aukstā zupa Tarators

Vasaras pilnbrieds. Pat naktī maz kas paspēj atdzist, jo temperatūra nekrītas zemāk par +18. To es saucu par īstu vasaru. Īstu jūliju. Un netaisos gausties vai žēloties. Vasarai tādai ir jābūt.
Tādā laikā gan daudz ko neieēdīsi un plīti arī labprātāk neslēgsi iekšā, tāpēc šodien gatavojām bulgāru auksto zupu Taratoru. Vakar ar to mūs cienāja draugu tētis un atzinām par nudien labu. Šodien arī mūsu galdā. Vēljovairāk, tāpēc, ka lielveikalu plauktos marinētās bietes tradicionālajai aukstajai zupai neatrast. Tukši plaukti.
Atliek gatavot no tā, kas, cerams, nekad nebeigsies - kefīra un gurķiem.

Bulgāru aukstā zupa Tarators.

2 garie gurķi vai vairāk mazie
3-4 ķiploka daivas
sauja valriekstu
1,5 l kefīrs vai bezgaršas jogurts
bunte diļļu
olīveļļa
nedaudz mārrutku
sāls, pipari

Palielā bļodā uz lielākās rīves sarīvē gurķus, apber ar nedaudz sāli un pipariem. To pat labāk darīt nedaudz iepriekš, lai gurķi spēj nedaudz sasuloties. Es bļodu arī ieliku ledusskapī, lai zupa jau laicīgi spēj būt aukstās zupas vārda cienīga.

Caur ķiplokspiedi izspiež bļodiņā nomizotās ķiplokdaivas un pieliek klāt sasmalcinātos valriekstus, iemaisa un ļauj savilkties.

Sagriež arī dilles. Gan ķiplokus, gan valriekstus un dilles pievieno gurķu masai. Pielej kefīru, visu izmaisa un pēc garšas jūt, vai prasās vēl stiprumiņš, vai ne. Ja tā, tad pieliek nedaudz mārrutku. 

Pašās beigās vēl pievienoju kādus 4 gabaliņus ledus, lai zupa atdzistu pavisam.

Ļoti ātri pagatavojama aukstā zupa dienām, kad rozā zupa jau vairs nekārojas vai to pat gribēdams nevar uztaisīt.



lab'apetīti!

Laimes cepumi jeb 'fortune cookies'

Pirmo reizi pie sava pirmā 'laimes cepuma' tiku, dzīvojot SanFrancisko. To man uzdāvināja mana vjetnamiešu draudzene un jāsaka, ka garšas dēļ tos noteikti nav jēgas gatavot - vairāk par visu sajūsminās tieši paša cepuma pārlaušanas brīdis, kad tiec pie 'nezināmās' laimes.

Laimes cepumi jeb fortune cookies.

2 olu baltumi
1/2 tējk. vaniļas ekstrakts
1/2 tējk. mandeļu ekstrakts (bez šī var iztikt)
3 ēdk. augu eļļas

Augstāk minēto visu sakuļ ar roku vai blenderi, kamēr baltums ir kļuvis viendabīgs un krēmīgs, bet ne līdz galam ciets.
Tad pievieno:

70 g miltu
1 1/2 tējk. kartupeļu cietes
3 ēdk. ūdens
100 gr baltais cukurs
šķipsnu sāls

...un turpina blenderēt, kamēr viendabīga masa. 
Tā atgādina pankūku mīklu pēc tekstūras, bet garšo pēc Amerikas.
Domāju, ka var pievienot garšai vēl, kas nu tīk, ja ir tāda vēlēšanās. Piem. kakao - padarot cepumus brūnīgus.

Uzkarsē cepeškrāsni uz 190 C grādiem. Kad tā uzsilusi - uz pannas, kur izklāts cepampapīrs, ar tējkarotes palīdzību veido 1 tējkarotes daudzuma aplīšus - mīklu nedaudz ar karoti izlīdzina, lai sanāk plāna 'saulīte'. 
Iesaku sākumā likt ne vairāk kā 3, jo laiks to pārvēršanai/izgatavošanai būs ļoti maz - tie sacietē ļoti ātri. Ja esat pie plīts viens/viena - vēljovairāk.

Novēlējumus vai 'ziņu' zīmītes cerams jau esat sagatavojuši iepriekš - tagad laika tam vairs nebūs.

Liek cepties. Un tiklīdz manāt brūnas maliņas - ņemat tos ārā.
Uz iepriekš sagatavotas virsmas ar lāpstiņu noņemat pa vienai 'saulītei'. 
Ielieciet tajā uz pusēm salocīto zīmīti, pārlociet cepumu uz pusēm un viducīša ielocīšanai izmantojiet kādu krūzi vai bļodiņu:

Ideālā variantā, pilnībā atdzist novietojiet tos tīrā mafinu formā - kur tie nezaudēs savu jauniegūto formu.

Lai laimīgi!

Es katru no tiem iesaiņoju atsevišķā maisiņā - paildzinot atvēršanas prieku saņēmējam.

Spicās Ziemsvētku mandeles

Rosīga darbošanās virtuvē ap decembra otro pusi sastopama, šķiet, ikkatrā mājā - vai nu tās būtu piparkūkas, kēksi vai cepeši, katrs mēģinām pagatavot kaut ko ne tik ikdienišķu un svētku noskaņās.
Te nu būs viena sirdi sildoša, mājas smaržu pildoša un visādi citādi garda recepte.
Lieliski arī der kā maza, salda dāvaniņa, kur pavisam noteikti klāt var kabināt zīmīti - roku darbs.

Spicās mandeles.

mandeles
tumšā šokolāde (šeit izmantoju 150g "Laimas" Lukss tāfelīti - un man sanāca tieši 3 lielās pannas ar mandelēm)
1/3-1/2 tējkarote malti kajennas pipari
1/2 tējkarote malts kanēlis
(ir variants arī izmantot vēl pie šokolādes kausēšanas saldo krējumu, bet es pati no tā izvairījos)

Jāsaka, ka recepte ir gaužām vienkārša, bet arī šo gatavojot var noiet kas greizi. Arī man. 

Visupirms ķeras pie mandeļu grauzdēšanas. 
Pirms šim ķēros klāt, papētīju, vai labāk nebūtu grauzdēt pirms tam mērcētas mandeles - jo daudzkārt ir lasīts un redzēts, ka mandeles visvērtīgākās ir tieši izmērcētas vismaz 8 stundas tīrā ūdenī. Jāsaka, ka tās tiešām ir ļoti gardas un organismā daudz labāk pārstrādājas un spēj dot tam daudz vairāk, bet grauzdēšanai tomēr jāizmanto nemērcētas - garša ir daudz izteiktāka un aromātiskāka. 

Uzsilda cepeškrāsni uz 180 grādiem.
Pannā izklāj cepamo papīru un mandeles. 
Liek cepeškrāsnī - 6 minūtes pagrauzdē, apmaisa un tad vēl uz minūtēm 5-7 pagrauzdē. Brīdinu - traki labi smaržos visa māja!

Mūsmājās, grauzdētās mandeles ir ļoti lielā cieņā. Arī Bites garšas kārpiņas tika pamatīgi sakutinātas - uzreiz gan jābilst, ka suņiem mandeļu lietošanu uzturā neiesaka.

Kad mandeles ir pilnībā atdzisušas - kausē šokolādi. 
(Mandeles var grauzdēt arī jau iepriekšējā dienā - tikai tad pastāv risks, ka nebūs vairs ar ko tālāk darboties, jo tās visas būs 'netīšām' notiesātas.)

Šajā pat punktā man arī šoreiz gadījās ķibele (tas man ir gadījies arī iepriekš) - šokolādi 'pārkausēju', līdz stadijai, kad tā jau ieņēma man nevēlāmu stāvokli - kļuva graudaina un vairāk sadalījusies, ne vijīga - kā šajā bildē te zemāk.

Kā rezultātā, pirmo savas šokolādes porciju veiksmīgi iecepu slapjā un gardā Brownie/Brūnīgajā - gan Krišjānis, gan kolēģi ar šo punktu bija ļoti apmierināti.
Kļūda, šķiet, bija tajā, ka mana jaunā, lieliskā šokolādes kausējamā katliņa apakša skārās klāt vārošajam ūdeni, kad pareizāk ir to kausēt virs karstā ūdens tvaika (respektīvi, ieliet tik daudz ūdeni apakšējā katliņā, ka tas neskaras klāt), jo tā temperatūra ir atbilstošāka.

Kad šokolāde jau izkususi, pievieno tai kajennas piparus un malto kanēli. Rūpīgi iemaisa.

Tad nu seko sadaļa 'roku darbs'.
Uz pannas izklātā cepamā papīra kārto šokolādē mērcētās, iepriekš grauzdētās, atdzisušās mandeles. 

Liek tās atdzesēties - ideāls manā gadījumā ir mans virtuves kambarītis. Pēc 10 minūtēm šokolāde jau būs pilnībā atdzisusi un mandeļu armija gatava pamest pannu. 

Ja neesat asuma cienītāji - kajennas piparus vienkārši atstājiet plauktiņā un nebēdājiet - tāpat garšos lieliski!



lab'apetīti!

Biešu salāti ar fetu un mandarīniem.

Jau kādu nedēļu esam nolēmuši vakariņās ēst tikai salātus - tāda kā gatavošanās Ziemsvētku vakariņu galdam, kur solās būt jēra cepetis, protams, arī pelēkie zirņi un vēl vismaz 7 ēdieni. 
Tas necik nav apgrūtinājums vai piespiešanās - mums tiešām garšo visa veida salāti un šoreiz es nedomāju Rosolu. 
Iepriekšējā vakarā tie bija Grieķu, citvakaru tunča, šoreiz biešu, rīt, iespējams, Cēzara.

Biešu salāti ar fetu un mandarīniem.

3-5 tvaicētas bietes (ja nav laika tvaicēšanai - veikalā nopērkamas jau gatavas - kādam citam, par laimi, bijis vairāk laika)
smalklapu spināti
3 mandarīni
sauja lobīto ķirbju sēklu
puse saujas valriekstu vai pekanriekstu
Feta siers

mērcei:
3-5 ēd.k. olīveļļas
3 ēd.k. Glaze balsamico vai parasto Balzāmetiķi
1/2 citrona sulas
sāls, pipari

Kā jau ar salātiem, viss gaužām vienkārši un ērti. Spinātlapas ieber bļodā, pāri tām sagrieztas bietes un mandarīna daiviņas.
Uz pannas apgrauzdē ķirbjsēklas un riekstus.

Jau kādu laiku mērču labākais mikseris mūsmājās ir neliela izmēra burciņa, kurā visas sastāvdaļas ir ļoti ērti sakratīt.

Pārlej visam pāri mērci, iecilā to un pārber sēklas ar riekstiem, pa virsu šķīvī saliek fetas sieras pikučus.

Tiešām gardi un veselīgi!


lab'apetīti!

Kišs ar cukini un sēnēm

Gandrīz jau nosaucu šo par Kriškišu, jo Krišjānis man lūdza, lai uztaisām kišu jau mēnešiem. Ne reizi vēl nebiju to gatavojusi, jo pati omletveidīgos ēdienus īsti nemīlu un arī vajadzīgā cepamtrauka man vēl nebija. Nu ir trauks un recepte [paldies Andriņai] un īstais vakars kišam [vēsturiski zināms kā franču virtuves ēdiens - quiche, bet oriģināli tomēr nācis no Vācijas - Küche, kā sāļā 'kūciņa' un mūsdienās to saista tikai ar franču virtuvi).

Un runā, ka vēl tikai līdz jaungadam ir veselīgi dzert svaigi spiesto burkānu sulu - tā arī darām.

Kišs ar cukini un sēnēm.

150 g sviests
1/2 tējk. cepamais pulveris
1 ola
1,5-2 glāzes milti
nedaudz sāls
(smilšu mīklas pamats)

pildījums:

2 mazi cukini
150 g sēnes - šampinjoni
ķirštomāti
melnās olīvas bez kauliņiem
1 mozarella
1 ola vai 2, ja patīk viss olaināks
2 ēd.k. skābs krējums
cietais siers
atrastais siers ledusskapī
dilles, loki
pipari
čili


Bļodā sajauc visas mīklas sastāvdaļas, kamēr samīcās viendabīga, pie rokām nelīpoša mīklas masa. 

Izliek to cepamtraukā un ieliek uz kādu brīdi ledusskapī. 

Ja laika nav daudz un izsalkums māc, pēc minūtēm 15 liek to cepties 180 grādos uz minūtēm 10 vai 'kamēr zeltaini brūns' un ņem to laukā.

Citā bļodā sajauc nedaudz apceptas cukini ripas un sagrieztas sēnes ar olu, gabaliņos sagrieztu mozarellu, sagrieztām olīvām, pierīvē klāt sierus, pievieno krējumu un sajauc visu viendabīgā masā, pievieno garšvielas, zaļumus, kas nu kuram ir cieņā. Pildījums kišam ir variējams - tuncis, šķiņķis, feta, brokoļi, briseles kāposti, paprika un kas tik vēl ne.

To visu liek uz 'zeltaini brūnās' mīklas un pārrīvē pāri vēl sieru. 
Liek jau siltajā cepeškrāsnī, ventilātorrežīmā uz 180 grādiem un minūtēm 20 apmēram.

garrrds
lab'apetīti!

Iepazīstinu jūs ar manu asistenti.
Kopš Bite dzīvo pie mums, es virtuvē vairs nekad neesmu viena. Man ir ļoti uzcītīgs un jūtams palīgs. 
Labākā pozīcija - pie plīts, kur nāk ārā smaržīgais kriškiš gaisiņš.

Gardi vistu spārniņi

Nereti mēs izvēlamies mājās vakariņām pagatavot ko tādu, kur kāds gardums atlec arī mūsu mīlulei Bitei. Vistas spārni ir ideāls risinājums, tā teikt - paši paēduši un suns laimīgs.

Te viena elementāra, ātra un ārkārtīgi garda recepte.

Vistas spārni mērcē.

12 vistas spārni

200 g Tomātu mērce ar baziliku vai piem. Rundāles Klasiskā mērce
2-3 ēd.k. karamelizētais balzāmetiķis [balsamic vinegar glaze]
2 ēd.k. medus
1 ēd.k. Srirača asā čilli mērce [Sriracha sauce] 
vai adžika

sāls, pipari
citas vēlamas garšvielas

Process gaužām vienkāršs. Lai no kurienes arī tie vistu spārni nebūtu, es tos parasti noskaloju/nomazgāju zem vēsa ūdens. Izkārtoju uz pannā izklāta cepampapīra. Lai spārniņa gala daļa, cepot neapdeg, to ieloka spārnā - sanāk tāda kā mežģīšana, kuras rezultātā ir spārniņa trijstūris.
Plikos spārniņus cep cepeškrāsnī, bez nekādām piedevām 180C, kādas 20-25 minūtes, kamēr tie skaisti zeltaini brūni.

Kamēr tie cepas, sagatavo mērci, sajaucot visas sastāvdaļas palielā bļodā. Zeltainos spārniņus liek bļodā un kārtīgi apviļā, kamēr tie viscaur ir klāti ar mērci. 

Liek atpakaļ cepeškrāsnī uz kādām 5-7 minūtēm.

Garšo ļooooti labi!

Lai vakariņas nebūtu mums tik plikas un sātīgas tik vien ar spārniņiem - pagatavoju/tvaicēju arī brokoļus un burkānus spiediena katlā, kas kopumā prasīja tikai kādas 10 minūtes. Ātri, veselīgi un ļoti garšīgi. Tā burkāna garša nav salīdzināma ar vārītā burkāna garšu.

lab'apetīti!
un paldies andriņai :)

Mini šokolādes krēma kruasāni

Septembris paskrējis. Paspēju pabūt Dansukker stendā Riga Food laikā - kur abas ar mammu darījām ko varējām, lai katram pienācējam garšotu mūsu pasniegtais - Mammas jaunā brūkleņkūka, Cukini-pekanriekstu mafini un Mīlas cepumi. Tāpat arī - bijuši citi, ne mazāk saistoši, projekti, nesaistīti ar maltīti.

Lūk, šodien uztaisīju ko pavisam vienkāršu un gardu. Ja vakar tā bija Pītā ābolu strūdele, kas nešaubīgi 100% atbilst sezonai, tad šodien tie bija Mini šokolādes krēma kruasāni.

Mini šokolādes krēma kruasāni

šokolādes krēms [manā gadījumā Nutella]
kārtainā mīkla
sviests
cukurs

Sākotnēji - nedaudz atsaldē pavisam cieto kārtaino mīklu, lai varētu to mazuliet izrullēt. Sagriež nelielos trijstūros.

Tad katru trijstūrīti dāsni iesmērē ar krēmu - es to darīju ar karotīti, ja nu kādam ērtāk ir izmantot ko citu vai pirkstu - nekautrējieties. Tad trijstūrīšus sarullē, sākot no platākās malas. Un izvieto sarullētos kruasāniņus uz pannas, dodot tiem rūmes, jo tie pavisam noteikti nedaudz mainīs izmēru. Un centies arī spicīti likt zem paša kruasāna, citād tie veras vaļā un maina formu pavisam.

Kad panna pilna - ieziež katru ar kausētu sviestu un apber nedaudz ar cukuru. Cep 180-200 grādos uz kādām 10-15 minūtēm, līdz tie zeltaini brūni. 

Ļoti ātri, viegli un gardi.

lab'apetīti!

brokolis riekstu azaidā

Brokoļa zaļā, sulīgā galva pavisam nepacietīgi uz mani skatās jau kopš vakardienas. Es, vakar jau lazanjas savaldzināta, pretī paskatos tikai šovakar.

Un šovakar, top ātrākā karstā, zaļā uzkoda, kādu man sanācis taisīt. 
pat nedaudz šaubos, vai ko tik vieglu šeit pierakstīt.
un tomēr.

brokolis riekstu azaidā.

svaiga brokoļa galva
olīveļļa
nedaudz sāls
smalcinātu riekstu un sēklu maisījums ["Azaids"]

brokoli sagriež kumosu gabalos, nomazgā un bļodā samaisa ar 2-3 ēdamkarotēm olīveļļas, sāli un pārber ar riekstu/sēklu maisījumu. visu kārtīgi vēlreiz sajauc un liek uz cepampapīra cepties uzsildītā cepeškrāsnī - man pietika ar 7 minūtēm 180 grādos.

karsta, garda uzkoda.


apetīti!

citrontīģergarneles

Reizi pa reizei man tēts mani palutina ar tīģergarnelēm. 
Man ir ļoti foršs tētis, tieši tā!

Citrontīģergarneles.

1 vai 2 citroni
tīģergarneles
sviests (šoreiz tas bija manis pašas kultais)
čili
itāļu garšvielu maisījums

Pavisam vienkārši. Bet ja nu noder.

Karstumtraukā vai uz pannas, kur izklāts cepampapīrs - izkausē pāris ēdamkarotes sviesta. Pārklāj to ar citrona ripām un pa virsu izkārto svaigas tīģergarneles. Pārkaisa ar čili un garšvielām.
Liek cepeškrāsnī uz kādiem 180C. Kamēr visas pavisam smuki rozā.

Kā piedevu jau atkal izvēlējāmies kinoa (iepriekšējā ierakstā par to vairāk).
Garneles sanāk sulīgas un gardas - ar vajadzīgo skābumiņu.

lab'apetīti!

kinoa un saldais kartupelis

Ar kinoa es pirmo reizi iepazinos, dzīvojot Sanfrancisko. Mana draudzene to lietoja pie saviem zaļajiem smūtijiem un mēs to ēdām kā piedevu dažādiem ēdieniem. Jau tad sapratu, ka man tā pavisam noteikti garšo.

http://www.happyolks.com/

Te neliels ieskats par kinoa no www.cetrassezonas.lv:
"Quinoa (izrunā: „kīnua”; no spāņu quinua, no kečua valodas: kinwa), Latvijā zināms arī kā kinoa vai kinva. Es šoreiz to apzīmēšu ar kinoa. Šis Latvijā vēl mazpazīstamais produkts no Dienvidamerikas pelna ievērību ar savu augsto olbaltumvielu saturu (12–18%) un to, ka tas nesatur glutēnu. Tas satur pilnu cilvēkam nepieciešamo aminoskābju klāstu, līdz ar to ir ļoti piemērots vegānu diētai vai gavēnim. Kinoa ir labs šķiedrvielu un fosfora avots un bagātīgi satur magniju un dzelzi. Tas nesatur glutēnu, un to ir viegli sagremot. Kinoa satur vairāk olbaltumvielu nekā jebkuri citi graudi, vidēji 16,2%, salīdzinot ar 7,5% rīsiem, 9,9% prosai, un 14% kviešiem. Dažās kinoa šķirnēs ir vairāk nekā 20% olbaltumvielu. Tas ir ļoti veselīgs un īpaši ieteicams, ja sirgsti ar migrēnu, diabētu, aterosklerozi, sirds un asinsvadu slimībām un sirds mazspēju." 

Un saldais kartupelis jeb batāte! Vēl pirms pāris gadiem tas Latvijas veikalos bija pavisam reti sastopams, bet nu jau es to arvien biežāk pamanu populārajos ikdienas veikalos. Jāsaka, ka šis kartupelis ir mans iecienītākais, lai arī būtu grēks to saukt par kartupeli, jo tam ar mūsu kartupeli ir atšķirīgas dzimtes. Un joprojām nesaprotu, kāpēc to neaudzē tepat - laikam jau tāpēc, ka tas iecienījis tropus un subtropus (siltumnīca būtu opcija un mums taču vasarā arī ir teju tropi!).

kinoa un saldais kartupelis

175 g kinoa (1 cup)
3 vidēja izmēra saldo kartupeļu/batātes
1 liels sarkanais sīpols
2 lielas ēdamkarotes Gī sviesta
1/2-1 glāze buljona (vai karsta ūdens)
2 daivas ķiploks
svaigs ingvers
1-2 ēd.k. karijs (to, cik daudz to pievieno ir atkarīgs no paša un no karija stipruma)
jūras sāls
spināti (es gan šoreiz neizmantoju)
upenes

Batātes kārtīgi nomazgā, bet nemizo. Sargriež palielos kubos un iemaisa ar olīveļļu un jūras sāli. Liek uz cepampapīra un aptuveni 15-20 min cep cepeškrāsnī kādos 180C.

Attiecībā 1:2 - tas ir 1 daļa kinoa un 2 daļas ūdens, liek vārīties, kad sāk vārīties, samazina uguni un turpina vārīt, kamēr pievārījies pilns katliņš un viss ūdens pazudis. Vāroties, kinoa parādās tādi kā mazi asniņi, kas ļoti atgādina diedzētos graudus. 

Sīpolu negriež smalki, bet gan palielos gabalos. Uz pannas to apcep Gī sviestā, kamēr tie mīksti un pat nedaudz karamelizējušies, jo tas piedod ļoti labu garšu. Pievieno sasmalcinātu ķiploku un pierīvē nedaudz svaigo ingveru. Visu kopā pasautē. Ap šo laiku jau arī batātēm vajadzētu būt viegli apcepušām - kubus pievieno sīpolu masai un turpina sutināt.

Tad pievieno buljonu un kariju. Joprojām visu turpina sutināt. Pēc vajadzības, var vēl pievienot Gī sviestu vai buljonu un sāli, pēc garšas. Pievieno rupji grieztus spinātus un ļauj tiem pavisam nedaudz sasust (jāsaka, man spinātu mājās nebija, tāpēc iztiku bez tiem).

Gatavs!

Pasniedz ar kinoa un upenēm (kaltētām vai saldētām) - tās tiešām piedod vēlamo skābumu un svaigumu.



lab'apetīt!

vistas fileja ar apelsīnu garšu

Ir reizes, kad vakariņām necik negribas veltīt daudz laika, bet,  neskatoties uz to, gribu ēst pietiekoši veselīgi un gatavot pati. 
Galvā 'izskrienu cauri' saviem pārtikas plauktiem un ledusskapim, un bieži vien ietaupu sev iešanu uz veikalu, iztiekot ar to, kas ir. Tā arī šoreiz.

vistas fileja ar apelsīnu garšu.
[2 personām]

2 vistas filejas
1 - 2 ēd.k. medus
2 ēd.k. apelsīnu marmelāde [šo pavisam nesen pati gatavoju pirms svētkiem]
2 ēd. k. tumšā sojas mērce
3 ēd.k. krējums
sāls, pipari, čili pipari

Vistas fileju sagriež strēmelītēs un liek uz pannas apcepties. pievieno sāli, piparus. 
Kad vistas gaļas izdalītais šķidrums no pannas pazudis, pievieno medu. To pakausē, un iemaisa visos filejas gabaliņos. Tad garšai pievienoju nedaudz čili piparus - tos gan jāskatās katram individuāli, bet nedaudz noteikti nenāks par skādi, jo čili pipari ļoti labi 'sadziedāsies' ar apelsīnu marmelādi, kuru pievieno uzreiz pēc tam. Kad tā iemaisījusies, pievieno soju. 

Principā, ja grib izvairīties no kādām liekām kalorijām - šajā brīdī var arī griezt uguni nost un pasniegt vistas filejas strēmelītes ar rīsiem vai salātiem.
Bet tā kā man tā prasījās tomēr 'mitrāka', pievienoju krējumu - domāju, ka tas var būt gan salds, gan skābs.
Tiklīdz viss kopā sasutis, pasniedz ar vārītiem tvaicētajiem rīsiem [mani iecienītākie].


lab'apetīti!

zīdaiņu cepumi

vecā gada izskaņā, ielikšu te vēl vienu recepti. tā būs veltīta manas māsas dvīņiem. nora un bruno ir 8 mēnešus veci un nupat sāk parādīties pirmie zobi. šī recepte laba ar to, ka tur nav cukura, sviesta vai olu  - kas viņu vecumā tomēr laikam nav īsti vēl piemēroti.

[bruno un cepums]

zīdaiņu cepumi.
[bez olām, sviesta un cukura]

250 g auzu pārslas [1 cup]
80-100 g sausā rīsu putra [1 cup]
1 nogatavojies banāns
2 ēd.k. rapšu eļļa [canola]
2 ēd.k. ūdens


auzu pārslas blenderī sasmalcina teju līdz miltu konsistencei. bļodā liek kopā tās un sauso rīsu putru. bruno un norai rīsu putra nav no iecienītākajām, tāpēc šis ir labs veids kā ar to tikt galā. rīsu putra ir ļoti viegla, tāpēc tā sanāks padaudz. es beigu beigās ņēmu 'uz aci'. 

citā bļodā ar dakšu samīca nogatavojušos banānu, pievieno eļļu un ūdeni. 

kad masa viendabīga, pievieno to cepumu 'miltiem' un kārtīgi iemaisa. veidojas ķepīga masa, jo banāns + auzu pārslas veidojas par vienu lielu lipekli. pēc vajadzības var pievienot vēl sauso rīsu putru. kad masa daudz maz līdzinās mīklai - novieto to uz pannas lieluma cepamā papīra gabala, kas apkaisīts nedaudz ar rīsu putru. mīklu nedaudz izspaida pa papīru un arī apkaisa ar sauso rīsu putru, lai vieglāk izrullēt. tad to izrullē pa visu papīru, bet ne pārāk plānu. 

ar nazi sagriež garenos gabalos vai, pēc vēlēšanās, izspiež formiņas, un liek cepeškrāsnī, kura uzsildīta uz 180C grādiem. 
visa māja smaržos pēc banāniem un jau pēc 10 - 15 minūtēm tie būs zeltaini brūnīgi - gatavi! izņemot no krāsns būs vēl pamīksti, bet atdziestot - sacietēs.

cepumi nedrūp un ir viegli zelējami. 
kā izrādās, tie garšo arī 5gadīgajai lielajai māsai ..)

lab'apetīti!


Laimīgu Jauno!