sīpolu zupa

esmu atgriezusies mājās no svecīšu vakara laukos, kur pa visiem kapiem skandās skanēja ričarda klaidermana ieraksti, vējš nopūta vairumu svecīšu un saule pavisam rudenīgi iekrāsoja lapkoku rindas. no paša rīta dzirdēju zosis un dzērves.

  

šopēcpusdien nolēmu uzvārīt sīpolu zupu, kura man patiešām garšo, bet pati to taisījusi vēl nebiju. sīpolu zupa, kura man garšo, lai arī vēl pirms kāda laika sīpolus savā šķīvī ignorēju.
paldies 'bitesblūzakluba' šefpavāram.

sīpolu zupa


2 kg sīpolu
2 l liellopa buljons
apm. 300 ml sarkanvīns
2 ēd.k  brūnā cukura
2 ēd.k vorčestera mērces
1 liela ēd.k tomātu pastas
sāls, pipari
[pētersīļi]


čedarsiers, maize - grauzdiņiem


sīpolus sagriež pusripās. ietiekums - pirms smalkākas griešanas, tos attīrīt no virsējām kārtām, sagriezt uz pusēm un nomazgāt ledus aukstā ūdenī [tāpat arī nazi, ar kuru tie tiks griezti] -  tas līdzēs mazākai raudāšanai. vēl der atcerēties, ka, griežot sīpolus, jācenšas elpot caur muti, arī tad sarkanās acis var izpalikt. tas, ka visiem mājiniekiem vilka uz bimbu - tas skaidrs, bet nu, zupa galā patiešām garda. un tad vairs raudāt negribas.

sagrieztos sīpolus uz lielas pannas zeltaini apcep olīveļļā. pieber arī šķipsnu sāls, piparus. 
[man sanāca lielajā pannā cept trīs piegājienos]
sīpolus saliek zupas katlā, pielej vīnu, vorčesteru, cukuru, tomātu pastu, visu izmaisa un uz ne pārāk lielas uguns sautē. stundu. ik pa laikam neaizmirstot apmaisīt. kad viss sasutējies, lej klāt karstu liellopa buljonu. to visu pavāra vēl pusstundu.

zupa gatava.

pavisam labi garšo ar kāda stipra siera grauzdiņmaizītēm. 
tās man palīdzēja sataisīt kristīne.

apetīti!

brulē krēms brulē.

plikās kājas uz grīdas salst. logu vairs naktīs vaļā neturu. un ir jau tik daudzi, kuri pielipuši savām tējas krūzēm un latēm. jā. vasara pavisam noteikti būs nu jau vairs tik pēc gada. vai citā kontinentā.
šī man bijusi pavisam skaista, spraiga un notikumbagāta. un ko tik es neesmu satikusi un iemācījusies.
rihards man šovasar iemācīja pagatavot saldo ar tik ļoti francisko nosaukumu, kuru daudzi uzskata par pārāk sarežģītu, lai ņemtos ar to mājās. muļķības! 
krēms brulē - tātad. starp citu, tas recepšgrāmatās atrodams jau kopš 17.gadsimta beigām. 
klasika.

crème brûlée


10 olu dzeltenumi
100 g brūns, labs cukurs
1 l salds krējums [vai pus-uz-pusi ar pienu, lai nav tik trekni -0,5l piens, 0,5l salds krējums]
1 vaniļas pāksts


un šie:

saldo krējumu ielej katlā un liek uz ne pārāk lielas uguns sildīties. ņem vaniļas pāksti - ar naža sānu to noplacina, lai vieglāk to gareniski pārgriezt. pārgriežot, no katras puses ar naža aso daļu izņem mazās sēkliņas. gan sēkliņas, gan pašu pāksti liek saldajā krējumā un ar rokas jaucēju iemaisa. ļauj tam visam kārtīgi uzsilt un tiklīdz mana pirmos vārīšanās burbuļus - procesu pātrauc.

kamēr krējums silst - atsevišķā, palielā bļodā [jo pēcāk saldo krējumu lies tur pat], atdala olu dzeltenumus, pieliek cukuru un arī to kārtīgi iemaisa, bet neputo.

kad krējums nedaudz atdzisis, sagatavo sietiņu, caur kuru to ielies  dzeltenumos. te noderētu papildrokas, ja tādas dabūjamas. viens tur sietiņu un maisāmo, otrs - lej saldā krējuma masu. rokas putotāja operators ļoti intensīvi darbojas, lai saldā krējuma masa un olas iemaisās no pirmā tikšanās brīža. cik romantiski.

kad visa masa pārlieta, izmaisa un tā ir gatava.

sagatavo trauciņus. manā gadījumā krēma brulē gatavošana bija diezgan spontāna, tāpēc izmantojām 'franču stikla' produkciju un jāsaka, ka tas nebūt nav sliktāks variants. ja vēlies, ieber katrā no tiem kādas pāris ogas [mamms saldētavā atradu mellenes, zemenes un ko tik vēl ne].

izkārto sapildītos trauciņus uz cepešpannas ar augstākajām malām - un salej tajā ūdeni - tas ir diezgan ļoti būtiski. tā, lai trauku apakšējā daļa ir ūdenī.

cepeškrāsns sagatavota uz 100 grādiem. šajā temperatūrā arī tiks cepti brulē. stundas garumā. apmēram. var gadīties, ka tas prasa vairāk laika. ideālā konsistence - želejīga.

ja tava virtuve ir tik advancēta un tajā ir virtuves gāzes pistolīte - tu vari beidzot to arī kaut kā izmantot. jau pirms ielikšanas cepšanai - nolīdzināt visus virspusē esošos gaisa burbulīšus, jo cepoties tie kļūs par maziem caurumiņiem.

bet. pats labākais, ja tev tāda pistolīte ir - tu pavisam eleganti spēsi izkausēt karameli tieši uz brulē. 

brūns cukurs+pistolīte=karamele. jā, tieši tik vienkārši.

man un citiem ieroču nenēsātājiem var līdzēt iepriekš sacepti brūnā cukura rimbuļi uz cepampapīra vai arī - esi kreativitātes kalngals un pirms pasniegšanas apber ar drumstalām, pūdercukuru vai mandeļu skaidiņām.

pavisam vienkārši.

un liels paldies rihardam.

apetīti!

cukini krēmzupa

rīti paliek arvien dzestrāki. gaiss svaigāks un bez šalles no mājas vairs neizeju [tas gan nenozīmē, ka to lietoju - jo patiesībā es ticu vasarai augustā]. līdz ciemam tas aizbraukt netraucē. jūras gaiss pavisam sāļš un jūra pavisam mierīga. zvejnieku laiva pilna reņģīšu un uz pāļiem sasēduši kormorāni. rudens.
pagatavoju cukini krēmzupu. zupu pieaugušajiem. jo bērniem, acīmredzot, tā tomēr pārāk atsauc atmiņā 'bērnību' un putriņas. jēkabs to 'netīšām' uzgāza sev uz kājas, kristīne nomainīja 3 karotes, bet pauls gan izēda visu bļodiņu. cilvēkiem virs 4 gadu vecumu šī zupa ir kā radīta.

cukini krēmzupa.


4 vidēji lieli cukini [te sanāk paliels katls]
1 neliels sīpols
1 latvijas ķiploka daiviņa
2 paciņas klasiskā dzintara siera
500 ml saldais krējums
neliela bunte bazilika
nedaudz timiāna
nedaudz sviesta

cukini sagriež ripās. ja nu nevar tikt pie labiem cukini, pamatmasai var arī paņemt nelielos kabačus. galvenais kā kabači atšķiras no cukini, ir tajā, ka cukini ir daudz mazāka tā daļa, kur ir sēklas - tāpēc arī tas ir garšīgāks. un man vēl patīk tas rūgtumiņš, kas ir tajā zaļajā mizā. tātad, cukini tikai nomazgā, nemizo. griež ripās. ja ir kādas resnākas - tās uz pusi. liek uz uzkarsētas pannas, kur izkausēts pikucs sviesta. kad brūnīgs, un jūt, kad cukini jau ir pamīksts, liek katlā, kurš ir gana liels, jo tur tā zupa arī uzturēsies. līdz apēšanai.
pa starpai apcepina arī to sīpolu un daiviņu ķiploka. visu katlā.
kādas padsmit ripas es allaž atstāju neblendētas - lai var pēcāk ielikt zupā un var redzēt, no kā tā zupa taisīta - bet tas nav obligāts solis -var pavisam droši likt visu iekšā un blendēt kopā. pirms pavisam jau viss sablendēts, piemet klāt bunti kapāta bazilika.
kad masa sablendēta, liek klāt saldo krējumu, dzintarsieru un visu uzsilda. ja liekas, ka par biezu - pielej nedaudz pienu.


un gatavs.
garda nudien. un sātīga.
un ja ir šausmīga vēlēšanās - var sevi un zupu arī palutināt pilngraudu maizes grauzdiņiem un sēkliņām.


lab' apetīti!

banānu-karameļ muss.

māsai ditai vakar bija vārda diena. 
izdomājām, ka es kaut ko pagatavošu. dāvanas vietā.


bijām ciemā. pie pašas jūras. visu dienu tik saulains un labs, ka gribējās kaut ko neceptu un vieglu. ap to laiku, kad tikām pie ēšanas - visapkārt ducināja un vilkās tumšie mākoņi.
mans pirmais muss.


banānu-karameļ muss.

paciņa želatīns
4-5 karotes karameļu krēms
2 banāni
1 paciņa mascarpone
4 olu baltumi


ieber krūzītē želatīnu un izmaisa to 4-5 karotēs auksta ūdens. atstāj to briedināties.
uz pannas kausē/silda karameļu krēmu. pūre ražo pavisam labu karameļu masu, kas esot iegādājams tik 'pūres' veikalā, spainīša formātā un ir pavisam laba, ja grib ko tādu pildīt 'riekstiņos', lietot cepšanai vai, piemēram, banofee pīrāgam.

kad karamele uz pannas jau sakususi viendabīgā masā, iemaisa sarecējušo, uzbriedušo želatīnu un ļauj tam izkust, to iemaisot.


citā traukā liek mascarponi un pievieno silto karameles masu. visu vienmērīgi izmaisa, pievieno ar dakšiņu samīcītos banānus un atkal jau vienmērīgi iemaisa. 

tad stingrās putās saputo olas baltumus. sākumā bez cukura, bet kad jau ir nedaudz ieputojies, vienmēr pavisam nedaudz to pielieku.
stingrās putas iecilā karameļ-banānu masā.
liek masu pa smukiem trauciņiem vai mūsu gadījumā bija viens liels trauks, jo mazu, smuku trauciņu atpūtas rezidencē nav.
ieliek visu ledusskapī un jau pēc pusstundas, stundas saldais gatavs notiesāšanai.
dekorē ar ko vien vēlas vai tīri vizuāli ar to, kas musā atrodams. [es izmantoju arī piemājas krūmā noplūcamās, tumšās jāņogas]

ēdot, nospriedām, ka rieksti vai mandeļu skaidiņas būtu pavisam labs punkts uz 'ļoti labi'.


domājams, ka šo principu var izmantot ar jebkurām ogām, augli vai ko citu. 




garšoja visiem.
pat bērniem.

cukini. pistācijas. svaigsiers.

ārkārtīgi sen neko neesmu rakstījusi un te likusi.
un nav brīnums. es neko jaunu negatavoju un esmu ieslīgusi neglābjamā romānā ar rīgu un latviju. un pati par to ļoti priecājos.


te kaut kas, ko šovasar jau esmu gatavojusi vairākkārtīgi un tas vienmēr licies pārāk vienkāršs, lai to kaut kā speciāli izdalītu. bet nu lai jau - pavisam laba, garda un vasarīga uzkoda.


cukini.pistācijas.svaigsiers.

vakar kauguru tirgū vienu cukini nopirku par 6 santīmiem. zelts. ne dārzenis. 


cukini
svaigsiers
pistācijas


svaigsiera paciņai [pavisam labi der arī 'kāruma' svaigais siers un nav jāiespringst uz philadelhiu] ņēmu apmēram 100g pistācijas. ja nav žēl, var, protams, vairāk.
pistācijas izloba un saberž. var arī sablenderēt vai griezt.

sasmalcinātās pistācijas sajauc ar svaigo sieru un masa gatava.

ar mizojamo nazi samizo cukini [zinu, ka ļoti labi der arī burkāns, gurķis un lielais, baltais redīss], liek karoti gardās siera masas un rullē ciet. ja rullīši neturas kopā - tos sastiprina ar koka irbulīti.


teicama uzkoda.