Wednesday, 25 August 2010

aprikožzapte

šovasar vairākkārtīgi esmu ciemojusies pie jūlijas lielvārdē. tur allaž tiekam lutinātas ar jūlijas mamms un tēta pagatavotiem labumiem.
tad nu lai aizbraukšana būtu vieglāka, jūlijsmamma - dagnija, somā iemāna pa burciņai kādu labumu. tā pie manis arī nonāca supergardā aprikožzapte, kuru atvēru un notiesāju tik' pagājušajā sestdienas rītā ar plombīru. un gribēju vēl un vēl.
nešaubīgi, manas pirmās, pašas pildītās, burciņas ir tieši ar šo te zapti.


aprikožzapte.


2 kg svaigas aprikozes
1 kg ievārījumcukurs

1/2 tējkarote karijs
50 g kokosskaidiņas

2 paciņas vaniļas cukurs




viss pavisam vienkārši.
pēc darba ar ričuku aizbraucu uz matīstirgu. diemžēl, aprikožu laiks jau iet uz galu, tāpēc nevarētu teikt, ka tās kāds met pakaļ, bet ko gan neizdarīsi garšas kārpiņu vārdā. iegādāju 2 kilo, jo ar vienu tik tāda katla smērēšana vien sanāktu.
aprikozes griež uz pusi un ņem laukā kauliņus. liek katlā un karsē. es visu daudzumu sadalīju 2/3 un 1/3. 




jo to mazāko daļu taisīju ar kariju un kokosskaidiņām. lielāko ar vaniļas cukuru.
attiecīgi sadalīju arī cukuru. aprikozes ar cukuru pavāra. tad pievieno attiecīgās papildsastāvdaļas. un pavāra vēl kādas 20 min. nedaudz atdzesē un pilda burciņās. 






___

un liekas, ka vakar varēja arī būt diena, ka nogalināju savu pēdējo šīsvasaras naktstauriņu.











burkānu krēmzupa

par burkānu krēmzupu anete runāja jau vairāk kā nedēļu. nolēmām, ka šī būs viņas, manā uzraudzībā. 
recepte atradās kādā sieviešžurnālā un likās gana viegla esam, lai to varētu pagatavot jebkurš.
burkānu krēmzupa.


600-700 g burkāni
600 ml piens
citrona sula
cietais siers
zaļumi
sāls
pavisam nelielā ūdens daudzumā [nu tā, ka nosedz, bet ne vairāk] savāra burkānus, kamēr mīksti.
tad sablenderē. ar mīlestību. jo citādīg viss iet pa gaisu.
katliņu liek atpakaļ uz plīts un lej klāt pienu - uzsilda, bet pārāk nevāra, jo var savārīties par daudz un saiet kunkuļos. spiež klāt viena citrona sulu un iemaisa.
pasniedz ar pārkaisītu sieru un zaļumiem. manā un kalvja gadījumā tas bija baziliks. anetei - pētersīlis. baziliks ir tronī, nenoliedzami.



ā...un lai būtu vēl pilnīgāk - sagrauzdējām arī gabalos saplēstu  ciabattu, kas pārslacīta ar ķirbju sēklu eļļu. gar šī gi.

apetīti!






[un tas, cik mūsu dzīvoklī tiek patērēts melnais dzēriens ar nezināmo recepti - ir ļoti neizpaužama informācija]

Tuesday, 24 August 2010

gaileņu pirmdiena

iesākt nedēļu ar tik gardu vakaru kā vakar, ir labākais, ko var vēlēties šajā, nu jau lietainajā, rudenīgajā laikā. 
pie virtuves galda paspējām parunāt gan par ar cietumsodu sodāmām aktivitātēm, gan to kā ziemā iespējams cīnīties ar aukstumu [pet pudeles ar karstu ūdeni, cepures un iepriekšējā vakarā sagatavota virskārta pie pašas gultas], gan pavisam lieliskām atmiņām par ēdienu. un kopsaucējs pat nav tas, ko ēdām - bet tas, ka var tik patīkami sapulcēties pie kopīga zupas katla un bļodiņas.
vakar šefpavārs mūsu virtuvē bija rasa. un man bija tas prieks viņai asistēt, visā kur nu bija nepieciešama mana palīdzība.


iesākumā tapa gaileņu zupa ar kausēto sieru. pavisam vienkārša, bet tik ļoti garda vira.


gaileņu zupa.
2 sīpoli
3 burkāni
2 buljona želejkubiki [vistas][uz 4-5 litriem]
pipari, sāls
lauru lapas
gailenes
kartupeļi
kausētais siers 'dzintars'
dilles, pētersīļi


katlā ieliek veselu sīpolu [bez ārējās mizas, saprotams], arī piparus, 3 ķiplokdaivas, laurulapas. ielej ūdenī līdz katla vidum un vāra, paralēli pievienojot ripiņās sagrieztus burkānus un 2 buljona želejveidīgos kubus - zupai uzreiz pavisam cita garša. kad burkāni pamīksti, pievieno arī daiviņās grieztus kartupeļus un sviestā apceptas gailenes + sīpolus [sāli var likt tikai sēnēm, tās apcepot]. tad liek klāt 'dzintara' kausēto, klasisko sieru un gatavs! pāri visam sakapātas dilles un laime pilnīga.
tapa arī krāsnī ceptas kartupeļu daiviņas, kur pa starpai arī gailenes un zaļumu sviests. visam pārkaisa ķimenes, kas piedod īpaši kartupelīgu garšu - šis nācis no egijas virtuves noslēpumiem ..)
kartupeļus ēdām ar gaileņu mērci. gailenes saplēš strēmelēs - plēst esot īpaši ieteicams, jo tad gailenes nezaudē savu struktūru. un apcep sviestā - kopā ar sakapātiem sīpoliem un sāli. kad liekas, ka viss šķidrums izzudis - jau atkal pievieno 'dzintaru'. mjāa, nav nekāds liesais gaileņu vakars - bet toties, cik labi garšo. un tieši tāpēc mums mājās ir vidukļriņķi! 


un trešais, bet ne mazāk gardais uz galda liekamais sēņu ēdiens - gaileņu kruasāni.
jau atkal 'tešla' ar savu bezrauga kārtaino mīklu turpina savu slavas gājienu. 
uz galda veido paralelogramformas mīklas figūras, pa vidu liek pikuci zaļā sviesta un sviestā saceptās gailenes, kuras bagātīgi sapiparotas un sasālītas, jo citād garša par pliekanu - rasa šos mēģina jau ne pirmo reizi. sarullē kruasānveidā un gatavu apslacī ar aukstu ūdeni un cepeškrāsnī iekšā. cep apmēram 180-200 grādos.





lielisks gaileņu vakars lieliskā kompānijā!
savu kārtu gaida arī deserta un kartupeļa vakars.

Thursday, 19 August 2010

aprikozes baltvīnā.

ir aprikožu laiks ..)
šogad man bija tā lieliskā izdevība garšot pavisam gardas un sulīgas aprikozes no šveices. laikam tāpēc vēl neesmu pat mēģinājusi iegādāt še pat uz tirgus dabūjamās. bet gan jau.
liene vakar bija pagatavojusi aprikožsaldo.




aprikozes baltvīnā.


aprikozes
glāze baltvīna
paciņa vaniļas cukurs
pāris kanēļa standziņas


sagriež aprikozes uz pusēm un izņem kauliņus. liek ar pusītēm uz leju karstumizturīgajā traukā. ņem glāzi baltvīna [ieteicams vermutu]un iemaisa tajā vaniļas cukuru. pārlej vaniļas vīnu pār aprikozēm un pa vidu saliek kanēļa standziņas.
garšo lieliski ar plombīru vai tāpat.

Kartupeļu sacepiens ar gailenēm jeb gratīne

nu tad beidzot atkal esmu te.
augusts ir paskrējis un vēl skrien šaušalīgā ātrumā, tāpēc liekas, ka jāiespēj viss, ko vien var iedomāties. un negribas, lai tas beigtos.
nudien, šomēnes gatavoju mazāk, jo eju vairāk ciemos un pārtieku no gurķiem, tomātiem. un kōlas. aj aj.
bet vakar. vakar bija lienes un helēnas. un liene bija pacentusies ar garšīgām lietām trešdienas vakaram. pilna māja ģimenes. 




Kartupeļu sacepiens ar gailenēm jeb gaileņu gratīne.


4-5 kartupeļi
gailenes
lauru lapas
timiāns
saldais krējums
muskatrieksts


kartupeļus nomizo [vai nemizo, ja laba miza un tā garšo] un sagriež šķēlēs. ņem tādu padziļāku, karstumizturīgo trauku un sakārto pilnu ar šķēlēm. kur paliek brīvās starpas sabāž sviestā apceptas gailenes vai kādas nebūt citas meža sēnes. tur pat, pa vidu, saliek arī pa kādai lauru lapai. apkaisa visu ar timiānu un aplej ar saldo krējumu un apkaisa ar muskatriekstu. un liek cepties kādos 180-200 grādos. uz kādām 30 minūtēm.
vēl viens no miljōōns gardiem veidiem kā sevi pabarot ar kartupeļiem, mmm.




un dažādībai droši var pastarpināt sacepienu arī ar citiem dārzeņiem. ļoti labi sanāca arī ar cukini, domāju, ka biete būtu gardi un krāsa arī pastiprinātu apetīti ..)

Monday, 16 August 2010

gaileņu risotto

vajadzēs (4-5iem ēdājiem):
gailenes ~ 1l
buljonu ~ 1,5l
pāris seleriju kātus
sīpolu
ideāli, ja ir mazliet kaltētas cepamās meža sēnes
risotto rīsus (piem, Arborio) ~ 450g
glāzi baltvīna
citrona sulu
sviestu
parmezānu
zaļumus
sāli, piparus


katlā sautē smalcinātus sīpolus un seleriju kātus
paralēli sagatavo buljonu
paralēli ar karstu ūdeni aplej kaltētās sēnes
sasautētajiem sīpoliem pievieno rīsus, pasautē, pievieno vīnu. kad vīns iztvaikojis/savilcies rīsos, pievieno sasmalcinātas izmērcētās sēnes + sauju gaileņu un šķidrumu, kurā tika mērcētas kaltētās sēnes



ik pa laikam apmaisa. kad šķidrums absorbējies, pielej mazliet buljona, apmaisa. pēc brīža atkal nedaudz buljona un tā turpina līdz rīsi gatavi - tiem jābūt it kā mīkstiem, bet tai pat laikā nedaudz stingriem - process aizņem 20-30min. kad gatavs, noņem no uguns, pievieno pikuci sviesta un dažas ēdamkarotes rīvēta parmezāna. samaisa. uzliek vāku un ļauj pāris minūtes atpūsties..)
paralēli pannā sviestā apcep pārējās gailenes, gatavām pievieno sāli, piparus, citrona sulu un zaļumus.
šķīvī liek risotto, pa virsu saceptās gailenes, parmezānu un svaigi maltus piparus.
var vēl klāt kautko svaigu un zaļu. un vīnu..)


augusta tukšums

nu ja.
izskatās, ka augustā es gavēju un neēdu vispār.
tā jau gluži nav.
stāv jau rindā bilžu sērija ar gardu dārza paelju - kurai vienkārši neatliek laika te ierakstīties.
pavisam drīz tas labosies.


un vēl.
nupat tik esmu atguvusies no lielā prieka viļņa par jāni un jūliju, kuri tik tikko kļuva par vīru un sievu.
rūgts svētku mielastā nekas nebija atrodams!
priekā!


[mēs ar meitenēm pie pils]

Thursday, 29 July 2010

Grillēti kalmārmazuļi

Man ļoti, ļoti garšo visādi jūras mošķi un beidzot pirmo reizi izmēģināju grillēt mazos kalmārus (baby squid). Pamatā Jamie Oliver recepte.

1kg kalmāru
1 tējkarote fenheļa sēklu
jūras sāls
pipari
rīvēta miziņa un sula no 2 citroniem
ķiploki
olīveļļa
2 čili
svaiga piparmētra

Paredzēts gatavot uz grila, bet plīts un karsta panna arī būs labi.
Iekurina grilu. Kalmārus iztīra, izgriež to vietu, kur acis un no ķermenīša izvelk spuru, kas atgādina plastmasas gabalu.
Piestā saberž fenheļa sēklas, pievieno saspiestus ķiplokus, sāli, piparus un ar šito masu sagaršvielo kalmārus. Kalmāra ķermeņus pirms tam var iegriezt ar nazi - kā desu pirms cepšanas ugunskurā.
Liek uz grila. Mums tieši šajā brīdī sākās balta lietusgāze, tādēļ sanāca eksperimentēt ar gatavošanu uz grila telpās. Man patika :)
Grilē pāris minūtes no abām pusēm līdz tie kļūst balti.
Bļodiņā sajauc citronu sulu ar rīvētu miziņu, olīveļļu (3x vairāk kā citronsula), čilli, sasmalcinātu piparmētru, sāli un pipariem. To visu pārlej gatavajiem kalmāriem.

Klāt čabata un salāti.

Brīnišķīgas vakariņas..)

cukini salāti ar pistācijām

šie ir svaigākie šīs vasaras salāti. kaut ko tik vienkāršu un tanī pat laikā gardu 'salātu lauciņā' sen nebij nācies nobaudīt. esmu gatava šos te ēst un ēst. paldies jūls mammai - dagnijai par receptes izcelšanu 'saulītē'.
aj, un turklāt šis, ir 2010.gada 100.ieraksts 'maltītē', priekā!


cukini salāti ar pistācijām
uz kādiem 4 cilvēkiem
2 vidēji lieli cukini
1/2 citrons
olīveļļa
100-150 g lobītu pistāciju [vai vairāk, ja tās garšo]
fetas siers
baziliks


tātad. ir mājās kāds smuks trauks ar dziļāku apakšu vai dziļāks šķīvis. cukini nomazgā un nomizo biezo zaļo mizu. un ar to pašu parocīgo mizotāju, samizo arī visu cukini savā smukajā traukā - sanāk tādas plānas cukini plēksnes, kas klāj visu trauka apakšdaļu.
apslacī tās ar citrona sulu un smaržo visa māja.
tad pārbārsta visu ar fetas sieru, pietiek ar pusi no mazās paciņas, nu...vai var jau nedaudz vairāk arī.
un tad laiks pistācijām. kuras veikalā dažkārt var iepirkt jau lobītas, bet ja ne - tad var pamocīt arī savus pirkstus salobot tās, kas čaulās. tās liek plenderī un sasmalcina - bet tik nesataisa pistācij pulveri - pietiks ar pāris vai vairāk malienem - lai tās vienkārši ir drupačās. pāri pārkaisa saplēstu baziliku un pārslacī ar garšīgu olīveļļu.
nudien superlieliski salāti.