Citronpudiņš

Šis pudiņš garšo grezni un ļoti labi. Savā būtībā ļoti pieticīgs un apliecina, ka greznai dzīvei ne vienmēr vajadzīgi lieli tēriņi. Lielisks saldais ēdiens ar ko iepriecināt ciemiņus, jo vispār nelauž kaulus un atstāj spēkus sarunām. Tieši tāpēc šonedēļ to gatavoju divas reizes. 

Ja vari pagatavot pankūkas, varēsi pagatavot arī šo gan sastāvdaļu, gan prasmju ziņā.

Vajadzēs: 

180-200 gradu siltu cepeškrāsni

vidēja izmēra siltumizturīgu cepamtrauku, kuru cepjot var peldināt citā traukā

260 ml pienu

2 olas

110 g cukuru

citronu (un apelsīnu, ja gribas)

55 g  mīkstu sviestu

55 g miltu 

cepamo pulveri

Daram tā:

Ar putojamo slotiņu sakuļ svietu ar cukuru, ierīvē mizu no viena citrona un nedaudz apelsīna, divus olu dzeltenumus, ja ir var pielikt vaniļu, miltus  ar cepamā pulvera šķipsniņu(man patīk "Hercoga" Īpašie konditorijas milti) un finālā piejauc pienu un uzreiz arī piespiež sulu no puscitrona, sajauc.

Olu baltumus sakuļ singrās putās un iecilā masā. Nevajag pārcensties, tā lai no putām neaizēg viss gaiss. Ar sviestu ietauko cepamtrauku un 3/4 iegremdētu ūdens peldē cepj kādas 30-40 min parastajā cepšanas režīmā. 

Pudiņam augšpusē jābūt biskvitīgam un apakšā kā jau pudiņam- mitram un nedaudz kā "flabberim".
Atdzesē un ķeras pie karotēm. 

Labu apetīti!

Ābolu-kanēļa mafini

nudien netipiska izvēle pavasarim, bet tā nu sanāca, ka svaigo zaļumu, lakšu...vai, piemēram, spinātu mafinu vietā, viņdien izvēlējos pagatavot ābola-kanēļa. 

un, jāsaka, tie ir lieliski! un tādi pavisam noteikti būs arī rudenī. 

turklāt, to saka vēl daži citi arī bez manis.

Ābolu-kanēļa mafini

250 g milti

1 1/2 tējk. cepamais pulveris

1/2 tējk. sāls

2 tējkarotes kanēlis (+ 1/2 tējk. āboliem)

3-5 āboli (izmēram ir nozīme). tie sagriezti nelielos kubiņos vai šķēlītēs

115 g sviests, istabas t

200 g cukurs

2 palielas olas

vaniļas cukurs vai vaniļas ekstrakts

120 ml piens

cepurītēm:

nedaudz izkausēta sviesta

un 1/2 uz 1/2 cukura un kanēļa maisījums 

Sākotnēji, vidēja izmēra bļodā sajaucu kopā miltus ar cepamo pulveri, sāli un kanēli. Un to var uz brīdi atlikt malā.

Ābolus (sagrieztos kubiņos vai šķēlītēs), vēl citā bļodā, sajauc ar pāris tējkarotēm miltu, lai tie tā kā iegūtu tādu kā plānu kārtiņu un nesāk suloties. Noliek nostatus.

Tad, vēl citā bļodā, saputo sviestu ar cukuru, kamēr tas ieguvis tādu gaišāku, krēmīgu skatu. Pievieno pa vienai olas. Vispirms vienu kārtīgi iejauc masā un tikai tad liek klāt otru. Pievieno vaniļas cukuru vai vanilīnu, kas nu kuram tuvāks.

Tad lēnām pievieno miltu maisījumu, kas visupirms tika atlikts uz savu iznācienu. Ik pa brīdim, pievienojot arī pienu. Maisa vai darbojas ar mikseri, kamēr viss vienmērīgā masā. Tad pievieno ābolus. 

Beidzot pienācis laiks likt lietā savu mafinu pannu. vai formu. Es izmantoju mafinu papīrīšus - šādā gadījumā es nelietoju nekādas taukvielas, bet, ja masu esat iecerējuši likt 'pa taisno' pannā - nedaudz iesmērējiet to ar sviestiņu.

Pilda formas ar mīklu - 2/3 vai 3/4 no formas kopējā izmēra. Cep 180 C uzsildītā krāsnī aptuveni 20-30 minūtes, vai kamēr kociņš, ar kuru pārbaudīsiet mafinu gatavību, būs bez slapjumiņa.

Tad, kad mafini gatavi un pavisam nedaudz spējuši atpūsties no nesenās vizītes cepeškrāsnī, katra mafina cepurīti viegli iemērc izkausētajā sviestā un tad liek kanēļa+cukura maisījumā. 

Gatavi!

Vislabāk tie garšo nedaudz padzisuši un ar glāzi piena.

apetīti!

ātrs un gards ābolpīrāgs

pēdējā laikā laikam tiešām man būtiski ir, lai maltīti vai jebko, ko gatavoju, varu to izdarīt pēc iespējas vienkāršāk un ātrāk. nav gan tā, ka Teodors prasa vairāk laika kā viņa vecuma bērni, bet negribētu sautējuma vai zupas taisīšanas pusceļā to pamest, jo puika pamodies un grib ieturēt arī savu maltīti. labi gan, ka viņa 'restorāns' ir vaļā visu cauru diennakti un uz neko nav jāgaida.

vakardienas valsts svētku noskaņās uzņēmām ciemiņus un lutinājām visus ar sutinātu jēru un saldajā - pavisam vienkāršu ābolu pīrāgu/kūku. un jau atkal man jāsaka paldies savai mammai par receptes atklāšanu.

Ātrs un gards ābolpīrāgs/kūka

pamatam:
150 g sviests
1 1/2 glāzes miltu
2 ēdk. cukurs

(smilšu mīkla)

2 palieli 'Antonovkas' āboli

1 glāze (200 g) skābs krējums
1 glāze cukurs
1 ola
vaniļas cukurs, kanēlis

sākotnēji sarīvēju tikko no ledusskapja izņemto sviestu, pievienoju cukuru un daļu miltus. ar rokām visu samīca un pievieno vēl miltus, jāskatās, iespējams, visas 1 1/2 glāzes pat varbūt nav nepieciešamas - to var labi saprast pēc tā, cik ļoti mīkla līp pie bļodas malām un vispār turas kopā. kad tā gatava, to var ielikt uz brīdi ledusskapī, bet tas nebūt nav nepieciešams, ja steidzat šo pīrāgu pagatavot 'ātri'. es to klāju formā uzreiz pēc mīcīšanas.

tad nomizo un šķēlītēs sagriež ābolus. 'Antonovkas' āboli ir ieteikums, bet tas vairāk tāpēc, ka tiem ir spēcīgs aromāts un garša. domāju, ka tos var aizstāt arī ar kādu citu ābolu šķirni vai pamēģināt arī ar bumbieriem, piemēram, un tad ielikt starp šķēlītēm arī kādu melnās šokolādes kripatu.

bļodā sajauc krējumus, olu, cukuru, pievieno vaniļas cukuru un es iemalu arī kanēli jau krējumā.

kad šķēlītes smuki izkārtotas izklātajā mīklā, pārlej tās ar krējuma masu un pārkaisa ar kanēli, nedaudz cukuru.
liek cepties 180 grādos uzsildītā cepeškrāsnī uz 50-60 minūtēm.

pīrāgs sanāk ļoti gards un mutē kūstošs.
pazudīs momentā :)

labu apetīti!

ķirbja krēmzupa ar timiānu, brie un grauzdiņiem

skatos, ka pēdējoreiz rakstījusi šeit esmu jūlijā. krietns laiks pagājis un pa šo laiku esmu kļuvusi par mammu. 
nav gan tā, ka visus šos mēnešus nebūtu neko gatavojusi. un esmu pat arī ko jaunu mēģinājusi, bet ne reizi nav pie rokas bijis fotoaparāts, ar kuru iemūžināt.

šoruden esam aptrakuši ar ķirbi! ķirbja zupa, ķirbja salāti, ķirbja pīrāgs, utt.
šo zupu esam paspējuši jau uztaisīt savas reizes desmit vismaz. nekas sensacionāli jauns gan tajā nav, bet mums ļoti ļoti garšo un ir ātri pagatavojama.

Ķirbja krēmzupa ar timiānu, brie un grauzdiņiem.

500 g ķirbis (parasti izvēlos riekstu, bet der jebkurš)
2 ēd.k. siers Dzintars
200 ml salds krējums
1 dārzeņu buljona kubiņš
sāls, pipari, čilli, oregano (raudene)
svaigs timiāns (bet ja ir sauss un netiek pie svaiga, var izlīdzēties)
maize - grauzdiņiem
brie vai camambert

ķirbi nomizoju un sagriežu palielos kubos - bļodā tos apmaisu ar olīveļļu, sāli, pipariem, nedaudz arī čilli pipariem un oregano. liek tos uz cepampapīra un cepeškrāsnī 180-200 grādos apcepu kādas 15 minūtes -  vietām tas apbrūnēs un atverot cepeškrāsns durvis, viss smaržos. 
normāla izmēra katliņā ielej 0,5 - 1 litru verdošu ūdeni un ieliek buljona kubiņu, esmu iecienījusi Vegetable buljonu.

Buljonā liek apcepušos ķirbja kubiņus un pavāra vēl 10 minūtes. Visu sablenderē un pievieno saldo krējumu un Dzintara sieru un svaigo timiānu - es lieku lapiņas no kādiem 3-4 zariņiem, bet tas individuāli, kā kuram labāk garšo. skatos, lai zupa nav pārāk bieza, ja prasās, pieleju vēl ūdeni.
pēc garšas pievieno vēl sāli, piparus, vai čilli.

lej bļodiņā un iemet tajā 3-4 šķēlītes siera un pārber pāri grauzdiņus, kurus apcepu uz tā paša papīra, kur jau cepās ķirbis.

labu apetīti!

aukstā zupa Tarators

Vasaras pilnbrieds. Pat naktī maz kas paspēj atdzist, jo temperatūra nekrītas zemāk par +18. To es saucu par īstu vasaru. Īstu jūliju. Un netaisos gausties vai žēloties. Vasarai tādai ir jābūt.
Tādā laikā gan daudz ko neieēdīsi un plīti arī labprātāk neslēgsi iekšā, tāpēc šodien gatavojām bulgāru auksto zupu Taratoru. Vakar ar to mūs cienāja draugu tētis un atzinām par nudien labu. Šodien arī mūsu galdā. Vēljovairāk, tāpēc, ka lielveikalu plauktos marinētās bietes tradicionālajai aukstajai zupai neatrast. Tukši plaukti.
Atliek gatavot no tā, kas, cerams, nekad nebeigsies - kefīra un gurķiem.

Bulgāru aukstā zupa Tarators.

2 garie gurķi vai vairāk mazie
3-4 ķiploka daivas
sauja valriekstu
1,5 l kefīrs vai bezgaršas jogurts
bunte diļļu
olīveļļa
nedaudz mārrutku
sāls, pipari

Palielā bļodā uz lielākās rīves sarīvē gurķus, apber ar nedaudz sāli un pipariem. To pat labāk darīt nedaudz iepriekš, lai gurķi spēj nedaudz sasuloties. Es bļodu arī ieliku ledusskapī, lai zupa jau laicīgi spēj būt aukstās zupas vārda cienīga.

Caur ķiplokspiedi izspiež bļodiņā nomizotās ķiplokdaivas un pieliek klāt sasmalcinātos valriekstus, iemaisa un ļauj savilkties.

Sagriež arī dilles. Gan ķiplokus, gan valriekstus un dilles pievieno gurķu masai. Pielej kefīru, visu izmaisa un pēc garšas jūt, vai prasās vēl stiprumiņš, vai ne. Ja tā, tad pieliek nedaudz mārrutku. 

Pašās beigās vēl pievienoju kādus 4 gabaliņus ledus, lai zupa atdzistu pavisam.

Ļoti ātri pagatavojama aukstā zupa dienām, kad rozā zupa jau vairs nekārojas vai to pat gribēdams nevar uztaisīt.



lab'apetīti!