus Jāņu sierus jau sasējušas un biezpiens vēl palicis pāri - silti iesaku pamēģināt šo biezpienmaizi. 
Protams, noderēs arī visos citos dzīves gadījumos, varbūt pat glābs. 
Ārkārtīgi vienkārša un supergarda. 
Mani vīrieši prasa man vēl un vēl.

Biezpienene.


3 glāzes miltu 
(der visa veida un arī kombinācijas - mūsmājās iecienīti arī griķu, rīsu milti)
1 paciņa sviesta
1/2 tējk. soda
1/2 glāze cukura (ja patīk labāk saldāks - liek 1 glāzi)
vaniļas cukurs (var likt, var nelikt)
(šī ir smilšu mīkla)

1/2 litrs kefīra
2 pac. (400 g) biezpiens
3 olas
1/2 glāze cukurs (šo arī var palielināt, ja patīk saldāks)
vaniļas cukurs (atkal - var likt, var nelikt)

Bļodā ieber miltus, cukuru , sodu, vaniļas cukuru, visu samaisa un pāri visam uzrīvē visu paciņu sviesta. 

Visu sviestu ieņurca miltos, kamēr veidojas 'smiltis'. Paņem pannu vai formu, es parasti ieklāju arī cepampapīru - pusi no 'smiltīm' liek tajā un piespaida.

Citā bļodā ielej kefīru, iebirdina biezpienu, pievieno cukuru, olas un vaniļas cukuru - visu samaisa, kamēr viendabīga masa (tā liksies ļoti šķidra - tā jābūt) un lej pāri pieblietētajām smiltīm. Atlikušo daļu mīklas vienmērīgi pārbirdina pāri kefīrmasai.

Liek uz 200 grādiem uzsildītā cepeškrāsnī uz 40 minūtēm. 

Kad ņemsi ārā, liksies, ka viss vēl tāds pašķidrs, bet tas viss savilksies, kamēr ļausi visam atdzist. karstu ēdot īsti neturēsies viss kopā.
Ja grib našķoties brokastīs - vislabāk to izcept jau iepriekšējā vakarā.
Ļooooti garda!

apetīti!

Ogu clafoutis

Pirmdienas rītā pavisam spontāni izdomājām atbraukt uz laukiem. Domāts, darīts. Jau pirmajās stundās te, gājām meža pastaigā un pieēdu pilnu muti melleņu. Nākamajā rītā kājas pašas nesa uz mežu un šoreiz talkā ņēmu melleņu grābekli, spaini un nazīti - tām dažām gailenītēm, kas kur nu kurā paslēpusies, jo daudz to nemanīju. 

Mellenes lielas un daudz un gardas. Ne vairāk kā divās stundās, pat īpaši neiespringstot, tiku pie 5 litriem melna zelta. Kad sava daļa ar pienu apēstas un draugiem Dimdiņkāpostu ķopšos atliktas, jādomā, ko iesākt. Atcerējos nesenis ierādīto video recepti Ķiršu clafoutim. Tad nu ņēmu un uztaisīju mums melleņu versiju. Esmu pārliecināta, ka mellenes un ķirši aizstājami ar jebkurām citām ogām. 
Un saceptais pazudīs nemanot.

Ogu clafoutis.

600 g mellenes (ķirši, jāņogas, upenes, kazenes, avenes, vai miksētas utt)
4 olas 
100 g cukurs
1/4 tējk. sāls
100 g milti
1 glāze piena
30 g kausēts sviests
1 tējkarote vaniļas cukurs (vai pēc garšas)
mandeļu ekstrakts (ja ir)
pūdercukurs dekoram

Ņem kūku cepamtrauku un iezieš to visu ar sviestu. Sviestainajā traukā ieber 2 ēdamkarotes cukura un grozot trauku uz visām pusēm, izbārsta pa visu trauku. 

Ieber visas ogas tajā un ķeras pie mīklas pagatavošanas.
Bļodā iesit 4 olas, pievieno sāli un cukuru un sakuļ tās viendabīgā masā. Pievieno pamazām miltus, tos iemaisot. Pievieno arī vaniļas cukuru un mandeļu ekstraktu. Kad visi milti pievienoti, pamazām pievieno pienu. Sanāk tāda plāno pankūku mīkla, kurai pievieno vēl izkausēto sviestu.

Visu lej pāri ogām un liek cepties 180 grādos uz minūtēm 40-45, kāda nu kuram cepeškrāsns. Lauku malkas plītī cepu pat ilgāk.

Tas pacelsies un saplaks izņemot no krāsns. Visvieglāk to uz šķīvjiem būs salikt atdzisuši.

Pēdējās dienās esmu paspējusi šo izcept jau divas reizes un jāsaka, ka melleņu + ķiršu pildījums bija lielisks!

Veseli ēduši!
un
Labu apetīti!

Kišs ar cukini un sēnēm

Gandrīz jau nosaucu šo par Kriškišu, jo Krišjānis man lūdza, lai uztaisām kišu jau mēnešiem. Ne reizi vēl nebiju to gatavojusi, jo pati omletveidīgos ēdienus īsti nemīlu un arī vajadzīgā cepamtrauka man vēl nebija. Nu ir trauks un recepte [paldies Andriņai] un īstais vakars kišam [vēsturiski zināms kā franču virtuves ēdiens - quiche, bet oriģināli tomēr nācis no Vācijas - Küche, kā sāļā 'kūciņa' un mūsdienās to saista tikai ar franču virtuvi).

Un runā, ka vēl tikai līdz jaungadam ir veselīgi dzert svaigi spiesto burkānu sulu - tā arī darām.

Kišs ar cukini un sēnēm.

150 g sviests
1/2 tējk. cepamais pulveris
1 ola
1,5-2 glāzes milti
nedaudz sāls
(smilšu mīklas pamats)

pildījums:

2 mazi cukini
150 g sēnes - šampinjoni
ķirštomāti
melnās olīvas bez kauliņiem
1 mozarella
1 ola vai 2, ja patīk viss olaināks
2 ēd.k. skābs krējums
cietais siers
atrastais siers ledusskapī
dilles, loki
pipari
čili


Bļodā sajauc visas mīklas sastāvdaļas, kamēr samīcās viendabīga, pie rokām nelīpoša mīklas masa. 

Izliek to cepamtraukā un ieliek uz kādu brīdi ledusskapī. 

Ja laika nav daudz un izsalkums māc, pēc minūtēm 15 liek to cepties 180 grādos uz minūtēm 10 vai 'kamēr zeltaini brūns' un ņem to laukā.

Citā bļodā sajauc nedaudz apceptas cukini ripas un sagrieztas sēnes ar olu, gabaliņos sagrieztu mozarellu, sagrieztām olīvām, pierīvē klāt sierus, pievieno krējumu un sajauc visu viendabīgā masā, pievieno garšvielas, zaļumus, kas nu kuram ir cieņā. Pildījums kišam ir variējams - tuncis, šķiņķis, feta, brokoļi, briseles kāposti, paprika un kas tik vēl ne.

To visu liek uz 'zeltaini brūnās' mīklas un pārrīvē pāri vēl sieru. 
Liek jau siltajā cepeškrāsnī, ventilātorrežīmā uz 180 grādiem un minūtēm 20 apmēram.

garrrds
lab'apetīti!

Iepazīstinu jūs ar manu asistenti.
Kopš Bite dzīvo pie mums, es virtuvē vairs nekad neesmu viena. Man ir ļoti uzcītīgs un jūtams palīgs. 
Labākā pozīcija - pie plīts, kur nāk ārā smaržīgais kriškiš gaisiņš.

brulē krēms brulē.

plikās kājas uz grīdas salst. logu vairs naktīs vaļā neturu. un ir jau tik daudzi, kuri pielipuši savām tējas krūzēm un latēm. jā. vasara pavisam noteikti būs nu jau vairs tik pēc gada. vai citā kontinentā.
šī man bijusi pavisam skaista, spraiga un notikumbagāta. un ko tik es neesmu satikusi un iemācījusies.
rihards man šovasar iemācīja pagatavot saldo ar tik ļoti francisko nosaukumu, kuru daudzi uzskata par pārāk sarežģītu, lai ņemtos ar to mājās. muļķības! 
krēms brulē - tātad. starp citu, tas recepšgrāmatās atrodams jau kopš 17.gadsimta beigām. 
klasika.

crème brûlée


10 olu dzeltenumi
100 g brūns, labs cukurs
1 l salds krējums [vai pus-uz-pusi ar pienu, lai nav tik trekni -0,5l piens, 0,5l salds krējums]
1 vaniļas pāksts


un šie:

saldo krējumu ielej katlā un liek uz ne pārāk lielas uguns sildīties. ņem vaniļas pāksti - ar naža sānu to noplacina, lai vieglāk to gareniski pārgriezt. pārgriežot, no katras puses ar naža aso daļu izņem mazās sēkliņas. gan sēkliņas, gan pašu pāksti liek saldajā krējumā un ar rokas jaucēju iemaisa. ļauj tam visam kārtīgi uzsilt un tiklīdz mana pirmos vārīšanās burbuļus - procesu pātrauc.

kamēr krējums silst - atsevišķā, palielā bļodā [jo pēcāk saldo krējumu lies tur pat], atdala olu dzeltenumus, pieliek cukuru un arī to kārtīgi iemaisa, bet neputo.

kad krējums nedaudz atdzisis, sagatavo sietiņu, caur kuru to ielies  dzeltenumos. te noderētu papildrokas, ja tādas dabūjamas. viens tur sietiņu un maisāmo, otrs - lej saldā krējuma masu. rokas putotāja operators ļoti intensīvi darbojas, lai saldā krējuma masa un olas iemaisās no pirmā tikšanās brīža. cik romantiski.

kad visa masa pārlieta, izmaisa un tā ir gatava.

sagatavo trauciņus. manā gadījumā krēma brulē gatavošana bija diezgan spontāna, tāpēc izmantojām 'franču stikla' produkciju un jāsaka, ka tas nebūt nav sliktāks variants. ja vēlies, ieber katrā no tiem kādas pāris ogas [mamms saldētavā atradu mellenes, zemenes un ko tik vēl ne].

izkārto sapildītos trauciņus uz cepešpannas ar augstākajām malām - un salej tajā ūdeni - tas ir diezgan ļoti būtiski. tā, lai trauku apakšējā daļa ir ūdenī.

cepeškrāsns sagatavota uz 100 grādiem. šajā temperatūrā arī tiks cepti brulē. stundas garumā. apmēram. var gadīties, ka tas prasa vairāk laika. ideālā konsistence - želejīga.

ja tava virtuve ir tik advancēta un tajā ir virtuves gāzes pistolīte - tu vari beidzot to arī kaut kā izmantot. jau pirms ielikšanas cepšanai - nolīdzināt visus virspusē esošos gaisa burbulīšus, jo cepoties tie kļūs par maziem caurumiņiem.

bet. pats labākais, ja tev tāda pistolīte ir - tu pavisam eleganti spēsi izkausēt karameli tieši uz brulē. 

brūns cukurs+pistolīte=karamele. jā, tieši tik vienkārši.

man un citiem ieroču nenēsātājiem var līdzēt iepriekš sacepti brūnā cukura rimbuļi uz cepampapīra vai arī - esi kreativitātes kalngals un pirms pasniegšanas apber ar drumstalām, pūdercukuru vai mandeļu skaidiņām.

pavisam vienkārši.

un liels paldies rihardam.

apetīti!

Ķirbju cepumi

Es vēljoprojām ar savu ķirbi :)
Šoreiz cepumi. Tādi pufīgi, krukšķīgi, ar šokolādes gabaliņiem.

1 glāze ķirbju masa
1 nepilna glāze cukurs
2 olas
6 TK augu eļļa
1 TK vaniļas cukurs
1 TK kanēlis
1/2 TK sāls
2 TK cepamais pulveris
2 glāzes milti
šokolādes skaidiņas

Ķirbi atkal vajag dabūt mīkstu. Šoreiz karsēju cepeškrāsnī. Pēc tam sablenderēju un tad var labi nomērīt to vienu glāzi. Un tad šo ķirbju masu+cukuru+olas+eļļu+vaniļas cukuru+kanēli+sāli+cepamo pulveri labi sakuļ, tā kārtīgi. Un tad palēnām pievieno miltus un atkal maisa. Un pašās beigās šokolādes skaidiņas.

Liek uz cepampapīra. Cep apm. 190-200grādos 10-15 min.

BUMBIERmaize

Viss sākās ar to, ka no laukiem atveda bumbierus. Tos cietos, kraukšķīgos. Pusmaisu. Apēst tik daudz pagrūti. Cepu kūku/maizi. Sanāca laba. Tā kā mūsmājās iecienītākā apakša ir tā - ar kefīru, tādu arī izmatoju.

10-12 cieti bumbieri
mazliet maltas dzērvenes ar cukuru
puscitrona sula
3 ēdamkarotes saldais krējums + 1 ēdamkarote cukurs

tas pa virsu

apakšā:

mazā glāze kefīrs
mazā glāze cukurs
1 ar pusi mazā glāze milti
pus mazā glāze manna
3 olas
vaniļas cukurs

Apakšas sastāvdaļas samaisa kopā. Visas. Lej pannā. Es pannu parasti iesmērēju ar sviestu un izkaisu mannu. Lai pēc tam vieglāk dabūt to maizi laukā. Bumbierus nomizo, sagriež. Pieliku klāt maltās dzērvenes, jo bija aizdomas, ka citādāk būs par saldu, un puscitrona sulu piespiedu. Visu šo labumu pa virsu apakšai. Un pārlej ar saldo krējumu. Un cep. aptuveni 40 minūtes 180-200 grādos. Un tas viss tādai nelielai pannai nelielai kompānijai. Garšīgi.

labās auzu pārslu pankūciņas

pankūku lācīši, šis jums ļoti patiks.
kādu laiku jeb precīzāk kopš bernības esmu distancējusies no biezajām pankūkām, jo tās man asociējās ar eļļā peldošu mīklu,kas pēc tam pārvēršas par eļļas švammīti. bet šīs pankūkas maina visu. jā,esmu pat pārliecināta,ka šīs pankūkas spētu mainīt pasauli,ja tās tiktu uzaicinātas uz īsto vietu īstajā laikā. vai nonāktu tur pašas...
lai nu kā.

ir tā,ka tev vajadzēs:
2 krūzītes miltus ( šajā momentā nemulstiet un nesatraucaties, galvenais ir paņemt jebkādu ikdienas lietošanas krūzi jeb kapejas grāpīti un ar to arī mērīt visas sastāvdaļas. pa lielam šurpu vai turpu-galvenais,kā jau mēs zinām- ir labas un precīzas attiecības)
2 krūzītes neātri vārāmās, lielās auzu pārsas
1/2 ēdamkarotes kanēļa (jāatdzīst ka ar kanēļa garšu gatavojot šīs pankūkas notiek kaut kas maģisks un tas garšo ne pēc kaņēļa, bet ne sliktāk,tieši otrādi- ļoti ļoti labi, tāpēc arī tie ,kas kanēli ne visai, pielieciet gan)
1 ēdamkarote cepamā pulvera(ak jā-ja es saku ēdamkarote es domāju bez kaudzītes, kā ezeriņš. un cepamais pulveris arī plānās pankūkas padara jo labākas )
3 olas
2 krūzītes piena
ā un vēl puskrūzīte brūnā cukura. un tieši brūnā,jo tā karamelizētā garšiņa...
un 1/4 krūzītes eļļas. olīv vai latvijas olīv-rapšu.

un tad visu sajauc un ļauj mazliet auzu pārslām uzbriest, tikmēr sameklē visiemīļotāko cepammpannu,uzlej eļļiņu un kārtīgi sakarsē.vēlāk uguni labāk likt vidēju.
un sāk cept.
griež uz otru pusi kad pankūka uzpūš pāris burbulīšus, jo malas tik ātri brūnas nepaliks. un katru pusīti labāk ir apcept mazliet un vairākas reizes nekā pārcept vidū mīklu atstājot negatavu, tāpēc, sagaidi kad mīkla uzmetīs pāris burbuļus un griez otrādi un tad pēc brītiņa atkal otrādi un ņem nost.
pasniegt ar ko sirds kāro.
bet iesaku: kļavu sīrpu un sviestu.
vai kā mums- ar plombīra saldējumu un zemenēm.

vakariņām pietika četriem lieliem ēdājiem un palika pāri brokastīm,bet ja ne brokastīm,tad šīs pankūkas ir ļoti labi saldējamas nākamajām paaudzēm vai vismaz priekšdienām āšai maltītes sagatavošanai

lai labi garšo

tomātu-vistas zupa ar olu

kādā jaukā piektdienas vakarā, kad spēlēja angļi pret slovēņiem diezgan nejēdzīgu un nebaudāmu futbola spēli, mēs tikāmies smukajā antonijas ielas dzīvokļa 6.stāva virtuvē uz jauku pasēdēšanu un laikietilpīgu gatavošanu. bija nudien jauki. un supergardi.

te pāris receptes no gundas arsenāla.

tomātu-vistas zupa ar olu

šīs zupas recepte tika meklēta alkās pēc 'gan bei' tomātu zupas. šī ir salikta no vairākām receptēm, un garšas ziņā stāv diezgan tuvu 'gan bei' ēstajai zupītei.

2 vistas buljona kubiņi

200 g vistas fileja

4 lieli tomāti [+ tomātu pasta]

cukurs

baltie pipari

sāls

sojas mērce

2 olas

ingvers

kinza [var arī iztikt ..)]

savāra 4 glāzes vistas buljona (droši vien, ka ērtāk būs izlīdzēties ar kubiņbuljonu). pa to laiku viegli apcep ~200g vistu, sagrieztu mazos gabaliņos.
pieliek 4 lielus tomātus (bez mizas) buljonam vai buljonu tomātiem + 1 ēd.k. cukura, maltus baltos piparus, sāli vai sojas mērci pēc garšas. var pielikt arī kādu karoti tomātu pastas, ja tomāti pagadījušies ar mazāk izteiktu garšu.
vāra, vāra, vāra, kādas 20 min, kamēr tomāti sāk jau šķīst ārā. pieliek vistu un pavāra vēl kādas 10 min. ar tiem laikiem vispār jāskatās pēc sajūtām un situācijas.
ja ir vēlme, lai zupa iegūtu nedaudz ķīselīgu konsistenci, pielej 1/2gl ūdens, kam piejauktas 3 tējk. cietes.
tad noņem zupu no uguns un pārāk nekavējoties sakuļ kādā traukā 2 olas, un lēnām lej tās iekšā zupā, ar dakšiņu zupu maisot, lai ola forši sataisās tā kā nākas, tādās stīdziņās.
pieliek zupai nedaudz sarīvēta ingvera, kinzu (ar šito pavisam uzmanīgi, jo ļoti gaumes lieta) un lociņus, un sniedz galdā.

Rabarberu maize

kamēr bērni un vīrs guļ.. es šiverēju pa virtuvi. šoreiz. gaidu viesus un tamdēļ cepu rabarberu maizi. kamēr rabarberu laiks. recepte vienkārša, gan jau ka daudziem zināma. es mēģināju pirmo reizi. un sanāca baigi labā. vismaz man šitāda garšo. un nākamo reizi paeksperimentēšu, nomainot divas sastāvdaļas ar vienu, bet par to beigās.

RABARBERU MAIZE

vajadzēs:

4 lielus rabarberus
1 glāzi kefīra
2 ar pusi glāzes miltu
1 glāzi cukura
1 tējkaroti cepamā pulvera
1 ēdamkaroti vaniļas cukuru
3 olas
saldo krējumu
kanēli



kefīru + miltus + cukuru + olas + cepamo pulveri + vaniļas cukuru sakuļ. visu kopā. secībai nav nozīmes. un liek malā. lai pastāv. tikmēr sagriež rabarberus, apber ar cukuru, lai atsulojas. pannā (man bija panna apm 30x20 cm un šīm sastāvdaļu proporcijām ļoti ok) liek cepampapīru, mazliet iekaisa miltus (tas drošībai - lai nekas nepielīp, nu vismaz man tā patīk). lej mīklu. pa virsu rabarberus, bez sulas. un tam visam pa virsu mērcīti - saldais krējums + cukurs + kanēlis. un krāsnī iekšā. cep 200 grādu temperatūrā apmēram 40 minūtes.

Un tagad par manu eksperimentu. ai, nē. uzrakstīšu, kad pamēģināšu.

olu-piena liķieris.

ir Lielā Piektdiena. 

un lai arī ģimenē neesam necik reliģiski, šie tomēr ir svētki, jo visa ģimene sanākam kopā, ir brīvdienas un rīt klāsies galds.

lai arī šogad 'it kā' neko īpašu nebijām plānojušas - jau esam paspējušas ielikt marinēties Karību jēru [ar kuru janvārī padalījās ivo un nevaru vien sagaidīt to rīt nobaudīt], ledusskapī stāv arī siera kūka un mamm ir ķērusies pie 'slepeno pīrādziņu' cepšanas. [slepeno tāpēc, ka viņa man teicās, ka šo recepti pagaidām neatklāšot - tie esot pīrāgi, kas vēl trešajā dienā nav sakaltuši un ja taisa smalkmaizītes - tās drīzāk pārvēršas par cepumiem, nevis cietām bulkām. nekas, gan ar laiku pie receptes tikšu arī es.]

bet pāri visam. tikko ar mamm uztaisījām garrrdo olu-piena liķieri. pēc savas recepetes.

tad nu te nu tas arī būs.

Olu-piena liķieris.

5 uzticamu olu dzeltenumi [baltumus var kādu citu dienu izmantot Balerīnkūkā]

0,8 l piens

400 g cukurs

150 g saldais krējums

120-150 ml spirts [96%]

apelsīnmiziņu-spirta izvilkums

vanilīns

olu dzeltenumus sakuļ ar cukuru. es cukuru ņēmu pus-uz-pusi brūno un parasto. sākotnēji liekas neiespējami kaut ko sakult, jo cukura ir vairāk kā olu, bet tā kā cukurs kūst, ar laiku masa iekustās, un rokas muskulis jūt gana labu slodzīti - olas, savukārt, sāk putoties. pa vidu šim procesam, pievieno arī naža galu vanilīnu, bet ja nav tā - tad vienu vaniļas cukura paciņu.

tajā pat laikā katliņā liek sildīties pienu. sasilda to tiktāl, lai var iemērkt pirkstu. kad tas darīts, kādu nelielu daļu pielej nu jau sastrādātajam dzeltenumam, lai tas paliek šķidrāks. tad pienu, kas nu jau pārliets ērtāka izmēra traukā, sajauc ar atšķaidinātajiem dzeltenumiem un pievieno saldo krējumu. [te ir nu tā reize - kad vaniļas mērci var 'atgaršoties' un 'pagaršoties' pēc pilnas programmas, jes jes jes]. 

nu jau ir pienācis brīdis, kad pievieno apelsīnmizu-spirta izvilkumu. pēc garšas, saprotams, bet ar šo pārspīlēt nav vēlams. 

[to uztaisa iepriekšējā vakarā. nogriežot oranžo daļu no apelsīna mizas un ieliekot nelielā burciņā, spirtā mērcēties. tā, lai noklājas visas miziņas un ir nedaudz pāri tām]

un te nu ir tas brīdis, kad vaniļas mērce pārtop par dzērienu cilvēkiem virs 18. 

ņem spirtu. [patiesībā, man nav ne jausmas kā un kur to iegādāties - jo mani vēcāki strādā medicīnā un ar spirta esamību mājās nav problēmu. bet esmu dzirdējusi, ka to var iegādāties aptiekā]. spirtu uzmanīgi un lēnām lej piena-olas šķidrumā, jo tas var savilkt nevēlamā konsistencē. tā kā es neesmu superstipro dzērienu piekritēja, izvēlos to pievienot ne tik daudz un pēc garšas, lai jau to dzērienu tiešām var normāli iedzert vairāk kā glāzīti.

tad salej šķidrumu pudelēs un atdzesē.

uzreiz brīdinu, ka ņemot pēc šīm proporcijām sanāk diezgan daudz - dzeršu pati un otrdien paņemšu priekš saviem lieliskajiem kolēgām.

Priecīgas Lieldienas!

ines

BalerīnKūka

šo te kūku mamm vakar arī taisīja. pēdējā laikā viņa ķērusies klāt kūkreceptēm, kuras pirms tam nav taisījusi. lai gan viņas pašas pierakstpavāgrāmata ir pilna ar kūkām, kēksiem un saldajiem.

BALERĪNKŪKA

5 olu baltumi

2/3 gl. cukura

vaniļas cukurs

1 tējk. etiķis

šķipsna sāls

4 tējk. kartupeļu ciete

putukrējums

saldētas zemenes vai ogas

olu baltumus sāk putot un pievieno šķipsnu sāls un vēl puto. pamazām pievieno cukuru un tik puto. līdz stingras putas. pievieno vaniļas cukuru, etiķi, kartupeļu cieti un lēnām visu iemaisa. paņem kūkas formu un izklāj ar cepampapīru, ielej visu to baltumu masu. cepeškrāsnij jau jābūt iesildītai un uzstādītai uz 160 grādiem, ne vairāk - procesam jābūt lēnam. liek iekšā un cep stundu vai ilgāk - jābūt tādai kā bezē, bet ja nav tik cieta, arī garšīgi. kad tā kā sacepusies, ļauj lēnām atdzist, kādu stundu. 

pēc tam pāri liek putukrējumu [saldumu pats var kontrolēt] un sablenderētām zemenēm. un nemaz neliekas tik trekni kā izskatās. 

 

kad šitādes te, vasarā ieliktās kastītes, ziemā atrod ledusskapī, tā ir pārākā laime. un par daudz nekad nevar būt!

 

te tas saceptais olas baltums. virsa nedaudz apdega. bet to ir ļoti viegli likvidēt.

un kurš gan nezin kāds izskatās sakults putukrējums. 

to nemaz nelikšu. jā.

boooon apetit!