trauslā kūka [gandrīz napoleons... vai varbūt žozefīne?]

pārsteidzošā kārtā jau pāris dienas 'maltītei' ir apritējuši 10 000 apmeklējumi. kas ir daudz. un kas IR daudz. ceru, ka tie apmeklējumi ir arī līdzējuši un devuši vismaz kādu iedvesmu kādai ēdienreizei. man - noteikti.

nu ja. un lai jau būtu kaut nedaudz svētku sajūta - vēl viena kūka. mamm šo pagatavoja par godu Mātes dienai. šī ir diezgan leģendāra - jo nenormāli garda un es to atceros, kopš vispār kaut ko atceros.

trauslā kūka [gandrīz napoleons...vai varbūt žozefīne?]

pamats:
300 g sviests vai margarīns
3 gl. kviešu milti
3/4 gl. piens


krēms:
1 1/2 gl. piens
2-3 olas
1 gl. cukurs
2 ēd.k. milti
vanilīns
200 g sviests
4 pilieni mandeļu ekstrakts
varbūt arī konjaks vai rums

dzērveņu, brūkleņu vai skābu ābolu zapte


tātad. pamats. bļodā izsijātos miltos iekapā sviestu [ne pārāk mīkstu, drošāk tādu, kas no ledusskapja]. kad tas jau nedaudz kopā sakapājies - izveido bedrīti, kurā ielej pienu un turpina kapāt [nekad nebūtu domājusi, ka nāksies vārdu 'kapāt' tik bieži izmantot saistībā ar kūkas gatavošanu], līdz veidojas tāds kā mīklas kamols, kuru nu jau var mīcīt ar rokām un uzmīca viendabīgu mīklas pikuci. to liek ledusskapī uz stundu [vai kā mamm teica - neliek, ja nav laika ..)]. pēc tam to pikuci sadala četrās daļās un katru izrullē 3 mm biezu. visas daļas jārullē apmēram vienā formā. liek uz pannas, kas izklāta ar cepampapīru un sadursta ar dakšu [ļoti labs stresa noņēmējs, starp citu]. un cep uzkarsētā cepeškrāsnī [kādi 220-250 grādi], kamēr viegli brūni. visu laiku jāvaktē, jo process diezgan ātrs. šos atdzesē.


krēms.
olas saputo ar cukuru, pievieno miltus, arī šķipsnu vanilīna un pienu. to visu katliņā karsē uz mazas uguns, kamēr sabiezē. turklāt, visu laiku jāmaisa. šo masu atdzesētu - pievieno saputotam sviestam [kuru pirms tam saputo ar mikseri]. un tad saputo to visu kopā ar mandeļu ekstraktu vai arī konjaku, rumu - sanāk ārkārtīg gards krēms.


tagad atliek tik' pašas kūkas sameistarošana.
liek kārtās krēmu, un krēmu, kuram vēl pa virsu zapte. apgriež smuki kūkas formu un drupačas pārkaisa pāri pēdējai kārtai.
vislabāk, ja kūka dabūn pa nakti pastāvēt ledusskapī - kamēr viss 'sakožās' kopā.

 

Saldskābmaize

Mmm. Tas tur pavasars ārā dullu dar'! Tā es viendien zvanīju savai mammītei un teicu, ka gribu gardās saldskābmaizes recepti!

Lai sanāktu trīs lieli kukulīši, vajadzēs:

viens klaipiņš tā saucamā "ķiegelīša"

litrs kefīra

ķimenes

glāze cukura

raugs - tas, kas paciņās un sasaldēts - aptuveni trešā daļa no paciņas

milti - man bija superextra - savi lauku milti, ko audzējis mans draugs, bet es domāju, ka derēs arī tie, kas veikalā nopērkami. Vajdzēs daudz - kādus 3 kg

Pie procesa:
Visupirms sagatavojam palielu trauku - var būt kāds spainītis vai bļoda. Es izmantoju lielu zupas grāpi. Nogriežam maizei garoziņu un pašu klaipiņu sagraizam nelielos kvadrātiņos. Liekam bļodā, beram iekšā cukuru, kādu šķipsnu sāls un ķimenes. To visu aplejam ar kefīru un liekam uz dienām 3-4 siltumā. Lai aug.. Ik pa laikam jāpamaisa!

Visu šo augšanas procesu es vairs nevarēju nociesties, jo smarža ļoti kairina:)

Ceturtās dienas rītā mūsu maizes traukā bija škidras konsistences masa, kas apburoši smaržo. Pienācis laiks to mīcīt. Sagatavojam raugu - izšķīdinam siltā pienā vai ūdenī un lejam klāt. Noņemam gredzenus no pirkstiem, beram iekšā pirmo kg miltu un ķeramies pie mīcīšanas. Mīklai jāsanāk stingrai. Tad liekam vēl vienu dienu siltumiņā - lai aug.

Ja maizīte ik pa brīdim sāk "kāpt laukā" no trauka - nomierinam, viegli iemīcot..

Pēc diennakts - izmīcam mīklu vēlreiz labi kārtīgi un veidojam kukulīšus. Tiem jabūt maksimāli viendabīgiem, pretējā gadījumā tie plaisā. Sildam krāsni /es cepu gāzes plītī/ līdz 200 grādiem, pannas nobirdinam ar miltiem sniegbaltas un liekam kukulīšus virsū. Labāk nežmiegties un cept divas tūres, nevis saspiest visus kukulīšus uz vienas pannas. Cepot tie arī turpina "augt".

Lai maizītes garoza būtu salda un garda - mēs ar mammu to ik pabrīdim "aplaistam" un noglāstam ar cukurūdeni.

Maize cepas līdz pusotrai stundai. Lai noteiktu gatavību - paklauvējiet pa garozu. Ja skaņa ir dobja - maize ir gatava! :)

Ines - bilžu nav. Bija tik gardi, ka viss apēdās. Visgardāk tikko no krāsns ar sviestu.

ķīnas pupiņas ar skābeņu salātiem

labrīt!

nav svarīgi, ja tagad ir vakars, galvenais, ka šis ēdiens bij brokastīs. manuprāt brokastīm atbilstošs, varbūt mazliet par gruntīgu, bet tas jau kā nu kuram. izskatās ne pārāk, garšo lieliski.

tātad, vajadzēs:

glāzi vai divas zaļo ķīnas pupiņu

kārtīgu sauju skābeņu

nedaudz svaigs kāposts

parmezāna siers (manā gadījumā Minhauzena - garšīgs, nedārgs un bez sliktām piedevām)

2 karotes skābs krējums

gatavošana:

uzliek vārīties pupiņas, ūdeni jālej aptuveni 2-3 cm virs pupiņām

tikmēr noskalo un sagriež skābenes, sagriež kāpostu. visu bļodā, rupji ierīvē sieru un pasāla. klāt skābais krējums, samaisa un salāti gatavi.

atliek tikai sagaidīt pupiņas un brokastis gatavas!

klāt lieliski der svaiga burkānu-biešu sula!

griķi

nu jau pāris dienas mitinos citviet. pavisam skaistā un jaukā dzīvoklī. tur ir gan riņķu virsma, gan cepeškrāsns, gan viss cits, ko vien viena laba virtuve var vēlēties [pat kambarīts]. 
uz palodzes podiņos tagad arī augs baziliks, timiāns un piparmētra.

nu ja. un pirmajās vakariņās sakārojās griķi.

nezinu gan vai pat rakstāma kā recepte,jo nekā sarežģīta un jauna jau laikam nav, bet tomēr.

apcepti šampinjoni ar svaigu baziliku, kas uz pannas sajaukts ar vārītiem griķiem, klāt nedaudz piešauta arī ķirbju sēklu eļļa. ļoti gardi[pieļauju, ka krējummīļiem derēs arī tas vēl klāt.]

klāt ēdām tomāt-gurķu salātus ar eļļu un saulspuķu sēkliņām.

amīšu cepumi - pop tarts

tātad - cepumi ar pildījumu, kurus šķiet mīl otrpus lielā dīķa. uzgāju recepti vienā ēdienu lapā, izmēģināju. secinājums - baigi labie, vēl tik vajag ietrenēt roku un atrast ideālo pildījumu.

mīkla:

2 gl kviešu milti

1 ēd.k. cukurs

1 tjk. sāls

180g sviests

mazliet piens

pildījums:

te nu katrs izpaužās kā nu tīk, galvenais, lai tas labums cepoties neiztek ārā un ir gana mitrs, lai nesprūst kaklā. es izvēlējos banānus, šokolādi un aprikozes.

gatavošana:

sajauc miltus ar sāli un cukuru. es vēl pievienoju mazliet kanēli, jo kurš gan nemīl kanēli. tad ar pirkstiem ieberž sviestu, lai sanāk tādas kā smalkas drupačas. iejauc pienu. pienu jālej ļoti pakāpeniski, jo ieliet par daudz ir sasodīti viegli. mīklai jābūt tādai mitrai, kad tik tikko nelīp pie rokām. tad ieliek ledusskapī atdzist. (principā tā ir parastā smilšu mīkla)

tālāk pildījums - smalki sagriež aprikozes. aprikozes jāņem tās mitrās nevis sažuvušās. banāni - es banānus saspaidīju ar sadrupinātu šokolādi, bet labāk ņemt banānus ripiņās un šokolādi sadrupināt rupjos gabalos.

mīklu izrullē puslīdz taisnstūrainā formā. izrullēt vajadzētu diezgan plānu, kādus 2mm, lai ir vairāk pildījuma un mazāk maizes.

nu lūk. tagad jāsagriež gabaliņos - tik lielos/mazos lai var uzlikt pildījumu un paliek maliņas ar kurām salipināt mīklas apakšējo un augšējo gabaliņu. saliek pildījumu, pa virsu otru gabaliņu un ar dakšiņu saspiež malas.

saliek uz pannas un atkal ledusskapī atdzist un karsē krāsni uz 180-200 grādiem. kad atdzisuši sadursta caurumiņus, lai tvaikam ir kur palikt, kad cepsies. caurumus jādur atdzisušiem gabaliem, jo tad tie caurumi neaizlīp ciet.

nu tikai krāsnī iekšā un pēc 15-25 minūtēm vajadzētu būt gatavam!

P.S. jums noteikti ir idejas pildījumiem - padalieties!

ķirbjkūka

šodien uzcepu ķirbjkūku. gribēju jau to izdarīt visu nedēļu. pat nezinu, kāpēc. 

zinu - nav jau īsti nekāds ķirbju laiks, bet nu. veikalos ķirbi vairs nedabūt, bet tirgū gan. tirgū tagad patiesībā bīstami rādīties - var iztērēties neplānoti daudz, jo gribas visu un visu. un tos klēpjus ar nedārgām narcisēm un neaizmirstulītēm un vēl un vēl [ja šo lasa kāds vīrietis - lūdzu, apdāviniet savas lieliskās sievietes!]

ir 1.maijs un pieņemsim, ka ar ķirbjkūku svinam 'darba svētkus'[lai ko tas šodien arī nenozīmētu].

ķirbjkūka

pamatam:

1 olas dzeltenums [3]

150 gr margarīns [1]
100g cukurs [2]
1,5-2 gl. milti[4]
[smilšu mīkla - un tie cipari apzīmē secību kā ko pievieno. ja nu tas ir neskaidri]

pa virsu:

500 g ķirbis

1 burka kondensētā piena ar cukuru

3 ēd.k. skābs krējums

2 olas

2 tējk. vaniļas cukura

1 tējk. kanēlis

1/2 tējk. malts ingvers

smilšu mīkla, tātad. sagraizītam margarīnam pievieno cukuru, olas dzeltenumu - visu mīca un pamazām liek klāt miltus, kamēr ir viendabīgs mīklas klucis. viendabīgs, garšīgs mīklas klucis ..)
šo masu izklāj, izspaida ar pirkstiem kūkas veidnē - ar maliņām uz augšu un cep - kamēr viegli brūns. tad ņem laukā un nedaudz atdzesē.


virsmasai - nopirkto ķirbi nomizo, sagriež kubikos un liek katliņā, ar nedaudz ūdens novāra, tā ka mīksti [es to izdarīju jau iepriekšējā vakarā un tas neprasīja vairāk kā 10-15 minūtes].
tad ķirbi sablenderē - ar visu šķidro masu kopā [ja nu jūt, ka tas ūdens tur tomēr diktām daudz - nolej bišku nost].
pievieno burciņu kondensētā piena ar cukuru, krējumu, olas, garšvielas un visu izmaisa. sanāk diezgan pašķidra un ļoti garda masa. ja nav garda - dari visu, lai to labotu - ar vaniļu vai kanēli, hehe.


tad pārlej to pāri pamatam un cep kādos 200 grādos, kādas 40 minūtes vai nedaudz vairāk. liksies tāpat diezgan pašķidrs, mhm, bet satraukumam nav pamata - kad izņemsiet un ļausiet atdzist pavisam - būs sarecējis un pēc konsistences atgādinās sierakūku.
var pārkaisīt ar pūdercukuru vai ko nu katrs vēlās.


kūka garšo pēc krēm-brulē vai vismaz ļoti to atgādina.

lab' apetīt!

helēna pārbauda kūkas konsistenci.

tā kūka izskatās bez pūdercukura.

ines

ēdam ārā un ar grilu

vakar, kā jau tik siltā dienā pienākas - atkal gulēju saulē. un ir sajūta, ka d vitamīns tiešā veidā ieēdies lūpās un degunā. un tas priecē ārkārtīgi.

'ēdam ārā' sezona atklāta jau pilnā sparā. tā sestdien mēs ar jūli marinējām gaļu pēc ivo piespēlētas receptes. nekā sarežģīta, bet ļoti gardi, ātri un sulīgi - turklāt, gaļa garšo pēc gaļas, nevis etiķa. pie reizes apcepām arī šampinjonus - protams, protams.

[pierakstu savai zināšanai]

ēdam ārā un ar grilu - cūkgaļa/vista

gaļa - mums bija cūkgaļas kakla karbonāde un vistas spārniņi

4 sīpoli

1 - 2 ķiploki

spilvas balzamiko salātu mērce

nedaudz balzamiko pats

bišku sāls un peperi

var arī likt vēl uzrunājošos - timiānu, rozmarīnu vai kas nu tīk.

mums stāvēja ledusskapī kādas 5 stundas varbūt - un bija ļoti labi, bet gan jau ka var likt arī uz nakti.

vistas fileja ar sieru un oregano

šovakar vakariņas gatavoju es.

[patiesībā, man tā vien šķiet, ka daudziem man apkārt esošajiem liekas, ka es visu laiku to vien daru kā gatavoju. khakha. tā nebūt nav. lai arī cik ļoti man gribētos.]

šo te recepti [vai vismaz kaut ko diezgan līdzīgu] esmu aizguvusi no olafa. man gan liekas, ka tad, kad viņš šo ēdienu taisīja - tam konsistence vienmēr bija vēl vijīgāka un sierīgāka - laikam jau, ka tas no siera atkarīgs. nu ja. un olafs virtuvē vienmēr paveic ko lielisku - ja vien tam nepārkaisa kinzu vai puravus, hehe.

vistas fileja ar sieru un oregano

[te uz 2-3 ēdājiem]

2 vidēja izmēra vistas filejas

100 ml saldais krējums

siers

oregano [raudene]

sauja lobīto ķirbja sēklu

vistas fileju sagriež nelielos gabaliņos un liek uz pannas apcepināties, tostarp arī nedaudz apbārsta ar sāli un pipariem. kad jau šķiet, ka gaļa sacepinājusies [bet nav brūna], pielej saldo krējumu, un ierīvē sieru [es šoreiz izmantoju visus man mājās pieejamos - mozarella, krievijas, parmesan - pieļauju, ka olafs lietoja holandes ..)]. ja šķiet, ka par biezu - var nedaudz pieliet ūdeni. pievieno arī oregano, bet ļoti ar to neaizraujas, jo pārāk lielos daudzumos tas ir ļoti spēcīgs. 

šoreiz es vēl piebēru arī sauju lobīto ķirbju sēklu, jo beidzot tās atradu vidzemes tirgus piena paviljonā. beeeidzot.

un ļoti labi garšo ar rīsiem. kā arī ar pastu.

lab'apetīt!



[ā. nu ja. un vēl viens labs rādītājs - tēts apēda visu porciju!]

...ja tev ir tadžina

labvakar. ir aizvadīta lieliski ģimeniska nedēļas nogale. ar jūru, kurā pilns ar baltiem gulbjiem; pirmo grilēto vistas spārniņu; pirmo miegu saulē un neizbēgami - pirmajiem vasarasraibumiem uz deguna. un ne tikai.

šodien ciemojāmies manas māsas lienes virtuvē un izmantojām viņas marokāņu sautējamo trauku - tadžinu. sanāca gluži tematiski - tāds mazs virtuves "Eyjafjallajökull" vulkāns, tikai bez haosa un pelnu mākoņiem.

nekas jauns un speciāls šajā receptē atrodams nebūs. vienkārši garda un veselīga svētdienas maltīte. [jāpiebilst gan uzreiz, ka diezgan klasiku ēdienu piekritējam - tētam - tadžina 'izvirdums' likās mazāk baudāms 'tad jau labāk kādu karbonādi ar kartupeļiem'.]

dārzeņi un vistas stilbi tadžinā.

pikucis sviesta

8 vistas stilbi

3-4 burkāni

puķkāposts

sīpols

3 ķiploka daivas

2 paprikas

tomāti

žāvētas plūmes, aprikozes

kaltēti tomāti

garneles

garšvielas [kurkums, karijs, kumīns, sarkanie saldie, asie pipari, citronu sula, sāls]

uzliek tadžinas [šis izmērā paredzēts 7 pieaugušajiem] apakštrauku uz lēnas uguns sildīties un ieliek arī pikuci sviesta, lai izkūst. saliek garšvielās izmērcētus vistas stilbus [bez ādas, jo sautētā veidā tā āda nekas baudāms nav], tad burkānus [jo tiem vajag vairāk laika un siltuma, lai būtu mīksti], plūmes, pārkaisa ar garšvielām [to var darīt vairākās kārtās]. tad liek vēl tomātu daivas, puķkāpostus, papriku, kaltētos tomātus, aprikozes, un garneles. princips apmēram tāds - ka tam, kas var pagatavoties arī ar karstu tvaiku - to liek augšpusē. tad ielej tadžinā nedaudz ūdeni - nu tā 1/3 apmēram un liek virsū vāku - lai kādu 1 1/2 gatavojās uz lēnas uguns.

un principā tas arī viss - nekādas lielās mākslas nav - bet gardi un veselīgi ļoti. un variācijas iespējamas visdažādākās.

ir labi kopā ar kuskusu.

lab'apetīt!


turklāt, šīs svētdienas vakara saldajā burvīgs šķiet plombīrs ar kļavu lapu sīrupu un grauzdētām saulspuķu sēklām - garrrrdi.