tebūšana. un grūbu variācija.

esmu pilnīgā pavasarī. ar smaržojošu narcišu dobēm, hiacintēm un pirmo pavasara terases iedegumu.

[bildē redzama vita.]

patiesībā, nekur neesmu pazudusi. joprojām šad un tad ēdu un sekoju līdzi 'maltītē' notiekošajam. 
tas, kāpēc ne ar ko neesmu dalījusies ir tikai likumsakarīgi.
es neko jaunu neesmu gatavojusi! 
turklāt, manā tagadējā darba vietā mani regulāri lutina ar visu, ko nu britu bārrestorāns var piedāvāt - mājas burgeriem, welsh rarebit - grauzdētas britu maizes šķēles ar speciālu siera/sinepju/alus un tabasco uzlējumu, lielās šampinjonsēnes veģetāro velingtonu, zivju kūkām un visu citu. ja man izdosies tikt pie kādas receptes - tā te noteikti būs atrodama.


bet par grūbu variāciju.
joprojām esmu grūbu cienītāja. arī griķu 
[bet tos te var iegādāties tik austrumeiropiešu veikalos un tad pat tie nav tie paši mājas griķi. vakar tesco nopirku gaišos griķus - došu iespēju arī tiem.]

pāris dienas atpakaļ, kad man tiešām nekā cita bez grūbām skapītī nebija, uztaisīju vēl vienu irdeno grūbu variāciju.
apcepu kādas trīs smalki sagrieztas ķiploka daiviņas, piebēru nedaudz kariju un kopā to visu ūdenī pasautēju. tad liku klāt sadrupinātus valriekstus [cenšos savā tuvumā vienmēr turēt riekstus. joprojām] un atkal apcepināju. sekojoši pievienoju apvārītas grūbas un kubiņos sagrieztu papriku. esmu iegādājusi arī podiņā augošo baziliku [bet protams!] un man to nav žēl likt klāt jebkur. sanāca tādi kā karstie grūbu salāti. pašai, protams, garšoja.

tiekamies jau drīz!




p.s. ir jau tik ļoti silts, ka vietējie alus patērētāji to nu jau atļaujas lietot arī ārpus telpām.

Albertvillas reportāža

Albertvillas komandai ideja par mājrestorānu ir staigājusi garu ceļu, lai realizētos ar pirmo pavasara dienu. Galvenais ir laba ideja un plānošana - tas attaisnojās. Labās idejas pamatā bija nesteidzīgums (lasi - slow food), kas nozīmē arī Latvijas lauku labumu izmantošanu ēdienkartē. Balstoties uz šo koncepciju, katra ēdiena izpildījumu veica kāds no komandas. Pārējie gatavošanas procesā mēģināja neiejaukties:)
Ievadam pasniedzām uzkodu, kas sastāvēja no grauzdētas Ķelmēnu rupjmaizes, biezpiena ar nelielu ķiploka piedevu, un pikanti apceptu biešu "cepurītes".
Sekoja silti dzeltenā ķirbju biezzupa, kuru papildinājām ar pašu gatavotām svaigā siera bumbiņām melnā sezama sēklās. Un - voila - vakara galvenais ēdiens - jēra cepetis. Jērs tika sarunāts Sidrabjēra saimniecībā, kas zinātāju rindās pazīstama kā bioloģiskas jēra gaļas ražotāja. Izlēmām, ka jēram kompānijā labi piederētos kāļi un burkāni, kas tika gatavoti kopā ar gaļu, tādējādi aizņemoties garšas nianses un papildinot viens otru. Šai savienībai tika uzlikts akcents čatnija izskatā. Čatniju - sarkanvīnā gatavotas jāņogas, upenes, apelsīnu miziņas un sinepju sēklas - ziemas krājumiem gatavoju pagājušajā vasarā. "Nu, kāļus es vispār neēdu, bet ar čatniju tie garšo ... mmm ..." , komentēja kāds viesis. Un, jā, vakara vīnu pieskaņojām jēram - "Pearly Bay, Cape Red".
Lai pamazām pārietu pie deserta, turpinājām ar nelielu ieskatu Latvijā ražoto sieru pasaulē un piedāvājām divas šķirnes Vītolberga siera, un mīksto un cieto kazas sieru no zemnieku saimniecības Vikšeri. Pārbaudīta lieta - visu šo sieru garšas nianses pirms tam šaurākā lokā tikušas atzinīgi novērtētas jau vairākkārt.
Desertā tika servēta, varētu teikt, klasika - "crumbles" jeb "ābolu drumstalas", kas tika papildinātas ar maģisko mērci (tai tika īpaši gādāts īsts lauku saldais krējums). Kā stāsta - bija pāris laimīgie, kuriem virtuvē tika sarūpēta papildporcija:)
Kopā ar pēdējiem viesiem Albertvilla komanda nesteidzīgo vakarēšanu turpināja vēl līdz pusnaktij, pamazām ieskicējot nākošā restorāna ideju. Paldies mums un paldies viesiem!


Šeit padalīsimies ar mūsu deserta recepti.


"Crumbles"


Āboli - 1-2 kg
Sviests - 200 g
Nedaudz miltu
Brūnais cukurs
Kanēlis


Mērcei - saldais krējums, 2 banāni, viena citrona sula


Ābolus sagriež šķēlītes vai arī kādā citā sev tīkamā formātā, un saber ar sviestu ieziestā cepamtraukā. Sagatavo drumstalas, aukstu rīvētu sviestu samīcot kopā ar miltiem un kanēli, - to pārber āboliem. Liek cepeškrāsnī un 170 grādu temperatūrā cep apmēram 40 minūtes. Šī ir recepte, kura variējama teju nebeidzami - var likt klāt riekstus, ogas, citus augļus. Starp citu, laba ideja ir ābolu vietā izmantot persikus. Mērcei sablenderē visas trīs sastāvdaļas.
Ir labs gan auksts, gan karsts. Vienkārši un ļoti, ļoti baudāmi.

Makaroni + spinātu mērce

Pavisam vienkārši, bet garšīgi. Un dažreiz pat gribas kaut ko vienkāršu - piemēram, makaronus ar spinātu mērci.

vajag:
makaronus - es ņēmu spirāļ-makaronus
kuminu un oregano
melnos piparus un sāli
nelielu sīpolu
spinātus - man bij saldētās ripas, kādas 8
skābo krējumu
parmezāna vai tam līdzīgu sieru - man bij "Minhauzens", pieņemu, ka var arī ar kausēto sieru
nedaudz miltu - es izvēlējos rudzu

gatavo:
1. - liek vārīties makaronus (verdošā sālsūdenī ieber, piepilina nedaudz eļļu un vāra)
2. - uzkarsē pannu un eļļā apcep saberztu kuminu, tad iekaisa pustējkaroti oregano. mazliet vēl pasilda, lai oregano atveras un met virsū sīpolus. vienā pannas malā tikmēr uzmet spinātus, lai atkausējas un apcepas. kad sīpoli gatavi - sajauc ar spinātiem, pielej mazliet ūdeni un pavāra. tikmēr atkal atbrīvo vietiņu uz pannas, kur eļļā apcept miltus. tad atkal visu sajauc, pieliek 3 ēdamkarotes skābo krējumu, vēl mazliet ūdeni, ja vajag, un savāra visu kopā. pašās beigās uzkaisa nedaudz sieru un fiksi iemaisa. ā - kaut kur pa vidam tam visam bij jāpieliek sāli un piparus. 3. - kad makaroni izvārījušies - nolej ūdeni un iejauc nedaudz oregano.

un tas tad arī viss. aizņem aptuveni 20-30 min.
labu!

Arbertvilla

MājRestorāns, uz kuru pati ietu nedomājot ne mirkli, ja vien būtu kaut nedaudz tuvāk.

IESAKU un gaidu atsauksmes!

Dāls

Dāls ir mans iemīļotākais rudens-ziemas-agra pavasara sezonas ēdiens. Manā ēdienkartē tas iekļuva pēc kādas darba ballītes, kurā šo indiešu ēdienu ļoti apetītlīgi pagatavoja talantīgas mākslinieces un pazīstama publicista tandēms.

Dāla "odziņa" noteikti ir garšvielu buķete: Garam Masala, kumīns (abus iegādāju krišnaītu veikalā), kurkuma, čilli...

Dāls:

25 g sviesta

1 ķiploks

1 sīpols

1 kārbiņa mizotu, konservētu tomātu

170 g sarkano lēcu

1/2 citrona sula

1 kārbiņa kokosriekstu piena

Kurkuma, Garam Masala, čilli pulveris, kumīns (sēklās un/vai malts), sāls, pipari.

Katlā izkausē sviestu, apcep smalki sagrieztu sīpolu un ķiploku, tad pievieno garšvielas un vēl brīdi pacep. Pievieno tomātus, lēcas, citrona sulu, kokosriekstu pienu, - es parasti pieleju arī nedaudz ūdeni, lai dabūtu zupas konsistenci. Šo visu strauji uzvāra un tad apmēram pusstundu turpina vārīt uz lēnas uguns, kamēr lēcas mīkstas.

Zupu bļodiņā var izskaistināt ar citrona šķēlīti un aizdarīt ar svaigu maizīti.