upeņu sorberts

jau kādu laiku gribēju uztaisīt sorbertu, bet no tā mani atturēja saldējamās mašīnas neesamība. beidzot tā nu sanāca, ka man bija jāpašķirstās pa pagājušā gada 'garšīgs' numuriem, jo māsai lienei vajadzēja atsaukt atmiņā lielās pannas paeljas pagatavošanas secību [helēnai sestdien paliek 3 gadi un mums briest dārza ballīte]. tur pat, tajā jūlija numurā, uz vāka arī gozējas melleņu sorberts. šausmīgi kārdinošs un recepte arī gana vienkārša, tāpēc nolēmu, ka mēģināšu. vakar 'fazendas' mini tirdziņā gan mellenes jau bija beigušās, tāpēc ņēmu upenes, kurās miljōōōns vitamīnu un man jau liekas, ka garša ir lieliska. turklāt, var jau mēģināt ar jebkurām ogām, man šķiet.

upeņu sorberts

600 g upenes bez kātiņiem un kur nu vēl lapām

140 g cukurs [bet var arī mazāk]

1 apelsīns

ūdens

un kādas 30 minūtes

upenes attīra un ieliek katliņā. turpat arī pierīvē apelsīna miziņu, bet ne visu un piespiež visa apelsīna sulu. 

pievieno vēl kādas pāris karotes ūdens un cukuru. visu uzkarsē un es bišku arī pavārīju. tad nedaudz atdzesē un sablenderē. tā kā manā īpašumā vēl nav blendera, izmantoju ābolu daiviņsadalītāju un masu kārtīgi samīcīju. 

man nav arī normāla sietiņa [šodien apsolos šo labot], tāpēc atstāju ar visām miziņām. bet liekas, ka labāk būtu bijis bez - tā kā, ja ir iespēja izlaiž gardo masu caur sietiņu. 

tad to visu atdzesē kādu brīdi ledusskapī un sakuļ - vai nu ar roku vai mikseri [kura, par nožēlu, man arī vēl nav].

liek lēzenā traukā un saldētavā. lēzenā tamdēļ, lai ātrāks efekts. ik pa kādām 30 minūtēm apmaisa, lai sorberts ir viendabīgāks. 

es gan varu teikt, ka tāds paties sorbertīgs man viņš bija tik pēc visas nakts. naktī vēl tik likās, ka tik tāda auksta zapte vien būs un nekas man neizdosies. bet nekā - rīts sākās ar upeņu sorbertu pie atvērta loga.

ieteikums:

bez sorberta, šajā karstumā, lūdzu, uzņemiet daudz ūdens ..)

Albertvillas reportāža

Albertvillas komandai ideja par mājrestorānu ir staigājusi garu ceļu, lai realizētos ar pirmo pavasara dienu. Galvenais ir laba ideja un plānošana - tas attaisnojās. Labās idejas pamatā bija nesteidzīgums (lasi - slow food), kas nozīmē arī Latvijas lauku labumu izmantošanu ēdienkartē. Balstoties uz šo koncepciju, katra ēdiena izpildījumu veica kāds no komandas. Pārējie gatavošanas procesā mēģināja neiejaukties:)
Ievadam pasniedzām uzkodu, kas sastāvēja no grauzdētas Ķelmēnu rupjmaizes, biezpiena ar nelielu ķiploka piedevu, un pikanti apceptu biešu "cepurītes".
Sekoja silti dzeltenā ķirbju biezzupa, kuru papildinājām ar pašu gatavotām svaigā siera bumbiņām melnā sezama sēklās. Un - voila - vakara galvenais ēdiens - jēra cepetis. Jērs tika sarunāts Sidrabjēra saimniecībā, kas zinātāju rindās pazīstama kā bioloģiskas jēra gaļas ražotāja. Izlēmām, ka jēram kompānijā labi piederētos kāļi un burkāni, kas tika gatavoti kopā ar gaļu, tādējādi aizņemoties garšas nianses un papildinot viens otru. Šai savienībai tika uzlikts akcents čatnija izskatā. Čatniju - sarkanvīnā gatavotas jāņogas, upenes, apelsīnu miziņas un sinepju sēklas - ziemas krājumiem gatavoju pagājušajā vasarā. "Nu, kāļus es vispār neēdu, bet ar čatniju tie garšo ... mmm ..." , komentēja kāds viesis. Un, jā, vakara vīnu pieskaņojām jēram - "Pearly Bay, Cape Red".
Lai pamazām pārietu pie deserta, turpinājām ar nelielu ieskatu Latvijā ražoto sieru pasaulē un piedāvājām divas šķirnes Vītolberga siera, un mīksto un cieto kazas sieru no zemnieku saimniecības Vikšeri. Pārbaudīta lieta - visu šo sieru garšas nianses pirms tam šaurākā lokā tikušas atzinīgi novērtētas jau vairākkārt.
Desertā tika servēta, varētu teikt, klasika - "crumbles" jeb "ābolu drumstalas", kas tika papildinātas ar maģisko mērci (tai tika īpaši gādāts īsts lauku saldais krējums). Kā stāsta - bija pāris laimīgie, kuriem virtuvē tika sarūpēta papildporcija:)
Kopā ar pēdējiem viesiem Albertvilla komanda nesteidzīgo vakarēšanu turpināja vēl līdz pusnaktij, pamazām ieskicējot nākošā restorāna ideju. Paldies mums un paldies viesiem!


Šeit padalīsimies ar mūsu deserta recepti.


"Crumbles"


Āboli - 1-2 kg
Sviests - 200 g
Nedaudz miltu
Brūnais cukurs
Kanēlis


Mērcei - saldais krējums, 2 banāni, viena citrona sula


Ābolus sagriež šķēlītes vai arī kādā citā sev tīkamā formātā, un saber ar sviestu ieziestā cepamtraukā. Sagatavo drumstalas, aukstu rīvētu sviestu samīcot kopā ar miltiem un kanēli, - to pārber āboliem. Liek cepeškrāsnī un 170 grādu temperatūrā cep apmēram 40 minūtes. Šī ir recepte, kura variējama teju nebeidzami - var likt klāt riekstus, ogas, citus augļus. Starp citu, laba ideja ir ābolu vietā izmantot persikus. Mērcei sablenderē visas trīs sastāvdaļas.
Ir labs gan auksts, gan karsts. Vienkārši un ļoti, ļoti baudāmi.

Ogu clafoutis

Pirmdienas rītā pavisam spontāni izdomājām atbraukt uz laukiem. Domāts, darīts. Jau pirmajās stundās te, gājām meža pastaigā un pieēdu pilnu muti melleņu. Nākamajā rītā kājas pašas nesa uz mežu un šoreiz talkā ņēmu melleņu grābekli, spaini un nazīti - tām dažām gailenītēm, kas kur nu kurā paslēpusies, jo daudz to nemanīju. 

Mellenes lielas un daudz un gardas. Ne vairāk kā divās stundās, pat īpaši neiespringstot, tiku pie 5 litriem melna zelta. Kad sava daļa ar pienu apēstas un draugiem Dimdiņkāpostu ķopšos atliktas, jādomā, ko iesākt. Atcerējos nesenis ierādīto video recepti Ķiršu clafoutim. Tad nu ņēmu un uztaisīju mums melleņu versiju. Esmu pārliecināta, ka mellenes un ķirši aizstājami ar jebkurām citām ogām. 
Un saceptais pazudīs nemanot.

Ogu clafoutis.

600 g mellenes (ķirši, jāņogas, upenes, kazenes, avenes, vai miksētas utt)
4 olas 
100 g cukurs
1/4 tējk. sāls
100 g milti
1 glāze piena
30 g kausēts sviests
1 tējkarote vaniļas cukurs (vai pēc garšas)
mandeļu ekstrakts (ja ir)
pūdercukurs dekoram

Ņem kūku cepamtrauku un iezieš to visu ar sviestu. Sviestainajā traukā ieber 2 ēdamkarotes cukura un grozot trauku uz visām pusēm, izbārsta pa visu trauku. 

Ieber visas ogas tajā un ķeras pie mīklas pagatavošanas.
Bļodā iesit 4 olas, pievieno sāli un cukuru un sakuļ tās viendabīgā masā. Pievieno pamazām miltus, tos iemaisot. Pievieno arī vaniļas cukuru un mandeļu ekstraktu. Kad visi milti pievienoti, pamazām pievieno pienu. Sanāk tāda plāno pankūku mīkla, kurai pievieno vēl izkausēto sviestu.

Visu lej pāri ogām un liek cepties 180 grādos uz minūtēm 40-45, kāda nu kuram cepeškrāsns. Lauku malkas plītī cepu pat ilgāk.

Tas pacelsies un saplaks izņemot no krāsns. Visvieglāk to uz šķīvjiem būs salikt atdzisuši.

Pēdējās dienās esmu paspējusi šo izcept jau divas reizes un jāsaka, ka melleņu + ķiršu pildījums bija lielisks!

Veseli ēduši!
un
Labu apetīti!

kinoa un saldais kartupelis

Ar kinoa es pirmo reizi iepazinos, dzīvojot Sanfrancisko. Mana draudzene to lietoja pie saviem zaļajiem smūtijiem un mēs to ēdām kā piedevu dažādiem ēdieniem. Jau tad sapratu, ka man tā pavisam noteikti garšo.

http://www.happyolks.com/

Te neliels ieskats par kinoa no www.cetrassezonas.lv:
"Quinoa (izrunā: „kīnua”; no spāņu quinua, no kečua valodas: kinwa), Latvijā zināms arī kā kinoa vai kinva. Es šoreiz to apzīmēšu ar kinoa. Šis Latvijā vēl mazpazīstamais produkts no Dienvidamerikas pelna ievērību ar savu augsto olbaltumvielu saturu (12–18%) un to, ka tas nesatur glutēnu. Tas satur pilnu cilvēkam nepieciešamo aminoskābju klāstu, līdz ar to ir ļoti piemērots vegānu diētai vai gavēnim. Kinoa ir labs šķiedrvielu un fosfora avots un bagātīgi satur magniju un dzelzi. Tas nesatur glutēnu, un to ir viegli sagremot. Kinoa satur vairāk olbaltumvielu nekā jebkuri citi graudi, vidēji 16,2%, salīdzinot ar 7,5% rīsiem, 9,9% prosai, un 14% kviešiem. Dažās kinoa šķirnēs ir vairāk nekā 20% olbaltumvielu. Tas ir ļoti veselīgs un īpaši ieteicams, ja sirgsti ar migrēnu, diabētu, aterosklerozi, sirds un asinsvadu slimībām un sirds mazspēju." 

Un saldais kartupelis jeb batāte! Vēl pirms pāris gadiem tas Latvijas veikalos bija pavisam reti sastopams, bet nu jau es to arvien biežāk pamanu populārajos ikdienas veikalos. Jāsaka, ka šis kartupelis ir mans iecienītākais, lai arī būtu grēks to saukt par kartupeli, jo tam ar mūsu kartupeli ir atšķirīgas dzimtes. Un joprojām nesaprotu, kāpēc to neaudzē tepat - laikam jau tāpēc, ka tas iecienījis tropus un subtropus (siltumnīca būtu opcija un mums taču vasarā arī ir teju tropi!).

kinoa un saldais kartupelis

175 g kinoa (1 cup)
3 vidēja izmēra saldo kartupeļu/batātes
1 liels sarkanais sīpols
2 lielas ēdamkarotes Gī sviesta
1/2-1 glāze buljona (vai karsta ūdens)
2 daivas ķiploks
svaigs ingvers
1-2 ēd.k. karijs (to, cik daudz to pievieno ir atkarīgs no paša un no karija stipruma)
jūras sāls
spināti (es gan šoreiz neizmantoju)
upenes

Batātes kārtīgi nomazgā, bet nemizo. Sargriež palielos kubos un iemaisa ar olīveļļu un jūras sāli. Liek uz cepampapīra un aptuveni 15-20 min cep cepeškrāsnī kādos 180C.

Attiecībā 1:2 - tas ir 1 daļa kinoa un 2 daļas ūdens, liek vārīties, kad sāk vārīties, samazina uguni un turpina vārīt, kamēr pievārījies pilns katliņš un viss ūdens pazudis. Vāroties, kinoa parādās tādi kā mazi asniņi, kas ļoti atgādina diedzētos graudus. 

Sīpolu negriež smalki, bet gan palielos gabalos. Uz pannas to apcep Gī sviestā, kamēr tie mīksti un pat nedaudz karamelizējušies, jo tas piedod ļoti labu garšu. Pievieno sasmalcinātu ķiploku un pierīvē nedaudz svaigo ingveru. Visu kopā pasautē. Ap šo laiku jau arī batātēm vajadzētu būt viegli apcepušām - kubus pievieno sīpolu masai un turpina sutināt.

Tad pievieno buljonu un kariju. Joprojām visu turpina sutināt. Pēc vajadzības, var vēl pievienot Gī sviestu vai buljonu un sāli, pēc garšas. Pievieno rupji grieztus spinātus un ļauj tiem pavisam nedaudz sasust (jāsaka, man spinātu mājās nebija, tāpēc iztiku bez tiem).

Gatavs!

Pasniedz ar kinoa un upenēm (kaltētām vai saldētām) - tās tiešām piedod vēlamo skābumu un svaigumu.



lab'apetīt!

Ledus tēja ar ogām

Lieliskais jūlijs ir klāt! Un ne tikai dārzi un mazdārziņi un balkoni pilni ogu un tomātu un puķu, bet arī naktstirgus un visi citi tirgi. 
Iesaku nepalaist garām šo laiku un ēst pilnus vēderus visu, kas svaigs un tikko no krūma. Vispirms tā un tad jau var domāt, kā un kur to visu ielikt, lai padarītu savu dzīvi interesantāku un varbūt - arī savu dzīvi garšīgāku ziemā.

Kamēr Teodors un Kirke bauda pusdienas miegu, ātri ielikšu vienu pavisam gardu un atsvaidzinošu dzēriena recepti, kuru sev atklāju tikai šovasar. Esam paspējuši pabūt arī tikko iznākušajā jūlija "Mans Mazais" numurā ar dažām ogu receptēm.

Ledus tēja ar ogām.

6 tējas maisiņi sarkanās tējas (kurus var aizstāt ar 4 ēd.k. beramās tējas)
3 ēd.k. mizota un sagriezta ingvera
250 g cukurs
2 litri ūdens
ledus
svaigas ogas - zemenes, mellenes, upenes, jāņogas - kas nu ir pa rokai vai krūmam
svaigas piparmētras lapiņas

Palielā traukā aplej tēju ar 1,5 litriem karsta ūdens. Ļauj visam savilkties 30-45 minūtes, tad nokāš un atdzesē aukstu. 

Kamēr tas notiek - uzvāra ingvera sīrupu - katliņā ielej 250 ml ūdens un pievieno 250 g cukura (1:1 proporcija), kad cukurs izkusis un nedaudz pavārījies, pievieno ingveru un vēl mazliet pavāra. Arī to atstāj ievilkties un tad nokāš. 
Atdzisušajai tējai pievieno sīrupu, izmaisa, tad pievieno ledu, cik nu trauks ļauj, ogas un piparmētras. 

Ļoti gards un veldzējošs un ne mazāk svarīgi - pavisam labi izskatīsies uz tava vasarīgā brīvdienu svētku galda!

(Ideāls, lai arī barojošas māmiņas veldzētos un justos, ka dzer kādu smalku kokteili, haha)