cannelloni ar spinātu+kazas siera pildījumu

lai cik apolitiska es arī būtu, 18.februāra rītā biju apzinīga viedokļa paudēja un devos savā pasē iegūt zīmogu par piedalīšanos referendumā. 

tā vien šķiet, ka aukstums un referendums bija vienīgās lietas, par ko Latvijā runāja beidzamās 2 nedēļas - vismaz no malas skatoties. 

ko nu?

Latviešu namā Sanfrancisko bija dzirdama tikai un vienīgi latviešu valoda. 

un ap pēcreferenduma mielasta galdu dunēja vecākā gadugājuma latvieši un nedomāju, ka kāds otram uzdeva jautājumu par to, ko kurš atzīmējis lapiņā.

visi pavisam vienkārši bija priecīgi par iemeslu atkal satikties.

es satiku gundegu.

atstājot Latviešu nama telpas, priecājāmies par 24th ielas mazajiem veikaliņiem un braucām pie manis gatavot cannelloni [kaneloni].

cannelloni ar spinātu+kazas siera pildījumu.

nav šaubu, ka cannelloni makaronus veikalā var iegādāties jau gatavus. bet tas, nekādā gadījumā, nenotiek, ja ciemos ir atbraukusi gundega.

makarōnmīkla:

300 g milti

1/2 tējk. sāls

2 olas

1/2 glāze ūdens

nedaudz eļļa

uz virsmas sajauc miltus ar sāli, pievieno šļuku eļļas, iemīca to miltos, pa vieno pievieno olas - iemīca. pievieno ūdeni, kamēr mīkla vijīga un stingra. 

ja pastu [makaronus] vēlas ar kādu nebūt garšu - pievieno kapātus zaļumus [piem. baziliku], olīvas, kaltētos tomātus, garšvielas, vai kas nu tīk.

mīklu izrullē garenas formas. aptuveni 2-3 mm biezumā.

cannelloni pildījums:

200-250 g kazas siera [feta]

sauja kapātu lazdu riekstu

sauja saulespuķu sēklu

200g tvaicēti mazie spināti

1 ēdk. kapāts baziliks

visu šo kopā samīca.

ar nazi nogriež nepieciešamo izmēru cannelloni.

uz mīklas izvieto kazas siera masu. un ierullē mīklā.

ievieto karstumtraukā, kurā izkārtotas tomātu šķēles pa visu pamatu un sānos.

kad trauks pilns, apslaca cannelloni nedaudz ar ūdeni, mēs nebaidījāmies arī lietot šķidrumu, kurā uzturējās kazas siera klucis.

liek cepeškrāsnī, kas uzkarsēta uz apmēram 220C. ļauj tiem tur pabūt kādas 30 min.

izņem no cepeškrāsns- apkaisa ar rīvētu mozarellas sieru un kapātu baziliku. ievieto to atpakaļ krāsnī uz aptuveni 10 minūtēm.

ļoooti gardi.

un tā kā mīkla palika pāri. tika likts lietā picu griežamais nazis un pagatavoti pašiem savi tagliatelle makaroni. 

ieliek tos apvārīties verdošā sālsūdenī. pāris minūtes. ņem laukā, nokāš - un var uzglabāt ledusskapī līdz 5 dienām.

no tiem šodien pagatavoju pastu ar vistu.

lieliski!

 

auzu-pekanriekstu-šokolādes cepumi.

lietains, ļoti vējains un auksts rīts. kādi +12 C. 
šāda te esot ziema. 
šorīt Medaino [suneni Honey] atradu virtuvē 'mazgājam traukus'.
lieki piebilst, ka neviens viņai nebija lūdzis izlietnē atrasties ar visām četrām un šis bija viņas vienpersonisks lēmums uzņemties šo mājas soli. 
jāsaka, viņas pārsteigums, mani ieraugot, bija neviltots. 


jau vakar vakarā, paralēli gatavojot cēzara salātus, gribēju uzcept arī cepumus.
Bet tā kā salāti un filma 'Pina' [kuru iesaku visiem] mani bija pabarojuši jau pārpārēm - cepumu cepšanu atstāju šimrītam.

Auzu pārslu-pekanriekstu-šokolādes cepumi.


110 g sviesta [istabas temperatūras]
85 g cukurs
250 g gaiši brūnais cukurs
1 tējk. sāls
1 tējk. vaniļas ekstraka
2 lielas olas


375 ml miltu [1 1/2 cups]
1 tējk. cepamā soda
1/2 tējk. malts kanēlis
1/4 tējk. malts muskatrieksts
1/8 tējk. maltas krustnagliņas


90 g auzu pārslas
250 g pekanrieksti
250 g šokolādes čipšu cepšanai
1/3 vidēja izmēra apelsīnmizas - smalki sakapātas


bļodā ar mikseri uzkuļ istabas temperatūras sviestu, tā, lai tas ir tāds viegls un gaisīgs. tad pievieno abus cukurus, sāli un vaniļas ekstraktu. turpina kult. pa vienai pievieno abas olas. izveidojas tāda krēmīga masa.

citā bļodā sajauc miltus ar sodu, muskatriekstu, kanēli un krustnagliņām. visu samaisa, lai viendabīga pulvermasa. pusi no tā pievieno sviesta masai un iekuļ. kad pirmā daļa miltu labi iemaisījušies, liek klāt otru daļu.

tad pievieno visu atlikušo - pekanriekstus, auzu pārslas, šokolādi un apelsīnmizu.
visu kārtīgi samaisa. izveidojas masa, kuru grūti maisīt ..)

uzkarsētā cepeškrāsnī, apm. 180C, liek uz cepampapīra izkārotus tējkarotes apmēra lieluma pikučus. tie izplūst, tāpēc dodiet tiem rūmi ..)

galarezultāts gards.
apetīti!

Māsīcas Lienes tunča salāti..

Ir pus2 naktī un es lieku maltītē tunča salātu recepti :) 
Pirms divām nedēļām ciemojos pie māsīcas Lienes Barselonā un pirmo reizi, kopš Inesei ir maltīte, tiku iedvesmota receptes ievietošanai.. (un ne vienai vien :) )


Tātad tunča salāti..


Vajag:
- Gatavos salātus paciņās (es lietoju French mix, kuru sastāvā ir frisē salāti, sarkanie salāti, lauka salāti un rukola - norakstīju no paciņas..)
- Cherry tomātiņi (der arī lielie)
- Atsevišķi sarīvēts burkāns
- Saulespuķu sēklas - apceptas pannā ar sāli (vai arī, ja izdodas atrast, tad gatavas jau apgrauzdētas un sālītas)
- Tuncis eļļā
- Philadelphia siers
- ja Jums garšo, tad droši var likt klāt arī olīvas.
Visu sajauc kopā..


Visas sastāvdaļas pievienojamas pēc izjūtas un Jūsu vēlmēm.. 
Taisot šos salātus diviem cilvēkiem, es izmantoju 2/3 no salātu paciņas, kurā ir 150g salātu, aptuveni 10 mazos tomātiņus, 1 nelielu burkānu, pus paciņu saulespuķu sēklu, 1 bundžiņu (185g) tunci eļļā, 2/3 no paciņas Philadelphia sieru. Man olīvas negaršo, tāpēc tās nepievienoju :)

Labu apetīti!

VĒJA KŪKAS

čau bau.
šodien cepu vēja kūkas mājās. pirmo reizi. un sanāca baigi labās.

MĪKLAI:
200 ml ūdens
100 g sviests
1 glāze milti
šķipsna sāls
4 olas

PILDĪJUMIEM:
Pūres karameļu krēms
svaigais krējumsiers
biezpiens
saldais krējums
cukurs

Katlā liek ūdeni+sviestu+sāli. karsē. uzvāra. pievieno miltus un turpat katlā uz mazākas uzuns maisa, kamēr tāds pikucītis veidojas un atlec no malām. tad mazliet atdzesē, bet vēljoprojām siltai mīklai pa vienai, kārtīgi iemaisot, pievieno olas. tāda ķepīga masa sanāk.
uz pannas liek mazus pikucīšus. liek karstā cepeškrāsnī (200 grādi) cep aptuveni 20-25 minūtes. pirmās 15 minūtes krāsni vaļā netaisi!!!!
1.pildījums - pūres karameļu krēmu samikserēju ar svaigo krējumsieru. pusi uz pusi apmēram. un pildu atdzisušās kūciņās.
2.pildījums - saputoju saldo krējumu ar cukuru un iemaisīju tajā sablenderētu biezpienu. un atkal pildu.
garšīgi.


piedodiet, ka tik lakoniski un bez skaistiem epitetiem, bet man ir ļoti uzstājīga asistente.

karijlēcu zupa

ziema ir lielisks laiks zupām. martina mani lutina un šī ir tikai viena no daudzām, kuras šajā ziemā esmu jau baudījusi.

karij-lēcu zupa.
olīveļļa
1 vidēja izmēra sīpols
1 burkāns
2 lielas daivas ķiploka
2 ēdamkarotes [vai vairāk] karija 
200-250 g lēcas
ap 1 -1,5 l ūdens
0,5 kg turku zirņi bundžā [garbanzo pupas] - nokāstas un noskalotas.
1 ēdamkarote citrona sulas
2 ēdamkarotes sviesta
sīpolloki
1 citrons, sagriezts 6 daivās


palielā katlā uz vidēji lielas uguns uzkarsē 1 ēdk. olīveļļas. pievieno sakapātu sīpolu un burkānu, pievieno sāli, piparus. cep, kamēr sīpoli palikuši caurspīdīgi, kādas 4 minūtes. pievieno 1 smalki sakapāto ķiploka daivu. cepina, kamēr burkāns apcepies, bet ne brūns. pievieno 2 ēdamkarotes karija, maisa, kamēr viendabīgi izmaisījies. pievieno lēcas un ūdeni. atkal pēc garšas pievieno sāli, piparus. palielina uguni un ļauj visam sākt vārīties, kad tas ir noticis, atkal pazemina temperatūru un ļauj sutināties, kamēr lēcas ir pamīkstas. kādas 30 minūtes.
pa to laiku, sablendē turku zirņus, pievieno citronu sulu, nedaudz ūdens, 2 ēdamkarotes olīveļļas un otru sakapāto ķiplokdaivu.
sviestu un turku zirņu masu pievieno lēcu sasautējumam. pievieno vēl kariju, ja prasās. ja liekas, ka ir par biezu - pievieno vēl pamazām ūdeni. pasniedz ar pārkaisītiem sīpollokiem un citrondaivām.
ļoti labi arī ir ar apceptām saulspuķu sēklām un pistācijām.




ļoooti garda, ja esi karijcienītājs.




apetīti!

mūku zivs ar pikantajām garnelēm un spinātiem

nezinu, kurš endzelīns izdomāja, ka monkfish ir jāsauc par jūras velnu, bet anyway...
ātra, vienkārša un garšīga maltīte, ja izdodas atrast svaigu mūkzivi/jūras velnu, kura ir arī viena no manām mīļākajām zivīm.


2 cilvēku ēdienreizei vajadzētu:
300-400g zivs filejas
8-12 svaigas notīrītas tīģergarneles
150-200g spinātu
šķipsna kajennes piparu
pustējkarotes paprika
pustējkarote karija
3 ēdamkarotes saldā krējuma
sviests, sāls, pipari, olīveļļa
pāris ēdamkarotes bezgaršas jogurta


katliņā sakarsē sviestu, apcep garneles, liek klāt blanšētus spinātus, piparus, kariju, papriku un piegriež sāli, pasautē, pievieno saldo krējumu, pasautē vēl.
paralēli apsāla un appiparo zivi. uzkarsē nedaudz eļļu un piemet vēl sviesta piku. apcep zivi 3-4 minūtes no katras puses.
servē visu uz šķīvja un pārlej ar jogrurtu.

sēņu-grūbu zupa.

no rīta laura [kuras pārvaldījumā arī emuārs svinibam.lv, starp citu] man jautāja, ko šodien darīšu, jo ir taču sestdiena [man bija pats rīts, viņai jau vakars].
pat nedaudz smieklīgi, bet visi mani šodienas plāni bija pagatavot sēņu-grūbu zupu un piparkūku mīklu. ir pienācis vakars un savu plānu esmu izpildījusi.
ar mīklu nomīcījos riktīgi, plaukstu un roku muskulatūra rīt būs jūtama - nešaubīgi.


bet par zupu.
esmu grūbu un sēņu cienītāja. un tieši tādu kombināciju atradu kādai zupai. jābrīnās, ka nepieliku riekstus un cukini, haha.

sēņu-grūbu zupa.


125 ml kaltēto sēņu
nedaudz olīveļļa
1 neliels sīpols
2 daivas ķiploka
1 normāls burkāns
500 g svaigas sēnes
125ml vai nedaudz vairāk grūbas vai var aizstāt tās arī ar speltas kviešiem [farro]
1,5 l buljona [liellopa, vistas vai dārzeņu - pēc izvēles] es lietoju liellopa un nedaudz vistas.
60 ml sausais šerijs [kuru var aizstāt arī arī saldu baltvīnu]
1 ēd.k. tomātu pastas
sāls, pipari
1 ēd.k. šerija etiķis


sāk ar to, ka aplej kaltētās sēnes ar 250 ml verdoša ūdens. es kaltētās sēnes nopirku taizemiešu veikalā. un tās nudien šeit nav dārgas. un es domāju, ka zupa var iztikt arī bez tām, ja nu tiešām nav atrodamas vai atrodamas tikai augšējos veikala plauktos. kad tās aplietas - dod tām apmēram 20 minūtes, lai atdzīvotos. tajā laikā turpina darboties pie zupas.

kubiņos sagriež sīpolu, burkānu. liek tos katliņā, kur uzsildīta olīveļļa, apcepties. kādas 10 minūtes, uz ne pārāk lielas uguns, līdz sīpols maina krāsu. 

tad pievieno smalki sagriezto ķiploku, visu kopā pasutina kādu pusminūti un liek klāt svaigās sēnes. 

 

man bija kastaņbrūnie šampinjoni, bet var ņemt baravikas, parastos šampinjonus vai nu kas nu ir. tos griež kā labāk tīk - es griezu normālās šķēlītēs. sutina visu kopā, kamēr no sēnēm sāk izdalīties ūdens, tad liek klāt grūbas un uz jau nedaudz lielākas uguns sutina vēl. kādas 10 minūtes. 

tad pievieno šeriju, buljonu un tomātu pastu. 
pienācis laiks arī nokāst atdzīvinātās sēnes. atdzīvināto ūdeni nelej laukā, bet pievieno zupai. sēnes smalki sagriež un arī liek klāt. 

visu uz ne pārāk lielas uguns vāra, līdz grūbas ir gana mīkstas. 
pēc garšas pievieno sāli, piparus un iemaisa šerijetiķi.
gatava.




labu apetīti!

tomātu-paprikas-zemesriekstu sautējums.

neticami, ka tūlīt būs jau decembris. 
te gan, pat sniega neesamības apstākļos, sāk pārņemt ziemsvētku noskaņas, jo dienu pēc pateicības dienas, vairumam mājās jau zaigo eglītes, visur skan attiecīgas melodijas un lielveikalu priekšdurvēs tiek žvadzināts kaitinošs zvaniņš.
un sniega te nebūs.


vakar tapa sautējums. tas ne mazākajā mērā nav saistāms ar ziemsvētkiem.

tomātu-paprikas-zemesriekstu sautējums.


neliels sīpols
neliels sarkanais sīpols
3-4 daivas ķiploka
2 zaļie paprikpipari
4 normāli tomāti
puskrūze vai nedaudz vairāk zemesriekstu
1 1/2 ūdens
kaijenas pipari
ķiploksāls
sīpolsāls
lēcas, pupiņas, grūbas - pēc izvēles

tā kā te jāvieno viss klāt gandrīz uzreiz - sākotnēji visam nācās veikt kapāšanas un griešanas operācijas. uzkarsētā pannā ar labu eļļu apsautē abus labi sakapātus sīpolus, ķiploku, gabaliņos sagriezto papriku un nedaudz saberztos, nesālītos zemesriekstus. 

kad tie apsautējušies kādas piecas minūtes - liek klāt kubiņos sagrieztos tomātus, ūdeni un garšvielas. uzkarsē līdz burbuļojošai, vārošai konsistencei un pazemina temperatūru, lai viss turpina sutināties. 

sutināšanu vajadzētu veikt no 30-60 minūtēm vismaz. tad arī tas iegūs vairāk sautējuma konsistenci. man garšo visa veida pākšaugi, tāpēc paralēli izvārīju krūzīti jaukto pākšaugu maisījumu - lēcas, mazās pupiņas, grūbas. un kad tie vēl nav galīg mīksti - pievienoju sautējuma masai un pasautēju visu vēl 5 minūtes.

iesakāms ar grauzdētu maizi.




apetīti!

pateicības diena.

kaimiņu mājas vizuālais svētku noformējums.

ceturtā ceturtdiena katrā novembrī ir amerikāņu 'mārtiņdiena'. veikalos pilni ledusskapji ar patiešām lieliem putniem, plauktos vairāk dzērveņu, ķirbju pīrāga masas, saldajiem kartupeļiem atlaide un ļoti liela duna neskaitāmajās ailēs.

[.gif attēls iegūts no kg]

skaidrs, ka vairums nemaz nezina, ko svin. latvijā nevienam nav šaubu, ka tie ir ražas noslēguma svētki. te, patiesībā, tā ir diena, kad atzīmē aiz trejdeviņām jūrām un kalniem uzsāktu slaktiņu pret indiāņiem. nu nekas, nav jau viņiem arī viss jāzina.


es savu dienu nesteidzīgi iesāku ar 'breakfast at tiffany's', un lai arī odrija hepberna bija skaisti, ģindeniski tieva, nolēmu nebūt vispārējās svētku noskaņas galinātājs un gatavot pateicības dienas vakariņas [papildinformācijai - google.com ievadīt - Thanksgiving/Pateicības diena ASV].

lai sev radītu pavisam īstu svētku noskaņu - sanfrancisko slāvu rajona apkaimē - ričmondā, iegādājāmies arī 'stārteri' - rasolu, kurš, jāatzīst, patiešām bija ļoti labs. 

uzslēdzot vietējo radio staciju, ķērāmies pie nažiem un citiem intrumentiem. nepātrauktā un tiešām, nepārspīlējot - ziemassvētku dziesmu pavadījumā. tā vien liekas, ka tūlīt pie durvīm jau gaidāms 'santa klauss', jo nemitīgi skan 'jingle bells' un 'saaaaanta claus is cooooming tonight'. šausmīgjocīgi.


bet ja par pateicību. 
izglābām vienam tītaram dzīvību un nolēmām gatavot vistu. 

klusā daba ar vistu un citronu.

un to pašu diviem cilvēkiem notiesāt vienās vakariņās ir nereāli. vistu nomazgāju, ieberzu ar sāli, pipariem un tukšajā vēderā ieliku ar dakšu sadurstītu, veselu citronu. apkārt tai burkāni, kartupeļi - joprojām nesaprotu, kāpēc latvijā neviens neaudzē saldo kartupeli - tas ir lielisks.

lai padarītu savu laiku virtuvē aizņemtāku, pieķēros pagatavot arī brūno rīsu risotto ar apelsīna miziņu un sēnēm-cukini. tam mēs pat īsti nespējām pieķerties.

un krišjāni pieliku pie tiramisu gatavošanas. arī tam nepieskārāmies. bet, nupat šorīt 'noņēmu provi' - gards.

un man patīk indiāņi. tiešām.