Ja esi ar mieru notašķīt savu plīti ar eļļas sprakšķiem - šī ir recepte tev.
Tāpat tā arī nešaubīgi atsauks uz mēles piemirsto bērnības garšu.
Kartupeļu-burkānu pankūkas.
3 kartupeļi
3 burkāni
ola
sāls
2-3 ēd.k. miltu
mazsālīts lasis
krējums
Mājās šīs gatavojam reti, bet garšot tās mums garšo pat ļoti.
Un burkāns tām piedod viegli saldenu un patīkamu garšu.
Kartupeļus un burkānus noteikti rīvēju uz rupjākās rīves, jo tas pankūkām dos iespēju būt daudz kraukšķīgākām.
Pievieno olu, sāli un iemaisa miltus.
Uz uzsildītas eļļas pannā liek cepties.
Pasniedz ar mazsālītu lasi un krējumu.
lab'apetīti!
svētdienas rītā pamostoties, es uzreiz sapratu, ka šis būs pankūku rīts. nevarētu gan teikt, ka tā būtu bijusi kāda izsena rozentālu ģimenes tradīcija vai nepārvarama kāre uz pankūkām, bet - no sajūtām neaizbēgsi.
nekādu speciālu triku pankūkreceptei nav. vismaz man tā šķiet. ilze, kura ciemojās no tepat blakusesošās kaimiņpilsētas londonas, gan atzinās, ka man 'tās neesot nekādas pankūkas, bet gan mazas biskvītkūkas'.
viss slēpjas tajā, ka olas baltumu atdala no dzeltenuma un abus atsevišķi sakuļ. kuļot dzeltenumu, pielieku tam vienmēr arī vaniļas cukuru. baltuma stingrās putas iecilā dzeltenumu masā, kurai pievienots arī piens, milti un cepamais pulveris. lai pankūkas būtu mazāk garlaicīgas - garšvielu lādē atradu valriekstus.
es jau to jūtu pati - drīz varētu sākt šķist, ka mani valriekstu krājumi ir neizsmeļami vai arī es esmu šausmīg noticējusi grieķiem un tam, ka tie valrieksti vairos manu gudrību. bet ne gluži.
tās pat bija tik labas, ka atļāvos modināt vienmēr guļošo aneti. un viņa nemaz tik ļoti neizrādīja savu neapmierinātību par iejaukšanos ziemas miegā.
vislabāk pankūkas apēdās ar pašgatavotu aprikožzapti un plombīra saldējumu.
lāābrīt, rīga.
pankūku lācīši, šis jums ļoti patiks.
kādu laiku jeb precīzāk kopš bernības esmu distancējusies no biezajām pankūkām, jo tās man asociējās ar eļļā peldošu mīklu,kas pēc tam pārvēršas par eļļas švammīti. bet šīs pankūkas maina visu. jā,esmu pat pārliecināta,ka šīs pankūkas spētu mainīt pasauli,ja tās tiktu uzaicinātas uz īsto vietu īstajā laikā. vai nonāktu tur pašas...
lai nu kā.
ir tā,ka tev vajadzēs:
2 krūzītes miltus ( šajā momentā nemulstiet un nesatraucaties, galvenais ir paņemt jebkādu ikdienas lietošanas krūzi jeb kapejas grāpīti un ar to arī mērīt visas sastāvdaļas. pa lielam šurpu vai turpu-galvenais,kā jau mēs zinām- ir labas un precīzas attiecības)
2 krūzītes neātri vārāmās, lielās auzu pārsas
1/2 ēdamkarotes kanēļa (jāatdzīst ka ar kanēļa garšu gatavojot šīs pankūkas notiek kaut kas maģisks un tas garšo ne pēc kaņēļa, bet ne sliktāk,tieši otrādi- ļoti ļoti labi, tāpēc arī tie ,kas kanēli ne visai, pielieciet gan)
1 ēdamkarote cepamā pulvera(ak jā-ja es saku ēdamkarote es domāju bez kaudzītes, kā ezeriņš. un cepamais pulveris arī plānās pankūkas padara jo labākas )
3 olas
2 krūzītes piena
ā un vēl puskrūzīte brūnā cukura. un tieši brūnā,jo tā karamelizētā garšiņa...
un 1/4 krūzītes eļļas. olīv vai latvijas olīv-rapšu.
un tad visu sajauc un ļauj mazliet auzu pārslām uzbriest, tikmēr sameklē visiemīļotāko cepammpannu,uzlej eļļiņu un kārtīgi sakarsē.vēlāk uguni labāk likt vidēju.
un sāk cept.
griež uz otru pusi kad pankūka uzpūš pāris burbulīšus, jo malas tik ātri brūnas nepaliks. un katru pusīti labāk ir apcept mazliet un vairākas reizes nekā pārcept vidū mīklu atstājot negatavu, tāpēc, sagaidi kad mīkla uzmetīs pāris burbuļus un griez otrādi un tad pēc brītiņa atkal otrādi un ņem nost.
pasniegt ar ko sirds kāro.
bet iesaku: kļavu sīrpu un sviestu.
vai kā mums- ar plombīra saldējumu un zemenēm.
vakariņām pietika četriem lieliem ēdājiem un palika pāri brokastīm,bet ja ne brokastīm,tad šīs pankūkas ir ļoti labi saldējamas nākamajām paaudzēm vai vismaz priekšdienām āšai maltītes sagatavošanai
lai labi garšo
