ķirbjkūka

šodien uzcepu ķirbjkūku. gribēju jau to izdarīt visu nedēļu. pat nezinu, kāpēc. 

zinu - nav jau īsti nekāds ķirbju laiks, bet nu. veikalos ķirbi vairs nedabūt, bet tirgū gan. tirgū tagad patiesībā bīstami rādīties - var iztērēties neplānoti daudz, jo gribas visu un visu. un tos klēpjus ar nedārgām narcisēm un neaizmirstulītēm un vēl un vēl [ja šo lasa kāds vīrietis - lūdzu, apdāviniet savas lieliskās sievietes!]

ir 1.maijs un pieņemsim, ka ar ķirbjkūku svinam 'darba svētkus'[lai ko tas šodien arī nenozīmētu].

ķirbjkūka

pamatam:

1 olas dzeltenums [3]

150 gr margarīns [1]
100g cukurs [2]
1,5-2 gl. milti[4]
[smilšu mīkla - un tie cipari apzīmē secību kā ko pievieno. ja nu tas ir neskaidri]

pa virsu:

500 g ķirbis

1 burka kondensētā piena ar cukuru

3 ēd.k. skābs krējums

2 olas

2 tējk. vaniļas cukura

1 tējk. kanēlis

1/2 tējk. malts ingvers

smilšu mīkla, tātad. sagraizītam margarīnam pievieno cukuru, olas dzeltenumu - visu mīca un pamazām liek klāt miltus, kamēr ir viendabīgs mīklas klucis. viendabīgs, garšīgs mīklas klucis ..)
šo masu izklāj, izspaida ar pirkstiem kūkas veidnē - ar maliņām uz augšu un cep - kamēr viegli brūns. tad ņem laukā un nedaudz atdzesē.


virsmasai - nopirkto ķirbi nomizo, sagriež kubikos un liek katliņā, ar nedaudz ūdens novāra, tā ka mīksti [es to izdarīju jau iepriekšējā vakarā un tas neprasīja vairāk kā 10-15 minūtes].
tad ķirbi sablenderē - ar visu šķidro masu kopā [ja nu jūt, ka tas ūdens tur tomēr diktām daudz - nolej bišku nost].
pievieno burciņu kondensētā piena ar cukuru, krējumu, olas, garšvielas un visu izmaisa. sanāk diezgan pašķidra un ļoti garda masa. ja nav garda - dari visu, lai to labotu - ar vaniļu vai kanēli, hehe.


tad pārlej to pāri pamatam un cep kādos 200 grādos, kādas 40 minūtes vai nedaudz vairāk. liksies tāpat diezgan pašķidrs, mhm, bet satraukumam nav pamata - kad izņemsiet un ļausiet atdzist pavisam - būs sarecējis un pēc konsistences atgādinās sierakūku.
var pārkaisīt ar pūdercukuru vai ko nu katrs vēlās.


kūka garšo pēc krēm-brulē vai vismaz ļoti to atgādina.

lab' apetīt!

helēna pārbauda kūkas konsistenci.

tā kūka izskatās bez pūdercukura.

ines

ēdam ārā un ar grilu

vakar, kā jau tik siltā dienā pienākas - atkal gulēju saulē. un ir sajūta, ka d vitamīns tiešā veidā ieēdies lūpās un degunā. un tas priecē ārkārtīgi.

'ēdam ārā' sezona atklāta jau pilnā sparā. tā sestdien mēs ar jūli marinējām gaļu pēc ivo piespēlētas receptes. nekā sarežģīta, bet ļoti gardi, ātri un sulīgi - turklāt, gaļa garšo pēc gaļas, nevis etiķa. pie reizes apcepām arī šampinjonus - protams, protams.

[pierakstu savai zināšanai]

ēdam ārā un ar grilu - cūkgaļa/vista

gaļa - mums bija cūkgaļas kakla karbonāde un vistas spārniņi

4 sīpoli

1 - 2 ķiploki

spilvas balzamiko salātu mērce

nedaudz balzamiko pats

bišku sāls un peperi

var arī likt vēl uzrunājošos - timiānu, rozmarīnu vai kas nu tīk.

mums stāvēja ledusskapī kādas 5 stundas varbūt - un bija ļoti labi, bet gan jau ka var likt arī uz nakti.

vistas fileja ar sieru un oregano

šovakar vakariņas gatavoju es.

[patiesībā, man tā vien šķiet, ka daudziem man apkārt esošajiem liekas, ka es visu laiku to vien daru kā gatavoju. khakha. tā nebūt nav. lai arī cik ļoti man gribētos.]

šo te recepti [vai vismaz kaut ko diezgan līdzīgu] esmu aizguvusi no olafa. man gan liekas, ka tad, kad viņš šo ēdienu taisīja - tam konsistence vienmēr bija vēl vijīgāka un sierīgāka - laikam jau, ka tas no siera atkarīgs. nu ja. un olafs virtuvē vienmēr paveic ko lielisku - ja vien tam nepārkaisa kinzu vai puravus, hehe.

vistas fileja ar sieru un oregano

[te uz 2-3 ēdājiem]

2 vidēja izmēra vistas filejas

100 ml saldais krējums

siers

oregano [raudene]

sauja lobīto ķirbja sēklu

vistas fileju sagriež nelielos gabaliņos un liek uz pannas apcepināties, tostarp arī nedaudz apbārsta ar sāli un pipariem. kad jau šķiet, ka gaļa sacepinājusies [bet nav brūna], pielej saldo krējumu, un ierīvē sieru [es šoreiz izmantoju visus man mājās pieejamos - mozarella, krievijas, parmesan - pieļauju, ka olafs lietoja holandes ..)]. ja šķiet, ka par biezu - var nedaudz pieliet ūdeni. pievieno arī oregano, bet ļoti ar to neaizraujas, jo pārāk lielos daudzumos tas ir ļoti spēcīgs. 

šoreiz es vēl piebēru arī sauju lobīto ķirbju sēklu, jo beidzot tās atradu vidzemes tirgus piena paviljonā. beeeidzot.

un ļoti labi garšo ar rīsiem. kā arī ar pastu.

lab'apetīt!



[ā. nu ja. un vēl viens labs rādītājs - tēts apēda visu porciju!]

...ja tev ir tadžina

labvakar. ir aizvadīta lieliski ģimeniska nedēļas nogale. ar jūru, kurā pilns ar baltiem gulbjiem; pirmo grilēto vistas spārniņu; pirmo miegu saulē un neizbēgami - pirmajiem vasarasraibumiem uz deguna. un ne tikai.

šodien ciemojāmies manas māsas lienes virtuvē un izmantojām viņas marokāņu sautējamo trauku - tadžinu. sanāca gluži tematiski - tāds mazs virtuves "Eyjafjallajökull" vulkāns, tikai bez haosa un pelnu mākoņiem.

nekas jauns un speciāls šajā receptē atrodams nebūs. vienkārši garda un veselīga svētdienas maltīte. [jāpiebilst gan uzreiz, ka diezgan klasiku ēdienu piekritējam - tētam - tadžina 'izvirdums' likās mazāk baudāms 'tad jau labāk kādu karbonādi ar kartupeļiem'.]

dārzeņi un vistas stilbi tadžinā.

pikucis sviesta

8 vistas stilbi

3-4 burkāni

puķkāposts

sīpols

3 ķiploka daivas

2 paprikas

tomāti

žāvētas plūmes, aprikozes

kaltēti tomāti

garneles

garšvielas [kurkums, karijs, kumīns, sarkanie saldie, asie pipari, citronu sula, sāls]

uzliek tadžinas [šis izmērā paredzēts 7 pieaugušajiem] apakštrauku uz lēnas uguns sildīties un ieliek arī pikuci sviesta, lai izkūst. saliek garšvielās izmērcētus vistas stilbus [bez ādas, jo sautētā veidā tā āda nekas baudāms nav], tad burkānus [jo tiem vajag vairāk laika un siltuma, lai būtu mīksti], plūmes, pārkaisa ar garšvielām [to var darīt vairākās kārtās]. tad liek vēl tomātu daivas, puķkāpostus, papriku, kaltētos tomātus, aprikozes, un garneles. princips apmēram tāds - ka tam, kas var pagatavoties arī ar karstu tvaiku - to liek augšpusē. tad ielej tadžinā nedaudz ūdeni - nu tā 1/3 apmēram un liek virsū vāku - lai kādu 1 1/2 gatavojās uz lēnas uguns.

un principā tas arī viss - nekādas lielās mākslas nav - bet gardi un veselīgi ļoti. un variācijas iespējamas visdažādākās.

ir labi kopā ar kuskusu.

lab'apetīt!


turklāt, šīs svētdienas vakara saldajā burvīgs šķiet plombīrs ar kļavu lapu sīrupu un grauzdētām saulspuķu sēklām - garrrrdi.

Velutē mērce

Inese man beidzot ir izdīkusi padalīties ar Rītiņam nospertu mērces recepti. viss, ar ko tiek pasniegta šī mērce, ir tikai piedeva, taču pamatā paredzēta zivju un sīfūda ēdieniem, īpaši jūras ķemmītēm. aaa, un kartupeļu biezenis dikti piestāv.  

Velutē mērce.

tātad sastāvdaļas (apmēram divu cilvēku vakariņām/pusdienām):
2 šalotes sīpoli sviests  
100g vermuta (parasti ņemu sarkano martini)
100g dārzeņu buljona
daži zari timiāna
daži zari rozmarīna
10g kaltētu baraviku
100g saldā krējuma

Katliņā izkausē sviestu un sautē sīpolus. kad tie ir zeltaini, pievieno sāli, piparus, timiānu, rozmarīnu un sagrieztas izmērcētas baravikas. pielej vermutu un apmēram pusi izvāra. pievieno buljonu un atkal pusi izvāra. tad visus biezumus nokāš un mērcei pievieno saldo krējumu un atkal novāra līdz pusei. Šoreiz ķemmīšu vietā bija līdakas fileja- folija ar sāli, pipariem, dillēm, ķiplokiem un piciņu sviesta.  
Nu un vino bianco, protams! ;)