laimīgais brokoļa risotto

velkom tu jū es ei. [tulk. (jo mamma citādāk nesapratīs) - laipni lūgti ā es vē]

tā ir. nu jau divas nedēļas esmu aizokeānijā. kalifornijā. san francisko. 
pilsētā, kur teju viss ir organic - tostarp drēbju mazgātuves, kuras, starp citu, vienmēr apdzīvotas un ballītes ziņā spētu sacensties ar 'melno kaķi' pavisam noteikti. 
katrs, kurš to var atļauties, ēd tikai no zemniekiem pirktus dārzeņus, iepērkas organic lielveikalos, kur teju uz visām pakām sadrukāti uzraksti, kas liecina par pārāko veselību. šķiet, esmu nonākusi veselīgākajā asv pilsētā, jo šobrīd visā pilsētā zinu tikai vien pāris mcdonaldu atrašanās vietas. tajos neesmu spērusi kāju. un netaisos. 
jā, cilvēki šeit domā par to, ko ēd. vismaz - visi tie, kurus satiekam mēs.
arī es pārsvarā gatavoju mājās. esmu paspējusi uzsēsties uz zupām - taisīju londonā sadabūto tomātu-apelsīnu zupu [kuras maltītē.lv vēl na tikai tāpēc, ka toreiz nesataisīju bildes, bet būs. kāddienu būs], cukini krēmzupu un aso taco zupu. viss līdz šim no ēdājiem akceptēts un pat slavēts. varbūt jādomā par biznesu - i can go to your place and make dinner for you?[tulk.aiziešu pie jums uz mājām un pagatavošu vakariņas] varbūt.


šovakar tapa risotto.
nekad pirms tam nebiju taisījusi risotto. un tā kā mūsu skapī stāv iepirkti rīsi un ledusskapī gaidīja brokoļa galva - viszinošajā google ierakstīju broccoli risotto. un šis ir tas, kas man sanāca ievērojot 70% no atrastās receptes.

laimīgais [no citrusaugļa-laims] brokoļa risotto.


brokoļa galva
5 sparģeļi
1 ne pārāk liels cukini
1 laims
buljons
3 krūzes ūdens
neliels sīpols
1 daiva ķiploka
1 krūze basmati rīsu
parmezāns


sākotnēji dziļā pannā liek pavārīties buljonu - es liku 3 palielas krūzes. domāju, ka ar vienu buljona kubiņu pietiktu, es ņēmu karoti speciālo buljonpastu un atšķaidīju to karstā ūdenī. tajā liek brokoļzieddaļas un arī kātus, kas sagriezti centimetrīgos gabaliņos.

mēs ledusskapī atradām arī sparģeļus un cukini - tos sagriežot aptuveni tādos pašos lielumos. zaļumus liek buljonā apvārīties kādas 3-5 minūtes [kamēr ir pamīksti, bet ne zupā, jo kraukšķīgs sparģelis ir garšīgs sparģelis]. pēc tam tos izņem laukā un ieliek atsevišķā bļodā. buljonu turpina pannā pavārīt, pievienojot smalcinātu laima miziņu un tā paša laima sulu. 

oriģinālajā receptē tas bija citrons, bet tā kā mr.krišjānim citrons diez ko negaršo - lietoju laimu. ja kāds nav drošs par to, cik ļoti garšo laims - lieto tikai pusi no visa laima mizas, jo laimu galā jūt laimīgi.
ļauj tam visam pavārīties kādas 5 minūtes un atstāj.
pa to laiku silda lielu, arī padziļu, pannu ar olīveļļu, kurā apcepina kapātu sīpolu un ķiploku. kad sīpols kļuvis pamīksts un caurspīdīgs - liek klāt rīsus. es rīsus pirms tam divas reizes apmazgāju. rīsiem kārtīgi jāsamaisās ar eļļaino sīpolmasu. 

tad pa kausiņam liek klāt laimīgo buljonu. ļauj rīsiem savilkties ar to, un liek klāt vēl. sutina tos uz palēnas uguns. seko līdz, lai rīsi lēnām piebriest - un regulāri apmaisa. kopā tas prasa apmēram 20-25 minūtes. 

tad liek klāt brokoļus+pārējos zaļos un apmaisa rīsos. kad viss kārtīgi sasilis, iemaisa rīvētu parmezānu. ļoti svaigs, veģetārs, zaļš un organic risotto.

no šī te vajadzētu paēst četriem. pavisam noteikti.


lāāābu apetīti!

jūras velšu mērce

lai arī manas jaunās sestdienas ir trešdienas, vakar - kā jau īstā sestdienā, savu dienu piepildīju pēc pilnas programmas. turklāt diena bija tik tiešām silta un saulaina.

vakara programmā, kopistiski ar andžu, tika nolemts, ka jāpagatavo kas viegls un labs.

jūras velšu mērce

glāze baltvīna [izvēle krita uz pinot grigio, jo saprotams, ka viss pārējais tiek malkots iekšķīgai lietošanai]

2 daivas ķiploka

150-200 ml salds krējums

jūras veltes

pipari

sāls

muskatrieksts

uzsildītā pannā ielej nedaudz olīveļļas un kad tā uzsilusi, liek apcepties smalki kapātu ķiploku. lej baltvīnu, pieber nedaudz čili pipara un ļauj visam pasautēties un atbrīvoties no alkahola.

kad ir pagājušas kādas piecas minūtes  - pannā liek jūras veltes - atdzesētas, bet ne sasalušas. lai gan - gan jau ka var arī sasalušas - tāpat atsals, tikai būs vairāk ūdens.

nuja. tātad  - tagad ļauj jūras veltēm tajā vīna, čili + piparu, sāls masā pasust. bet tas arī ne uz ilgu. vēl kādas minūtes 5-7.

kad arī tas laiks pagājis - liek klāt saldo krējumu un visu vēl sutina kādu brīdi, pierīvē klāt muskatriekstu - bet ar to nevajadzētu pārāk aizrauties - tas dod lielisku garšu, ja pievienots nepārspīlējot. 

ja mērce liekas par biezu - pievieno ūdeni.

ēdām mērci ar basmati rīsiem, andža pagatavoto balto zivi, sparģeļiem un krāsnī ceptu pus-tomātu ar brie.

apetīti!

pīlīte pie loga rūts

tātad ņemam pīli:
1 gab.
spinātus 600-700g
vidējs sīpols 1 gab.
ciedru rieksti 50g
rozīnes 50g
medus 2 ēdk.
kanēlis 1 tējk.
kajennes pipari naža gals
sāls
sviests


Pīli ierīvē ar sāli no visām pusēm.
sviestā apcep sagrieztu sīpolu, liek klāt spinātus. ņem vērā, ka spināti ir baigi pufīgi sākumā, tāpēc es, piemēram, ņemu vok pannu. apsautē. nokāš visu miklumu. piejauc klāt riekstus un rozīnes un stūķē vēderā. aiznaglo vēderu ciet.
cepeškrāsns uz 200C. no sākuma liek cepešpannā ar vēderu uz augšu. cep 30-40 min, tad griež otrādi un tik pat ilgi. var palaistīt ar iztecējušo šķidrumu.
kad izcepta, nolej iztecējušo šķidrumu. pīli vēl var uz brīdi ielikt izslēgtā krāsnī. šķidrumu sajauc ar 250g ūdens, uzvāra un vēl pāris minūtes pavāra. nokāš. iejauc medu un kanēli un vāra, kamēr sabiezē, pievieno sāli un piparus.
nu tā kaut kā...

sīpolu zupa

esmu atgriezusies mājās no svecīšu vakara laukos, kur pa visiem kapiem skandās skanēja ričarda klaidermana ieraksti, vējš nopūta vairumu svecīšu un saule pavisam rudenīgi iekrāsoja lapkoku rindas. no paša rīta dzirdēju zosis un dzērves.

  

šopēcpusdien nolēmu uzvārīt sīpolu zupu, kura man patiešām garšo, bet pati to taisījusi vēl nebiju. sīpolu zupa, kura man garšo, lai arī vēl pirms kāda laika sīpolus savā šķīvī ignorēju.
paldies 'bitesblūzakluba' šefpavāram.

sīpolu zupa


2 kg sīpolu
2 l liellopa buljons
apm. 300 ml sarkanvīns
2 ēd.k  brūnā cukura
2 ēd.k vorčestera mērces
1 liela ēd.k tomātu pastas
sāls, pipari
[pētersīļi]


čedarsiers, maize - grauzdiņiem


sīpolus sagriež pusripās. ietiekums - pirms smalkākas griešanas, tos attīrīt no virsējām kārtām, sagriezt uz pusēm un nomazgāt ledus aukstā ūdenī [tāpat arī nazi, ar kuru tie tiks griezti] -  tas līdzēs mazākai raudāšanai. vēl der atcerēties, ka, griežot sīpolus, jācenšas elpot caur muti, arī tad sarkanās acis var izpalikt. tas, ka visiem mājiniekiem vilka uz bimbu - tas skaidrs, bet nu, zupa galā patiešām garda. un tad vairs raudāt negribas.

sagrieztos sīpolus uz lielas pannas zeltaini apcep olīveļļā. pieber arī šķipsnu sāls, piparus. 
[man sanāca lielajā pannā cept trīs piegājienos]
sīpolus saliek zupas katlā, pielej vīnu, vorčesteru, cukuru, tomātu pastu, visu izmaisa un uz ne pārāk lielas uguns sautē. stundu. ik pa laikam neaizmirstot apmaisīt. kad viss sasutējies, lej klāt karstu liellopa buljonu. to visu pavāra vēl pusstundu.

zupa gatava.

pavisam labi garšo ar kāda stipra siera grauzdiņmaizītēm. 
tās man palīdzēja sataisīt kristīne.

apetīti!

brulē krēms brulē.

plikās kājas uz grīdas salst. logu vairs naktīs vaļā neturu. un ir jau tik daudzi, kuri pielipuši savām tējas krūzēm un latēm. jā. vasara pavisam noteikti būs nu jau vairs tik pēc gada. vai citā kontinentā.
šī man bijusi pavisam skaista, spraiga un notikumbagāta. un ko tik es neesmu satikusi un iemācījusies.
rihards man šovasar iemācīja pagatavot saldo ar tik ļoti francisko nosaukumu, kuru daudzi uzskata par pārāk sarežģītu, lai ņemtos ar to mājās. muļķības! 
krēms brulē - tātad. starp citu, tas recepšgrāmatās atrodams jau kopš 17.gadsimta beigām. 
klasika.

crème brûlée


10 olu dzeltenumi
100 g brūns, labs cukurs
1 l salds krējums [vai pus-uz-pusi ar pienu, lai nav tik trekni -0,5l piens, 0,5l salds krējums]
1 vaniļas pāksts


un šie:

saldo krējumu ielej katlā un liek uz ne pārāk lielas uguns sildīties. ņem vaniļas pāksti - ar naža sānu to noplacina, lai vieglāk to gareniski pārgriezt. pārgriežot, no katras puses ar naža aso daļu izņem mazās sēkliņas. gan sēkliņas, gan pašu pāksti liek saldajā krējumā un ar rokas jaucēju iemaisa. ļauj tam visam kārtīgi uzsilt un tiklīdz mana pirmos vārīšanās burbuļus - procesu pātrauc.

kamēr krējums silst - atsevišķā, palielā bļodā [jo pēcāk saldo krējumu lies tur pat], atdala olu dzeltenumus, pieliek cukuru un arī to kārtīgi iemaisa, bet neputo.

kad krējums nedaudz atdzisis, sagatavo sietiņu, caur kuru to ielies  dzeltenumos. te noderētu papildrokas, ja tādas dabūjamas. viens tur sietiņu un maisāmo, otrs - lej saldā krējuma masu. rokas putotāja operators ļoti intensīvi darbojas, lai saldā krējuma masa un olas iemaisās no pirmā tikšanās brīža. cik romantiski.

kad visa masa pārlieta, izmaisa un tā ir gatava.

sagatavo trauciņus. manā gadījumā krēma brulē gatavošana bija diezgan spontāna, tāpēc izmantojām 'franču stikla' produkciju un jāsaka, ka tas nebūt nav sliktāks variants. ja vēlies, ieber katrā no tiem kādas pāris ogas [mamms saldētavā atradu mellenes, zemenes un ko tik vēl ne].

izkārto sapildītos trauciņus uz cepešpannas ar augstākajām malām - un salej tajā ūdeni - tas ir diezgan ļoti būtiski. tā, lai trauku apakšējā daļa ir ūdenī.

cepeškrāsns sagatavota uz 100 grādiem. šajā temperatūrā arī tiks cepti brulē. stundas garumā. apmēram. var gadīties, ka tas prasa vairāk laika. ideālā konsistence - želejīga.

ja tava virtuve ir tik advancēta un tajā ir virtuves gāzes pistolīte - tu vari beidzot to arī kaut kā izmantot. jau pirms ielikšanas cepšanai - nolīdzināt visus virspusē esošos gaisa burbulīšus, jo cepoties tie kļūs par maziem caurumiņiem.

bet. pats labākais, ja tev tāda pistolīte ir - tu pavisam eleganti spēsi izkausēt karameli tieši uz brulē. 

brūns cukurs+pistolīte=karamele. jā, tieši tik vienkārši.

man un citiem ieroču nenēsātājiem var līdzēt iepriekš sacepti brūnā cukura rimbuļi uz cepampapīra vai arī - esi kreativitātes kalngals un pirms pasniegšanas apber ar drumstalām, pūdercukuru vai mandeļu skaidiņām.

pavisam vienkārši.

un liels paldies rihardam.

apetīti!

cukini krēmzupa

rīti paliek arvien dzestrāki. gaiss svaigāks un bez šalles no mājas vairs neizeju [tas gan nenozīmē, ka to lietoju - jo patiesībā es ticu vasarai augustā]. līdz ciemam tas aizbraukt netraucē. jūras gaiss pavisam sāļš un jūra pavisam mierīga. zvejnieku laiva pilna reņģīšu un uz pāļiem sasēduši kormorāni. rudens.
pagatavoju cukini krēmzupu. zupu pieaugušajiem. jo bērniem, acīmredzot, tā tomēr pārāk atsauc atmiņā 'bērnību' un putriņas. jēkabs to 'netīšām' uzgāza sev uz kājas, kristīne nomainīja 3 karotes, bet pauls gan izēda visu bļodiņu. cilvēkiem virs 4 gadu vecumu šī zupa ir kā radīta.

cukini krēmzupa.


4 vidēji lieli cukini [te sanāk paliels katls]
1 neliels sīpols
1 latvijas ķiploka daiviņa
2 paciņas klasiskā dzintara siera
500 ml saldais krējums
neliela bunte bazilika
nedaudz timiāna
nedaudz sviesta

cukini sagriež ripās. ja nu nevar tikt pie labiem cukini, pamatmasai var arī paņemt nelielos kabačus. galvenais kā kabači atšķiras no cukini, ir tajā, ka cukini ir daudz mazāka tā daļa, kur ir sēklas - tāpēc arī tas ir garšīgāks. un man vēl patīk tas rūgtumiņš, kas ir tajā zaļajā mizā. tātad, cukini tikai nomazgā, nemizo. griež ripās. ja ir kādas resnākas - tās uz pusi. liek uz uzkarsētas pannas, kur izkausēts pikucs sviesta. kad brūnīgs, un jūt, kad cukini jau ir pamīksts, liek katlā, kurš ir gana liels, jo tur tā zupa arī uzturēsies. līdz apēšanai.
pa starpai apcepina arī to sīpolu un daiviņu ķiploka. visu katlā.
kādas padsmit ripas es allaž atstāju neblendētas - lai var pēcāk ielikt zupā un var redzēt, no kā tā zupa taisīta - bet tas nav obligāts solis -var pavisam droši likt visu iekšā un blendēt kopā. pirms pavisam jau viss sablendēts, piemet klāt bunti kapāta bazilika.
kad masa sablendēta, liek klāt saldo krējumu, dzintarsieru un visu uzsilda. ja liekas, ka par biezu - pielej nedaudz pienu.


un gatavs.
garda nudien. un sātīga.
un ja ir šausmīga vēlēšanās - var sevi un zupu arī palutināt pilngraudu maizes grauzdiņiem un sēkliņām.


lab' apetīti!

banānu-karameļ muss.

māsai ditai vakar bija vārda diena. 
izdomājām, ka es kaut ko pagatavošu. dāvanas vietā.


bijām ciemā. pie pašas jūras. visu dienu tik saulains un labs, ka gribējās kaut ko neceptu un vieglu. ap to laiku, kad tikām pie ēšanas - visapkārt ducināja un vilkās tumšie mākoņi.
mans pirmais muss.


banānu-karameļ muss.

paciņa želatīns
4-5 karotes karameļu krēms
2 banāni
1 paciņa mascarpone
4 olu baltumi


ieber krūzītē želatīnu un izmaisa to 4-5 karotēs auksta ūdens. atstāj to briedināties.
uz pannas kausē/silda karameļu krēmu. pūre ražo pavisam labu karameļu masu, kas esot iegādājams tik 'pūres' veikalā, spainīša formātā un ir pavisam laba, ja grib ko tādu pildīt 'riekstiņos', lietot cepšanai vai, piemēram, banofee pīrāgam.

kad karamele uz pannas jau sakususi viendabīgā masā, iemaisa sarecējušo, uzbriedušo želatīnu un ļauj tam izkust, to iemaisot.


citā traukā liek mascarponi un pievieno silto karameles masu. visu vienmērīgi izmaisa, pievieno ar dakšiņu samīcītos banānus un atkal jau vienmērīgi iemaisa. 

tad stingrās putās saputo olas baltumus. sākumā bez cukura, bet kad jau ir nedaudz ieputojies, vienmēr pavisam nedaudz to pielieku.
stingrās putas iecilā karameļ-banānu masā.
liek masu pa smukiem trauciņiem vai mūsu gadījumā bija viens liels trauks, jo mazu, smuku trauciņu atpūtas rezidencē nav.
ieliek visu ledusskapī un jau pēc pusstundas, stundas saldais gatavs notiesāšanai.
dekorē ar ko vien vēlas vai tīri vizuāli ar to, kas musā atrodams. [es izmantoju arī piemājas krūmā noplūcamās, tumšās jāņogas]

ēdot, nospriedām, ka rieksti vai mandeļu skaidiņas būtu pavisam labs punkts uz 'ļoti labi'.


domājams, ka šo principu var izmantot ar jebkurām ogām, augli vai ko citu. 




garšoja visiem.
pat bērniem.

cukini. pistācijas. svaigsiers.

ārkārtīgi sen neko neesmu rakstījusi un te likusi.
un nav brīnums. es neko jaunu negatavoju un esmu ieslīgusi neglābjamā romānā ar rīgu un latviju. un pati par to ļoti priecājos.


te kaut kas, ko šovasar jau esmu gatavojusi vairākkārtīgi un tas vienmēr licies pārāk vienkāršs, lai to kaut kā speciāli izdalītu. bet nu lai jau - pavisam laba, garda un vasarīga uzkoda.


cukini.pistācijas.svaigsiers.

vakar kauguru tirgū vienu cukini nopirku par 6 santīmiem. zelts. ne dārzenis. 


cukini
svaigsiers
pistācijas


svaigsiera paciņai [pavisam labi der arī 'kāruma' svaigais siers un nav jāiespringst uz philadelhiu] ņēmu apmēram 100g pistācijas. ja nav žēl, var, protams, vairāk.
pistācijas izloba un saberž. var arī sablenderēt vai griezt.

sasmalcinātās pistācijas sajauc ar svaigo sieru un masa gatava.

ar mizojamo nazi samizo cukini [zinu, ka ļoti labi der arī burkāns, gurķis un lielais, baltais redīss], liek karoti gardās siera masas un rullē ciet. ja rullīši neturas kopā - tos sastiprina ar koka irbulīti.


teicama uzkoda.

vasaras stārterītis

nu nav jau tā, ka tā būtu kāda unikāla recepte. vienkārši, manuprāt, lielisks garšu salikums. svaigs tuncis. svaigs kivi. nedaudz sakapāta sarkanā sīpola. sāls. pipari. balzamiko pasta pēc vēlēšanās. grauzdēta ciabatta, piemēram. 
versija par tunča tartaru.


p.s. kivi ir dzeltens, jo tas ir dzeltenais kivi. zaļais bija pārāk mīksts.

puķkāposti mīklā cepti cepeškrāsnī

Pavisam vienkāršs ēdiens, kā piedeva piemēram lēcām vai rīsiem - mīklā cepti puķkāposti. Un kas man pašam patīk šai visā - nav ņemšanās ar vārīšanu eļļā!

vajag: 1 puķkāpostu un mīklai:
1/2gl skābo krējumu
3ēdk sauso pētersīļu
milti
ūdens
sāls

Mīklu taisa sajaucot krējumu ar miltiem un pievienojot siltu ūdeni lai veidotos bieza skābā krējuma konsistences mīkla. Turpat arī sāls un pētersīļi.

Puķkāpostu sadala gabalos un nedaudz apvāra sālsūdenī. Nokāš, nedaudz atdzesē, notecina un tad mērcē mīklā un liek uz cepampapīra. Cep karstā krāsnī ap 10 minūtes lai apbrūnē.

Un tas arī viss.

ātra variācija par plovu

Veģetārais plovs. Tapa neplānoti un bez liekām cerībām, bet izdevās baigi labs. Tiem kam tīk gaļa - droši var pievienot arī to. Šis gan nepretendē uz oriģinālo plovu, kas tiek sutināts cepeškrānī, bet nav neko daudz sliktāks.

vajag:
2 burkānus
3 tomātus
nedaudz sarīvētu svaigu ingveru
2-3tjk koriandru
1tjk kuminu
2-3tjk ķimenes
1/2tjk sarkanos piparus, nedaudz melnos piparus
1-2tjk cukuru un pēc izvēles arī 1/2ēdk iesalu
apmēram 2 glāzes basmati rīsus
2ēdk tomātu pastas
1-2 daivas ķiploka
sāls
svaiga kinza, pētersīļi

gatavošana:

Eļļā apcep ķimenes un tajās apcep un pasutina sarīvētus burkānus.
Atsevišķā pannā vai katlā olīveļļā apcep pirms tam saberztas garšvielas un ķiploku. Pievieno sagrieztus tomātus, sutina. Pieliek cukuru, iesalu, sāli un labi sasutina, pieliek pastu un vēl pasutina. Jāiegūst diezgan tumīga pasta.

Rīsu vārīšana ir atsevišķa māksla, te viens raupjš apraksts kā var lieliski izvārīt rīsus.
Sākumā rīsi ir jāuzbriedina. Kamēr basmati mirkst, tie skan, kad izmirkuši - ir balti un vairs neskan. Tas aizņem ap 10-15 min. Basmati izskalo un ielej ūdeni attiecībā 2 daļas izmērcētu rīsu un 1.5 daļas ūdens (2cm virs rīsu līmeņa). Uz ļoti lēnas uguns vāra bez vāka kamēr ūdens vairs nepeld pa virsu, tad vēl vairāk samazina uguni (tā ka plīts gandrīz dziest nost, jo nolūks ir uzturēt tvaikus nevis vārīt) un uzliek vāku. Nekādā gadījumā nemaisa ne pirms ne pēc tam un neliek sāli! Pēc 10 min pārbauda vai ir viscaur gandrīz gatavi (līdz galam izvārīt nevajag), jāuzmanās lai nepietrūkst ūdens un arī lai ūdens nestāv apakšā - tad apakšā vai nu piedegs vai pārvārīsies. (šeit lieti noder teiciens "practice makes perfect")

Gandrīz gatavajiem rīsiem pievieno burkānus un tomātus, labi sajauc visu kopā un turpina uz lēnas uguns tvaicēt/sutināt kamēr rīsi gatavi. Pirms pasniegšanas pievieno sakapātus svaigus zaļumus.

cukini - pekanriekstu mafini

piektdien saņēmos un atkal nobraucu lejā uz dienvidiem. ciemojos pie ilzes un mārtiņa. jāsaka, ka tur lejā ir pat diezgan neslikti. man klephema patīk. un šoreiz ilzei nemaz nenācās tik grūti mani pie viņiem aizvilināt. viņa mani sakārdināja ar saviem nebeidzamajiem epitetiem par mafiniem, kurus viņdien jau bija uztaisījusi.

cukini-pekanriekstu mafini.


latviski, laikam jau ka, pareizāk būtu 'kēksiņi', bet mafins pats par sevi jau izklausās mitrāks un garšīgāks, nekā 'kēksiņš'. tāpēc paliksim vien pie mafiniem.


2 olas [vai visas trīs - kā ilzes gadījumā. jo viņa pati saka, ka esot apsēsta ar lielummāniju - tātad, nekā nav žēl. lūk, arī olu ne.]
1 tējkarote soda
šķipsna sāls
1/4 tējkarote cepamā pulvera
1 1/2 glāzes miltu
100 g sviesta
1 vidēji liels cukini
1 glāze cukura
150 g pekanrieksti




olas ar mikseri sajauc ar cukuru. šķiet, ilze lietoja balto, bet ļoti labi varētu arī derēt brūnais, jo tad mafiniem būtu vēl vairāk tāda kā karamelizēta garša. 

tad pievieno kausētu sviestu. ilze to ar mīlestību kausēja ūdens peldē. tad liek klāt sarīvētu svaigu cukini. saprotams, to pirms tam kārtīgi nomazgā, jo rīvē ar visu mizu, lai pēcāk redz, cik smuks zaļums ir mafinos. nedaudz atstāj nepievienotus, jo tos pašās beigās uzliek dekoram.

liek klāt miltus, cepampulveri, sodu un sāli.
kad viss iemaisīts, liek klāt sadauzītus pekanriekstus. ilze tos dauzīja ar gaļas āmurīti, jo smalcinātājā vai blenderī likti būs par smalku. var lietot arī valriektus, ja tie labāk tīk, bet mēs ar ilzi esam pekanriekstu cienītājas.

visu ar mīlestību iemaisa. un mums ar ilzi tās ir daudz. īpaši liepziedu laikā.
izmazgā smukās silikonmafin formas. vai ja to nav - ir nopērkamas arī papīra veidnes.
piepilda trauciņus 2/3, lai mafiniem ir, kur celties un dekorē ar iepriekš pataupīto cukini.
liek iesildītā krāsniņā uz 200 grādiem un pēcāk nedaudz samazina uz 180.

pēc 20 minūtēm virtuvē parādās kārdinoša smarža un nepārvarama vēlme likvidēt visu, kas atrodams mafinformās.
fantastiski, mitri mafini.

ilzei ir ne tas vien.
braukšu vēl.

 tas ir mārtiņš.

un te mēs abas.

• 
  
•