citrontīģergarneles

Reizi pa reizei man tēts mani palutina ar tīģergarnelēm. 
Man ir ļoti foršs tētis, tieši tā!

Citrontīģergarneles.

1 vai 2 citroni
tīģergarneles
sviests (šoreiz tas bija manis pašas kultais)
čili
itāļu garšvielu maisījums

Pavisam vienkārši. Bet ja nu noder.

Karstumtraukā vai uz pannas, kur izklāts cepampapīrs - izkausē pāris ēdamkarotes sviesta. Pārklāj to ar citrona ripām un pa virsu izkārto svaigas tīģergarneles. Pārkaisa ar čili un garšvielām.
Liek cepeškrāsnī uz kādiem 180C. Kamēr visas pavisam smuki rozā.

Kā piedevu jau atkal izvēlējāmies kinoa (iepriekšējā ierakstā par to vairāk).
Garneles sanāk sulīgas un gardas - ar vajadzīgo skābumiņu.

lab'apetīti!

kinoa un saldais kartupelis

Ar kinoa es pirmo reizi iepazinos, dzīvojot Sanfrancisko. Mana draudzene to lietoja pie saviem zaļajiem smūtijiem un mēs to ēdām kā piedevu dažādiem ēdieniem. Jau tad sapratu, ka man tā pavisam noteikti garšo.

http://www.happyolks.com/

Te neliels ieskats par kinoa no www.cetrassezonas.lv:
"Quinoa (izrunā: „kīnua”; no spāņu quinua, no kečua valodas: kinwa), Latvijā zināms arī kā kinoa vai kinva. Es šoreiz to apzīmēšu ar kinoa. Šis Latvijā vēl mazpazīstamais produkts no Dienvidamerikas pelna ievērību ar savu augsto olbaltumvielu saturu (12–18%) un to, ka tas nesatur glutēnu. Tas satur pilnu cilvēkam nepieciešamo aminoskābju klāstu, līdz ar to ir ļoti piemērots vegānu diētai vai gavēnim. Kinoa ir labs šķiedrvielu un fosfora avots un bagātīgi satur magniju un dzelzi. Tas nesatur glutēnu, un to ir viegli sagremot. Kinoa satur vairāk olbaltumvielu nekā jebkuri citi graudi, vidēji 16,2%, salīdzinot ar 7,5% rīsiem, 9,9% prosai, un 14% kviešiem. Dažās kinoa šķirnēs ir vairāk nekā 20% olbaltumvielu. Tas ir ļoti veselīgs un īpaši ieteicams, ja sirgsti ar migrēnu, diabētu, aterosklerozi, sirds un asinsvadu slimībām un sirds mazspēju." 

Un saldais kartupelis jeb batāte! Vēl pirms pāris gadiem tas Latvijas veikalos bija pavisam reti sastopams, bet nu jau es to arvien biežāk pamanu populārajos ikdienas veikalos. Jāsaka, ka šis kartupelis ir mans iecienītākais, lai arī būtu grēks to saukt par kartupeli, jo tam ar mūsu kartupeli ir atšķirīgas dzimtes. Un joprojām nesaprotu, kāpēc to neaudzē tepat - laikam jau tāpēc, ka tas iecienījis tropus un subtropus (siltumnīca būtu opcija un mums taču vasarā arī ir teju tropi!).

kinoa un saldais kartupelis

175 g kinoa (1 cup)
3 vidēja izmēra saldo kartupeļu/batātes
1 liels sarkanais sīpols
2 lielas ēdamkarotes Gī sviesta
1/2-1 glāze buljona (vai karsta ūdens)
2 daivas ķiploks
svaigs ingvers
1-2 ēd.k. karijs (to, cik daudz to pievieno ir atkarīgs no paša un no karija stipruma)
jūras sāls
spināti (es gan šoreiz neizmantoju)
upenes

Batātes kārtīgi nomazgā, bet nemizo. Sargriež palielos kubos un iemaisa ar olīveļļu un jūras sāli. Liek uz cepampapīra un aptuveni 15-20 min cep cepeškrāsnī kādos 180C.

Attiecībā 1:2 - tas ir 1 daļa kinoa un 2 daļas ūdens, liek vārīties, kad sāk vārīties, samazina uguni un turpina vārīt, kamēr pievārījies pilns katliņš un viss ūdens pazudis. Vāroties, kinoa parādās tādi kā mazi asniņi, kas ļoti atgādina diedzētos graudus. 

Sīpolu negriež smalki, bet gan palielos gabalos. Uz pannas to apcep Gī sviestā, kamēr tie mīksti un pat nedaudz karamelizējušies, jo tas piedod ļoti labu garšu. Pievieno sasmalcinātu ķiploku un pierīvē nedaudz svaigo ingveru. Visu kopā pasautē. Ap šo laiku jau arī batātēm vajadzētu būt viegli apcepušām - kubus pievieno sīpolu masai un turpina sutināt.

Tad pievieno buljonu un kariju. Joprojām visu turpina sutināt. Pēc vajadzības, var vēl pievienot Gī sviestu vai buljonu un sāli, pēc garšas. Pievieno rupji grieztus spinātus un ļauj tiem pavisam nedaudz sasust (jāsaka, man spinātu mājās nebija, tāpēc iztiku bez tiem).

Gatavs!

Pasniedz ar kinoa un upenēm (kaltētām vai saldētām) - tās tiešām piedod vēlamo skābumu un svaigumu.



lab'apetīt!

Falāfels

šī ēdiena pagatavošanai jāķeras klāt dienu iepriekš. ir jāieliek lielā ūdens daudzumā turku zirņi uzbriedināties uz diennakti.
nākošajā dienā/vakarā nokāš, nosusina.
liek blenderī, klāt liek sāli, piparus, kuminu, koriandra sēklas,  kajennas vai čilli piparus un sodu. garšvielas uz sajūtu. sablenderē līdz pastas konsistencei. ļauj atpūsties.
smalki sakapā vienu sīpolu, 4-6 daiviņas ķiploku, nedaudz pētersīļus un ja ir vēlme - kinzu. arī to ieblenderē masā.
saveļ bumbiņas 3-4 cm diametrā.

man frittera nav, tāpēc mazā katliņā uzkarsēju eļļu apmēram pusbumbas augstumā. liek bumbas iekšā - burtiski uz pusminūti, tad apgriež otrādi. velk ārā un uzliek uz salvetes vai dvieļa, lai notek eļļa.
pasniedz siltus ar salātiem. var kādu bezgaršas jogurtu vai jogurta mērci, lai sulīgāk.

vistas fileja ar apelsīnu garšu

Ir reizes, kad vakariņām necik negribas veltīt daudz laika, bet,  neskatoties uz to, gribu ēst pietiekoši veselīgi un gatavot pati. 
Galvā 'izskrienu cauri' saviem pārtikas plauktiem un ledusskapim, un bieži vien ietaupu sev iešanu uz veikalu, iztiekot ar to, kas ir. Tā arī šoreiz.

vistas fileja ar apelsīnu garšu.
[2 personām]

2 vistas filejas
1 - 2 ēd.k. medus
2 ēd.k. apelsīnu marmelāde [šo pavisam nesen pati gatavoju pirms svētkiem]
2 ēd. k. tumšā sojas mērce
3 ēd.k. krējums
sāls, pipari, čili pipari

Vistas fileju sagriež strēmelītēs un liek uz pannas apcepties. pievieno sāli, piparus. 
Kad vistas gaļas izdalītais šķidrums no pannas pazudis, pievieno medu. To pakausē, un iemaisa visos filejas gabaliņos. Tad garšai pievienoju nedaudz čili piparus - tos gan jāskatās katram individuāli, bet nedaudz noteikti nenāks par skādi, jo čili pipari ļoti labi 'sadziedāsies' ar apelsīnu marmelādi, kuru pievieno uzreiz pēc tam. Kad tā iemaisījusies, pievieno soju. 

Principā, ja grib izvairīties no kādām liekām kalorijām - šajā brīdī var arī griezt uguni nost un pasniegt vistas filejas strēmelītes ar rīsiem vai salātiem.
Bet tā kā man tā prasījās tomēr 'mitrāka', pievienoju krējumu - domāju, ka tas var būt gan salds, gan skābs.
Tiklīdz viss kopā sasutis, pasniedz ar vārītiem tvaicētajiem rīsiem [mani iecienītākie].


lab'apetīti!

zīdaiņu cepumi

vecā gada izskaņā, ielikšu te vēl vienu recepti. tā būs veltīta manas māsas dvīņiem. nora un bruno ir 8 mēnešus veci un nupat sāk parādīties pirmie zobi. šī recepte laba ar to, ka tur nav cukura, sviesta vai olu  - kas viņu vecumā tomēr laikam nav īsti vēl piemēroti.

[bruno un cepums]

zīdaiņu cepumi.
[bez olām, sviesta un cukura]

250 g auzu pārslas [1 cup]
80-100 g sausā rīsu putra [1 cup]
1 nogatavojies banāns
2 ēd.k. rapšu eļļa [canola]
2 ēd.k. ūdens


auzu pārslas blenderī sasmalcina teju līdz miltu konsistencei. bļodā liek kopā tās un sauso rīsu putru. bruno un norai rīsu putra nav no iecienītākajām, tāpēc šis ir labs veids kā ar to tikt galā. rīsu putra ir ļoti viegla, tāpēc tā sanāks padaudz. es beigu beigās ņēmu 'uz aci'. 

citā bļodā ar dakšu samīca nogatavojušos banānu, pievieno eļļu un ūdeni. 

kad masa viendabīga, pievieno to cepumu 'miltiem' un kārtīgi iemaisa. veidojas ķepīga masa, jo banāns + auzu pārslas veidojas par vienu lielu lipekli. pēc vajadzības var pievienot vēl sauso rīsu putru. kad masa daudz maz līdzinās mīklai - novieto to uz pannas lieluma cepamā papīra gabala, kas apkaisīts nedaudz ar rīsu putru. mīklu nedaudz izspaida pa papīru un arī apkaisa ar sauso rīsu putru, lai vieglāk izrullēt. tad to izrullē pa visu papīru, bet ne pārāk plānu. 

ar nazi sagriež garenos gabalos vai, pēc vēlēšanās, izspiež formiņas, un liek cepeškrāsnī, kura uzsildīta uz 180C grādiem. 
visa māja smaržos pēc banāniem un jau pēc 10 - 15 minūtēm tie būs zeltaini brūnīgi - gatavi! izņemot no krāsns būs vēl pamīksti, bet atdziestot - sacietēs.

cepumi nedrūp un ir viegli zelējami. 
kā izrādās, tie garšo arī 5gadīgajai lielajai māsai ..)

lab'apetīti!


Laimīgu Jauno!