šobrīd tirgū ir baigais samu klāsts... ņēmu apmēram 700g lielu (mazu?) samu, atbrīvoju viņu no iekšām. to vietā sagatavo maisījumu, kas sastāv no puraviem, selerijām, ķiplokiem, sāls, pipariem, kas visi sajaukti ar sviestu.
masu sastumj vederā. samu gulda uz vēdera un ietin cepampapīrā, ko aizloca vai aizkniebj ciet. liek cepeškrāsnī kādos 170 grādos uz pusstundu.
ņem ārā, ļauj atgūties dažas minūtes un tad āda viegli nonāk nost.
rekomendēju kopā ar velutē mērci
ļoti sezonāls ieraksts. nu jā, jo sen neko te neesmu ielikusi, sen arī neko jaunu un nebijušu neesmu gatavojusi. turklāt, šajā laikā līdz ziemsvētkiem, cik nu spēju, cenšos atteikties no miltu produktiem, saldumiem un visa kaitīgā. palīdzu draugiem klāt kāzu galdus, izdomāt kā pabarot 20 jauniešus un vēl prātoju par savu 'rozentālu', kas būs janvārī. [starp citu, ja vēlies saņemt ziņu par to, kad tas būs un kas tiks piedāvāts - atstāj savu e-kastes adresi maltite.te@gmail.com, un tev tik ziņots]
tātad.
ir jau 12.decembris. un bez kupenām, apkārt sāk valdīt arī svētku noskaņa. šodien ciemojos pie mamms. viņas dienas plānā šodien bija piparkūku mīklas pagatavošana [starp citu, 'maltītē' jau viena ir, ar kuras pagatavošanu ir padalījies edgars]. pati es to nekad neesmu darījusi - mammai tā sanāca ļoti garda, tāpēc padalīšos ar to arī te.
Piparkūku mīkla.
100 g ūdens
1 glāze cukurs
100 g medus
2 tējk. šķidrais brūnais cukurs
150 g sviests
2 olas
1 tējk. cepamais pulveris
1 kg milti
garšvielu maisījums
1-2 apelsīnu miziņas
1 ola pārziešanai
garšvielu maisījums piestā:
1 tējk. kanēlis
20 krustnagliņas
1 rīvēts muskatrieksts
2 tējk. ingvers
1 1/2 tējk. koriandrs
10 pipara graudiņi
= piestā
katliņā ielej ūdeni, ieber cukuru un medu, sviestu un arī to šķidro brūno cukuru [tas vairāk krāsai] - visu kopā uzkarsē un pavāra. verdošā masā iekuļ daļu [apmēram pusi] izsijātu miltu, pieber piestā saberztās garšvielas un kuļ, līdz masa kļūst viendabīga un atdalās no katla malām. nedaudz atdzisušai mīklai pievieno sakultas olas, cepampulveri [šo patiesībā var likt un var nelikt - bet liekas, ka bez tā piparkūkas nebūtu tik kraukšķīgas], atlikušos miltus un visu samaisa. tad jau ņem mīklu ārā no katla un sastrādā uz mīklas dēļa vai speciālās virsmas, kamēr tā kļūst gluda un spīdīga. mēs vēl izdomājām iemīcīt arī sasmalcinātu apelsīna miziņu. un man tā garša ļoti patīk.
mīklu var likt ledusskapī pastāvēt, lai savelkas visas garšas kopā, bet nav nekāda vaina, ja taisa arī uzreiz.
piparkūku cepšanai, mīklu jārullē gana plānu, tad piparkūkas būs kraukšķīgas un mutē kūstošas.
sezonāli - iespēja noēst [un salauzt] tik sirdis, cik vien vēlies.
Marseļas zivju zupiņa. kārtējo reizi ir 100 versijas, no kurām es paņēmu 101-o. galvenais par ko visi ir vienisprāt (šausmīgi jocīgs vārds...), ka zupas burvība slēpjas zivju un jūras produktu dažādībā un te ir plašas iespējas eksperimentēt. es vienīgi ieteiktu nelikt norvēģijas lasi :)
Tātad sastāvdaļas:
1 paliela fenheļa sakne
2 sīpoli (es pieliku vienu sarkano, vienu šaloti)
1 ķiploka galva
1 selerijas kāts (optional)
olīveļļa
2 palieli tomāti
daži zariņi timiāna
bišķu tomātu biezeņa
daži pētersīļa kātiņi
2 lauru lapas
1 l zivju buljona
0,5 l ūdens
apelsīna miziņas oranžā daļa (apmēram pus apelsīna)
ēdamkarote fenheļa sēklu (var dabūt aptiekā)
liela šķipsna safrāna
lielos kubiciņos sagrieztas dažādas zivju filejas (man bija āte, sams, asaris). asari var ņemt veselu un izfilēt.
dažas svaigas garneles
gredzenos sagriezts kalmaars (optional)
dažas mīdijas čaulās
dziļā katlā uzkarsē eļļu un met iekšā sagrieztus sīpolus, fenheli, seleriju un uz pusēm pārgrieztu ķiploka galvu. apsautē un liek klāt sagrieztus tomātus un ēdamkaroti tomātu pastas (nezinu gan kāpēc). ja no nofilētas zivs paliek pāri kauli un galva, tos liek katlā, pievieno buljonu un ūdeni. uzvāra, vajadzības gadījumā noputo. pieliek pētersīļus, timiānu, safrānu, lauru lapas, fenheļa sēklas un apelsīna mizu. saturu ik pa laikam apmaisa un uz lēnas uguns vāra 45 minūtes.
pēc tam to visu kārtīgi nokāš, atstājot tikai biezu buljonu.
Buljonu atkal uzkarsē, pievieno sāli un piparus. tad pievieno zivju kubiņus un pēc brīža arī garneles un mīdijas. kad mīdijas ir atvērušās, pārkaisa ar sakapātiem pētersīļiem (ko es šoreiz izlaidu).
zivju buljonam un ūdenim var nedaudz arī pievienot baltvīnu. citās receptēs buljonam pievieno nedaudz Pernod. vēl citās receptēs pirms zivīm liek arī kartupeļu kubiņus, bet tas, manuprāt, ir lieki.
pasniedz ar toastiņiem ;)
pirms pāris nedēļām ciemojos lielvārdē, pie jūlijs mammas. viņa bija savārījusi veselu katlu supergardas taco zupas. domāju, ka tai ir vairāk kā viens variants, bet tad nu es vakar nevarēju noturēties pati un uzvārīju šo te, kas man tik ļoti iegaršojās.
vēl jāsagaida, kad andra ieliks 'maltītē' savus grēcīgos načos, lai jau meksikāņēdienu plejāde tiktu papildināta godam.
meksikāņu taco zupa
500 g maltā gaļa [man bija liellopa]
2 burkāni
2 bundžas ar pupiņām, kuras ar aso piparu
2 bundžas tomātu ar baziliku
nedaudz selerijas sakne
3 ķiploka daivas
1 sīpols
asā, sarkanā paprika
buljona kubiņš
sāls, pipari
katliņā ielej nedaudz ūdens, izšķīdina tajā buljona kubiņu - man tie timiāna/bazilika kubiņi vēl no 'rozentāla'.
paralēli uz pannas olīveļļā apcepina sīpolu, ķiploku, burkānu ripas un selerijas saknes salmiņus. es selerijas sakni pirmo reizi lietoju - pirmkārt, tās smarža ir ļoti specifiska un ar to es nedomāju 'baudāma', otrkārt, jau tā pirku pašu mazāko, bet tāpat pat 1/3 neizlietoju un treškārt - man vēl ilgi tā smarža turējās uz rokām. nekādā jēgā - es jau domāju, ka bez tās varēja arī iztikt. hehe.
kad iepriekšminētās sastāvdaļas apcepušās, liek buljonā un tai pašā pannā apcep malto gaļu ar garšvielām - es liku stipro papriku, piparus, sāli. to tad arī katlā iekšā.
tad pievieno pupiņas, kuras pirms tam atmazgā no tās masas, kurā viņas uzturās tajā bundžā. liek klāt tomātus. visu savāra. var likt vēl klāt arī tobasco, ja liekas, ka vajag stiprāku.
un gardi ar grauzdiņiem.
apetīti!
tradicionālā marokāņu zupa, ko var dabūt jebkurā vietā, sākot no maza ūķīša un beidzot ar restorānu. principā tāda marokāņu soļanka, kurai versijas var būt simtiem.
novāra buljonu (parasti liellopa). blenderī sablenderē kārtīgu žūksni ar piparmētrām, pētersīļiem un lielu daudzumu atmizotiem tomātiem.
proporcijas visā procesā uz izjūtām, bet tāda paliela katla ar buljonu (ap 400g gaļas) ņēmu pa divām buntēm pētersīļu un piparmētru un 10 vidējus tomātus.
sablenderēto masu lej iekšā buljonā. sīki sakapā 2 sarkanos sīpolus un pievieno buljonam. un tad ir butiskākā zupas sastāvdaļa- garšvielas.
Ras el hanout marokāņi liek klāt pie jebkura ēdiena, pat omletes. lielākos garšvielu stendos šo garšvielu maisījumu var atrast gatavu, taču var izlīdzēties ar sastavdaļām atsevišķi- kardamons, ķiploki, kanēlis, čili pārslas, koriandrs, kumins, muskatrieksts, pipari, sausais ingvers un (safrāns:)) kopumā uz katlu liku kādas 5 tējkarotes. tad zupai pievienu vēl rupji sagrieztus tomātus bez mizām (var izmantot arī bundžu tomātus savā sulā), bundžiņu ar chickpeas (turku zirņiem), sauju lēcas un sauju rīsu. pēc padsmit minūtēm, kad lēcas un rīsi izvārījušies, zupā iejauc aukstu ūdeni, sajauktu ar pāris ēdamkarotēm miltu, kas padarīs zupu tumīgāku.
klāt chabata vai lavašs un lieliskais marokāņu rozā vīns :) vai berberu viskijs, kas ir stipra, salda melna/piparmētru tēja.
