Vakariņas La Dolce Vita

Nesen piedzīvoju dažas neparasta viegluma piepildītas dienas Toskānā. La Dolce Vita gādāja par visu - brīnišķīgu villu, no kuras paveras skats uz Florenci, satriecoši labu kompāniju un, protams, gastronomiskas baudas. Lūk, draudzene Baiba, kura vada savas dienas tieši šeit - renesanses galvaspilsētā - gatavoja (pat divas reizes!) Toskānas virtuvē iecienītu lietu - tomātu zupu jeb Pappa al Pomodoro. Kā var dažkārt novērot kulinārijas vēsturē, daudzas "elitāras" receptes cēlušās no tā, ka kaut kas palicis pāri, sakaltis vai gadījusies kāda cita "liksta"... Arī šīs receptes viens no "iedvesmas avotiem" ir sakaltusi maizīte.

Pappa al Pomodoro

Tātad vajadzīgs:

2-3 sīpoli

6-7 tomāti (itāļu receptēs min, ka vajag plūmju tomātus, bet ej nu sazin, kāda atšķirība - ar parastajiem sanāca lieliski)

maize (tika izmantota Toskānas maize, kas tiek cepta bez sāls un garšvielām, bet šķiet, ka lokālajā situācijā var mierīgi iztikt ar bageti, čabatu vai ko tamlīdzīgu)

tomātu pasta

olīveļļa

svaigs baziliks

parmezāna vai tamlīdzīgs siers

Maizīti (ja sakaltusi) iemērc ūdenī, kamēr darbojamies ar tomātiem un sīpoliem. Diezgan palielā daudzumā olīveļļas sautē smalki sagrieztus sīpolus, kamēr mīksti. Tomātus atbrīvo no mizas, blanšējot vai vienkārši nomizojot. Tos pievieno katliņā sīpoliem, tāpat arī izmērcēto maizīti. Var pieliet ūdeni, ja šķiet, ka vajag šķidrāku. Visu pavāra, lai viendabīgi, liek klāt tomātu pastu, kā arī sāli.

Gatavs! Zupu pārkaisa ar sarīvētu parmezāna sieru, sagrieztu svaigu baziliku un uzlej nedaudz olīveļļas.

Buon appetito!

salāti un diļļmaizītes brokastīs

šīrīta brokastis - diļļmaizītes + svaigi salāti



salātiem:
tie zaļie salāti, kurus ziemā tirgo ar visām saknēm (tagad protams no siltumnīcas, ne no veikala),
tomāti,
cukini / kabači,
mājas / mozarellas siers,
mazliet eļļa un mazliet citrona sula

maizītēm:
maize,
sviests,
dilles

salātu sastāvdaļas sagriež, sajauc ar baziliku, pipariem, sāli utt, iepilina eļļu un citrona sulu. sajauc.

maizītes apsmērē ar sviestu un bagātīgi apber ar sakapātām dillēm.

viss! labu apetīti!

Rabarberu maize

kamēr bērni un vīrs guļ.. es šiverēju pa virtuvi. šoreiz. gaidu viesus un tamdēļ cepu rabarberu maizi. kamēr rabarberu laiks. recepte vienkārša, gan jau ka daudziem zināma. es mēģināju pirmo reizi. un sanāca baigi labā. vismaz man šitāda garšo. un nākamo reizi paeksperimentēšu, nomainot divas sastāvdaļas ar vienu, bet par to beigās.

RABARBERU MAIZE

vajadzēs:

4 lielus rabarberus
1 glāzi kefīra
2 ar pusi glāzes miltu
1 glāzi cukura
1 tējkaroti cepamā pulvera
1 ēdamkaroti vaniļas cukuru
3 olas
saldo krējumu
kanēli



kefīru + miltus + cukuru + olas + cepamo pulveri + vaniļas cukuru sakuļ. visu kopā. secībai nav nozīmes. un liek malā. lai pastāv. tikmēr sagriež rabarberus, apber ar cukuru, lai atsulojas. pannā (man bija panna apm 30x20 cm un šīm sastāvdaļu proporcijām ļoti ok) liek cepampapīru, mazliet iekaisa miltus (tas drošībai - lai nekas nepielīp, nu vismaz man tā patīk). lej mīklu. pa virsu rabarberus, bez sulas. un tam visam pa virsu mērcīti - saldais krējums + cukurs + kanēlis. un krāsnī iekšā. cep 200 grādu temperatūrā apmēram 40 minūtes.

Un tagad par manu eksperimentu. ai, nē. uzrakstīšu, kad pamēģināšu.

gaujas kotletes

citi tēti stāda kokus, brauc ar traktoriem, iet medībās, lasa memuārus, piedalās pētniecībā, pļauj zāli - a manējais, manējais brauc uz gauju mētāt spiningu. citreiz arī uz citām ūdenstilpnēm. arī ziemā. mašīnas bagāžnieks parasti pilns ar loriņiem, sliktākajā gadījumā - ar laivu. a forši. tikai žēl, ka nekad neņem līdzi. viņam bail, ka es čīkstēšu par mājās braukšanu - kas ir pilnīgas muļķības. [man pašai arī ļoti patīk mētāt spiningu un raustīt bļitku]

nu ja. un mamm līdz ar to ir spiesta atvesto lomu pagatavot. ne vienmēr viņa par to ir sajūsmā, tāpēc loms ik pa reizei tiek arī uz citām pannām.

šoreiz sezonas atklāšana ar 3.5 kg līdaku. un manām iecienītākajām - līdaku kotletēm.

gaujas kotletes.

500g zivs fileja

100 g patrekna gaļa

1 ola

1 šķēle baltmaizes

nedaudz piena

2 sīpoli

1 tējk. sviests

sāls, pipari

rīvmaize, eļļa

izmaļ vairākkārīgi zivi caur gaļas mašīnu, tāpat gaļu [ja tā jau nav iegādāta kā maltā], arī baltmaizes šķēli, kas pamērcēta pienā. tad bļodā masai pievieno sāli, piparus, lietoto un atlikušo pienu, sviestā apceptos sīpolus un masu kārtīgi samīca. veido smukas kotletes, apviļā rīvmaizē [vai neapviļā] un liek cepties uz pannas, uzkarsētā eļļā.

starp citu, gaujas līdakas ir gardākas par citām, kas augušas ezeros. un jo lielāka līdaka, jo ieteicamāk to likt kotletēs, jo tikai tās līdz 2 kg ir garšīgas ceptas vienkārši gabaliņos.

[un te var izmantot arī citu zivi, ne jau vienmēr pieķeras līdakas]

buberts ar rabarberķīseli

bu_berts ir galēja bērnības garša. nav bijusi neviena vasara bez buberta ar rabarberķīseli. pie vecmāmiņas, kurai rabarberi auga tur - dārza tālajā galā pie opja gurķu lecekts un netālu no jāņoģ un ērkšķogkrūmiem. un vēl tā labā sajūta, kad tā miza tā labi šķīlās nost un kad cukurs cukurtraukā palika mitrs no biežās kāta mērcēšanas. atmiņu garša.

nu ja. un tāpēc nekādīgi nevaru nepiekrist Hestonam Blūmentālam [Heston Blumenthal], ka atmiņas par ēdienu mums veidojas tik labas, cik tās ir - ne jau ēdiena pēc, bet to sajūtu un atmiņu dēļ, ar ko tas saistās. man ir laimējies ar neskaitāmām gardām maltītēm manā dzīvē. un cik vēl to būs!

buberts ar rabarberķīseli

buberts

70 g manna

0.5 l piens

60 g cukurs

3 olas

Pienā vāra mannas biezputru - nu, kā parasti, vidēji biezu. To nedaudz atdzesē un pievieno olu dzeltenumus, kas kārtīgi sakulti ar pusi [30 g] cukura. un tad stingrās putās sakultos baltumus, kas kulti ar otru pusi cukura - iecilā mannas-olu masā. atdzesē.

rabarberķīselis

400 g rabarberi

3/4 gl. cukura

1 l ūdens

30 g kartupeļu ciete

rabarberiem novelk miziņas, sagriež nelielos gabaliņos un liek verdošā ūdenī, pieber cukuru un vāra, kamēr pamīksti. kartupeļu cieti izšķīdina aukstā ūdeni un maisot pievieno ķīselim. visu kopā uzvāra. un tad atdzesē.

ja negrib, lai veidojas tā 'bērnības traumas plēve' [man tāda ir joprojām] ķīselim pa virsu - pārber to ar cukuru un tad atdziestot, nekas traumējošs nav gaidāms.

ā. un ja buberts beidzies, bet ķīselis ne - tas ir ļoti gards ar kāruma klasiskajiem sieriņiem. patiešām labi!

apetīti!