Vienkāršie griķu miltu cepumi.

Nupat esam pārvākušies un gribēju izmēģināt mūsu jauno gāzes plīti. Jāsaka, ka vienmēr licies, ka gāzes plītis tomēr ir daudz labāka par elektriskajām. Tad nu tapa šie improvizētie cepumi, kurus mani puikas notiesāja ātrāk kā spēju saprast, vai ko vajag mainīt vēl. 

Griķu miltu cepumi ar godži ogām.

160 g griķu milti
1/2 tējk. sāls
1/2 tējk. cepamais pulveris
120 g sviests (vai kokosriekstu eļļa)
100 g brūnais cukurs
1/2 tējk. vaniļas ekstrakts vai pēc garšas vaniļas cukurs
1-2 olas (ja liela, pietiks ar vienu, ja neliela - noteikti 2)

piedevas:
es ierīvēju nedaudz šokolādes
pieliku nepilnu sauju godži ogas
un 1 ēdamkaroti māsas gatavoto mandeļu sviestu ar kanēli


Neliela izmēra bļodā sajauc miltus ar sāli un cepamo pulveri. Noliek uz brīdi sāņus.

Lielākā bļodā sakuļ mīkstu (vai rīvētu sviestu) ar cukuru, kamēr cukurs pakusis. Pievieno vaniļas ekstraktu vai vaniļas cukuru, olas un samaisa, kamēr viss labi viendabīgā masā.
Tad pamazām pievieno iepriekš samaisītos miltus. Kad tas darīts - laiks piedevām. Ar tām nudien var variēt - domāju nākamajā reizē pievienot riekstus vai rozīnes un lielākus šokolādes gabaliņus.

Liek sildīties cepeškrāsni uz 180 C. 

Uz cepamā papīra pannā liek karotes izmēra bumbiņas. Izmēģināju divus variantus. Jau pieminētās bumbiņas un arī plakanākus cepumus. Bumbiņas, saprotams, bija mīkstākas, bet tas ir gaumes jautājums, kuru no veidiem izvēlies pats saviem cepumiem. Manam teju pusotru gadu vecajam puikam ērtāki bija plakanie, jo vieglāk tos saņemt plaukstā. 
Uz katras pannas izkārtoju pa 12 cepumiem.


Jācep 12-15 minūtes.
Kad izņem no krāsns, ļauj tiem nedaudz atdzist.  
Vislabāk tos uzglabāt būtu sausā cepumu kārbā.




Labu apetīti!

Kartupeļu un (bekona) krēmzupa

Esam atgriezušies no lieliskām brīvdienām Kopenhāgenā, kur bija, ko redzēt un bija, kur būt un tukšiem vēderiem arī nestaigājām. Tur paviesoties iesaku visiem. 
Jāsaka, nebiju domājusi, ka tas notiks tik drīz. Bet, pateicoties Sabīnei, cīņa ir zaudēta. Esmu padevusies puravam. Ļoti ilgi tam esmu pretojusies un tā īsti man tas līdz šim nav nekur garšojis. Bet tagad! Tagad jāsaka, ka šajā zupā, šķiet, tas ir neaizstājams! 
Zupas aizsākumi un tradīcijas gan meklējami vairāk skotu un īru zemēs, bet tas necik nemazina iespēju to padarīt par vienu no top zupām arī savā virtuvē. Mūsu virtuvē tā ir ienākusi ar vērienu un tur noteikti paliks, turklāt, vēl ar tik labām atmiņām par Kopenhāgenu.

Kartupeļu un (bekona) krēmzupa.

10 g sviests
1 sīpols (ieteicams - dzeltenais)
500 g kartupeļi
2 puravi (baltā daļa)
600-750 ml dārzeņu buljons
100 ml saldais krējums (35%)
sāls
baltie pipari

bekons - daaaaaaudz vai nemaz, ja esi veģetārietis

(te pietiks 4 personām)

Katliņā, kurā vārīsiet zupu, sviestā nedaudz apcep sīpolu, pievieno kubos sagrieztus kartupeļus. Tad puravu balto daļu. Kopā visu pacepina, lai savelkas garšas. Tam visam pievieno buljonu un uz lēnas uguns liek pavārīties, līdz kartupeļi ir pamīksti un blenderējami.

Kad viss sablenderēts, pievieno saldo krējumu, kārtīgi iemaisa un vēl uz plīts pasilda. Pievieno sāli, piparus un uzticas savām garšas kārpiņām.

Pasniedz ar kraukšķīgu, uz pannas saceptu bekonu un purava zaļās daļas rimbuļiem.

Ļoti gardi un ātri!


Labu apetīti!

Biešu salāti ar fetu un mandarīniem.

Jau kādu nedēļu esam nolēmuši vakariņās ēst tikai salātus - tāda kā gatavošanās Ziemsvētku vakariņu galdam, kur solās būt jēra cepetis, protams, arī pelēkie zirņi un vēl vismaz 7 ēdieni. 
Tas necik nav apgrūtinājums vai piespiešanās - mums tiešām garšo visa veida salāti un šoreiz es nedomāju Rosolu. 
Iepriekšējā vakarā tie bija Grieķu, citvakaru tunča, šoreiz biešu, rīt, iespējams, Cēzara.

Biešu salāti ar fetu un mandarīniem.

3-5 tvaicētas bietes (ja nav laika tvaicēšanai - veikalā nopērkamas jau gatavas - kādam citam, par laimi, bijis vairāk laika)
smalklapu spināti
3 mandarīni
sauja lobīto ķirbju sēklu
puse saujas valriekstu vai pekanriekstu
Feta siers

mērcei:
3-5 ēd.k. olīveļļas
3 ēd.k. Glaze balsamico vai parasto Balzāmetiķi
1/2 citrona sulas
sāls, pipari

Kā jau ar salātiem, viss gaužām vienkārši un ērti. Spinātlapas ieber bļodā, pāri tām sagrieztas bietes un mandarīna daiviņas.
Uz pannas apgrauzdē ķirbjsēklas un riekstus.

Jau kādu laiku mērču labākais mikseris mūsmājās ir neliela izmēra burciņa, kurā visas sastāvdaļas ir ļoti ērti sakratīt.

Pārlej visam pāri mērci, iecilā to un pārber sēklas ar riekstiem, pa virsu šķīvī saliek fetas sieras pikučus.

Tiešām gardi un veselīgi!


lab'apetīti!

kinoa un saldais kartupelis

Ar kinoa es pirmo reizi iepazinos, dzīvojot Sanfrancisko. Mana draudzene to lietoja pie saviem zaļajiem smūtijiem un mēs to ēdām kā piedevu dažādiem ēdieniem. Jau tad sapratu, ka man tā pavisam noteikti garšo.

http://www.happyolks.com/

Te neliels ieskats par kinoa no www.cetrassezonas.lv:
"Quinoa (izrunā: „kīnua”; no spāņu quinua, no kečua valodas: kinwa), Latvijā zināms arī kā kinoa vai kinva. Es šoreiz to apzīmēšu ar kinoa. Šis Latvijā vēl mazpazīstamais produkts no Dienvidamerikas pelna ievērību ar savu augsto olbaltumvielu saturu (12–18%) un to, ka tas nesatur glutēnu. Tas satur pilnu cilvēkam nepieciešamo aminoskābju klāstu, līdz ar to ir ļoti piemērots vegānu diētai vai gavēnim. Kinoa ir labs šķiedrvielu un fosfora avots un bagātīgi satur magniju un dzelzi. Tas nesatur glutēnu, un to ir viegli sagremot. Kinoa satur vairāk olbaltumvielu nekā jebkuri citi graudi, vidēji 16,2%, salīdzinot ar 7,5% rīsiem, 9,9% prosai, un 14% kviešiem. Dažās kinoa šķirnēs ir vairāk nekā 20% olbaltumvielu. Tas ir ļoti veselīgs un īpaši ieteicams, ja sirgsti ar migrēnu, diabētu, aterosklerozi, sirds un asinsvadu slimībām un sirds mazspēju." 

Un saldais kartupelis jeb batāte! Vēl pirms pāris gadiem tas Latvijas veikalos bija pavisam reti sastopams, bet nu jau es to arvien biežāk pamanu populārajos ikdienas veikalos. Jāsaka, ka šis kartupelis ir mans iecienītākais, lai arī būtu grēks to saukt par kartupeli, jo tam ar mūsu kartupeli ir atšķirīgas dzimtes. Un joprojām nesaprotu, kāpēc to neaudzē tepat - laikam jau tāpēc, ka tas iecienījis tropus un subtropus (siltumnīca būtu opcija un mums taču vasarā arī ir teju tropi!).

kinoa un saldais kartupelis

175 g kinoa (1 cup)
3 vidēja izmēra saldo kartupeļu/batātes
1 liels sarkanais sīpols
2 lielas ēdamkarotes Gī sviesta
1/2-1 glāze buljona (vai karsta ūdens)
2 daivas ķiploks
svaigs ingvers
1-2 ēd.k. karijs (to, cik daudz to pievieno ir atkarīgs no paša un no karija stipruma)
jūras sāls
spināti (es gan šoreiz neizmantoju)
upenes

Batātes kārtīgi nomazgā, bet nemizo. Sargriež palielos kubos un iemaisa ar olīveļļu un jūras sāli. Liek uz cepampapīra un aptuveni 15-20 min cep cepeškrāsnī kādos 180C.

Attiecībā 1:2 - tas ir 1 daļa kinoa un 2 daļas ūdens, liek vārīties, kad sāk vārīties, samazina uguni un turpina vārīt, kamēr pievārījies pilns katliņš un viss ūdens pazudis. Vāroties, kinoa parādās tādi kā mazi asniņi, kas ļoti atgādina diedzētos graudus. 

Sīpolu negriež smalki, bet gan palielos gabalos. Uz pannas to apcep Gī sviestā, kamēr tie mīksti un pat nedaudz karamelizējušies, jo tas piedod ļoti labu garšu. Pievieno sasmalcinātu ķiploku un pierīvē nedaudz svaigo ingveru. Visu kopā pasautē. Ap šo laiku jau arī batātēm vajadzētu būt viegli apcepušām - kubus pievieno sīpolu masai un turpina sutināt.

Tad pievieno buljonu un kariju. Joprojām visu turpina sutināt. Pēc vajadzības, var vēl pievienot Gī sviestu vai buljonu un sāli, pēc garšas. Pievieno rupji grieztus spinātus un ļauj tiem pavisam nedaudz sasust (jāsaka, man spinātu mājās nebija, tāpēc iztiku bez tiem).

Gatavs!

Pasniedz ar kinoa un upenēm (kaltētām vai saldētām) - tās tiešām piedod vēlamo skābumu un svaigumu.



lab'apetīt!

mūku zivs ar pikantajām garnelēm un spinātiem

nezinu, kurš endzelīns izdomāja, ka monkfish ir jāsauc par jūras velnu, bet anyway...
ātra, vienkārša un garšīga maltīte, ja izdodas atrast svaigu mūkzivi/jūras velnu, kura ir arī viena no manām mīļākajām zivīm.


2 cilvēku ēdienreizei vajadzētu:
300-400g zivs filejas
8-12 svaigas notīrītas tīģergarneles
150-200g spinātu
šķipsna kajennes piparu
pustējkarotes paprika
pustējkarote karija
3 ēdamkarotes saldā krējuma
sviests, sāls, pipari, olīveļļa
pāris ēdamkarotes bezgaršas jogurta


katliņā sakarsē sviestu, apcep garneles, liek klāt blanšētus spinātus, piparus, kariju, papriku un piegriež sāli, pasautē, pievieno saldo krējumu, pasautē vēl.
paralēli apsāla un appiparo zivi. uzkarsē nedaudz eļļu un piemet vēl sviesta piku. apcep zivi 3-4 minūtes no katras puses.
servē visu uz šķīvja un pārlej ar jogrurtu.

gvakamole

mums ar meitenēm bija mexico tematikas vakariņas un ja tu domā meksika,tu domā avakado biezenis jeb gvakamole.pamatmērce visam- načo, burito utt. ar avakādo daži arī ieeļo cepampannu.
tātad. vajadzēs šīs lietas:

2 gatavi avakado gatavi avakado ir tie,kam viegli nāk nost kātiņš, paskrubiniet veikalā. un to es uzzināju youtuba how to video par gvakamoli.noderīgi. avakado samiici ar roku vai piestu vai ko tādu, bet nu biezenītī. lai avakado biezenis nepaliktu brūns var izmantot: laima sulu,vai ja negrib skābu mērci- avakado kauliņu- to vienkārši iebāž masā.
vidēja lieluma sakranais sīpols sakapā
1 ņammīgs tomāts to sasmalcini, lieliski ja noņem arī mizu
2 ēdamkarotes sasmalcinātus zaļumus orģināli svaigas koreandra lapas, bet labi ir arī pētersīļi
pāris jalapeno piparus vai kādus čilli pipariņus vai parasto papriku smalki sakapātu
sāli,piparus,ķiplokus un citas garšvielas pēc garšas. var pievienot arī nedaudz skābā krējuma.

griķi

nu jau pāris dienas mitinos citviet. pavisam skaistā un jaukā dzīvoklī. tur ir gan riņķu virsma, gan cepeškrāsns, gan viss cits, ko vien viena laba virtuve var vēlēties [pat kambarīts]. 
uz palodzes podiņos tagad arī augs baziliks, timiāns un piparmētra.

nu ja. un pirmajās vakariņās sakārojās griķi.

nezinu gan vai pat rakstāma kā recepte,jo nekā sarežģīta un jauna jau laikam nav, bet tomēr.

apcepti šampinjoni ar svaigu baziliku, kas uz pannas sajaukts ar vārītiem griķiem, klāt nedaudz piešauta arī ķirbju sēklu eļļa. ļoti gardi[pieļauju, ka krējummīļiem derēs arī tas vēl klāt.]

klāt ēdām tomāt-gurķu salātus ar eļļu un saulspuķu sēkliņām.

CUKĪNI LAIVIŅAS

Veselīgs, supergards un "smalkuma sajūtu" atstājošs ēdiens, ko tai pat laikā ir gana viegli pagatavot. Ēdiens, jāpiebilst, ir veģetārs.

Nepieciešamais dārzeņu arsenāls:

2 taisni cukīni

Zīdaiņa dūres izmēra sīpols

Neliels paprikas dārzenis (krāsa pēc izvēles)

Siers - pēc izvēles. Vēlams kūpināts, ne pārāk trekns,

Abus cukīni Pavāra kungs (Dievs sasien mēli mezglā tiem, kas saka "cukīnijas") rūpīgi pārgriež uz pusēm. Tad ar karoti jāizgrebj cukīni iekšiņas - tā kā tēstu senlatviešu laivu. Tad sagrebtās iekšiņas sacepa pannā - ar olīveļļu un smalki sagrieztu papriku&sīpoliņu. Pēc mēles sajūtām var pievienot dažādas garšvielas - sāli, piparus, baziliku utt. Kad pildījums apcepies, tas jāsapilda cukīni "laiviņās". Pildījumam jābūt sulīgam, lai tas izsautētu daiļi zaļo cukīni korpusu. Nu pienācis laiks ievietot veidojumus krāsnī - 180 grādi pēc Celsija. pēc 15-20 minūšu cepināšanas, panna jāizņem - jāuzliek augšā siera šķēlītes + kāds garnējums, ja esat estēts pēc aicinājuma. Tie var būt zaļumi, olīvīte, tomāta šķēlīte utt. Un nu - atkal krāsnī un pāris minūtēm - līdz siers sāk burbuļot.

Kā piedeva ieteicami ir rīsi.