tomātu-vistas zupa ar olu

kādā jaukā piektdienas vakarā, kad spēlēja angļi pret slovēņiem diezgan nejēdzīgu un nebaudāmu futbola spēli, mēs tikāmies smukajā antonijas ielas dzīvokļa 6.stāva virtuvē uz jauku pasēdēšanu un laikietilpīgu gatavošanu. bija nudien jauki. un supergardi.

te pāris receptes no gundas arsenāla.

tomātu-vistas zupa ar olu

šīs zupas recepte tika meklēta alkās pēc 'gan bei' tomātu zupas. šī ir salikta no vairākām receptēm, un garšas ziņā stāv diezgan tuvu 'gan bei' ēstajai zupītei.

2 vistas buljona kubiņi

200 g vistas fileja

4 lieli tomāti [+ tomātu pasta]

cukurs

baltie pipari

sāls

sojas mērce

2 olas

ingvers

kinza [var arī iztikt ..)]

savāra 4 glāzes vistas buljona (droši vien, ka ērtāk būs izlīdzēties ar kubiņbuljonu). pa to laiku viegli apcep ~200g vistu, sagrieztu mazos gabaliņos.
pieliek 4 lielus tomātus (bez mizas) buljonam vai buljonu tomātiem + 1 ēd.k. cukura, maltus baltos piparus, sāli vai sojas mērci pēc garšas. var pielikt arī kādu karoti tomātu pastas, ja tomāti pagadījušies ar mazāk izteiktu garšu.
vāra, vāra, vāra, kādas 20 min, kamēr tomāti sāk jau šķīst ārā. pieliek vistu un pavāra vēl kādas 10 min. ar tiem laikiem vispār jāskatās pēc sajūtām un situācijas.
ja ir vēlme, lai zupa iegūtu nedaudz ķīselīgu konsistenci, pielej 1/2gl ūdens, kam piejauktas 3 tējk. cietes.
tad noņem zupu no uguns un pārāk nekavējoties sakuļ kādā traukā 2 olas, un lēnām lej tās iekšā zupā, ar dakšiņu zupu maisot, lai ola forši sataisās tā kā nākas, tādās stīdziņās.
pieliek zupai nedaudz sarīvēta ingvera, kinzu (ar šito pavisam uzmanīgi, jo ļoti gaumes lieta) un lociņus, un sniedz galdā.

Zemeņ-zvēriņš

ja ārā laiks ir vasarīgi iesilis.un rodas sajūta, ka gribas k.ko garšīgu un atsvaidzinošu... tad atkal laiks improvizācijai.

šoreiz saldens dzeramkoteilis.

un recepte dikten vienkārša.tik nepieciešams blenderis jeb "savedējs".

p.s. bildē kā gribi. vienalga izskatās pēc zemeņ-zvēriņa.

sastāvdaļas:

*zemenes

*piens

*kokosriekstu skaidiņas

*kanēlis

*piparmētras lapiņa

*kondensētais piens vai cukurs

pagatavošana:

"savedēja" traukā ieberam pāris zemenes, kokosriekstu skaidiņas (aptuveni vienas ēdamkarotes daudzumā) un pielejam glāzi vēsa piena.

pēcāk pievienojam mazliet kanēļa, pāris karotītes cukura vai kondensētā piena un vienu piparmētru lapiņu. un to visu "savedam" kopbūšanā.

un pasniedzam lielā glāzē ar krāsainiem salmiņiem.

pēc idejas zemeņu vietā var droši izmantot jebkurus citus augļus un ogas.

uz veselībām!

Siltais salāts

draudzene man pasūtīja sagatavot pesto, ko viņa pēc tam pārvērta superīgos vasaras pussiltajos salātos.

pesto un siltais salāts

pesto sataisa sablenderējot baziliku, ķiplokus, bišku olīveļļu, parmezānu, maltus piparus un ciedru riekstus (ko es aizmirsu:).

tālākais notika sekojoši:

mocarellas bumba tiek pārgriezta uz pusēm (platākajā daļā). krāmē virsū to pesto un sīki sagraizītu papriku. liek kopā ar otru pusi un to visu ietin parmas skiņķa lēveros. nostiprina ar kociņiem, lai neveras vaļā un liek cepeškrāsnī kaut kādos 180 grādos un cep pec izjūtām.

servē siltu ar romiešu salātiem, kas parslacīti ar balzamiko mērci.

bon!

Alise bija ļoti priecīga, kad Ģirts uzcepa šitādu kūku.

3 nelieli cukīni
2 tējk. sāls
200 g cukurs
4 olas
1 paciņa vaniļas cukura
100 g miltu [cepām ar rudzu miltiem, ļoti labi, šķeit ka pat labāk,bet kas zin]
1 tējk. ar kaudzi cepampulvera
125 g maltu mandeļu
1 tējk. rīvētas apelsīna miziņas
1 tējk. rīvetas citrona miziņas
60 g rozīņu
2 ed. k sīki sagrieztu bazilika lapiņu
sviests veidnei
3 ēd. k. pūdercukura

1.Cukīni sarīvē rupjās skaidiņās,ieber sietā,pārkaisa ar sāli un atstāj, lai 30 min. sulojas. Noskalo zem auksta ūdens strūklas, rūpīgi notecina un izspiež.
2.Cepeškrāsni sakarsē līdz 175 ⁰C. Cukuru,olas un vaniļas cukuru saputo gaišu un krēmīgu, tad iemaisa miltus, cepampulveri, mandeles,cukīni,citrona un apelsīna miziņas, rozīnes un baziliku.
3.Veidni ar noņemamām malām ieziež ar sviestu. Iepilda cukīni mīklu, liek karstā krāsnī un cep 45 minūtes.
4.Kūku uz kādu brīdi atsāj veidnē,lai mazliet atdziest, pēc tam izgāž uz restītēm un atdzēsē. Pirms pasiegšanas pārkaisa ar pūdercukuru.
Recepte gan nav pašizdomāta, tik milti pamainīti, jā :) Recepte atradās grāmatā Pasaules virtuve: Eiropa,Āfrika
Lai garšīgi ;)

siera cepumi

lāābrīt, cepumi. 

Piektdienas vakarā viesojos kādā antonijas ielas virtuvē, kuras saimniece regulāri iegādā Ievas virtuves izdevumu. es ne reizi pirms tam to nebiju šķirstījusi, bet jā, tur var atrast ne vienu vien lietu, kuru varētu gribēties nogaršot. un turpat uzdūros arī siera cepumu pamatreceptei. viss tik viegli, ka nodomāju, ka nākamrīt šie noteikti jāpamēģina.

siera cepumi

100 g siers

100 g sviests

šķipsna sāls

milti
un piedevas

sarīvē sieru, pievieno tam vēsu, sagraizītu sviestu, šķipsnu sāls un miltus. tā kā man šis bija jaunums un siera cepumus līdz šim nebiju cepusi, sadalīju mīklu divās daļās un katrai pievienoju savu piedevu. var tikai minēt kas tās bija. ak, jā - baziliks un šampinjoni. nē, nu tiešām, joprojām - mani sauc ines un man ir problēma.

nu ja. kad mīkla iemīcīta un papildpiedevas arī - katru pikuci ietin pārtikas plēvē un ieliek uz brīdi aukstumskapī.

sākotnēji kaut kā nošāvu greizi un miltu bija par maz - kā rezultātā tapa plānās sier-sviesta uzkodas. 

[uzskatāmi redzamais neizdevies un izdevies siera cepums. visa vaina miltos]

tad nu bija skaidrs, ka otram pikucim miltus vajag vēl vairāk - ko es veiksmīgi varēju izdarīt - iemīcot tos pēc pikuča izņemšanas no aukstumkapja. laikam jau ka atslēga ir tajā, ka lai arī mīkla tāpat līp pie rokām, likt miltus tik daudz, lai tas notiek maksimāli maz. bet man jau liekas, ka nedrīkst pārcensties, jo citād sanāks miltu cepumi.

centos taisīt pusmēnešus - klasisko siera cepumu formu, bet pēc 5 minūšu esības plītī, tie izskatījās pēc kukurūzas nūjiņām

nu tā.

un man ļoti patika, ka tiem cepumiem iekšā slēpās bazilika gabaliņi. es tur neko nevaru padarīt.

lab' apetīt!