Velutē mērce

Inese man beidzot ir izdīkusi padalīties ar Rītiņam nospertu mērces recepti. viss, ar ko tiek pasniegta šī mērce, ir tikai piedeva, taču pamatā paredzēta zivju un sīfūda ēdieniem, īpaši jūras ķemmītēm. aaa, un kartupeļu biezenis dikti piestāv.  

Velutē mērce.

tātad sastāvdaļas (apmēram divu cilvēku vakariņām/pusdienām):
2 šalotes sīpoli sviests  
100g vermuta (parasti ņemu sarkano martini)
100g dārzeņu buljona
daži zari timiāna
daži zari rozmarīna
10g kaltētu baraviku
100g saldā krējuma

Katliņā izkausē sviestu un sautē sīpolus. kad tie ir zeltaini, pievieno sāli, piparus, timiānu, rozmarīnu un sagrieztas izmērcētas baravikas. pielej vermutu un apmēram pusi izvāra. pievieno buljonu un atkal pusi izvāra. tad visus biezumus nokāš un mērcei pievieno saldo krējumu un atkal novāra līdz pusei. Šoreiz ķemmīšu vietā bija līdakas fileja- folija ar sāli, pipariem, dillēm, ķiplokiem un piciņu sviesta.  
Nu un vino bianco, protams! ;) 

banofee pīrāgs

Piektdien andrai uzplijos, jo nevarēju vien izdomāt kādu kūku lai pa brīvdienām uzcep. [andra man ir gana liela virtuves autoritāte. viss, ko viņa ir gatavojusi man ir garšojis un gatavo viņa daudz!] sākotnēji bija strūdeles varinats, jamie oliver mājslapā pāris arī likās gana kārdinošas, bet paliku tomērt pie andras ieteiktās banofee pie receptes:

[zemāk teksts lielākoties no andras vēstules]

[andras banofee pie]

banofee pīrāgs

pamatam [superīgajam pamatam!!!! - sanāks lielajai apaļajai formai]

150g mīksta sviesta
20g baltaa cukura

20g brūnā cukura

mazliet vaniļas

150g miltu

30g rīsu vai ļoti labi arī ar mannu

pārklājumam

1 - 1,5 kārbiņas kondensētā vārītā piena ar cukuru

4-6 banāni

400ml saldā krējuma

1 tēj k šķīstošas kafija

1 ēdk cukura

kūkas pamatam sakuļ pamīksto sviestu ar abiem cukuriem, šķipsnu vanilīnu [vai vairāk vaniļas cukuru]. klāt piesijā miltus, pieber mannu un visu samaisa. [es pati to darīju ar mikseri - jo man ļoti vēlējās palīdzēt helēna. un turēt mikseri ir ļoti atbildīgs darbs 2 1/2 gadus vecam kulināram] kad viss viendabīgā masā - liek pārtikas plēvē smukā bumbā un liek uz 30-40 min. ledusskapī atpūsties.

pa to laiku jau iesilda cepeškrāsni uz kādiem 140 grādiem, ieziež kūkas veidni ar sviestu vai izklāj to ar cepampapīru - un izspaida mīklu pa veidnes dibenu. kad tas vienmērīgi veikts - sadursta ar dakšiņu. cep 40-50 min. - kamēr smuki zeltaina brūna un smaržo visa māja. tad ņem laukā un atdzesē. [es to pamatu jau iepriekšējā vakarā izcepu]

kad nu svētku brīdis ir klāt - ņem palielu šķīvi uz kura uzliek iepriekš izcepto kūkas pamatni - to pārklāj ar vārīto,iebiezināto pienu ar cukuru [es liku 1 bundžu, bet tāpat laikam varēja likt pat mazāk]. pāri tam pabiezas banānu ripas vai šķēles. sakuļ saldo krējumu stingrās putās. kafiju izšķīdina ēdamkarotē ūdens un pievieno putukrējumam. un liek to pāri banāniem.

kūka salda ļoti un jāēd ātri [trīs dienas ledusskapī turēt nudien nav ieteicams - jo putukrējums sasulojas un sanāks pļecka].

ideāla ar rūgtu kafiju - tā saka andra. [es kafiju nedzeru, man tāpat bija ļoti laba]. ļoti viegli pagatavojama!

bōn apetit!

[mana banofee pie un helēna]

lavaša aploksnes

viss vienkārši. pirmdien kopā sanāca 5 lieliskās + divas mazas - vēl lieliskākas. 5 lieliskās ņēmās pa virtuvi un taisīja uz plīts un cepeškrāsnī vairāk kā vajag. bet apmierinātas ļoti - jo viss gardum gards. 
ar savu izcilo uzkodu padalījās Ņina [tā, kas Eļektrička].

lavaša aploksnes.

lavašs

mozarella

tomāts

tomātu mērce/pasta vai kečups

garšvielas - baziliks, sāls, pipari, pesto

siers

ņem lavašu un sadala organiskos taisnstūros. nu, aptuveni 15 x 20 cm. liek uz pannas un nedaudz iesmērē ar sviestu vai neiesmērē, ja nav tāda vēlēšanās. tad katram taisnstūrim liek virsū mozarellas siera šķēli, tad tomāta ripuli, sāli, piparus, tomātu mērci, pesto, rīvētu sieru un citas vēlamās garšvielas - es noteikti neaizmirstu par svaigo baziliku.

pārloka turpu šurpu un aizdara ar koka irbulīti, lai nenāk vaļā. pēc vēlēšanās var arī ārpusi bišku ar sviestu apsmērēt un liek cepeškrāsnī uz kādiem 180-200 grādiem, 10-13 minūtēm.

gatavs!
un variācijas šim iespējamas visdažādākās - tik vajag katram pašam saprast, kas garšo.

zupa - ķermeņa attīrīšanai.

ēst garšīgi ir ļoti patīkams process. bet ir pienācis tas laiks, kad manu ķermeni vajadzētu attīrīt. un tā kā šodien sākas dilstošs mēness, ir īstais brīdis to darīt. 

šoreiz arī tāpēc, lai pārbaudītu savu raksturu. 

zupa - ķermeņa attīrīšanai.

te uz 12 litriem [ērtāk taisīt uz 6 l]

200 g selerija [sakne vai laksti]

500 g burkāni

500 g pākšpupiņas [der arī saldētas]

6 lieli sīpoli

2 paprikas

1 vidēja kāpostgalva

1.3 l tomātu sula

800 g svaigi vai konservēti tomāti

ūdens

visu sagriež vai sarīvē un liek katlā, pielej ūdeni - tik daudz, lai viss noklāts. vāra uz lielas uguns 10 minūtes, pēc tam pielej tomātu sulu un tad vāra vēl 30 minūtes. pieliek sāli, piparus un citas garšvielas pēc aicinājuma [manā gadījumā tie ir oregano un baziliks].

ir doma, ka kāddien var to visu arī sablenderēt un sanāks biezzupa - nu vismaz dažādībai, jo principā zupa apnīk ātri.

ēdot zupu pēc iespējas vairāk, ir lielāka iespēja zaudēt nevēlamo vairāk. izvada toksīnus, lieko ķermeņa šķidrumu un regulē vielmaiņu.

var dzert nesaldinātu tēju, kafiju, sulas un ūdeni. 

šajā laikā pilnībā jāatsakās no maizes, alkohola, gāzētiem/saldinātiem dzērieniem, saldumiem un visa ceptā.

un tad ir jāseko līdz veselam nedēļas grafikam:

visu laiku ēd zupu+

1.diena - klāt zupai var ēst visa veida augļus, izņemot banānus.

2.diena - ēd pēc iespējas vairāk dārzeņus, izņemot zirņus, pupiņas un kukurūzu. ļoti labi ir zaļie salāti, spināti. nevar ēst augļus. un vakariņās sevi drīkst palutināt ar lielu ceptu kartupeli.

3.diena - var ēst gan augļus, gan dārzeņus - tikai ne kartupeļus.
4.diena - 3 banānus un kefīru, vai zema tauku satura pienu vai biezpienu. un daudz ūdens.
5.diena - ēd liellopa gaļu [350-700 g] un tomātus [400g], ūdens.
6.diena - atkal liellopa gaļu [ja negaršo gaļa - var arī vistu bez ādas vai netreknu zivi] un dārzeņus - izņemot kartupeli.
7.diena - brūnie rīsi. nesaldinātas augļu sulas, dārzeņi.

un rīts sācies ar kārdinājumiem.
protams. protams.

eskalops

gaļa.

liekas, ka es diez vai varētu būt pārliecināta veģetāriete. tāpēc vien, ka esmu ēdusi tik daudz labi pagatavotu gaļu. tiesa, ir laiks, kad arī man tā neprasās, kad varu to neēst ilgāku laiku, bet zem 'pavisam' un 'nekad' es parakstīties nevaru.

te nu tas būs - eskalops. 

to, kāpēc to mūsmājās tā sauc, vienoties nespējam. tā tāda kā gaļa 'latviešu franču gaumē' uz pannas. jo par to, kas gatavojama cepeškrāsnī - franču gaļu, rakstīju jau februārī.

['latviešu franču gaumē' jo neticu, ka franči patiešām ko tādu paši gatavo].

eskalops.

4 šķēles gabali cūkgaļas kakla karbonādes

2 vidēji sīpoli

siers

majonēze

tomātu mērce

kakla karbonādi vai labu cepešgabalu sagriež šķēlēs, nedaudz iepiparo, iesāla un uz pannas apcep no abām pusēm brūnīgu. ņem nost no pannas un cepšanai pakļauj sagriezto sīpolu. 

kad tas apzeltījies, uz pannas atgriežas iepriekš apceptie gaļas gabali, uz kuriem tiek salikti saceptie sīpoli. sīpoliem pāri - rīvēts siers. un sieram pāri majonēzes, tomātu mērces krustojums.

tad liek pannai vāku un ļauj uz lēnas uguns visam kārtīgi uzsilt, lai siers sakūst.

gatavs!

olu-piena liķieris.

ir Lielā Piektdiena. 

un lai arī ģimenē neesam necik reliģiski, šie tomēr ir svētki, jo visa ģimene sanākam kopā, ir brīvdienas un rīt klāsies galds.

lai arī šogad 'it kā' neko īpašu nebijām plānojušas - jau esam paspējušas ielikt marinēties Karību jēru [ar kuru janvārī padalījās ivo un nevaru vien sagaidīt to rīt nobaudīt], ledusskapī stāv arī siera kūka un mamm ir ķērusies pie 'slepeno pīrādziņu' cepšanas. [slepeno tāpēc, ka viņa man teicās, ka šo recepti pagaidām neatklāšot - tie esot pīrāgi, kas vēl trešajā dienā nav sakaltuši un ja taisa smalkmaizītes - tās drīzāk pārvēršas par cepumiem, nevis cietām bulkām. nekas, gan ar laiku pie receptes tikšu arī es.]

bet pāri visam. tikko ar mamm uztaisījām garrrdo olu-piena liķieri. pēc savas recepetes.

tad nu te nu tas arī būs.

Olu-piena liķieris.

5 uzticamu olu dzeltenumi [baltumus var kādu citu dienu izmantot Balerīnkūkā]

0,8 l piens

400 g cukurs

150 g saldais krējums

120-150 ml spirts [96%]

apelsīnmiziņu-spirta izvilkums

vanilīns

olu dzeltenumus sakuļ ar cukuru. es cukuru ņēmu pus-uz-pusi brūno un parasto. sākotnēji liekas neiespējami kaut ko sakult, jo cukura ir vairāk kā olu, bet tā kā cukurs kūst, ar laiku masa iekustās, un rokas muskulis jūt gana labu slodzīti - olas, savukārt, sāk putoties. pa vidu šim procesam, pievieno arī naža galu vanilīnu, bet ja nav tā - tad vienu vaniļas cukura paciņu.

tajā pat laikā katliņā liek sildīties pienu. sasilda to tiktāl, lai var iemērkt pirkstu. kad tas darīts, kādu nelielu daļu pielej nu jau sastrādātajam dzeltenumam, lai tas paliek šķidrāks. tad pienu, kas nu jau pārliets ērtāka izmēra traukā, sajauc ar atšķaidinātajiem dzeltenumiem un pievieno saldo krējumu. [te ir nu tā reize - kad vaniļas mērci var 'atgaršoties' un 'pagaršoties' pēc pilnas programmas, jes jes jes]. 

nu jau ir pienācis brīdis, kad pievieno apelsīnmizu-spirta izvilkumu. pēc garšas, saprotams, bet ar šo pārspīlēt nav vēlams. 

[to uztaisa iepriekšējā vakarā. nogriežot oranžo daļu no apelsīna mizas un ieliekot nelielā burciņā, spirtā mērcēties. tā, lai noklājas visas miziņas un ir nedaudz pāri tām]

un te nu ir tas brīdis, kad vaniļas mērce pārtop par dzērienu cilvēkiem virs 18. 

ņem spirtu. [patiesībā, man nav ne jausmas kā un kur to iegādāties - jo mani vēcāki strādā medicīnā un ar spirta esamību mājās nav problēmu. bet esmu dzirdējusi, ka to var iegādāties aptiekā]. spirtu uzmanīgi un lēnām lej piena-olas šķidrumā, jo tas var savilkt nevēlamā konsistencē. tā kā es neesmu superstipro dzērienu piekritēja, izvēlos to pievienot ne tik daudz un pēc garšas, lai jau to dzērienu tiešām var normāli iedzert vairāk kā glāzīti.

tad salej šķidrumu pudelēs un atdzesē.

uzreiz brīdinu, ka ņemot pēc šīm proporcijām sanāk diezgan daudz - dzeršu pati un otrdien paņemšu priekš saviem lieliskajiem kolēgām.

Priecīgas Lieldienas!

ines

brokastis nr.3

labrīt.

šo rītu, kā katru rītu, es sāku ar glāzi ūdens. 

tiekot līdz darbam, tomēr nolēmu apēst arī kaut ko brokastīs.

biolakto klasiskais ar banānu un riekstiem.

principā sanāk jogurts savā gaumē. ar pašizvēlētiem komponentiem un iespējām.

[un vēl brokastīs tiku pie burvīgas saules devas.]

lielisku dienu vēlot,

.i

zaķaustiņas, žagariņi, zaķaustiņas

uz galda arvien vairāk nonāk gurķi, salāti, tomāti, diedzētas sēklas un redīsi. kas patiešām atsvaidzina un dod vēl lielāku ticību tam, ka tūlīt tūlīt būs arī bērzu sulas, būs dilles un loki un baziliks uz palodzes. bet kamēr tas ir vēl tikai tepat aiz pēdējām marta dienām, top zaķaustiņas. jebšu kādam varbūt zināmi kā žagariņi.

zaķaustiņas, žagariņi, zaķaustiņas

200 g milti

1 ola

1/2 gl. skābs krējums [vai ieskābis saldais krējums, kas ir pat labāk un veicina domāt par mantas nelaišanu zudībā]

1 ēd.k. cukurs

2 ēd.k. degvīns

citrona vai apelsīna miziņa

eļļa

pūdercukurs

Saputo olu ar cukuru un pievieno visu pārējo [neskaitot eļļu un pūdercukuru]. samīca. un liek ledusskapī uz kādām 30 minūtēm.

kad ņem laukā, sadala to kādās 2-3 daļās un izrullē 2-3 mm biezumā.

[sekos zīmēts paskaidrojums, jo procesu jēkabs nesabildēja - interesantāk ir bildēt savas multfilmas].

tātad - šeit ilustrēts 2-3 mm biezs mīklas gabals, sagriezts strēmelēs un pēc tam vēl šķērsām.

šeit attēlots kā uztaisīt zaķaustiņu. tātad - strēmelei pa vidu iegriezts, caur kuru tiek izvilkts viens strēmeles gals un pavelkot abus - sanāk zaķaustiņa.

otrs variants ir žagariņš. kas laikam paskaidrojumus neprasa.

te ilustrācija:

nu ja.

un kad ir saprasts - gribēs žagariņus vai zaķaustiņas [kas, manuprāt, formas ziņā ir garšīgākas], liek tos iekšā uzkarsētā eļļā - katliņā vai pannā ar biezu dibenu. labāk jau tādā, kuru nav žēl pakļaut eļļas karstumam.

cep kamēr brūnīgi, apgrozot no abām pusēm.

ņemot ārā - izliek uz virtuves papīra dvieļa, lai notek eļļa.

un kad tas darīts - uz šķīvja un apkaisa ar pūdercukuru.

uz lieldienām ja nesatiek zaķi,

ir vismaz pa pilno ar tā austiņām.

tomātu-biešu krēmzupa ar fetu

nejauši atrasta un pagatavota, šī zupa atgriežas un arvien no jauna iepriecina pašu, draugus un draugu draugus. pēdējoreiz gatavoju draudzenes ballītei, salieta glāzēs izskatījās pēc dzērveņu ķīseļa ar putukrējumu. sanāca tāda receptoru mānīšana, bet ēdāji bija laimīgi tikuntā.

tomātu biešu krēmzupa ar fetu
vajadzēs:

500-600g biešu, sagrieztu kubikos
500-600g sulīgu tomātu
pāris ķiploku daivas
1 sīpols
500ml buljona (gaļēdājiem liellopa, man dārzeņu..)
sāls un svaigi malti pipari
olīveļļa
fetas siers
man patīk un es pievienoju arī piestā saberztas garšvielas - kumina, koriandra, sinepju, fenheļa uttt sēklas.

uz cepampannas liek uz pusēm sagrieztos tomātus, sabirdina virsū sasmalcinātus ķiplokus, aplaista ar eļļu un liek cepeškrāsnī 190® uz 25-30min, kamēr tie mīksti un smuki izspiežas no mizas.

katlā eļļā apsautē sīpolus ar garšvielām, pievieno bietes+buljonu un vāra līdz bietes mīkstas. apvieno ar tomātu masu un sablendē pavisam smoothaa masā. sāli un piparus pēc garšas.

lej no terīnes skaistos zupas šķīvjos un katrā iedrupina fetas sieru.

bildēs apjoms pārtijam, visu reizināju ar pieci, laikam;)



autors:
elīna [rode]