kabači ar gaileņu pildījumu

šis ēdiens ir rudens velšu krustojums. ne pārāk sarežģīts, bet ļoti ņammīgs.


vajadzēs:
gailenes
sviestu
kabačus
sieru


vispirms gailenes jāliek cepties sviestiņā un tikmēr jāuzslēdz krāsns  uz 200 grādiem un jāsarīvē siers. Siera veids ir pēc izvēles, bet personīgi iesaku lietot parmas sieru. Tad kad gailenes gandrīz gatavas, pieber sāli un vēl kādu garšvielu, ja sirds kāro. Kad gailenes saceptas un nedaudz atdziest, pa to laiku jānomizo kabača kungs un jāsagriež apmēram 3cm biezos gabalos un ar karoti katrs gabaliņš jāizgrebj, bet tā lai dibens nav caurs.

Tad gailenēm pievieno sieru.

Un cepamo veidni nedaudz iesmērē ar sviestu un nedaudz ielej ūdeni. Tad kabaču kungi jāpilda ar gaileņu siera masu un jāliek cepamtraukā.

Un tad, kad tas izdarīts, liek vāku virsū un sautē krāsnī kādas 30 minūtes, kamēr kabači mīksti.

citrons acī un kalmāru pasta

kaut kad pagājušajā nedēļā tiku pierunāta uz mazo kalmāru iegādi. šonedēļ tie tika atvesti svaigi. un brieda pavisam netipiskas vakariņas.

galu galā sanāca improvizācija par tēmu - citrons acī un kalmāru pasta.

citrons acī un kalmāru pasta

aptuveni kādi 40 mazie kalmāri [sākumā gribēju rakstīt - kalmāru mazuļi, bet pat man tas izklausījās žēli]

2 nelieli citroni

olīveļļa

3 ķiploka daivas

sāls

pipari

kaltēts stiprais pipars [vai svaigs]

nedaudz sinepes

cukurs

tagliatelle pasta

sākotnēji kalmāri jāizķidā. to dara noplēšot to galu, kur acis, izņemot plastmasīgo spuru, kas gar visu sānu iet un izņemot iekšas. tad sagriezu tos gabaliņos un bļodā iekšā. pieliek kādas 2 ēdamkarotes eļļu, sāli, piespiež pusi citrona, sakapātus ķiplokus, piparus, citas vēlamās garšvielas un visu apviļā, nu tā, lai ir jau nedaudz piedota garša.

liek uz pannas apcepties. kur viņi tā smuki savelkās un lokās un paliek balti. 

tad es uztaisīju mērcīti - kas sastāvēja no divu citronu sulas, olīveļļas, 2 karotēm sinepju, garšvielām, cukura, sāls. citronus spiedu tik sirsnīgi, ka tika arī acī - neteiksim, ka tā būtu no tām lieliskākajām sajūtām. kalvis no blakus istabas arī neatsaucās maniem žēlīgajiem kaucieniem - vārdsakot, tur jau nav ko glābt - vienkārši jāizcieš ..)

nu ja. un tad, kad tā mērcīte samaisījusies viendabīga - liek uz pannas klāt apceptajiem kalmāriem - uzsilda un pannā liek savārīto pastu  - iemaisa un gatavs!

Ķirbju - kausētā siera biezeņzupa ar grauzdiņiem

šodien novācām dārzu, tai skaitā ķirbjus, burkānus un kāļus. pašsaprotami, ka daļa no tiem uzreiz tika pagatavoti.


zupa:
ķirbis - šķiet kādi 300g
kādi 3 burkāni
viens neliels kālis
viens sīpols
daudz dilles
paciņa klasiskā "Dzintara"
ēdamkarote karijs, melnie pipari un sāls

ķirbi sagriež nelielos gabaliņos, kāli un burkānus sarīvē. saber katlā un pielej ūdeni tā, lai ūdens ir pāris centimetrus zem dārzeņu līmeņa. vāra 10-15 minūtes, tad pieber arī sagrieztu sīpolu un kariju un kādu trešdaļu dilles. kad tas viss savārījies mīksts - sablenderē.

tad pieliek kausēto sieru un atlikušās dilles un uzkarsē līdz pirmajiem burbuļiem. zupa gatava.

grauzdiņi:
sagriež baltmaizi vēlamajā formā, saliek uz pannas un apslaca ar eļļu. apkaisa ar sāli un grauzdē krāsnī.

zupu šķīvī, grauzdiņus pa virsu un karoti rokā. labu!


p.s. vēl viena ķirbju zupa: http://maltite.blogspot.com/2010/01/vienkarsa-kirbju-kremzupa.html

aprikožzapte

šovasar vairākkārtīgi esmu ciemojusies pie jūlijas lielvārdē. tur allaž tiekam lutinātas ar jūlijas mamms un tēta pagatavotiem labumiem.
tad nu lai aizbraukšana būtu vieglāka, jūlijsmamma - dagnija, somā iemāna pa burciņai kādu labumu. tā pie manis arī nonāca supergardā aprikožzapte, kuru atvēru un notiesāju tik' pagājušajā sestdienas rītā ar plombīru. un gribēju vēl un vēl.
nešaubīgi, manas pirmās, pašas pildītās, burciņas ir tieši ar šo te zapti.

aprikožzapte.


2 kg svaigas aprikozes
1 kg ievārījumcukurs

1/2 tējkarote karijs

50 g kokosskaidiņas

2 paciņas vaniļas cukurs

viss pavisam vienkārši.
pēc darba ar ričuku aizbraucu uz matīstirgu. diemžēl, aprikožu laiks jau iet uz galu, tāpēc nevarētu teikt, ka tās kāds met pakaļ, bet ko gan neizdarīsi garšas kārpiņu vārdā. iegādāju 2 kilo, jo ar vienu tik tāda katla smērēšana vien sanāktu.
aprikozes griež uz pusi un ņem laukā kauliņus. liek katlā un karsē. es visu daudzumu sadalīju 2/3 un 1/3. 

jo to mazāko daļu taisīju ar kariju un kokosskaidiņām. lielāko ar vaniļas cukuru.
attiecīgi sadalīju arī cukuru. aprikozes ar cukuru pavāra. tad pievieno attiecīgās papildsastāvdaļas. un pavāra vēl kādas 20 min. nedaudz atdzesē un pilda burciņās. 

___

un liekas, ka vakar varēja arī būt diena, ka nogalināju savu pēdējo šīsvasaras naktstauriņu.

burkānu krēmzupa

par burkānu krēmzupu anete runāja jau vairāk kā nedēļu. nolēmām, ka šī būs viņas, manā uzraudzībā. 
recepte atradās kādā sieviešžurnālā un likās gana viegla esam, lai to varētu pagatavot jebkurš.

burkānu krēmzupa.


600-700 g burkāni
600 ml piens
citrona sula
cietais siers
zaļumi
sāls

pavisam nelielā ūdens daudzumā [nu tā, ka nosedz, bet ne vairāk] savāra burkānus, kamēr mīksti.
tad sablenderē. ar mīlestību. jo citādīg viss iet pa gaisu.

katliņu liek atpakaļ uz plīts un lej klāt pienu - uzsilda, bet pārāk nevāra, jo var savārīties par daudz un saiet kunkuļos. spiež klāt viena citrona sulu un iemaisa.

pasniedz ar pārkaisītu sieru un zaļumiem. manā un kalvja gadījumā tas bija baziliks. anetei - pētersīlis. baziliks ir tronī, nenoliedzami.

ā...un lai būtu vēl pilnīgāk - sagrauzdējām arī gabalos saplēstu  ciabattu, kas pārslacīta ar ķirbju sēklu eļļu. gar šī gi.

apetīti!






[un tas, cik mūsu dzīvoklī tiek patērēts melnais dzēriens ar nezināmo recepti - ir ļoti neizpaužama informācija]