Sunday 25 September 2011

sīpolu zupa

esmu atgriezusies mājās no svecīšu vakara laukos, kur pa visiem kapiem skandās skanēja ričarda klaidermana ieraksti, vējš nopūta vairumu svecīšu un saule pavisam rudenīgi iekrāsoja lapkoku rindas. no paša rīta dzirdēju zosis un dzērves.
  

šopēcpusdien nolēmu uzvārīt sīpolu zupu, kura man patiešām garšo, bet pati to taisījusi vēl nebiju. sīpolu zupa, kura man garšo, lai arī vēl pirms kāda laika sīpolus savā šķīvī ignorēju.
paldies 'bitesblūzakluba' šefpavāram.




sīpolu zupa


2 kg sīpolu
2 l liellopa buljons
apm. 300 ml sarkanvīns
2 ēd.k  brūnā cukura
2 ēd.k vorčestera mērces
1 liela ēd.k tomātu pastas
sāls, pipari
[pētersīļi]


čedarsiers, maize - grauzdiņiem


sīpolus sagriež pusripās. ietiekums - pirms smalkākas griešanas, tos attīrīt no virsējām kārtām, sagriezt uz pusēm un nomazgāt ledus aukstā ūdenī [tāpat arī nazi, ar kuru tie tiks griezti] -  tas līdzēs mazākai raudāšanai. vēl der atcerēties, ka, griežot sīpolus, jācenšas elpot caur muti, arī tad sarkanās acis var izpalikt. tas, ka visiem mājiniekiem vilka uz bimbu - tas skaidrs, bet nu, zupa galā patiešām garda. un tad vairs raudāt negribas.
sagrieztos sīpolus uz lielas pannas zeltaini apcep olīveļļā. pieber arī šķipsnu sāls, piparus. 
[man sanāca lielajā pannā cept trīs piegājienos]
sīpolus saliek zupas katlā, pielej vīnu, vorčesteru, cukuru, tomātu pastu, visu izmaisa un uz ne pārāk lielas uguns sautē. stundu. ik pa laikam neaizmirstot apmaisīt. kad viss sasutējies, lej klāt karstu liellopa buljonu. to visu pavāra vēl pusstundu.


zupa gatava.


pavisam labi garšo ar kāda stipra siera grauzdiņmaizītēm. 
tās man palīdzēja sataisīt kristīne.



apetīti!



2 comments:

  1. Sīpoli jādod griezt cilvēkam ar kontaktlēcām. Mēs neraudam. ;)

    ReplyDelete
  2. Jā, kontaktlēcas tiešām dod imunitāti pret raudāšanu. Un fantastiska weblapa, noteikti iegriezīšos vēl kādu reizi!

    ReplyDelete