jau kādu laiku gribēju uztaisīt sorbertu, bet no tā mani atturēja saldējamās mašīnas neesamība. beidzot tā nu sanāca, ka man bija jāpašķirstās pa pagājušā gada 'garšīgs' numuriem, jo māsai lienei vajadzēja atsaukt atmiņā lielās pannas paeljas pagatavošanas secību [helēnai sestdien paliek 3 gadi un mums briest dārza ballīte]. tur pat, tajā jūlija numurā, uz vāka arī gozējas melleņu sorberts. šausmīgi kārdinošs un recepte arī gana vienkārša, tāpēc nolēmu, ka mēģināšu. vakar 'fazendas' mini tirdziņā gan mellenes jau bija beigušās, tāpēc ņēmu upenes, kurās miljōōōns vitamīnu un man jau liekas, ka garša ir lieliska. turklāt, var jau mēģināt ar jebkurām ogām, man šķiet.
upeņu sorberts
600 g upenes bez kātiņiem un kur nu vēl lapām
140 g cukurs [bet var arī mazāk]
1 apelsīns
ūdens
un kādas 30 minūtes
upenes attīra un ieliek katliņā. turpat arī pierīvē apelsīna miziņu, bet ne visu un piespiež visa apelsīna sulu.
pievieno vēl kādas pāris karotes ūdens un cukuru. visu uzkarsē un es bišku arī pavārīju. tad nedaudz atdzesē un sablenderē. tā kā manā īpašumā vēl nav blendera, izmantoju ābolu daiviņsadalītāju un masu kārtīgi samīcīju.
man nav arī normāla sietiņa [šodien apsolos šo labot], tāpēc atstāju ar visām miziņām. bet liekas, ka labāk būtu bijis bez - tā kā, ja ir iespēja izlaiž gardo masu caur sietiņu.
tad to visu atdzesē kādu brīdi ledusskapī un sakuļ - vai nu ar roku vai mikseri [kura, par nožēlu, man arī vēl nav].
liek lēzenā traukā un saldētavā. lēzenā tamdēļ, lai ātrāks efekts. ik pa kādām 30 minūtēm apmaisa, lai sorberts ir viendabīgāks.
es gan varu teikt, ka tāds paties sorbertīgs man viņš bija tik pēc visas nakts. naktī vēl tik likās, ka tik tāda auksta zapte vien būs un nekas man neizdosies. bet nekā - rīts sākās ar upeņu sorbertu pie atvērta loga.
ieteikums:
bez sorberta, šajā karstumā, lūdzu, uzņemiet daudz ūdens ..)
