brūkleņu ātrā kūka

kā jau minēju, sestdien, bez salātiem tapa arī ātrā brūkleņkūka. 
man kaut kā vienmēr veicas, ka tad, kad nepieciešams sakult olas baltumu, varu to likt izdarīt kādai vīrieša rokai. miksera neesamība ir jūtama, bet roku muskulatūra par to diez vai sūdzas.

brūkleņu ātrā kūka


4 olas
cukurs
vaniļas cukurs
brūklenes
rieksti, valrieksti
varētu arī būt āboli vēl


atdala dzeltenumus no baltumiem. dzeltenumus sakuļ ar cukuru, kad sakūlies - iemaisa karoti miltu [man liekas, ka še varētu būt arī manna, ja nu miltus galīgi negribas]. baltumus arī saputo stingrās putās [paldies kasparam]. pieliek arī vaniļas cukuru, ja grib, lai aromātiskāks. iecilā stingri sakulto baltumu dzeltenumā un liek kūkformā. izlīdzina. un pa virsu saliek ogas, iesprauž iekšā riekstus un ko tik vēlās. cep kādu pusstundu apm. 180-200 grādos. nevar arī pārcensties ar ogu daudzumu, jo tad var būt par daudz.

sestdiena virtuvē.

vislabākās brokastis sestdienas rītā laikam ir tās, kuras tu ēd kopā ar labiem, tīriem cilvēkiem. 
tāpēc, paldies baznīcas ielas namapsaimniekotājam, kurš renātei, veltai un kasparam 'nogriezis' silto ūdeni. jo viņi nāk pie mums uz dušu. 

brokastojām gan tik ap diensvidu, jo tā sestdienām piestāv. pirms tam biju aizstaigājusies līdz matīsielas tirgum. un tirgus ir kas neatkārtojams. ģimenes sievietes ar savām iepirkumsomām, nekrāsojušās, pat varbūt nedaudz sabozušās, apstaigā tantukus, kuras nebeidz vien klāstīt 'viss tik garšīgs, tik garšīgs'. 
tad nu arī es iepirku, ko nu kārojās - brūklenes, rukolu [latviski - eruku], mājas sieru [to, kas iepretim straupes piena stendam], lielu bunti bazilika, valriekstus, sieru un ko tik vēl ne. 

brokastīs piedāvāju salātus. parastos pienlapu ar rukolu, uz pannas apceptu vistas fileju, mājas siera gabaliņiem. pārlietus ar ķirbjsēklu eļļu un apbārstītus ar lobītām saulspuķu sēklām.
baznīcsielas delegācija atnesa gardu 'fazendas' pašcepto maizi, kura bija kā lielisks papildinājums mūsu vienkāršajam dušrītam.

tā kā biju iegādājusi arī brūklenes un ledusskapī stāvēja lauku olu lādīte, gribējās uztaisīt arī nelielu ātro kūku.
tā tad skatāma pie nākamā ieraksta.

veltai aiz muguras lietuviešu 'kokkūka'. kalvis kā reiz bija lietuvā un atveda nostaļģijas piepildīts par bērnību. es tādu nekad nebiju ēdusi. un garšoja pēc vienkārša cepuma, bet tā jau nebij ne vainas.

ps ja nu ir ērti un vēlēšanās - maltīte dzīvo arī sejasgrāmatā [facebook] maltīte_facebook

kabači ar gaileņu pildījumu

šis ēdiens ir rudens velšu krustojums. ne pārāk sarežģīts, bet ļoti ņammīgs.


vajadzēs:
gailenes
sviestu
kabačus
sieru


vispirms gailenes jāliek cepties sviestiņā un tikmēr jāuzslēdz krāsns  uz 200 grādiem un jāsarīvē siers. Siera veids ir pēc izvēles, bet personīgi iesaku lietot parmas sieru. Tad kad gailenes gandrīz gatavas, pieber sāli un vēl kādu garšvielu, ja sirds kāro. Kad gailenes saceptas un nedaudz atdziest, pa to laiku jānomizo kabača kungs un jāsagriež apmēram 3cm biezos gabalos un ar karoti katrs gabaliņš jāizgrebj, bet tā lai dibens nav caurs.

Tad gailenēm pievieno sieru.

Un cepamo veidni nedaudz iesmērē ar sviestu un nedaudz ielej ūdeni. Tad kabaču kungi jāpilda ar gaileņu siera masu un jāliek cepamtraukā.

Un tad, kad tas izdarīts, liek vāku virsū un sautē krāsnī kādas 30 minūtes, kamēr kabači mīksti.

citrons acī un kalmāru pasta

kaut kad pagājušajā nedēļā tiku pierunāta uz mazo kalmāru iegādi. šonedēļ tie tika atvesti svaigi. un brieda pavisam netipiskas vakariņas.

galu galā sanāca improvizācija par tēmu - citrons acī un kalmāru pasta.

citrons acī un kalmāru pasta

aptuveni kādi 40 mazie kalmāri [sākumā gribēju rakstīt - kalmāru mazuļi, bet pat man tas izklausījās žēli]

2 nelieli citroni

olīveļļa

3 ķiploka daivas

sāls

pipari

kaltēts stiprais pipars [vai svaigs]

nedaudz sinepes

cukurs

tagliatelle pasta

sākotnēji kalmāri jāizķidā. to dara noplēšot to galu, kur acis, izņemot plastmasīgo spuru, kas gar visu sānu iet un izņemot iekšas. tad sagriezu tos gabaliņos un bļodā iekšā. pieliek kādas 2 ēdamkarotes eļļu, sāli, piespiež pusi citrona, sakapātus ķiplokus, piparus, citas vēlamās garšvielas un visu apviļā, nu tā, lai ir jau nedaudz piedota garša.

liek uz pannas apcepties. kur viņi tā smuki savelkās un lokās un paliek balti. 

tad es uztaisīju mērcīti - kas sastāvēja no divu citronu sulas, olīveļļas, 2 karotēm sinepju, garšvielām, cukura, sāls. citronus spiedu tik sirsnīgi, ka tika arī acī - neteiksim, ka tā būtu no tām lieliskākajām sajūtām. kalvis no blakus istabas arī neatsaucās maniem žēlīgajiem kaucieniem - vārdsakot, tur jau nav ko glābt - vienkārši jāizcieš ..)

nu ja. un tad, kad tā mērcīte samaisījusies viendabīga - liek uz pannas klāt apceptajiem kalmāriem - uzsilda un pannā liek savārīto pastu  - iemaisa un gatavs!

Ķirbju - kausētā siera biezeņzupa ar grauzdiņiem

šodien novācām dārzu, tai skaitā ķirbjus, burkānus un kāļus. pašsaprotami, ka daļa no tiem uzreiz tika pagatavoti.


zupa:
ķirbis - šķiet kādi 300g
kādi 3 burkāni
viens neliels kālis
viens sīpols
daudz dilles
paciņa klasiskā "Dzintara"
ēdamkarote karijs, melnie pipari un sāls

ķirbi sagriež nelielos gabaliņos, kāli un burkānus sarīvē. saber katlā un pielej ūdeni tā, lai ūdens ir pāris centimetrus zem dārzeņu līmeņa. vāra 10-15 minūtes, tad pieber arī sagrieztu sīpolu un kariju un kādu trešdaļu dilles. kad tas viss savārījies mīksts - sablenderē.

tad pieliek kausēto sieru un atlikušās dilles un uzkarsē līdz pirmajiem burbuļiem. zupa gatava.

grauzdiņi:
sagriež baltmaizi vēlamajā formā, saliek uz pannas un apslaca ar eļļu. apkaisa ar sāli un grauzdē krāsnī.

zupu šķīvī, grauzdiņus pa virsu un karoti rokā. labu!


p.s. vēl viena ķirbju zupa: http://maltite.blogspot.com/2010/01/vienkarsa-kirbju-kremzupa.html