valriekstu pesto

jau pagājušajā nedēļā ilze mani virtuāli uzvedināja uz domas par valriekstu pesto.
tā kā sestdienā tirgū to bazilika bunti tādu pamatīgāku biju iegādājusies un pēc botāniskā dārza pastaigas tā vien gribējās kā parosīties - pēc vistas-bazilika zupas tapa arī valriekstu pesto.
šoreiz tas bija tik tāds izmēģinājums - tāpēc proporcijas bija pavisam nelielas.

valriekstu pesto 


100 g baziliks
sauja valriekstu
daiviņa ķiploka
2-3 ēd.k. olīveļļa
sāls, pipari
cietais siers


noplēš no kātiem bazilika lapas un samet blenderī. protams, ja ir piestas - tad tas viss tā organiskāk, bet blenderis arī izlīdz godam.

pieliek daiviņu ķiploka.

valriekstus.

un blenderē kopā.
pēc brīža pielej olīveļļu, pieber nedaudz siera. sāli, piparus - tos pēc garšas. sablenderē kārtīgā putriņā.
un uz sausmaizītes virsū.
šo var taisīt pēc konsistences kādu nu vēlas - tik pats regulē eļļas daudzumu. var uzglabāt kādu laiku arīdzan.

un tādai svētdienas pēcpusdienai ārkārtīgi piestāv billy holiday. nodziedāja mums visu dienu un vakaru.

sasautējums uz pannas

jau sen kā gribēju uztaisīt pastu, tik iepriekš kaut kā nesanāca pieķerties. sākumā likās, ka taisīsim ar sēnem un šķiņķi, bet tas viss rezultējās šajā te, kas te zemāk. tātad, šķiņķis pat netika nopirkts. un es joprojām esmu nelabojama - mana apsēstība ar baziliku un šampinjoniem nav mitējusies.

[man jau liekas, ka šo var ēst ar pastu, rīsiem, kartupeļiem vai pat griķiem. mūsu gadījumā pasta.]

sasautējums uz pannas

2 vistas filejas

šampinjoni

1 cukini

2 tomāti

baziliks

saldais krējums

bišku siers

sāls

pipari

vistas fileju sagriež nelielās strēmelēs un apcep uz pannas olīveļļā. bišku apber arī ar sāli un pipariem. blakus pannā apcep arī šampinjonus. kad tie jau tādi apbrūnējušies - liek klāt tajā pannā, kur vista.

apcep arī sagrieztos cukini un liek klāt arī tos, kad tie apcepušies. jau diezgan krāšņajam pannas saturam pievieno arī sasmalcinātu baziliku. un visu uzsilda, lai garšas savijās kopā. var procesu beigt arī še, jo masa gana garda, bet var pievienot vēl arī saldo krējumu - tad sanāks vairāk un izskatīsies tā mērcīgāk - lōōģiski. pašās beigās ierīvē nedaudz sieru, lai vijīgāks.

lab' apetīt!

Vakariņas La Dolce Vita

Nesen piedzīvoju dažas neparasta viegluma piepildītas dienas Toskānā. La Dolce Vita gādāja par visu - brīnišķīgu villu, no kuras paveras skats uz Florenci, satriecoši labu kompāniju un, protams, gastronomiskas baudas. Lūk, draudzene Baiba, kura vada savas dienas tieši šeit - renesanses galvaspilsētā - gatavoja (pat divas reizes!) Toskānas virtuvē iecienītu lietu - tomātu zupu jeb Pappa al Pomodoro. Kā var dažkārt novērot kulinārijas vēsturē, daudzas "elitāras" receptes cēlušās no tā, ka kaut kas palicis pāri, sakaltis vai gadījusies kāda cita "liksta"... Arī šīs receptes viens no "iedvesmas avotiem" ir sakaltusi maizīte.

Pappa al Pomodoro

Tātad vajadzīgs:

2-3 sīpoli

6-7 tomāti (itāļu receptēs min, ka vajag plūmju tomātus, bet ej nu sazin, kāda atšķirība - ar parastajiem sanāca lieliski)

maize (tika izmantota Toskānas maize, kas tiek cepta bez sāls un garšvielām, bet šķiet, ka lokālajā situācijā var mierīgi iztikt ar bageti, čabatu vai ko tamlīdzīgu)

tomātu pasta

olīveļļa

svaigs baziliks

parmezāna vai tamlīdzīgs siers

Maizīti (ja sakaltusi) iemērc ūdenī, kamēr darbojamies ar tomātiem un sīpoliem. Diezgan palielā daudzumā olīveļļas sautē smalki sagrieztus sīpolus, kamēr mīksti. Tomātus atbrīvo no mizas, blanšējot vai vienkārši nomizojot. Tos pievieno katliņā sīpoliem, tāpat arī izmērcēto maizīti. Var pieliet ūdeni, ja šķiet, ka vajag šķidrāku. Visu pavāra, lai viendabīgi, liek klāt tomātu pastu, kā arī sāli.

Gatavs! Zupu pārkaisa ar sarīvētu parmezāna sieru, sagrieztu svaigu baziliku un uzlej nedaudz olīveļļas.

Buon appetito!

vista atkal nepieviļ.

biju mārupē pie ditas un šodien pusdienās atkal vista. un vista nepieviļ. baziliks arī ne.

dita saka, ka šī ir improvizācija receptei, kuru reiz tēvē esot taisījusi maratoniste jeļena prokopčuka.

vista saldajā krējumā ar baziliku. [uz 3 pieaugušajiem]

3 vistas filejas

350 ml saldais krējums

baziliks

sāls, pipari

un rīsi

vistas filejas sagriež uz pusēm [bet tas nav obligāts pasākums], apsāla, appiparo un uz pannas apcep no abām pusēm. apcep, nevis izcep. liek lēzenā cepamtraukā, aplej ar saldo krējumu (vislabāk tā, ka nosedz filejas), pārkaisa ar sakapātu svaigu baziliku [un/vai jebkuru citu garšaugu pēc gaumes un patikas - "supergardo" kinzu, dilles, svaigu timiānu, rozmarīnu, utt]. liek vāku traukam un cep cepeškrāsnī 180 grādu temperatūrā 30-40 minūtes.

pasniedz ar rīsiem. vai makaroniem. vai kartupeļiem. vai dārzeņu salātiem.

ātri, vienkārši, ļoti aromātiski un bezgala garšīgi.
un kā man garšo BAZILIKS!

vistas zupa ar šampinjoniem un baziliku

šī ir mana šī rudens-ziemas favorītzupa. un droši vien ne tikai tāpēc, ka tur šampinjoni. bet arī baziliks.

pagājušā gada rudenī tā parādījās mūsu virtuvē un kā man mamm vakar stāstīja, tā nākusi no māsas lienes, lienei no ivetas un ivetai no kolēģa. kas zin', no kurienes to zupu dabūjis kolēģis.

katrā ziņā - tā liek domāt tik to labāko par vistas buljona zupām. un es principā, neskaitot, auksto zupu un laša zupu, zupas nevāru - bet šī noteikti paliks manā virtuvē uz ilgu.

Vistas zupa ar šampinjoniem un baziliku.

2 vistas stilbiņi + 2 šķiņķi

[vai 4 stilbi vai 3 lielie stilbi]

sviests

garšvielas

2 burkāni

300 g sēnes [šampinjoni]

BAZILIKS

2 kartupeļi

Katlā iemet pikuci sviesta un to izkausē. tad ieliek tās vistas kājas vai gūžas un no abām pusēm apbrūnina, kad apcepušās - lej pāri karstu ūdeni - tā, lai vairāk par pus katlu - kāds 1 l sanāk. liek klāt garšvielas - lauru lapu, piparus, sāli un visu citu, kas liekas piemērots. vāra 40 min. uz vidēji lielas uguns. To 40 min. laikā var paspēt nomizot un ripās sagriezt burkānus, kurus liek uz pannas sviestā vai olīveļļā nedaudz apcepties. Tad to pašu ar maniem iecienītajiem šampinjoniem - turpat blakus burkāniem.

tikmēr jau būs pagājušas arī tās minūtes - ņem no katliņa laukā gaļu un buljonu izkāš, ja ir tāda vēlēšanās. tad buljonā liek apceptos burkānus+šampinjonus, 2 kubiņos sagrieztus kartupeļus un baziliku [svaigs ir ideāli, bet ja tāda nav - var iztikt arī ar kaltēto]. Atkaulo gaļu un noņem ādu [kuru suns apēd ar lielāko prieku!] sagriež to mazākos gabaliņos un liek buljonā. vēl nedaudz pavāra un gatavs! šķīvī var pasniegt ar svaiga bazilika lapiņas dekoru, mmmm.

:::
un man tā garšo tik ļoti, ka ēdu pat šodien brokastīs.

vienkāršā Lazanja

siekalas saskrien mutē, kad iedomājos pa šo lazanju. šovasar to uztaisīju kādas padsmit reizes vismaz. dace reiz to nosauca par 'slinko lazanju', jo tai nav nekādas mērces jātaisa un garšo fantastiski, turklāt pagatavošana neprasa nekādu lielo mākslu. to man ierādīja mana lielā māsa liene. un kopš tās dienas es ļoti šaubīgi skatos uz lazanjām, kuras piedāvā picērijās un kuras no uzsildīšanas diezko garšīgākas nekļūst.

vienkāršā Lazanja.

4-5 palieli tomāti
500-700 g maltā gaļa

300 g šampinjoni
lazanjas plāksnes
1 sīpols

3 ķiploka daiviņas
tomātu pasta
siers
baziliks
timiāns
oregano
sāls, pipari
2-3 nelieli cukini - ja ir, ir labi

Uz pannas apzeltina vienu sagrieztu vidēja lieluma sīpolu, arī sasmalcināto ķiploku, liek klāt visu malto gaļu un apcep to visu kopā, kamēr atsulojās un ir smuka brūna - jau procesā tai liek klāt arī garšvielas un ar tām neskopojas - baziliks [ļoti labi arī ir ar svaigo, tāpat arī timiānam - pavasarī uz palodzes tie aug burvīgi], timiāns, oregano, sāls un pipari. gaļai jābūt diezgan spēcīgai un tā, ka var just visas garšvielas [jo citur nekur nekādas garšvielas netiek liktas]. tikmēr kamēr sutinās gaļa, uz otras pannas apcep šampinjonus, mmm, jau atkal. un es nekad tos neesmu varējusi pielik tik daudz, lai liktos, ka ir par daudz, jo tie lazanjā netraucē, ja nu vienīgi, ja tie negaršo ..)

kad sēnes apcepušās un maltā gaļa arī vairāk smaržo pēc garšvielām, ne gaļas - visu saliek kopā un pieliek burciņu pastas [esmu kādreiz likusi arī pusotru] - visu kārtīgi samaisa un uzkarsē, lai izveidojās tāda garda maltās gaļas-sēņu masa.

tad izvēlās tādu palielāku stikla trauku ar augstajām malām - izklāj lazanjas makaronplāksnes, pāri liek tomātšķēles, pāri tām cukini ripiņas, tad izklāj to gardo maltās gaļas masu [kādu pusi], bagātīgi pārkaisa sieru un tad sāk no jauna ar tām plāksnēm. kad nonāk līdz otrajai maltās gaļas kārtai, tai uzliek pa virsu atkal makaronu plāksnes un pārkaisa ar sieru un smuki pārliek pāri tomātšķēles un pārkaisa ar baziliku vai oregano vai zem tomātiem saliek svaigas baziliklapiņas. liek cepeškrāsnī uz kādiem 180-200 grādiem. cepās apmēram 30-40 minūtes.
šausmīgi garšīgi.

ārkārtīgi.

pilnīgi vai jāķerās klāt taisīšanai.mm.

apetīti!