Tuesday 29 November 2011

tomātu-paprikas-zemesriekstu sautējums.

neticami, ka tūlīt būs jau decembris. 
te gan, pat sniega neesamības apstākļos, sāk pārņemt ziemsvētku noskaņas, jo dienu pēc pateicības dienas, vairumam mājās jau zaigo eglītes, visur skan attiecīgas melodijas un lielveikalu priekšdurvēs tiek žvadzināts kaitinošs zvaniņš.
un sniega te nebūs.


vakar tapa sautējums. tas ne mazākajā mērā nav saistāms ar ziemsvētkiem.






tomātu-paprikas-zemesriekstu sautējums.


neliels sīpols
neliels sarkanais sīpols
3-4 daivas ķiploka
2 zaļie paprikpipari
4 normāli tomāti
puskrūze vai nedaudz vairāk zemesriekstu
1 1/2 ūdens
kaijenas pipari
ķiploksāls
sīpolsāls
lēcas, pupiņas, grūbas - pēc izvēles




tā kā te jāvieno viss klāt gandrīz uzreiz - sākotnēji visam nācās veikt kapāšanas un griešanas operācijas. uzkarsētā pannā ar labu eļļu apsautē abus labi sakapātus sīpolus, ķiploku, gabaliņos sagriezto papriku un nedaudz saberztos, nesālītos zemesriekstus. 
kad tie apsautējušies kādas piecas minūtes - liek klāt kubiņos sagrieztos tomātus, ūdeni un garšvielas. uzkarsē līdz burbuļojošai, vārošai konsistencei un pazemina temperatūru, lai viss turpina sutināties. 
sutināšanu vajadzētu veikt no 30-60 minūtēm vismaz. tad arī tas iegūs vairāk sautējuma konsistenci. man garšo visa veida pākšaugi, tāpēc paralēli izvārīju krūzīti jaukto pākšaugu maisījumu - lēcas, mazās pupiņas, grūbas. un kad tie vēl nav galīg mīksti - pievienoju sautējuma masai un pasautēju visu vēl 5 minūtes.




iesakāms ar grauzdētu maizi.




apetīti!



Friday 25 November 2011

pateicības diena.

kaimiņu mājas vizuālais svētku noformējums.


ceturtā ceturtdiena katrā novembrī ir amerikāņu 'mārtiņdiena'. veikalos pilni ledusskapji ar patiešām lieliem putniem, plauktos vairāk dzērveņu, ķirbju pīrāga masas, saldajiem kartupeļiem atlaide un ļoti liela duna neskaitāmajās ailēs.
[.gif attēls iegūts no kg]

skaidrs, ka vairums nemaz nezina, ko svin. latvijā nevienam nav šaubu, ka tie ir ražas noslēguma svētki. te, patiesībā, tā ir diena, kad atzīmē aiz trejdeviņām jūrām un kalniem uzsāktu slaktiņu pret indiāņiem. nu nekas, nav jau viņiem arī viss jāzina.


es savu dienu nesteidzīgi iesāku ar 'breakfast at tiffany's', un lai arī odrija hepberna bija skaisti, ģindeniski tieva, nolēmu nebūt vispārējās svētku noskaņas galinātājs un gatavot pateicības dienas vakariņas [papildinformācijai - google.com ievadīt - Thanksgiving/Pateicības diena ASV].



lai sev radītu pavisam īstu svētku noskaņu - sanfrancisko slāvu rajona apkaimē - ričmondā, iegādājāmies arī 'stārteri' - rasolu, kurš, jāatzīst, patiešām bija ļoti labs. 


uzslēdzot vietējo radio staciju, ķērāmies pie nažiem un citiem intrumentiem. nepātrauktā un tiešām, nepārspīlējot - ziemassvētku dziesmu pavadījumā. tā vien liekas, ka tūlīt pie durvīm jau gaidāms 'santa klauss', jo nemitīgi skan 'jingle bells' un 'saaaaanta claus is cooooming tonight'. šausmīgjocīgi.


bet ja par pateicību. 
izglābām vienam tītaram dzīvību un nolēmām gatavot vistu. 
klusā daba ar vistu un citronu.


un to pašu diviem cilvēkiem notiesāt vienās vakariņās ir nereāli. vistu nomazgāju, ieberzu ar sāli, pipariem un tukšajā vēderā ieliku ar dakšu sadurstītu, veselu citronu. apkārt tai burkāni, kartupeļi - joprojām nesaprotu, kāpēc latvijā neviens neaudzē saldo kartupeli - tas ir lielisks.


lai padarītu savu laiku virtuvē aizņemtāku, pieķēros pagatavot arī brūno rīsu risotto ar apelsīna miziņu un sēnēm-cukini. tam mēs pat īsti nespējām pieķerties.



un krišjāni pieliku pie tiramisu gatavošanas. arī tam nepieskārāmies. bet, nupat šorīt 'noņēmu provi' - gards.












un man patīk indiāņi. tiešām.









Friday 11 November 2011

laimīgais brokoļa risotto

velkom tu jū es ei. [tulk. (jo mamma citādāk nesapratīs) - laipni lūgti ā es vē]
tā ir. nu jau divas nedēļas esmu aizokeānijā. kalifornijā. san francisko. 
pilsētā, kur teju viss ir organic - tostarp drēbju mazgātuves, kuras, starp citu, vienmēr apdzīvotas un ballītes ziņā spētu sacensties ar 'melno kaķi' pavisam noteikti. 
katrs, kurš to var atļauties, ēd tikai no zemniekiem pirktus dārzeņus, iepērkas organic lielveikalos, kur teju uz visām pakām sadrukāti uzraksti, kas liecina par pārāko veselību. šķiet, esmu nonākusi veselīgākajā asv pilsētā, jo šobrīd visā pilsētā zinu tikai vien pāris mcdonaldu atrašanās vietas. tajos neesmu spērusi kāju. un netaisos. 
jā, cilvēki šeit domā par to, ko ēd. vismaz - visi tie, kurus satiekam mēs.
arī es pārsvarā gatavoju mājās. esmu paspējusi uzsēsties uz zupām - taisīju londonā sadabūto tomātu-apelsīnu zupu [kuras maltītē.lv vēl na tikai tāpēc, ka toreiz nesataisīju bildes, bet būs. kāddienu būs], cukini krēmzupu un aso taco zupu. viss līdz šim no ēdājiem akceptēts un pat slavēts. varbūt jādomā par biznesu - i can go to your place and make dinner for you?[tulk.aiziešu pie jums uz mājām un pagatavošu vakariņas] varbūt.


šovakar tapa risotto.
nekad pirms tam nebiju taisījusi risotto. un tā kā mūsu skapī stāv iepirkti rīsi un ledusskapī gaidīja brokoļa galva - viszinošajā google ierakstīju broccoli risotto. un šis ir tas, kas man sanāca ievērojot 70% no atrastās receptes.
laimīgais [no citrusaugļa-laims] brokoļa risotto.


brokoļa galva
5 sparģeļi
1 ne pārāk liels cukini
1 laims
buljons
3 krūzes ūdens
neliels sīpols
1 daiva ķiploka
1 krūze basmati rīsu
parmezāns


sākotnēji dziļā pannā liek pavārīties buljonu - es liku 3 palielas krūzes. domāju, ka ar vienu buljona kubiņu pietiktu, es ņēmu karoti speciālo buljonpastu un atšķaidīju to karstā ūdenī. tajā liek brokoļzieddaļas un arī kātus, kas sagriezti centimetrīgos gabaliņos.

mēs ledusskapī atradām arī sparģeļus un cukini - tos sagriežot aptuveni tādos pašos lielumos. zaļumus liek buljonā apvārīties kādas 3-5 minūtes [kamēr ir pamīksti, bet ne zupā, jo kraukšķīgs sparģelis ir garšīgs sparģelis]. pēc tam tos izņem laukā un ieliek atsevišķā bļodā. buljonu turpina pannā pavārīt, pievienojot smalcinātu laima miziņu un tā paša laima sulu. 




oriģinālajā receptē tas bija citrons, bet tā kā mr.krišjānim citrons diez ko negaršo - lietoju laimu. ja kāds nav drošs par to, cik ļoti garšo laims - lieto tikai pusi no visa laima mizas, jo laimu galā jūt laimīgi.
ļauj tam visam pavārīties kādas 5 minūtes un atstāj.
pa to laiku silda lielu, arī padziļu, pannu ar olīveļļu, kurā apcepina kapātu sīpolu un ķiploku. kad sīpols kļuvis pamīksts un caurspīdīgs - liek klāt rīsus. es rīsus pirms tam divas reizes apmazgāju. rīsiem kārtīgi jāsamaisās ar eļļaino sīpolmasu. 

tad pa kausiņam liek klāt laimīgo buljonu. ļauj rīsiem savilkties ar to, un liek klāt vēl. sutina tos uz palēnas uguns. seko līdz, lai rīsi lēnām piebriest - un regulāri apmaisa. kopā tas prasa apmēram 20-25 minūtes. 


tad liek klāt brokoļus+pārējos zaļos un apmaisa rīsos. kad viss kārtīgi sasilis, iemaisa rīvētu parmezānu. ļoti svaigs, veģetārs, zaļš un organic risotto.






no šī te vajadzētu paēst četriem. pavisam noteikti.


lāāābu apetīti!