ātra variācija par plovu

Veģetārais plovs. Tapa neplānoti un bez liekām cerībām, bet izdevās baigi labs. Tiem kam tīk gaļa - droši var pievienot arī to. Šis gan nepretendē uz oriģinālo plovu, kas tiek sutināts cepeškrānī, bet nav neko daudz sliktāks.

vajag:
2 burkānus
3 tomātus
nedaudz sarīvētu svaigu ingveru
2-3tjk koriandru
1tjk kuminu
2-3tjk ķimenes
1/2tjk sarkanos piparus, nedaudz melnos piparus
1-2tjk cukuru un pēc izvēles arī 1/2ēdk iesalu
apmēram 2 glāzes basmati rīsus
2ēdk tomātu pastas
1-2 daivas ķiploka
sāls
svaiga kinza, pētersīļi

gatavošana:

Eļļā apcep ķimenes un tajās apcep un pasutina sarīvētus burkānus.
Atsevišķā pannā vai katlā olīveļļā apcep pirms tam saberztas garšvielas un ķiploku. Pievieno sagrieztus tomātus, sutina. Pieliek cukuru, iesalu, sāli un labi sasutina, pieliek pastu un vēl pasutina. Jāiegūst diezgan tumīga pasta.

Rīsu vārīšana ir atsevišķa māksla, te viens raupjš apraksts kā var lieliski izvārīt rīsus.
Sākumā rīsi ir jāuzbriedina. Kamēr basmati mirkst, tie skan, kad izmirkuši - ir balti un vairs neskan. Tas aizņem ap 10-15 min. Basmati izskalo un ielej ūdeni attiecībā 2 daļas izmērcētu rīsu un 1.5 daļas ūdens (2cm virs rīsu līmeņa). Uz ļoti lēnas uguns vāra bez vāka kamēr ūdens vairs nepeld pa virsu, tad vēl vairāk samazina uguni (tā ka plīts gandrīz dziest nost, jo nolūks ir uzturēt tvaikus nevis vārīt) un uzliek vāku. Nekādā gadījumā nemaisa ne pirms ne pēc tam un neliek sāli! Pēc 10 min pārbauda vai ir viscaur gandrīz gatavi (līdz galam izvārīt nevajag), jāuzmanās lai nepietrūkst ūdens un arī lai ūdens nestāv apakšā - tad apakšā vai nu piedegs vai pārvārīsies. (šeit lieti noder teiciens "practice makes perfect")

Gandrīz gatavajiem rīsiem pievieno burkānus un tomātus, labi sajauc visu kopā un turpina uz lēnas uguns tvaicēt/sutināt kamēr rīsi gatavi. Pirms pasniegšanas pievieno sakapātus svaigus zaļumus.

cukini - pekanriekstu mafini

piektdien saņēmos un atkal nobraucu lejā uz dienvidiem. ciemojos pie ilzes un mārtiņa. jāsaka, ka tur lejā ir pat diezgan neslikti. man klephema patīk. un šoreiz ilzei nemaz nenācās tik grūti mani pie viņiem aizvilināt. viņa mani sakārdināja ar saviem nebeidzamajiem epitetiem par mafiniem, kurus viņdien jau bija uztaisījusi.

cukini-pekanriekstu mafini.


latviski, laikam jau ka, pareizāk būtu 'kēksiņi', bet mafins pats par sevi jau izklausās mitrāks un garšīgāks, nekā 'kēksiņš'. tāpēc paliksim vien pie mafiniem.


2 olas [vai visas trīs - kā ilzes gadījumā. jo viņa pati saka, ka esot apsēsta ar lielummāniju - tātad, nekā nav žēl. lūk, arī olu ne.]
1 tējkarote soda
šķipsna sāls
1/4 tējkarote cepamā pulvera
1 1/2 glāzes miltu
100 g sviesta
1 vidēji liels cukini
1 glāze cukura
150 g pekanrieksti




olas ar mikseri sajauc ar cukuru. šķiet, ilze lietoja balto, bet ļoti labi varētu arī derēt brūnais, jo tad mafiniem būtu vēl vairāk tāda kā karamelizēta garša. 

tad pievieno kausētu sviestu. ilze to ar mīlestību kausēja ūdens peldē. tad liek klāt sarīvētu svaigu cukini. saprotams, to pirms tam kārtīgi nomazgā, jo rīvē ar visu mizu, lai pēcāk redz, cik smuks zaļums ir mafinos. nedaudz atstāj nepievienotus, jo tos pašās beigās uzliek dekoram.

liek klāt miltus, cepampulveri, sodu un sāli.
kad viss iemaisīts, liek klāt sadauzītus pekanriekstus. ilze tos dauzīja ar gaļas āmurīti, jo smalcinātājā vai blenderī likti būs par smalku. var lietot arī valriektus, ja tie labāk tīk, bet mēs ar ilzi esam pekanriekstu cienītājas.

visu ar mīlestību iemaisa. un mums ar ilzi tās ir daudz. īpaši liepziedu laikā.
izmazgā smukās silikonmafin formas. vai ja to nav - ir nopērkamas arī papīra veidnes.
piepilda trauciņus 2/3, lai mafiniem ir, kur celties un dekorē ar iepriekš pataupīto cukini.
liek iesildītā krāsniņā uz 200 grādiem un pēcāk nedaudz samazina uz 180.

pēc 20 minūtēm virtuvē parādās kārdinoša smarža un nepārvarama vēlme likvidēt visu, kas atrodams mafinformās.
fantastiski, mitri mafini.

ilzei ir ne tas vien.
braukšu vēl.

 tas ir mārtiņš.

un te mēs abas.

• 
  
• 
  

restorāna virtuvē.

šonedēļ pirmo un gan jau ka pagaidām arī vienīgo reizi nostrādāju maiņu restorāna virtuvē. jāsāk laikam ar to, ka ar mūsu virtuves vīriešiem [jo tur arī ir tikai vīrieši] man ir uzteicamas attiecības.

romāns - mūsu poļu šefpavārs, ir apveltīts ar lielisku humora izjūtu un, turklāt, gatavo patiešām garšīgi. reizēs, kad rakstu pasūtījumu, par to, ka vajag nosūtīt lejā pienu, sinepes un aplesīnus un piemetinot, ka 'some love as well', viņš nosūta kluso dabu ar gurķi un diviem apelsīniem.
adams - katrā reizē, kad strādājam reizē, nepārspīlējot, vismaz piecas reizes man pajautā 'how are you?'. citreiz nevaru saprast, vai tas tāpēc, ka neko diži vairāk viņš pateikt nevar, jo ir no tuvajiem austrumiem un tur runā citā valodā vai tāpēc, ka pusstundas intervāls varētu tiešām ko mainīt. neskatoties uz to, adams man atzinās, ka esmu viņa favorītviesmīle. vai nav jauki.
rašids, marokānis, kurš ir uz pusi īsāks par mani un ir diezgan neslikts sous-chef, reiz, pēc tam, kad biju apjautājusies vai mūsu tāsdienas ēdienkartē ir liellopa vai vistas burgers, rašids bez pauzes atbild:"beef how old are you?". 


jāsaka godīgi, uzturēt labas attiecības ar virtuves puišiem ir vērtība. regulāri tieku pie kārotajiem salātiem, neskaitāmām degustācijām un receptēm.


bilžu reportāža no notikuma vietas.

 

 uzkodas 'german fest' ietvaros. un romans.

sous-chef Toms.

manis kapātā selerija un guinness maize.

mīdijas baltvīna mērcē.

rissoto un spinātu bumbas.

'bread-and-butter' pudiņš.

orlando.

todien romāns mani sauca par heidi [Heidi Klum]. jo esot vienīgā, kura daudz maz izskatoties pēc vācietes. 

viņš arī bija tas, kurš mani nomierināja, ka pēc polietes jau nu es pavisam noteikti neizskatoties.

Rabarbera 2. sērija

Rabarberis starring in salāti.

Rabarbera kātus apčubina ar medu un ieliek cepeškrāsnī, kur ar grilliņu tos ātri apcepj. Noliek atdzesēties.

Bļodā samaisa iemīļotos zaļos salātus (rukolu+zaļie lapu+jaunie dzinumi manā gadījumā) ar fetas sieriņu.

Uztaisa mērcīti: olīveļļu ar baltvīna etiķi (nedaudz), sāli un pipariem sakuļ kopā līdz veidojas emulsija.

Liek uz šķīvjiem salātus, pārlej ar mērcīti, apkaisa ar valriekstiem, uzliek rabarberus un nom nom nom!

Ja ir fenhelis ko piekapāt klāt-vispār ekselenti, bet var arī iztikt.

sparrrrģeļi

jau maija beigas.
viss zaļais sazaļojis un jāspēj tik izbrīvēt brīvs brīdis garšas kārpiņām visu izbaudīt.
ar mammu un māsu 6dien bijām Borough Market [pie london bridge]. tirgus darbojas no 4dienas līdz 7dienai, bet pats nopietnākais laiks tā apmeklējumam būtu 6dienas rīts. tad gan tur arī pašas drūzmīgākās stundas. 
mēs bijām pēc 13.00 un nebija ne vainas. pamatīga tirgus garša. un smarža. un ir iespēja pagaršot jebko.
sākot no olīveļļām, briežu desām, sieriem un beidzot ar biešu pūderi un tapenādēm.


mans šī pavasara favorīts ir sparģelis.

nesaprotu, kāpēc latvijā to neaudzē čupām vien.
kārtīga bunte pietika uz mums trim.
katliņā, vārošā sālsūdenī, ieliek sparģeļus, sagaida, kad to krāsa kļūst vēl zaļāka un ņemot laukā uzreiz liek aukstā ūdenī, lai tie nezaudē krāsu. pēcāk tos apcep sviestā. ļoti labi arī, ja kombinē ar sviestā apceptu rīvmaizi. 

neko vairāk par sparģeļiem arī neprasās, bet neba tas bija vienīgais, ko mēs tur iegādājām.
mamm nekad vēl nebija ēdusi saldo kartupeli. tāpēc šī bija lieliska iespēja beidzot to izdarīt. garšojot tāpat kā tie, kuri apsaluši.

vēl tirgū tikām arī pie pavisam aromātiska un svaiga pesto, brieža gaļas desas, maizes ar valriekstiem un siera.