rozentāls nr.4

ir jau trešdiena, bet tikai tagad pieķeros pastāstīt kā mums gāja svētdienas 'rozentālā'. divos vārdos - bija lieliski. bet no 'lieliski' vien jau nepaēdīsi.

jau toreiz, rozentālam nr.3 noslēdzoties, zināju, ka nākošajā reizē gribu pagatavot lazanjas un pāris draugiem - gaļas neēdājiem - biju arī solījusies, ka pēc 'cepeša rozentāla' var cerēt arī uz veģetāru piedāvājumu.
par visu pēc kārtas.


svētdienas drēgnais un lietainais laiks bija kā radīts, lai sāktu ar siltām uzkodām - šampinjoncepurītēm un karstu, sildošu zupu. tom kha zupa ir mana šīs ziemas iecienītākā zupa, ar lielisku garšas un siltuma sajūtu. jāsaka godīgi, veģetāro variantu es gatavoju pirmoreiz, bet šīs sfēras pieredzējušie man nebeidza apgalvot, ka tā man izdevusies lieliski [zupas pamatā bija bazilika buljons, 2 laimu sula, brokolis, burkāna ripiņas, kukurūza un tofu siers]. par to liels prieks.

pēc kārtīgas sasildīšanās un jau kādas vīna glāzes, visi bija gatavi arī lazanjām. par lazanju pašu jau rakstījusi esmu pasen, bet veģetāro, gluži tāpat kā zupu - taisīju pirmoreiz. pamatmasai izmantoju smalcinātus sīpolus, sīki grieztu cukini, rīvētu burkānu un briedinātus sojas gabaliņus, visu pārējo liku tāpat kā tradiconālajai, tikai bez pastas un, saprotams, gaļas.

par saldā ēdiena galveno prieku man jāpateicas savam tētim, kurš jau vasarā mani apgādāja ar zemeņu kastēm - pilna saldētava stāv zemenēm, kas ieliktas uz ziemu - īstām lavijas zemenēm, ar īstu zemeņu garšu. ziemas 'rozentāls' likās gaužām piemērots, lai atnācējus pakārdinātu ar vasaru. tā arī darīju - sablenderējot atkusušās ogas ar nedaudz cukuru un piedāvājot to ar vaniļas-biezpien-laima krēmu.
viss izdevās lieliski un bez starpgadījumiem. 

paldies visiem restorāna apmeklētājiem.


pēdējo dienu virpulī esmu nedaudz ievilkta arī es, tāpēc ikvienam nu ir iespēja arī izlasīt nelielu interviju ar 'rozentālu'.
paldies agnesei - http://www.whimsicalagnesiga.com/?p=9678
un jo lielāks sandijam no designblog.lv - http://www.designblog.lv/2011/01/11/maj-restorans-rozentals/




tiekamies jau nākošajā 'rozentālā'


apetīti!

kenijiešu kāpostu tīteņi

izrādās arī Kenijā ēd kāpostu tīteņus. vismaz grāmatās tā raksta.
kāposti viņiem arī apaļi un viņi tos novāra tāpat kā latvieši.
savukārt, pildījumu ņem sajaucot tītara gaļu (samaltu vai sakapātu), zaļo papriku, kukurūzu un sīpolu. pieliekot kādas pikantas garšvielas (marokāņu raz el hanout aizrullēja atkal), sāli un piparus. uz 400g gaļas ņēmām divus nelielus sīpolus, vienu papriku un noskrubinājām divas nelielas kukurūzu vālītes.
satin un sapako.
apcep uz pannas, līdz brūngani. tad sajauc puslitru karsta ūdens ar 5-6 ēdamkarotēm tomātu pastas. pārlej, uzvāra un pievieno 2-3 krustnagliņas un pustējkaroti ķimenes.
liek vāku virsū un 40min-1h uz nelielas uguns sautē.
ko viņi piedzer, gan nezinu...

rozentāls nr.4_afiša

rozentāls nr.4_afiša

Īstie pelmeņi, "po sibirski"

Man patīk pelmeņi, jo tos var ātri pagatavot - uzvāri un viss - un tie ir īsts, vienkāršs, ziemīgs ēdiens. Iedomājoties pelmeņus, man uzreiz nāk prātā stāsti par Sibīriju, kur ziemai sākoties, veseli ciemi ķeras pie pelmeņu taisīšanas - veči kauj aunu vai cūku, sievas mīca un rullē mīklu.

Ar pelmeņiem ir tā, ka dažreiz tos vienkārši ļoti sagribas, bet no veikalu produkcijas nav nekādas baudas. Izrādās, ka pelmeņus var uztaisīt pats un tas ir pavisam vienkārši. Garšo, protams, daudz labāk nekā veikalu pelmeņi, un nav jābojā veselība ēdot nezināmas izcelsmes produktu.

Pelmeņi "po sibirski"

apmēram 0,5 kg milti - vislabāk Dobeles extra

0,5 kg malta liellopu gaļa

0,5 kg malta cūkgaļa

3 sīpoli

sāls

pipari

Mīkla:

Uz galda izber miltu kaudzi un uztaisa tādu kā plakanu vulkānu ar paceltām maliņām. Uzmanīgi ielej "krāterī" glāzi ūdens, kurā iepriekš izkausēta pustējkarote sāls.

Ar karoti vai rokām ierušina ūdeni miltos, un pēc tam ķeras pie mīklas mīcīšanas. Jāmīca, kamēr mīkla nelīp pie rokām, un jo ilgāk mīca, jo mīkla labāka. Ja ir izmīcīts, bet līp - pievieno miltus. Ja tik sauss, ka nevar pamīcīt - pielej vēl ūdeni.

Kad mīkla gatava, nogriež no tās kulaka lieluma gabalu, un izrullē plānu (pa lielam - jo plānāk, jo labāk). Man ir speciāla "peļmeņica", kas procesu paātrina, bet tikpat labi var iztikt ar šņabja vai citu vidēja lieluma glāzi, ar ko no mīklas spiež aplīšus.

Pildījums:

Sīpolus sagriež mazītiņos gabaliņos, saliek traukā kopā ar abu veidu maltajām gaļām, neskopojoties pieber sāli un piparus, un kārtīgi visu samīca kopā, līdz ir vienmērīga masa.

Uz mīklas aplīšiem liek apmēram frikadeles lieluma gaļas piciņas, apli loka uz pusēm un maliņas saspiež ar pirkstiem kopā. Lai smukāki un labāk turas kopā, var izlocīt lūk šādu formu:

Gatavo produkciju liek uz miltiem nokaisīta dēlīša, un - iekšā saldētavā. Kad pelmeņi sasaluši, tos saber maisiņā, un liek atpakaļ saldētavā glabāšanai.

Pelmeņus vāra lielā daudzumā ūdens 12 min, ēd vai nu ar krējumu un etiķi, vai sviestu un daudz pipariem - man otrais variants vislabāk garšo.