piektdien saņēmos un atkal nobraucu lejā uz dienvidiem. ciemojos pie ilzes un mārtiņa. jāsaka, ka tur lejā ir pat diezgan neslikti. man klephema patīk. un šoreiz ilzei nemaz nenācās tik grūti mani pie viņiem aizvilināt. viņa mani sakārdināja ar saviem nebeidzamajiem epitetiem par mafiniem, kurus viņdien jau bija uztaisījusi.
cukini-pekanriekstu mafini.
latviski, laikam jau ka, pareizāk būtu 'kēksiņi', bet mafins pats par sevi jau izklausās mitrāks un garšīgāks, nekā 'kēksiņš'. tāpēc paliksim vien pie mafiniem.
2 olas [vai visas trīs - kā ilzes gadījumā. jo viņa pati saka, ka esot apsēsta ar lielummāniju - tātad, nekā nav žēl. lūk, arī olu ne.]
1 tējkarote soda
šķipsna sāls
1/4 tējkarote cepamā pulvera
1 1/2 glāzes miltu
100 g sviesta
1 vidēji liels cukini
1 glāze cukura
150 g pekanrieksti
olas ar mikseri sajauc ar cukuru. šķiet, ilze lietoja balto, bet ļoti labi varētu arī derēt brūnais, jo tad mafiniem būtu vēl vairāk tāda kā karamelizēta garša.
tad pievieno kausētu sviestu. ilze to ar mīlestību kausēja ūdens peldē. tad liek klāt sarīvētu svaigu cukini. saprotams, to pirms tam kārtīgi nomazgā, jo rīvē ar visu mizu, lai pēcāk redz, cik smuks zaļums ir mafinos. nedaudz atstāj nepievienotus, jo tos pašās beigās uzliek dekoram.
liek klāt miltus, cepampulveri, sodu un sāli.
kad viss iemaisīts, liek klāt sadauzītus pekanriekstus. ilze tos dauzīja ar gaļas āmurīti, jo smalcinātājā vai blenderī likti būs par smalku. var lietot arī valriektus, ja tie labāk tīk, bet mēs ar ilzi esam pekanriekstu cienītājas.
visu ar mīlestību iemaisa. un mums ar ilzi tās ir daudz. īpaši liepziedu laikā.
izmazgā smukās silikonmafin formas. vai ja to nav - ir nopērkamas arī papīra veidnes.
piepilda trauciņus 2/3, lai mafiniem ir, kur celties un dekorē ar iepriekš pataupīto cukini.
liek iesildītā krāsniņā uz 200 grādiem un pēcāk nedaudz samazina uz 180.
pēc 20 minūtēm virtuvē parādās kārdinoša smarža un nepārvarama vēlme likvidēt visu, kas atrodams mafinformās.
fantastiski, mitri mafini.
ilzei ir ne tas vien.
braukšu vēl.
tas ir mārtiņš.
un te mēs abas.
visas brīvdienas liekas kā svētdienas.
šī jau ceturtā pēc kārtas un es nesaprotu, kur palikušas pirmās trīs.
bet piektdien, kad brīvs bija tikai pirmsvakara periods - pie manis ciemos beidzot BEIDZOT atbrauca ilze. joprojām varu apgalvot - ka ceļš no dienvidiem uz ziemeļiem šeit liekas kas tāls un tam īpaši jāgatavojas. es līdz pat brīdim, kamēr meklēju viņu starp trīs Finsbury metro izejām, neticēju, ka viņa tiešām atbrauks.
tāpēc tas bija jāatzīmē ar īpašām pusdienām.
pa ceļam no metro, iegājām vietējā svaigas gaļas veikalā - kur iegādāju jēra 'chops' gabaliņus ar kaulu un vēl ko līdzīgu. nopirku īstu sulu un dārzeņus. tur pat arī tikko ceptu bageti, kurai pusi, pa ceļam līdz mājām, ilze pamanījās pazaudēt. es tiešām nesaprotu kā to var izdarīt.
tā kā diena bija +20 grādu karsta, nebija ilgi jādomā, ka ēdīsim uz terases. un visu vajadzēja darīt ātri, lai saule būtu tur pat, paspētu izžaut veļu un man vēl atliktu manas piecpadsmit minūtes, lai aizveļļotu līdz darbam.
tāpēc tapa ātrais jērs. uz pannas.
tos jēra gabalus, kurus pārspīlēti laipnais turks man bija sapakojis, ieliku bļodā - apbārstīju ar sāli un pipariem un ierīvēju viena laima miziņu kā arī iespiedu tā paša laima sulu - visu rūpīgi samaisīju/samīcīju un uz 5minūtēm ļāvu gaļai aprauties ar skābumu.
un par salātiem pat nav, ko rakstīt.
pavisam klasiskie dažādu lapu salāti. rukola [es bez rukolas vairs nevaru]. paprika. tomāts. avokado. un....tikai tāpēc, ka man nav salātu eļļas un citu sīkumu, iegādājos tesco gatavo mērci - medus ar sinepēm. ļoti laba. neko labāku par tādu cenu pat vēlēties nevar.
pusdienas bija lieliskas.
ar ilzi izrunājām visu iekavēto. un beigu beigās palutinājām sevi ar pistāciju saldējumu.
mēs abas pucējamies, viena otru satiekot, jo
satikšanās ir kā svētki.
