cukini ar sieru

pavisam vienkārša, bet garda uzkoda, kas neprasa ne lielu piepūli, ne līdzekļus. un galvenais, ka ir iespēja improvizēt.

cukini ar sieru

tiek iegādāti kādi pāris vai vairāk cukini. pamatīgi nomazgā tos un sagriež ripiņās, apmēram puscentimetra biezumā vai nedaudz biezāki. izkārto uz pannas, kur nedaudz olīveļļa un pa virsu izkārto sarīvētu sieru.

variācijām var kādam arī uzlikt tomāta gabaliņu, baziliku vai ko citu. gardi arī varētu būt, ja liktu sasmalcinātus riekstus - valriekstus, lazdu riekstus u.c.

spārniņi

nav jau nekāds jaunums, ka sievietes uz akcijas precēm uzķeras divreiz vairāk. esmu tipiska sieviete. turklāt tāda, kura piektdienā tīši/netīši iegriezās brīvības ielas 'ķekavas vistas gaļas' veikalā. un tavu prieku - vistas spārniņu 'festivāla' atlaides [kilogramā tikai 1.09 Ls]. iegādāju divus kilogramus svētdienas vakara maltītei. svinam vasaru.

spārniņu marinādes.

tātad. savus 2 kilogramus samarinēju divās marinādēs, kas bija diezgan liela improvizācija un klasika vienlaicīgi.

pamatā abām ņēmu olīveļļu.

klasiskajam variantam vēl liku piparus, sāli, balzamiko etiķi un brūno cukuru.

otrajā liku paprikas garšvielu, kaltētās piparmētras [svaigās arī varbūt der], arī brūno cukuru un sāli, piparus.

šie tādi netipiski, bet gardi.

samarinētus bļodās, pārliku ar šķīvi un ledusskapī iekšā - uz kādām sešām stundām sanāca kopā, bet tas vairāk pēc situācijas - tik pat labi varētu likt arī uz pāris stundām.

un tad tik izkārto uz pannas. cep apmēram 200 grādos, kādas 45 minūtes. 

piedevā ēdām krāsnī ceptos kartupeļus ar miziņu. 

nu ja.

lieki piebilst, ka gardum gardi.

Vakariņas La Dolce Vita

Nesen piedzīvoju dažas neparasta viegluma piepildītas dienas Toskānā. La Dolce Vita gādāja par visu - brīnišķīgu villu, no kuras paveras skats uz Florenci, satriecoši labu kompāniju un, protams, gastronomiskas baudas. Lūk, draudzene Baiba, kura vada savas dienas tieši šeit - renesanses galvaspilsētā - gatavoja (pat divas reizes!) Toskānas virtuvē iecienītu lietu - tomātu zupu jeb Pappa al Pomodoro. Kā var dažkārt novērot kulinārijas vēsturē, daudzas "elitāras" receptes cēlušās no tā, ka kaut kas palicis pāri, sakaltis vai gadījusies kāda cita "liksta"... Arī šīs receptes viens no "iedvesmas avotiem" ir sakaltusi maizīte.

Pappa al Pomodoro

Tātad vajadzīgs:

2-3 sīpoli

6-7 tomāti (itāļu receptēs min, ka vajag plūmju tomātus, bet ej nu sazin, kāda atšķirība - ar parastajiem sanāca lieliski)

maize (tika izmantota Toskānas maize, kas tiek cepta bez sāls un garšvielām, bet šķiet, ka lokālajā situācijā var mierīgi iztikt ar bageti, čabatu vai ko tamlīdzīgu)

tomātu pasta

olīveļļa

svaigs baziliks

parmezāna vai tamlīdzīgs siers

Maizīti (ja sakaltusi) iemērc ūdenī, kamēr darbojamies ar tomātiem un sīpoliem. Diezgan palielā daudzumā olīveļļas sautē smalki sagrieztus sīpolus, kamēr mīksti. Tomātus atbrīvo no mizas, blanšējot vai vienkārši nomizojot. Tos pievieno katliņā sīpoliem, tāpat arī izmērcēto maizīti. Var pieliet ūdeni, ja šķiet, ka vajag šķidrāku. Visu pavāra, lai viendabīgi, liek klāt tomātu pastu, kā arī sāli.

Gatavs! Zupu pārkaisa ar sarīvētu parmezāna sieru, sagrieztu svaigu baziliku un uzlej nedaudz olīveļļas.

Buon appetito!

salāti un diļļmaizītes brokastīs

šīrīta brokastis - diļļmaizītes + svaigi salāti



salātiem:
tie zaļie salāti, kurus ziemā tirgo ar visām saknēm (tagad protams no siltumnīcas, ne no veikala),
tomāti,
cukini / kabači,
mājas / mozarellas siers,
mazliet eļļa un mazliet citrona sula

maizītēm:
maize,
sviests,
dilles

salātu sastāvdaļas sagriež, sajauc ar baziliku, pipariem, sāli utt, iepilina eļļu un citrona sulu. sajauc.

maizītes apsmērē ar sviestu un bagātīgi apber ar sakapātām dillēm.

viss! labu apetīti!

Rabarberu maize

kamēr bērni un vīrs guļ.. es šiverēju pa virtuvi. šoreiz. gaidu viesus un tamdēļ cepu rabarberu maizi. kamēr rabarberu laiks. recepte vienkārša, gan jau ka daudziem zināma. es mēģināju pirmo reizi. un sanāca baigi labā. vismaz man šitāda garšo. un nākamo reizi paeksperimentēšu, nomainot divas sastāvdaļas ar vienu, bet par to beigās.

RABARBERU MAIZE

vajadzēs:

4 lielus rabarberus
1 glāzi kefīra
2 ar pusi glāzes miltu
1 glāzi cukura
1 tējkaroti cepamā pulvera
1 ēdamkaroti vaniļas cukuru
3 olas
saldo krējumu
kanēli



kefīru + miltus + cukuru + olas + cepamo pulveri + vaniļas cukuru sakuļ. visu kopā. secībai nav nozīmes. un liek malā. lai pastāv. tikmēr sagriež rabarberus, apber ar cukuru, lai atsulojas. pannā (man bija panna apm 30x20 cm un šīm sastāvdaļu proporcijām ļoti ok) liek cepampapīru, mazliet iekaisa miltus (tas drošībai - lai nekas nepielīp, nu vismaz man tā patīk). lej mīklu. pa virsu rabarberus, bez sulas. un tam visam pa virsu mērcīti - saldais krējums + cukurs + kanēlis. un krāsnī iekšā. cep 200 grādu temperatūrā apmēram 40 minūtes.

Un tagad par manu eksperimentu. ai, nē. uzrakstīšu, kad pamēģināšu.