Ābolu-kanēļa mafini

nudien netipiska izvēle pavasarim, bet tā nu sanāca, ka svaigo zaļumu, lakšu...vai, piemēram, spinātu mafinu vietā, viņdien izvēlējos pagatavot ābola-kanēļa. 

un, jāsaka, tie ir lieliski! un tādi pavisam noteikti būs arī rudenī. 

turklāt, to saka vēl daži citi arī bez manis.

Ābolu-kanēļa mafini

250 g milti

1 1/2 tējk. cepamais pulveris

1/2 tējk. sāls

2 tējkarotes kanēlis (+ 1/2 tējk. āboliem)

3-5 āboli (izmēram ir nozīme). tie sagriezti nelielos kubiņos vai šķēlītēs

115 g sviests, istabas t

200 g cukurs

2 palielas olas

vaniļas cukurs vai vaniļas ekstrakts

120 ml piens

cepurītēm:

nedaudz izkausēta sviesta

un 1/2 uz 1/2 cukura un kanēļa maisījums 

Sākotnēji, vidēja izmēra bļodā sajaucu kopā miltus ar cepamo pulveri, sāli un kanēli. Un to var uz brīdi atlikt malā.

Ābolus (sagrieztos kubiņos vai šķēlītēs), vēl citā bļodā, sajauc ar pāris tējkarotēm miltu, lai tie tā kā iegūtu tādu kā plānu kārtiņu un nesāk suloties. Noliek nostatus.

Tad, vēl citā bļodā, saputo sviestu ar cukuru, kamēr tas ieguvis tādu gaišāku, krēmīgu skatu. Pievieno pa vienai olas. Vispirms vienu kārtīgi iejauc masā un tikai tad liek klāt otru. Pievieno vaniļas cukuru vai vanilīnu, kas nu kuram tuvāks.

Tad lēnām pievieno miltu maisījumu, kas visupirms tika atlikts uz savu iznācienu. Ik pa brīdim, pievienojot arī pienu. Maisa vai darbojas ar mikseri, kamēr viss vienmērīgā masā. Tad pievieno ābolus. 

Beidzot pienācis laiks likt lietā savu mafinu pannu. vai formu. Es izmantoju mafinu papīrīšus - šādā gadījumā es nelietoju nekādas taukvielas, bet, ja masu esat iecerējuši likt 'pa taisno' pannā - nedaudz iesmērējiet to ar sviestiņu.

Pilda formas ar mīklu - 2/3 vai 3/4 no formas kopējā izmēra. Cep 180 C uzsildītā krāsnī aptuveni 20-30 minūtes, vai kamēr kociņš, ar kuru pārbaudīsiet mafinu gatavību, būs bez slapjumiņa.

Tad, kad mafini gatavi un pavisam nedaudz spējuši atpūsties no nesenās vizītes cepeškrāsnī, katra mafina cepurīti viegli iemērc izkausētajā sviestā un tad liek kanēļa+cukura maisījumā. 

Gatavi!

Vislabāk tie garšo nedaudz padzisuši un ar glāzi piena.

apetīti!

Spicās Ziemsvētku mandeles

Rosīga darbošanās virtuvē ap decembra otro pusi sastopama, šķiet, ikkatrā mājā - vai nu tās būtu piparkūkas, kēksi vai cepeši, katrs mēģinām pagatavot kaut ko ne tik ikdienišķu un svētku noskaņās.
Te nu būs viena sirdi sildoša, mājas smaržu pildoša un visādi citādi garda recepte.
Lieliski arī der kā maza, salda dāvaniņa, kur pavisam noteikti klāt var kabināt zīmīti - roku darbs.

Spicās mandeles.

mandeles
tumšā šokolāde (šeit izmantoju 150g "Laimas" Lukss tāfelīti - un man sanāca tieši 3 lielās pannas ar mandelēm)
1/3-1/2 tējkarote malti kajennas pipari
1/2 tējkarote malts kanēlis
(ir variants arī izmantot vēl pie šokolādes kausēšanas saldo krējumu, bet es pati no tā izvairījos)

Jāsaka, ka recepte ir gaužām vienkārša, bet arī šo gatavojot var noiet kas greizi. Arī man. 

Visupirms ķeras pie mandeļu grauzdēšanas. 
Pirms šim ķēros klāt, papētīju, vai labāk nebūtu grauzdēt pirms tam mērcētas mandeles - jo daudzkārt ir lasīts un redzēts, ka mandeles visvērtīgākās ir tieši izmērcētas vismaz 8 stundas tīrā ūdenī. Jāsaka, ka tās tiešām ir ļoti gardas un organismā daudz labāk pārstrādājas un spēj dot tam daudz vairāk, bet grauzdēšanai tomēr jāizmanto nemērcētas - garša ir daudz izteiktāka un aromātiskāka. 

Uzsilda cepeškrāsni uz 180 grādiem.
Pannā izklāj cepamo papīru un mandeles. 
Liek cepeškrāsnī - 6 minūtes pagrauzdē, apmaisa un tad vēl uz minūtēm 5-7 pagrauzdē. Brīdinu - traki labi smaržos visa māja!

Mūsmājās, grauzdētās mandeles ir ļoti lielā cieņā. Arī Bites garšas kārpiņas tika pamatīgi sakutinātas - uzreiz gan jābilst, ka suņiem mandeļu lietošanu uzturā neiesaka.

Kad mandeles ir pilnībā atdzisušas - kausē šokolādi. 
(Mandeles var grauzdēt arī jau iepriekšējā dienā - tikai tad pastāv risks, ka nebūs vairs ar ko tālāk darboties, jo tās visas būs 'netīšām' notiesātas.)

Šajā pat punktā man arī šoreiz gadījās ķibele (tas man ir gadījies arī iepriekš) - šokolādi 'pārkausēju', līdz stadijai, kad tā jau ieņēma man nevēlāmu stāvokli - kļuva graudaina un vairāk sadalījusies, ne vijīga - kā šajā bildē te zemāk.

Kā rezultātā, pirmo savas šokolādes porciju veiksmīgi iecepu slapjā un gardā Brownie/Brūnīgajā - gan Krišjānis, gan kolēģi ar šo punktu bija ļoti apmierināti.
Kļūda, šķiet, bija tajā, ka mana jaunā, lieliskā šokolādes kausējamā katliņa apakša skārās klāt vārošajam ūdeni, kad pareizāk ir to kausēt virs karstā ūdens tvaika (respektīvi, ieliet tik daudz ūdeni apakšējā katliņā, ka tas neskaras klāt), jo tā temperatūra ir atbilstošāka.

Kad šokolāde jau izkususi, pievieno tai kajennas piparus un malto kanēli. Rūpīgi iemaisa.

Tad nu seko sadaļa 'roku darbs'.
Uz pannas izklātā cepamā papīra kārto šokolādē mērcētās, iepriekš grauzdētās, atdzisušās mandeles. 

Liek tās atdzesēties - ideāls manā gadījumā ir mans virtuves kambarītis. Pēc 10 minūtēm šokolāde jau būs pilnībā atdzisusi un mandeļu armija gatava pamest pannu. 

Ja neesat asuma cienītāji - kajennas piparus vienkārši atstājiet plauktiņā un nebēdājiet - tāpat garšos lieliski!



lab'apetīti!

Pītā strūdele

Svētdienās, pēc pusdienām, arvien prasās pēc punkta uz 'i' visai nedēļai. Tad nu aizgājušajā svētdienā tas 'i' bija pavisam ābolains un gards. 

Sadraudzībā ar plombīra saldējumu. 

Pītā strūdele

4-5 āboli [saprotams, ka āboli arī aistājami ar bumbieriem, ogām, biezpienu un tā tālāk]

kanēlis

cukurs

kārtainā mīkla

ola

Ābolus nomizo un sagriež gabaliņos, pārkaisa ar brūno vai parasto cukuru un kanēli. 

Lielveikalos nopērkamās kārtainās mīklas ir ar un bez rauga. es, parasti, izvēlos bez, arī šoreiz. plāksnēs un salocīta - šoreiz salocītā.

kad tā nedaudz ir 'atlaidusies' no mūžīgā saldētavu sasaluma, liek to uz miltiem kaisītas virsmas un nedaudz izrullē. 

ja jums ir lielā cepešpanna - šajā brīdī mīklu uzliek uz tajā sagatavotā cepamā papīra.

un katrā malā, sānos, iegriež strīpas. 

tad pa vidu šīm strīpām veido sagriezto ābolu valnīti un iepin to mīklā. viena un otra puse mīklas - pamīšus - elementāri.

kad tas darīts, pīni apziež ar sakultu olu, kurai nedaudz pievienoju vanilīnu - aromātam, bet bez tā var arī iztikt.

liek uzsildītā cepeškrāsnī uz kādiem 180 grādiem un cep, kamēr viegli zeltaina, tas būs aptuveni kādas 30-35 minūtes. 

garšīga ir tieši karsta un ar plombīra saldējumu.

apetīti!

slepenā 'krustmātes mīkla' .

ir otrie ziemsvētki. visi savus pīrāgus un zirņus jau sen kā, droši vien, apēduši. arī es, tostarp. bet ar pīrāgiem un saldmaizītēm sevi var palutināt arī uz Jauno gadu.
šogad beidzot tiku pie slepenās, mamms cītīgi glabātās, receptes. [es gan recepšu glabāšanas iemeslus nevaru kaut kā saprast, jo dalīties labajā un garšīgajā taču ir tikai apsveicami!]
mana tēta rīgas krustmāte, pie kuras bērnībā braucām ciemos, izrādās bija atzīta pavārmeistare Dzintara Bandeniece. te tad arī būs 'krustmātes mīklas' recepte. pīrāgiem, saldmaizītem un visam citam - neticami gardi un  pīrāgi pēc dienas nepaliek cieti, saldmaizītes pārvēršas par cepumiem. jā.

krustmātes mīkla.

500 g sviests (vai margarīns)

1 rīgas raugs [vai viena paciņa sausais raugs, bet tad jāpieliek arī ēdamkarote cukura]

1 litrs milti

200 g krējums
šķipsna sāls

sviestu [atlaidinātu] palielā bļodā sagriež pa gabaliem - nu tā, ka ņem un tādos nelielos gabalos sakapā - gandrīzvaikā griežot kartupeļus priekš cepšanas pannā ..)

pāri pārber kādu pusi miltu un raugu [gadījumā, ja nav Rīgas rauga opcijas, kuru izkausē ar cukuru, lietot var arī sauso raugu, tik tad mīklai pievieno cukuru]. pieliek daļu krējuma, sāli un sāk iemaisīt visu ar karoti. tad pakāpeniski liek vēl miltus, atlikušo krējumu un sāk mīcīt ar rokām, kamēr viendabīga masa - ja liekas, ka baigi baigi līp pie rokām - pieber bišku vēl miltus, bet nevar aizrauties, jo par daudz arī nevajag. tad mīklu tajā pašā bļodā nolīdzina [mīlīgi nopliķē] un pārliek pāri pārtikas plēvi un liek ledusskapī uz kādām 2 stundām vai nedaudz mazāk, ja nav tik daudz laika.

masa, ko liek iekšā.

nu, te var variēt. jo, ja gribi arī veģetārus, tad, piemēram, var arī sacept sēnītes ar bišku sīpoliem un tā.

bet tradicionāli:

300-400 g gaļiņa

2-3 olas [šīs arī var nelikt]

1 sīpols

pipari

sāls

ņem tādu cauraugušu kūpinātu gaļiņu vai nu kādu vien spēj veikalā atrast. to sagriež nelielos kubiņos. novāra olas un atdzesē. sīpolus arī sīki sagriež. 

uz pannas uzsilda nedaudz eļļu, apcepina sīpolus [bet ne zeltainus, tikai tādus caurspīdīgus], pieliek arī sagriezto gaļu, sapiparo un bišku sāli pieliek, visu apcepina, bet ne pārāk daudz.

tad ieliek to bļodā un atdzesē. kad padzisis, iemaisa sakapatās vārītās olas.

principā viss gatavs, lai sāktu darboties.

izņem mīklu no ledusskapja. 

un sagatavo sev tīru virsmu operācijai - pīrāgu veidošana!

nedaudz virsmu iemilto un paņem pikuci mīklas vēl apviļā miltos, lai ir tāda patīkama, bez lipšanas pazīmēm.

ar pirkstiem izspaida nelielu pleķīti mīklas, ieliek tējkaroti gaļas masas un pārliek pāri to maliņu, lai tas gaļas pikucis ir apsegts. 

saspaida savienojuma vietu un ar glāzi 'nokniebj' nost.

nu ja - un skatās, lai nekur nenāk tā mīkla vaļā. liek smuki uz cepešpannas, kura noklāta ar cepampaīru, lai nepiedeg. kad būs visa panna ar pīrāgiem. apziež ar olu un krāsnī iekšā. uz kādiem 180 grādiem, vai 200, skaties pēc situācijas.

būs tā, ka mīkla paliks pāri.

to izmanto saldo maizīšu pagatavošanai parasti.

paņem lielāku pikuci to mīklu, izrullē uz samiltotās virsmas. noziež ar olu, pārkaisa cukuru un kanēli vai magonēm, vēl bišku cukuru un sarullē kopā. un tad griež ripās. 

tāpat liek uz cepešpapīra un apziež ar olu.

priecīgi!

sacepiens ar plūmēm

šoreiz nudien tā bija. nekas speciāli iegādāts vai sarūpēts. kas nu bija mājās - to arī izmantoju. varbūt desmit vakarā nav tas labākais laiks šādam te gardumam, bet nu - kā kalvis saka:'dzīvojam vienreiz'. un to visu var pēc tam nākamajā rītā noskriet nost ..)


jau todien, kad taisīju ābolus mīklā, pamanījos, ka paliek viena dzeltenā tešlas plāksne pāri. kalvis no mamms dārza bij' atvedis arī plūmes, kuras jau gandrīz bija noskatījušas neciešamās drozofilas. un valrieksti...valrieksti ir labi. senie grieķi nabadzīgajiem neesot ļāvuši tos ēst, jo baidījās, ka nesāk par daudz domāt - jo nu, viņi bija stingri pārliecināti, ka  valrieksti vairo gudrību. tad nu ēdīsim tos valriekstus visur un vienmēr, khekhe.

plūmju sacepiens ar valriekstu un brūnā cukura glazūrā.


1 plāksne dzeltenās tešlas [vai vairāk]
kādas 9-10 plūmes
brūnais cukurs
kanēlis
valrieksti

uzreiz varu teikt, ka plūmju vietā var būt arī āboli vai bumbieri vai nu, kas nu liekas, ka varētu te iederēties. tā kā es atradu aukstumskapī plūmes un kalvis ļāva tās izmantot - es arī īpaši netielējos.


ļauj mīklai atlaisties. un to nedaudz izrullē. ja nu tomēr gadās tā, ka atrodas vairāk plāksnes - protams, taisa ar vairāk ..)

pa virsu saliek šķēlītēs sagrieztas plūmes.

diezgan bagātīgi sakaisa ar brūno cukuru, pārbirdina arī valriekstus un vēl kanēli.

un liek kādos 200 grādos, uz kādām 15-20 minūtēm - nu, kad redz, ka cukurs jau gana sakaramelizējies.
ņem laukā un ļauj pavisam nedaudz atdzist - lai vismaz nedaudz tas viss sastingst.


mājinieki atzina par pavisam pavisam labu.
bija jau arī ..)