Launagam. Sviesta pupiņas.

Darbdienas pēcpusdiena. Launaga laiks. Ideju nav daudz. Jēkabs grib ēst. Vecmāmiņa šorīt atnesa nedaudz sviesta pupiņas. Nolēmu paimprovizēt un pagatavot mērcītē....

sviesta pupiņas
sviests
siers (šoreiz man bija Dzintars kausētais.Klasiskais)
mazliet piens

Sviesta pupiņas izvārīju sālsūdenī.
Tad uz pannas izkausētā sviestā. Pacepināju. Piešāvu pienu.. nu pēc sajūtas, ne baigi daudz. Un tad to Dzintara sieru. Mazāku uguni nogriezu, lai paburbuļo pannā. Jo ilgāk viss tur kopā burbuļo, jo pupiņaināka mērcīte. Pienu liku, la mērcīgāk un nav tik stiprs. Un esmu dzirdējusi, ka var likt arī parastu rīvētu sieru. Tā lūk. Jēkabam garšoja. Un man arī, starp citu. Launagam kā reizi.




[bildē izskatās kā makaronu zupa, vai ne? :)]

mammas jaunā brūkleņu kūka

manas ģimenes sievietes ir nepārtrauktos virtuves iekarojumos. pat tik nemitīgos, ka es visos nespēju būt klāt un kur nu vēl tikt visu nogaršot.
tūlīt te pierakstīšu mamms diktētu recepti. ļoti sezonāla - jo brūklenes tirgū tagad pārdod ik uz stūra. un vakardien ciemojoties pie mamms - pie viena ķopša tiku arī es - viņa grib, lai es pati arī šo te recepti drīzumis pamēģinu. tā arī darīšu. tāpēc - droši - piesakās ciemos.

brūkleņkūka.


100 g cepumi
100 g sviests


400 g krējumsiers/biezpiens
75 g cukurs


100 g mandeles sasmalcinātas
2 ēd.k. karotes cukura
1/2 tējk. kanēlis


200 ml saldais krējums
1 pac. vaniļas cukurs
2 pac. putukrējuma biezinātājs


300 g brūklenes
100 ml jāņogu sula/grenadīnsīrups /vai cita skābenā
2 ēd.k. ciete


Cepumus [selgas klasika, piemēram] sasmalcina un izliek kūksformā, kurā izklāts cepampapīrs - jācep nebūs, bet nu lai ir labs pamats. Uzkarsē sviestu - tā, lai tas tā kā jau nedaudz brūninās un pārlej pāri cepumiem un pat nedaudz iemaisa - tā ir kā pirmā kārta kūkai.

Biezpienu vai filadelfijas sieru [vai maskarponi] samaisa ar cukuru un liek uz cepum+sviestkārtas. mamm bij' taisījusi ar biezpienu [kas ir arī ekonomiskāks variants, starp citu]un bija pat ļoti labi - man liekas, ka pat drīzāk jāizvēlas biezpiens, jā. to izberž caur sietiņu - pievieno cukuru un liek virsū uz cepumkārtas. un jau atkal liek darinājumu aukstupskapī. 

pa to laiku - saberž mandeles, nu vai sablenderē, lai nav veselas un karamelizē uz pannas kopā ar kanēli.

kad tas izdarīts - uzputo putukrējumu - kas liek cukuru - pieber arī vienu paciņu putukrējuma biezinātāju [nopērkams veikalos pie garšvielām - neslikta lieta, ja negribas, lai putukrējums ātri sakrītas un atsulojas].

jēkabs šņakarējas gar putukrējumu.

tad nu atkal ņem no aukstumskapja laukā kārtu kārtas un liek pa virsu grauzdēto mandeļu kārtu un putukrējumu. kārtējo reizi - liek atpakaļ aukstumskapī. 
miera nav. jādarbojas tālāk.
brūkleņu kārta. sulas daudzumu sadala uz pusēm. vienu pusi sajauc ar 2 ēdamkarotēm cietes - kad izšķaidījies - pielej katliņā arī to. otru pusi lej katliņā un pieber ogas - tās tur apvāra - un veidojas tāds kā ķīsels. to, protams, atdzesē. un kad vēss - liek virsū kūkai kā beidzamo kārtu.

nu un tad jau atkal tam visam vajadzētu iepazīties - respektīvi - liekam pēdējo reizi uz aukstuma nostāvēšanos. 

vislabāk jau šo taisīt iepriekšējā vakarā pirms ēšanas - bet nebūs arī slikti, ja no rīta taisīs un vakarā ēdīs.

ļoti, ļoti laba.

sacepiens ar plūmēm

šoreiz nudien tā bija. nekas speciāli iegādāts vai sarūpēts. kas nu bija mājās - to arī izmantoju. varbūt desmit vakarā nav tas labākais laiks šādam te gardumam, bet nu - kā kalvis saka:'dzīvojam vienreiz'. un to visu var pēc tam nākamajā rītā noskriet nost ..)


jau todien, kad taisīju ābolus mīklā, pamanījos, ka paliek viena dzeltenā tešlas plāksne pāri. kalvis no mamms dārza bij' atvedis arī plūmes, kuras jau gandrīz bija noskatījušas neciešamās drozofilas. un valrieksti...valrieksti ir labi. senie grieķi nabadzīgajiem neesot ļāvuši tos ēst, jo baidījās, ka nesāk par daudz domāt - jo nu, viņi bija stingri pārliecināti, ka  valrieksti vairo gudrību. tad nu ēdīsim tos valriekstus visur un vienmēr, khekhe.

plūmju sacepiens ar valriekstu un brūnā cukura glazūrā.


1 plāksne dzeltenās tešlas [vai vairāk]
kādas 9-10 plūmes
brūnais cukurs
kanēlis
valrieksti

uzreiz varu teikt, ka plūmju vietā var būt arī āboli vai bumbieri vai nu, kas nu liekas, ka varētu te iederēties. tā kā es atradu aukstumskapī plūmes un kalvis ļāva tās izmantot - es arī īpaši netielējos.


ļauj mīklai atlaisties. un to nedaudz izrullē. ja nu tomēr gadās tā, ka atrodas vairāk plāksnes - protams, taisa ar vairāk ..)

pa virsu saliek šķēlītēs sagrieztas plūmes.

diezgan bagātīgi sakaisa ar brūno cukuru, pārbirdina arī valriekstus un vēl kanēli.

un liek kādos 200 grādos, uz kādām 15-20 minūtēm - nu, kad redz, ka cukurs jau gana sakaramelizējies.
ņem laukā un ļauj pavisam nedaudz atdzist - lai vismaz nedaudz tas viss sastingst.


mājinieki atzina par pavisam pavisam labu.
bija jau arī ..)

valriekstu pesto

jau pagājušajā nedēļā ilze mani virtuāli uzvedināja uz domas par valriekstu pesto.
tā kā sestdienā tirgū to bazilika bunti tādu pamatīgāku biju iegādājusies un pēc botāniskā dārza pastaigas tā vien gribējās kā parosīties - pēc vistas-bazilika zupas tapa arī valriekstu pesto.
šoreiz tas bija tik tāds izmēģinājums - tāpēc proporcijas bija pavisam nelielas.

valriekstu pesto 


100 g baziliks
sauja valriekstu
daiviņa ķiploka
2-3 ēd.k. olīveļļa
sāls, pipari
cietais siers


noplēš no kātiem bazilika lapas un samet blenderī. protams, ja ir piestas - tad tas viss tā organiskāk, bet blenderis arī izlīdz godam.

pieliek daiviņu ķiploka.

valriekstus.

un blenderē kopā.
pēc brīža pielej olīveļļu, pieber nedaudz siera. sāli, piparus - tos pēc garšas. sablenderē kārtīgā putriņā.
un uz sausmaizītes virsū.
šo var taisīt pēc konsistences kādu nu vēlas - tik pats regulē eļļas daudzumu. var uzglabāt kādu laiku arīdzan.

un tādai svētdienas pēcpusdienai ārkārtīgi piestāv billy holiday. nodziedāja mums visu dienu un vakaru.

brūkleņu ātrā kūka

kā jau minēju, sestdien, bez salātiem tapa arī ātrā brūkleņkūka. 
man kaut kā vienmēr veicas, ka tad, kad nepieciešams sakult olas baltumu, varu to likt izdarīt kādai vīrieša rokai. miksera neesamība ir jūtama, bet roku muskulatūra par to diez vai sūdzas.

brūkleņu ātrā kūka


4 olas
cukurs
vaniļas cukurs
brūklenes
rieksti, valrieksti
varētu arī būt āboli vēl


atdala dzeltenumus no baltumiem. dzeltenumus sakuļ ar cukuru, kad sakūlies - iemaisa karoti miltu [man liekas, ka še varētu būt arī manna, ja nu miltus galīgi negribas]. baltumus arī saputo stingrās putās [paldies kasparam]. pieliek arī vaniļas cukuru, ja grib, lai aromātiskāks. iecilā stingri sakulto baltumu dzeltenumā un liek kūkformā. izlīdzina. un pa virsu saliek ogas, iesprauž iekšā riekstus un ko tik vēlās. cep kādu pusstundu apm. 180-200 grādos. nevar arī pārcensties ar ogu daudzumu, jo tad var būt par daudz.

sestdiena virtuvē.

vislabākās brokastis sestdienas rītā laikam ir tās, kuras tu ēd kopā ar labiem, tīriem cilvēkiem. 
tāpēc, paldies baznīcas ielas namapsaimniekotājam, kurš renātei, veltai un kasparam 'nogriezis' silto ūdeni. jo viņi nāk pie mums uz dušu. 

brokastojām gan tik ap diensvidu, jo tā sestdienām piestāv. pirms tam biju aizstaigājusies līdz matīsielas tirgum. un tirgus ir kas neatkārtojams. ģimenes sievietes ar savām iepirkumsomām, nekrāsojušās, pat varbūt nedaudz sabozušās, apstaigā tantukus, kuras nebeidz vien klāstīt 'viss tik garšīgs, tik garšīgs'. 
tad nu arī es iepirku, ko nu kārojās - brūklenes, rukolu [latviski - eruku], mājas sieru [to, kas iepretim straupes piena stendam], lielu bunti bazilika, valriekstus, sieru un ko tik vēl ne. 

brokastīs piedāvāju salātus. parastos pienlapu ar rukolu, uz pannas apceptu vistas fileju, mājas siera gabaliņiem. pārlietus ar ķirbjsēklu eļļu un apbārstītus ar lobītām saulspuķu sēklām.
baznīcsielas delegācija atnesa gardu 'fazendas' pašcepto maizi, kura bija kā lielisks papildinājums mūsu vienkāršajam dušrītam.

tā kā biju iegādājusi arī brūklenes un ledusskapī stāvēja lauku olu lādīte, gribējās uztaisīt arī nelielu ātro kūku.
tā tad skatāma pie nākamā ieraksta.

veltai aiz muguras lietuviešu 'kokkūka'. kalvis kā reiz bija lietuvā un atveda nostaļģijas piepildīts par bērnību. es tādu nekad nebiju ēdusi. un garšoja pēc vienkārša cepuma, bet tā jau nebij ne vainas.

ps ja nu ir ērti un vēlēšanās - maltīte dzīvo arī sejasgrāmatā [facebook] maltīte_facebook

kabači ar gaileņu pildījumu

šis ēdiens ir rudens velšu krustojums. ne pārāk sarežģīts, bet ļoti ņammīgs.


vajadzēs:
gailenes
sviestu
kabačus
sieru


vispirms gailenes jāliek cepties sviestiņā un tikmēr jāuzslēdz krāsns  uz 200 grādiem un jāsarīvē siers. Siera veids ir pēc izvēles, bet personīgi iesaku lietot parmas sieru. Tad kad gailenes gandrīz gatavas, pieber sāli un vēl kādu garšvielu, ja sirds kāro. Kad gailenes saceptas un nedaudz atdziest, pa to laiku jānomizo kabača kungs un jāsagriež apmēram 3cm biezos gabalos un ar karoti katrs gabaliņš jāizgrebj, bet tā lai dibens nav caurs.

Tad gailenēm pievieno sieru.

Un cepamo veidni nedaudz iesmērē ar sviestu un nedaudz ielej ūdeni. Tad kabaču kungi jāpilda ar gaileņu siera masu un jāliek cepamtraukā.

Un tad, kad tas izdarīts, liek vāku virsū un sautē krāsnī kādas 30 minūtes, kamēr kabači mīksti.

citrons acī un kalmāru pasta

kaut kad pagājušajā nedēļā tiku pierunāta uz mazo kalmāru iegādi. šonedēļ tie tika atvesti svaigi. un brieda pavisam netipiskas vakariņas.

galu galā sanāca improvizācija par tēmu - citrons acī un kalmāru pasta.

citrons acī un kalmāru pasta

aptuveni kādi 40 mazie kalmāri [sākumā gribēju rakstīt - kalmāru mazuļi, bet pat man tas izklausījās žēli]

2 nelieli citroni

olīveļļa

3 ķiploka daivas

sāls

pipari

kaltēts stiprais pipars [vai svaigs]

nedaudz sinepes

cukurs

tagliatelle pasta

sākotnēji kalmāri jāizķidā. to dara noplēšot to galu, kur acis, izņemot plastmasīgo spuru, kas gar visu sānu iet un izņemot iekšas. tad sagriezu tos gabaliņos un bļodā iekšā. pieliek kādas 2 ēdamkarotes eļļu, sāli, piespiež pusi citrona, sakapātus ķiplokus, piparus, citas vēlamās garšvielas un visu apviļā, nu tā, lai ir jau nedaudz piedota garša.

liek uz pannas apcepties. kur viņi tā smuki savelkās un lokās un paliek balti. 

tad es uztaisīju mērcīti - kas sastāvēja no divu citronu sulas, olīveļļas, 2 karotēm sinepju, garšvielām, cukura, sāls. citronus spiedu tik sirsnīgi, ka tika arī acī - neteiksim, ka tā būtu no tām lieliskākajām sajūtām. kalvis no blakus istabas arī neatsaucās maniem žēlīgajiem kaucieniem - vārdsakot, tur jau nav ko glābt - vienkārši jāizcieš ..)

nu ja. un tad, kad tā mērcīte samaisījusies viendabīga - liek uz pannas klāt apceptajiem kalmāriem - uzsilda un pannā liek savārīto pastu  - iemaisa un gatavs!

Ķirbju - kausētā siera biezeņzupa ar grauzdiņiem

šodien novācām dārzu, tai skaitā ķirbjus, burkānus un kāļus. pašsaprotami, ka daļa no tiem uzreiz tika pagatavoti.


zupa:
ķirbis - šķiet kādi 300g
kādi 3 burkāni
viens neliels kālis
viens sīpols
daudz dilles
paciņa klasiskā "Dzintara"
ēdamkarote karijs, melnie pipari un sāls

ķirbi sagriež nelielos gabaliņos, kāli un burkānus sarīvē. saber katlā un pielej ūdeni tā, lai ūdens ir pāris centimetrus zem dārzeņu līmeņa. vāra 10-15 minūtes, tad pieber arī sagrieztu sīpolu un kariju un kādu trešdaļu dilles. kad tas viss savārījies mīksts - sablenderē.

tad pieliek kausēto sieru un atlikušās dilles un uzkarsē līdz pirmajiem burbuļiem. zupa gatava.

grauzdiņi:
sagriež baltmaizi vēlamajā formā, saliek uz pannas un apslaca ar eļļu. apkaisa ar sāli un grauzdē krāsnī.

zupu šķīvī, grauzdiņus pa virsu un karoti rokā. labu!


p.s. vēl viena ķirbju zupa: http://maltite.blogspot.com/2010/01/vienkarsa-kirbju-kremzupa.html