Špargelfest

Pie mums pavasaris sākas ar rabarberiem, bet citur Eiropā populārāki ir sparģeļi, kurus,ja labi gribam varam atrast katras omītes puķudārzā, kur to dēvē par asparāgu. Vai puķudobēs esošos var ēst nezinu, bet nu jau arī pie mums katru pavasari veikalos var iegādāties balto un zaļo  sparģeļu asnus, kuri vairāk gan ir tikai pagaršošanai, jo visas sparģeļa labās lietas garajā  pārbraucienā noteikti jau ir iztecējušas laukā. Šur tur arī pie mums jau audzina sparģeļus, bet iegādāties tos ir grūti. Bet pēc diviem gadiem ceru uz lielām ražām savā šogad stādītajā plantācijā, tā ka pie manis tos varēs iegādāties.
Lai nu kā- biju mazā atvaļinājumā Berlīnē un Kreuzbergā jaukā tirdziņā "Markthalle neun" no zemniekiem nopirku Vācija tik populāros baltos sparģeļus.
Jau nākamās dienas vakarā mūsu mājās sākās divu dienu špargelfest.
Pirms sparģeli gatavo tas ir jānotīra, kas notiek apmēram tā:
Noskalotus štimbukus turot pie galviņas ar dārzeņu mizotāju viegli nomizo īpašu uzmanību pievēršot 3/4 sparģeļa apakšgalam, jo tur tie mēdz būt kokaini.  Kad sparģelis apmizots paņem apagšgalu un pieturot to nolauž. Tie, kam žēl labu mantu mest ārā, galiņus, protams, var arī nogriezt, tomēr tad kokainā lejasdaļa mēdz palikt un ir neērtāk tos ēst.

Pirmajā vakarā sparģēļus apgrillējām.

Vajadzēja:
220 grādus karstu cepeškrāsni
Pannu ar cepampapīru
Olīveļļu vai gee
Sāli
Kaperus
Mērcei: Sviestu, medu, dilles, Dijon sinepes, sāli, piparus, ābolu etiķi

Darijām tā:
Sparģeļus saliek uz pannas, uzlej eļļu vai uzliek gee, nedaudz sāli un apber ar nosusinātām kaperogām. Grilla režīmā cepeškrāsnī, kamēr galviņas paliek gaiši brūnas. Gatavību arī var pārbaudīt uz paša kāta, to padurstot.
Tikmēr uz pannas izkausē sviestu un pievieno visas pārejās mērcītes sastāvdaļas un sacepina kopā. Diļļu nīdējiem iesaku tās aizstāt ar apelsīnu- miziņu+sulu no viena gb.
Apgrillētos sparģeļus liek uz šķīvja, pievieno mērcīti un gatavs.

Šodien gatavoju sparģeļu zupiņu ( un sanāca vēl labāka nekā Berlīne Hamburger Banhoff muzeja restorānā! Smaids pa visu seju un situ sev uz pleca)

Vajadzēja:

Kādus padsmit sparģeļus, saldus sīpolus, sviestu, miltus, saldo krejumu, laurulapu, sāli, piparus, nedaudz svaiga citrona sula, baltvīns ja ir.

Darīju tā:
Katlā sviestā apcepj kādus no saldajām sīpolu šķirnēm, man bija divi šalotes sīpoli, kad tie brūni pievienoju šļuku baltvīna un vēl pasautēju, tad pielēju vienu mazo saldo krējumu un piebēru kādas četras ēdamkarotes miltu, sanāca gandrīz tāda ka putriņa. Tad tai pielej 1l karsta ūdens un lauru lapu, ļauj kādas 7-8 min pavārīties un ieber sparģeļus. Izņem lauru lapu. Pēc apmēram 10 min tiem vajadzētu būt gataviem un tad arī visu sablenderē, piespiež nedaudz citronu sulu un vēlreiz ļauj uzvārīties. Kādā brīdī pievieno arī sāli, piparus un ko vēl sirds vēlas. Var arī buljonu.

Ņamma!

Kartupeļu-burkānu pankūkas

Ja esi ar mieru notašķīt savu plīti ar eļļas sprakšķiem - šī ir recepte tev. 
Tāpat tā arī nešaubīgi atsauks uz mēles piemirsto bērnības garšu.

Kartupeļu-burkānu pankūkas.

3 kartupeļi
3 burkāni
ola
sāls
2-3 ēd.k. miltu

mazsālīts lasis
krējums

Mājās šīs gatavojam reti, bet garšot tās mums garšo pat ļoti. 
Un burkāns tām piedod viegli saldenu un patīkamu garšu.
Kartupeļus un burkānus noteikti rīvēju uz rupjākās rīves, jo tas pankūkām dos iespēju būt daudz kraukšķīgākām.

Pievieno olu, sāli un iemaisa miltus.

Uz uzsildītas eļļas pannā liek cepties.

Pasniedz ar mazsālītu lasi un krējumu.


lab'apetīti!

Spicās Ziemsvētku mandeles

Rosīga darbošanās virtuvē ap decembra otro pusi sastopama, šķiet, ikkatrā mājā - vai nu tās būtu piparkūkas, kēksi vai cepeši, katrs mēģinām pagatavot kaut ko ne tik ikdienišķu un svētku noskaņās.
Te nu būs viena sirdi sildoša, mājas smaržu pildoša un visādi citādi garda recepte.
Lieliski arī der kā maza, salda dāvaniņa, kur pavisam noteikti klāt var kabināt zīmīti - roku darbs.

Spicās mandeles.

mandeles
tumšā šokolāde (šeit izmantoju 150g "Laimas" Lukss tāfelīti - un man sanāca tieši 3 lielās pannas ar mandelēm)
1/3-1/2 tējkarote malti kajennas pipari
1/2 tējkarote malts kanēlis
(ir variants arī izmantot vēl pie šokolādes kausēšanas saldo krējumu, bet es pati no tā izvairījos)

Jāsaka, ka recepte ir gaužām vienkārša, bet arī šo gatavojot var noiet kas greizi. Arī man. 

Visupirms ķeras pie mandeļu grauzdēšanas. 
Pirms šim ķēros klāt, papētīju, vai labāk nebūtu grauzdēt pirms tam mērcētas mandeles - jo daudzkārt ir lasīts un redzēts, ka mandeles visvērtīgākās ir tieši izmērcētas vismaz 8 stundas tīrā ūdenī. Jāsaka, ka tās tiešām ir ļoti gardas un organismā daudz labāk pārstrādājas un spēj dot tam daudz vairāk, bet grauzdēšanai tomēr jāizmanto nemērcētas - garša ir daudz izteiktāka un aromātiskāka. 

Uzsilda cepeškrāsni uz 180 grādiem.
Pannā izklāj cepamo papīru un mandeles. 
Liek cepeškrāsnī - 6 minūtes pagrauzdē, apmaisa un tad vēl uz minūtēm 5-7 pagrauzdē. Brīdinu - traki labi smaržos visa māja!

Mūsmājās, grauzdētās mandeles ir ļoti lielā cieņā. Arī Bites garšas kārpiņas tika pamatīgi sakutinātas - uzreiz gan jābilst, ka suņiem mandeļu lietošanu uzturā neiesaka.

Kad mandeles ir pilnībā atdzisušas - kausē šokolādi. 
(Mandeles var grauzdēt arī jau iepriekšējā dienā - tikai tad pastāv risks, ka nebūs vairs ar ko tālāk darboties, jo tās visas būs 'netīšām' notiesātas.)

Šajā pat punktā man arī šoreiz gadījās ķibele (tas man ir gadījies arī iepriekš) - šokolādi 'pārkausēju', līdz stadijai, kad tā jau ieņēma man nevēlāmu stāvokli - kļuva graudaina un vairāk sadalījusies, ne vijīga - kā šajā bildē te zemāk.

Kā rezultātā, pirmo savas šokolādes porciju veiksmīgi iecepu slapjā un gardā Brownie/Brūnīgajā - gan Krišjānis, gan kolēģi ar šo punktu bija ļoti apmierināti.
Kļūda, šķiet, bija tajā, ka mana jaunā, lieliskā šokolādes kausējamā katliņa apakša skārās klāt vārošajam ūdeni, kad pareizāk ir to kausēt virs karstā ūdens tvaika (respektīvi, ieliet tik daudz ūdeni apakšējā katliņā, ka tas neskaras klāt), jo tā temperatūra ir atbilstošāka.

Kad šokolāde jau izkususi, pievieno tai kajennas piparus un malto kanēli. Rūpīgi iemaisa.

Tad nu seko sadaļa 'roku darbs'.
Uz pannas izklātā cepamā papīra kārto šokolādē mērcētās, iepriekš grauzdētās, atdzisušās mandeles. 

Liek tās atdzesēties - ideāls manā gadījumā ir mans virtuves kambarītis. Pēc 10 minūtēm šokolāde jau būs pilnībā atdzisusi un mandeļu armija gatava pamest pannu. 

Ja neesat asuma cienītāji - kajennas piparus vienkārši atstājiet plauktiņā un nebēdājiet - tāpat garšos lieliski!



lab'apetīti!

Biešu salāti ar fetu un mandarīniem.

Jau kādu nedēļu esam nolēmuši vakariņās ēst tikai salātus - tāda kā gatavošanās Ziemsvētku vakariņu galdam, kur solās būt jēra cepetis, protams, arī pelēkie zirņi un vēl vismaz 7 ēdieni. 
Tas necik nav apgrūtinājums vai piespiešanās - mums tiešām garšo visa veida salāti un šoreiz es nedomāju Rosolu. 
Iepriekšējā vakarā tie bija Grieķu, citvakaru tunča, šoreiz biešu, rīt, iespējams, Cēzara.

Biešu salāti ar fetu un mandarīniem.

3-5 tvaicētas bietes (ja nav laika tvaicēšanai - veikalā nopērkamas jau gatavas - kādam citam, par laimi, bijis vairāk laika)
smalklapu spināti
3 mandarīni
sauja lobīto ķirbju sēklu
puse saujas valriekstu vai pekanriekstu
Feta siers

mērcei:
3-5 ēd.k. olīveļļas
3 ēd.k. Glaze balsamico vai parasto Balzāmetiķi
1/2 citrona sulas
sāls, pipari

Kā jau ar salātiem, viss gaužām vienkārši un ērti. Spinātlapas ieber bļodā, pāri tām sagrieztas bietes un mandarīna daiviņas.
Uz pannas apgrauzdē ķirbjsēklas un riekstus.

Jau kādu laiku mērču labākais mikseris mūsmājās ir neliela izmēra burciņa, kurā visas sastāvdaļas ir ļoti ērti sakratīt.

Pārlej visam pāri mērci, iecilā to un pārber sēklas ar riekstiem, pa virsu šķīvī saliek fetas sieras pikučus.

Tiešām gardi un veselīgi!


lab'apetīti!

Kišs ar cukini un sēnēm

Gandrīz jau nosaucu šo par Kriškišu, jo Krišjānis man lūdza, lai uztaisām kišu jau mēnešiem. Ne reizi vēl nebiju to gatavojusi, jo pati omletveidīgos ēdienus īsti nemīlu un arī vajadzīgā cepamtrauka man vēl nebija. Nu ir trauks un recepte [paldies Andriņai] un īstais vakars kišam [vēsturiski zināms kā franču virtuves ēdiens - quiche, bet oriģināli tomēr nācis no Vācijas - Küche, kā sāļā 'kūciņa' un mūsdienās to saista tikai ar franču virtuvi).

Un runā, ka vēl tikai līdz jaungadam ir veselīgi dzert svaigi spiesto burkānu sulu - tā arī darām.

Kišs ar cukini un sēnēm.

150 g sviests
1/2 tējk. cepamais pulveris
1 ola
1,5-2 glāzes milti
nedaudz sāls
(smilšu mīklas pamats)

pildījums:

2 mazi cukini
150 g sēnes - šampinjoni
ķirštomāti
melnās olīvas bez kauliņiem
1 mozarella
1 ola vai 2, ja patīk viss olaināks
2 ēd.k. skābs krējums
cietais siers
atrastais siers ledusskapī
dilles, loki
pipari
čili


Bļodā sajauc visas mīklas sastāvdaļas, kamēr samīcās viendabīga, pie rokām nelīpoša mīklas masa. 

Izliek to cepamtraukā un ieliek uz kādu brīdi ledusskapī. 

Ja laika nav daudz un izsalkums māc, pēc minūtēm 15 liek to cepties 180 grādos uz minūtēm 10 vai 'kamēr zeltaini brūns' un ņem to laukā.

Citā bļodā sajauc nedaudz apceptas cukini ripas un sagrieztas sēnes ar olu, gabaliņos sagrieztu mozarellu, sagrieztām olīvām, pierīvē klāt sierus, pievieno krējumu un sajauc visu viendabīgā masā, pievieno garšvielas, zaļumus, kas nu kuram ir cieņā. Pildījums kišam ir variējams - tuncis, šķiņķis, feta, brokoļi, briseles kāposti, paprika un kas tik vēl ne.

To visu liek uz 'zeltaini brūnās' mīklas un pārrīvē pāri vēl sieru. 
Liek jau siltajā cepeškrāsnī, ventilātorrežīmā uz 180 grādiem un minūtēm 20 apmēram.

garrrds
lab'apetīti!

Iepazīstinu jūs ar manu asistenti.
Kopš Bite dzīvo pie mums, es virtuvē vairs nekad neesmu viena. Man ir ļoti uzcītīgs un jūtams palīgs. 
Labākā pozīcija - pie plīts, kur nāk ārā smaržīgais kriškiš gaisiņš.